PĒC CEŅA. PERSONISKI

Uz "AgroBalt ’96" — ar lūgšanos

Kaut arī šādā virsrakstā jaužas disonanse, tomēr patiesība tā ir. Protams, nerunājot par firmām un uzņēmumiem, kuri ir sapratuši starptautisko izstāžu nozīmi.

Starptautiskā Baltijas lauksaimniecības izstāde atklāšanas brīdī, un Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks tajā, uzklausot leģendu par hercogu Jēkabu, kura vārdā nosaukts "AgroBalt ’96" medaļas ieguvējs — dzirkstošais Latvijas vīns “Hercogs Jēkabs"

Kas ir “AgroBalt”

Tiem, kas to nezina, — nedaudz statistikas. “AgroBalt” ir nu jau tradicionāla starptautiska Baltijas lauksaimniecības izstāde, kura katru pavasari notiek Viļņā, “Litexpo” centrā. Šogad — no 7. līdz 10. maijam — jau piekto reizi. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu izstādes dalībnieku aktivitāte pieaugusi par 18,5 procentiem. Šogad izstādē piedalījās pavisam 359 organizācijas no 22 valstīm, vistālākie viesi bija no Jaunzēlandes. Plaši pārstāvēta bija Vācija, arī Lielbritānija, Skandināvijas valstis, Holande, tāpat Polija, Ungārija un citas bijušā Austrumu bloka zemes.

Nepiedodama Latvijas neaktivitāte

Ar saviem stendiem no Latvijas izstādē piedalījās uz pirkstiem skaitāmi uzņēmumi: a/s “Rīgas raugs”, a/s “Druva”, SIA “Doma”, “Jāņa sēta” un Zemkopības ministrija, kuras stendā savu produkciju rādīja 7 firmas. Latviešu mēlē runāja arī vairākos kopuzņēmumu stendos, piemēram, “Pertstorp Plastic Systems” un “Baltic Feed”. Un visi, ar kuriem aprunājos, teica, ka interese par Latvijas precēm ir milzīgi liela.

Latvijai — trīs medaļas

* “Latvijas balzama” brendijam “Namejs”

* “Rīgas vīnu” dzirkstošajam vīnam “Hercogs Jēkabs”

* “Rīgas rauga” presētajam “Maizes raugam”

Visā “AgroBalt” vēsturē šogad tikai otro gadu notiek produktu kvalitātes konkurss. Un arī šeit jāmin lielais latviešu kūtrums. Lietuva konkursam piedāvāja 80 produktus, Igaunija — 10, bet Latvija — tikai 5. Latvija un Igaunija aizveda mājās pa 3 medaļām, bet Lietuva ieguva veselas 6, kas turpmāk greznos prēmēto preču iesaiņojumu un liecinās par to kvalitāti.

Latvijas Zemkopības ministrijas stends

Par to gribas parunāt īpaši. Patiesībā tam būtu bijis jābūt kā valsts vizītkartei, bet… Jāmin, ka ZM stendu politisko (?) vēju gaisotnē neorganizēja paši ministrijas darbinieki, jo cilvēki, kuri jau gadiem nodarbojās ar izstāžu rīkošanu, īsi pirms “AgroBalt’96" aizgāja no darba. Rezultātā rūpes par šo izstādi uzņēmās Latvijas Lauksaimniecības kopdarbības nacionalās savienības (LLKNS) darbinieki, kuriem tas bija “pirmais kucēns”. Un par to, ka šis kucēns vispār piedzima, jāpateicas tām septiņām organizācijām, kas neatteica un bija ar mieru startēt zem ZM izkārtnes. Tās ir: VAS “Latvijas balzams”, a/s “Rīgas vīni”, a/s “Rīgas alus”, LKLS “Turība”, Latvijas dārzkopju asociācija “Latvijas dārznieks”, a/s “Brīvais vilnis” un a/s “LatFood”. Šie uzņēmumi bija vienīgie atsaucīgie no lielā uzņēmumu klāsta, kuriem tika piedāvāts piedalīties izstādes stendā. Tādēļ galarezultāts nebija tik grezns un pilnīgs, kāds varēja būt. Nebija nedz Latvijas izdaudzināto sieru, nedz tiešām gardo gaļas izstrādājumu. Un varēja nebūt arī kartupeļu čipšu, kurus degustētāji slavēt slavēja. Ādažnieki burtiski pāris pēdējās stundās atteicās piedalīties izstādē un, lai neizjauktu iecerēto stenda iekārtojumu, organizētāji čipšus gluži vienkārši nopirka. Labs joks. Un no ministrijas darbiniekiem stends, šķiet, rūpēja vienīgi Ārējo sakaru departamentam. Tā nebūt nav akmeņu mētāšana citos dārziņos, tā ir realitāte. LLKNS darbinieki labi apzinās, ka daudz akmeņu trāpīs viņu dārziņā, un daži no tiem arī būs pelnīti. Jāsauc lietas īstos vārdos un kamēr pašu cilvēkiem nerūpēs tas, kā mēs izskatāmies un ko rādām starptautiskajā līmenī, tikmēr arī labāks rezultāts nav gaidāms.

