Robeža jūrā starp Latviju un Igauniju kļūst redzama

Pirmajā attēlu rindā: Latvijas un Igaunijas sarunveži pie kopīgā galda Rūjienā; jūras klaidu uz kartēm sadalot. Attēlu otrajā rindā: jūdzes mērot un vēlreiz visu pārdomājot; ir noiets viens atbildīgs posms, bet tam vēl vajadzīgs likumiskais turpinājums. Foto: Uldis Pāže — "Latvijas Vēstnesim"

Tulkojums

Tīta Vehi kunga,
Igaunijas Republikas Premjerministra,
un Andra Šķēles kunga,
Latvijas Republikas Ministru prezidenta,
sākotnējā vienošanās

Rūjienā 1996. gada 12. maijā

Lai noregulētu Igaunijas — Latvijas jūras robežas problēmu, mēs, Igaunijas un Latvijas Premjerministri, esam noslēguši šādu vienošanos:

1. Vienoto jūras robežu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā veido taisna līnija, kas savieno punktus, kuru koordinātes ir fiksētas parakstītajā kartē (1. pielikums) un koordinātu sarakstā (2. pielikums). Galīgais detalizējums tiks izdarīts valdības delegāciju līmenī. Abpusējais līgums tiks parakstīts ne vēlāk kā 1996. gada 1. augustā.

2. Līdz valdību delegāciju sagatavotā līguma ratifikācijai abas puses atzīs 1. pantā minēto saskaņoto līniju. Ja kāds no abiem parlamentiem šo līgumu neratificēs, tad puses, lai panāktu vienotās jūras robežas problēmas atrisinājumu, ir vienojušās griezties Hāgas Starptautiskajā tiesā, un līdz šīs Tiesas galīgā lēmuma pieņemšanai atzīs saskaņoto līniju (kas atspoguļota 1. pielikumā un 2. pielikumā).

3. Tajā pašā laikā Igaunija un Latvija valdības delegāciju līmenī turpinās sarunas par zvejas noteikumiem attiecībā uz savstarpēju zvejas iespēju apmaiņu, ieskaitot zveju teritoriālajos ūdeņos. Vienošanās par zveju tiks parakstīta līdz 1996. gada 1. septembrim.

Andris Šķēle, Tīts Vehi,

Ministru prezidents Premjerministrs

ĀM Informācijas un analīzes departamenta informācijas nodaļas tulkojums "Latvijas Vēstnesim"

Preliminary Agreement
between the Prime Minister
of the Republic of Estonia Mr. Tiit Vähi
and the Minister President of the Republic
of Latvia Mr. Andris Šķēle

Rūjiena, 12 May 1996

We, the Prime Ministers of Estonia and Latvia, in order to resolve the issue of Estonian — Latvian sea border,

agreed on the following:

1. The single maritime boundary in the Gulf of Riga, Strait of Irbe and in the Baltic Sea comprises of straight lines connecting the points, co–ordinates of which are fixed on the signed map (Annex l) and the list of co–ordinates (Annex 2). Final detailed work shall be made at the level of governmental delegations. The bilateral treaty shall be signed not later that 1 August 1996.

2. Both sides shall honour the agreed line mentioned in the Article 1, until ratification of the treaty prepared by the governmental delegations. If any of the parliaments fail to ratify the treaty, the sides agreed to apply to the Internationl Court of Justice in the Hague to reach the solution over the single maritime boundary and they shall honour the agreed line (presented in Annex 1 and Annex 2) until the final decision by the Court.

3. Estonia and Latvia continue simultaneously the negotiations on fisheries on the level of governmental delegations, covering mutual exchange of fishing possibilities, including fishing in territorial waters. The agreement on fisheries shall be signed until 1 September 1996.

Andris Šķēle                    Tiit Vähi

Minister President Prime Minister

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš pēc svētdienas, 12.maija sarunām Rūjienā

Vakar, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem par svētdienas sešu stundu ilgajām sarunām starp Igaunijas un Latvijas valdību vadītājiem un turpat parakstīto Sākotnējo vienošanos par abu valstu jūras robežu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš vērtēja šādi:

“Latvijas Delegācijā par jūras robežas noteikšanu ar Igauniju ir gandrīz 10 cilvēku. Tajā ir gan Ārlietu ministrijas eksperti, gan kartogrāfijas speciālisti, gan Zivsaimniecības departamenta pārstāvji. Tātad sarunās piedalījušies visi resori, kas ieinteresēti precīzas robežas noteikšanā. Delegācija ir strādājusi jau kopš 1993.gada, kad to sākumā vadīja Gunārs Meierovics, pēc tam Jānis Ritenis, bet es esmu tās vadītājs no pērngada15.septembra.