Kā izstādes organizē tuvākie kaimiņi?

Tieši ar šo jautājumu devos pie Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministriju pārstāvjiem. Abās mūsu kaimiņvalstīs notiek līdzīgi: tiek rīkots konkurss par tiesībām veidot ministriju stendus; laikus budžetā tiek izdalīta nauda tieši izstāžu vajadzībām un, pirms kādu produktu stendā ievietot, jāiztur vietējo ekspertu kritika. Tādēļ patiess prieks bija viesoties Lietuvas ministrijas divstāvīgajā stendā un Igaunijas ļoti kompaktajā “blokā”, kur igauņi bija plecu pie pleca. Ar šādu stenda iekārtojumu, arī finanšu ierobežoti, igauņi iecerējuši piedalīties vēl trijās izstādēs, bet lietuviešu kolēģi jau kaļ plānu “AgroFood’96" izstādei Rīgā. Un sacensībās starp ministriju stendiem pirmo vietu ieguva ļoti oriģinālais Lietuvas stends, otro — īpatni pievilcīgais Igaunijas stends, un tad — mūsējais.

Un tālāk?

Tuvojas nākamās izstādes. Pēterburgā, Rīgā, Londonā, Volgogradā, Berlīnē. Uz tām — tur, Eiropā — arī vajadzētu braukt, ja līdzekļi atļauj. Bet, kā pierādījusi prakse, atdeves praktiski nav. Toties tepat, tuvajās kaimiņvalstīs un NVS, — it kā neinteresantāk un pierastāk, bet kontaktus un reālus partnerus atrast ir iespējams. To parādīja arī interese par Latvijas ražojumiem Viļņā. Patiesu ažiotāžu izraisīja Mārupes tomāti, kuri izskatījās tik skaisti, ka virsējie ātri vien bija jāmaina skatītāju neticības un “spaidītkāres” dēļ. Daža laba šprotu bundžiņa, čipšu paciņa un balzams aizceļoja līdzi visneatlaidīgākajiem apmeklētājiem. Mazuļi labprāt garšoja “Turības” “Gotiņas” un īrisus, “Gardums”. Tie, kas tika pie šampaniešu, liķieru un džintonika “Dins” degustēšanas, slavēja un lūdza atļauju nopirkt. Tāpat arī “Rīgas salmiņus” un kukurūzas nūjiņas redzēja saujās gan lielam, gan mazam. Un neskaitāmas reizes tika uzdots jautājums: “Kādēļ Lietuvā to visu nevar nopirkt?”

Vēlēšanos kaut tūlīt sadarboties izteica daudzas vairumtirdzniecības firmas gan no Lietuvas, gan arī no Krievijas. To, cik nopietni un izdevīgi šie piedāvājumi, rādīs nākotne. Bet skaidrs ir viens — jāmaina attieksme pret izstādēm. Jo biežāk un pilnskanīgāk Latvijas vārds parādīsies starptautiskos saietos, jo vairāk mēs paši būsim ieguvēji. Varbūt vērts padomāt?…

 Kā izstādes organizē tuvākie kaimiņi?