Vai Latvijas pusi apmierina panāktais kompromiss?

Protams, pie jebkura kompromisa var būt kaut kādi jūras teritoriālie sektori, ko viena vai otra puse gribētu sev dabūt. Taču domāju, ka zvejniekiem nebūs problēmu. Skaidrs — ja abu valstu parlamenti atbalstīs panākto vienošanos un ratificē jūras robežas līgumu, Latvijas pusē darbosies Latvijas zvejniecības noteikumi, bet Igaunijas pusē — igauņu. Zvejniecības resora pārstāvji, kas piedalījās sarunās, bija ieinteresēti, lai turpmāk būtu savstarpēja apmaiņa ar nozvejas kvotām. Piemēram, mēs esam ieinteresēti zvejot reņģes igauņu pusē, savukārt Igaunijas zvejnieki gribētu zvejot citas zivju sugas, kas mīt Latvijas ūdeņos. Šādas nozvejas kvotu apmaiņas ir bieža parādība starptautiskajā praksē. Abu valstu zvejniecības departamenti nupat jau ir vienojušies par to, kā turpmāk kopīgi strādāt.

Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki nozvejoja par tūkstoti vairāk zivju nekā igauņi. Proti, 17 tūkstošus Latvijas puse, bet 16 tūkstošus Igaunijas puse. Tātad starpība ir pavisam neliela.

Tikko parakstītā vienošanās, protams, nav galīgais dokuments, kas noteiks abu valstu jūras robežu. Jo ir nepieciešams starpvalstu līgums, kas neapšaubāmi tiks sastādīts pēc starptautiski pieņemtās shēmas. Tur būs runa par pilnīgi precīzi noteiktām koordinātām un līnijām, par līguma pantu iespējamo grozīšanas vai tā denonsācijas nosacījumiem utt. Patlaban abu pušu kartogrāfijas dienesti strādā tieši pie iepriekš saskaņoto koordinātu precizēšanas. Šajā gadījumā labāk septiņreiz nomērīt un tad nogriezt nekā otrādi. Pēc panāktās vienošanās kļūda koordinātu noteikšanā varētu sasniegt 20 sekundes uz vienu vai otru pusi, kas dabā būtu dažu desmiti metru. Taču robežas noteikšanā jābūt absolūtai skaidrībai. Domāju, ka kartogrāfi šonedēļ pabeigs darbu.

Strādājot pie galīgā līguma teksta, vēl jāatrisina divi tehniska rakstura jautājumi. Viens saistīts ar kuģošanu cauri Irbes jūras šaurumam. Izrādās, ka divas fārvatera bojas Baltijas jūrā atrodas Igaunijas pusē. Tātad jāvienojas, kas turpmāk tās apsaimniekos. Bez tam trīspusējās Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas sarunās jāvienojas par precīzu koordinātu punktu tajā vietā, kur saskarsies trīs valstu ekonomiskās jūras robežas.

Tiklīdz šie jautājumi tiks saskaņoti, delegāciju vadītāji būs gatavi līguma tekstu parafēt, pēc tam to izskatīs Ministru kabineta sēdē, tad abi premjeri parakstīs un, visbeidzot, parlamenti ratificēs. Vēl veicami diezgan daudzi gluži formāli soļi, taču pamatdarbs ir padarīts. Manuprāt, ņemot vērā abos parlamentos un ietekmīgākajās politiskajās partijās vērojamo attieksmi, šis gala kompromiss jūras robežas jautājumā bez īpašām kaislībām varētu tikt akceptēts. Delegācijas savu darbu paveiks kādās divās vai trīs nedēļās.

Latvijas robeža austrumos un dienvidos no Roņu salas faktiski ies nedaudz mazāk nekā 12 jūdžu attālumā no šīs salas. Bet rietumu pusē robežlīnija, pēc aprēķiniem, būs vēl mazliet tuvāk Roņu salai.”