Tieši ar šo jautājumu devos pie Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministriju pārstāvjiem. Abās mūsu kaimiņvalstīs notiek līdzīgi: tiek rīkots konkurss par tiesībām veidot ministriju stendus; laikus budžetā tiek izdalīta nauda tieši izstāžu vajadzībām un, pirms kādu produktu stendā ievietot, jāiztur vietējo ekspertu kritika. Tādēļ patiess prieks bija viesoties Lietuvas ministrijas divstāvīgajā stendā un Igaunijas ļoti kompaktajā “blokā”, kur igauņi bija plecu pie pleca. Ar šādu stenda iekārtojumu, arī finanšu ierobežoti, igauņi iecerējuši piedalīties vēl trijās izstādēs, bet lietuviešu kolēģi jau kaļ plānu “AgroFood’96" izstādei Rīgā. Un sacensībās starp ministriju stendiem pirmo vietu ieguva ļoti oriģinālais Lietuvas stends, otro — īpatni pievilcīgais Igaunijas stends, un tad — mūsējais.

 Un tālāk?

Tuvojas nākamās izstādes. Pēterburgā, Rīgā, Londonā, Volgogradā, Berlīnē. Uz tām — tur, Eiropā — arī vajadzētu braukt, ja līdzekļi atļauj. Bet, kā pierādījusi prakse, atdeves praktiski nav. Toties tepat, tuvajās kaimiņvalstīs un NVS, — it kā neinteresantāk un pierastāk, bet kontaktus un reālus partnerus atrast ir iespējams. To parādīja arī interese par Latvijas ražojumiem Viļņā. Patiesu ažiotāžu izraisīja Mārupes tomāti, kuri izskatījās tik skaisti, ka virsējie ātri vien bija jāmaina skatītāju neticības un “spaidītkāres” dēļ. Daža laba šprotu bundžiņa, čipšu paciņa un balzams aizceļoja līdzi visneatlaidīgākajiem apmeklētājiem. Mazuļi labprāt garšoja “Turības” “Gotiņas” un īrisus, “Gardums”. Tie, kas tika pie šampaniešu, liķieru un džintonika “Dins” degustēšanas, slavēja un lūdza atļauju nopirkt. Tāpat arī “Rīgas salmiņus” un kukurūzas nūjiņas redzēja saujās gan lielam, gan mazam. Un neskaitāmas reizes tika uzdots jautājums: “Kādēļ Lietuvā to visu nevar nopirkt?”

Vēlēšanos kaut tūlīt sadarboties izteica daudzas vairumtirdzniecības firmas gan no Lietuvas, gan arī no Krievijas. To, cik nopietni un izdevīgi šie piedāvājumi, rādīs nākotne. Bet skaidrs ir viens — jāmaina attieksme pret izstādēm. Jo biežāk un pilnskanīgāk Latvijas vārds parādīsies starptautiskos saietos, jo vairāk mēs paši būsim ieguvēji. Varbūt vērts padomāt?…

Rūta Bierande,
“LV” lauksaimniecības nozares virsredaktore

Latvijas zemkopības ministrijas stends izstādē “AgroBalt' 96”; Lietuvas lauksaimniecības ministrs Vītauts Einoris pasniedz “AgroBalt' 96” medaļu a/s “Rīgas raugs” pārstāvei Inārai Dzalbei

Izstādes dzīvie eksponāti — treju krāsu teliņi — brūnais, melnais un bēša; "AgroBalt' 96" medaļu ieguvēji — “Latvijas balzama” brendijs “Namejs” un “Rīgas vīnu” dzirkstošais vīns “Hercogs Jēkabs"

Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma aplūko savu Latvijas stendu; Latvijas stenda pārstāvji ciemos pie Lietuvas kolēģiem viņu ērtajā "viesistabā" — stenda 2.stāvā; pirmā no kreisās — šī raksta un iespaidu autore, “LV” lauksaimniecības nozares virsredaktore Rūta Bierande

Foto: Juris Logins un Rūta Bierande