Sarunas beigās Māris Riekstiņš vēl piebilda, ka līdz 1940.gadam vispār nav bijis līguma par Igaunijas un Latvijas jūras robežu. Laikam jau tieši tāpēc mūsdienās līdz šim bija tik daudz neskaidrību un domstarpību.

Protams, pie jebkura kompromisa var būt kaut kādi jūras teritoriālie sektori, ko viena vai otra puse gribētu sev dabūt. Taču domāju, ka zvejniekiem nebūs problēmu. Skaidrs — ja abu valstu parlamenti atbalstīs panākto vienošanos un ratificē jūras robežas līgumu, Latvijas pusē darbosies Latvijas zvejniecības noteikumi, bet Igaunijas pusē — igauņu. Zvejniecības resora pārstāvji, kas piedalījās sarunās, bija ieinteresēti, lai turpmāk būtu savstarpēja apmaiņa ar nozvejas kvotām. Piemēram, mēs esam ieinteresēti zvejot reņģes igauņu pusē, savukārt Igaunijas zvejnieki gribētu zvejot citas zivju sugas, kas mīt Latvijas ūdeņos. Šādas nozvejas kvotu apmaiņas ir bieža parādība starptautiskajā praksē. Abu valstu zvejniecības departamenti nupat jau ir vienojušies par to, kā turpmāk kopīgi strādāt.

Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki nozvejoja par tūkstoti vairāk zivju nekā igauņi. Proti, 17 tūkstošus Latvijas puse, bet 16 tūkstošus Igaunijas puse. Tātad starpība ir pavisam neliela.

Tikko parakstītā vienošanās, protams, nav galīgais dokuments, kas noteiks abu valstu jūras robežu. Jo ir nepieciešams starpvalstu līgums, kas neapšaubāmi tiks sastādīts pēc starptautiski pieņemtās shēmas. Tur būs runa par pilnīgi precīzi noteiktām koordinātām un līnijām, par līguma pantu iespējamo grozīšanas vai tā denonsācijas nosacījumiem utt. Patlaban abu pušu kartogrāfijas dienesti strādā tieši pie iepriekš saskaņoto koordinātu precizēšanas. Šajā gadījumā labāk septiņreiz nomērīt un tad nogriezt nekā otrādi. Pēc panāktās vienošanās kļūda koordinātu noteikšanā varētu sasniegt 20 sekundes uz vienu vai otru pusi, kas dabā būtu dažu desmiti metru. Taču robežas noteikšanā jābūt absolūtai skaidrībai. Domāju, ka kartogrāfi šonedēļ pabeigs darbu.

Strādājot pie galīgā līguma teksta, vēl jāatrisina divi tehniska rakstura jautājumi. Viens saistīts ar kuģošanu cauri Irbes jūras šaurumam. Izrādās, ka divas fārvatera bojas Baltijas jūrā atrodas Igaunijas pusē. Tātad jāvienojas, kas turpmāk tās apsaimniekos. Bez tam trīspusējās Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas sarunās jāvienojas par precīzu koordinātu punktu tajā vietā, kur saskarsies trīs valstu ekonomiskās jūras robežas.

Tiklīdz šie jautājumi tiks saskaņoti, delegāciju vadītāji būs gatavi līguma tekstu parafēt, pēc tam to izskatīs Ministru kabineta sēdē, tad abi premjeri parakstīs un, visbeidzot, parlamenti ratificēs. Vēl veicami diezgan daudzi gluži formāli soļi, taču pamatdarbs ir padarīts. Manuprāt, ņemot vērā abos parlamentos un ietekmīgākajās politiskajās partijās vērojamo attieksmi, šis gala kompromiss jūras robežas jautājumā bez īpašām kaislībām varētu tikt akceptēts. Delegācijas savu darbu paveiks kādās divās vai trīs nedēļās.

Latvijas robeža austrumos un dienvidos no Roņu salas faktiski ies nedaudz mazāk nekā 12 jūdžu attālumā no šīs salas. Bet rietumu pusē robežlīnija, pēc aprēķiniem, būs vēl mazliet tuvāk Roņu salai.”

Sarunas beigās Māris Riekstiņš vēl piebilda, ka līdz 1940.gadam vispār nav bijis līguma par Igaunijas un Latvijas jūras robežu. Laikam jau tieši tāpēc mūsdienās līdz šim bija tik daudz neskaidrību un domstarpību.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu
redaktors