NACIONĀLĀS RADIO UN TELEVĪZIJAS PADOMES ZIŅAS

Nacionālās Radio un televīzijas padomes informācija

Par konkursu apraides atļaujas (licences) saņemšanai komercradio programmas izplatīšanai nacionālajā tīklā

87,5 – 108 MHz UĪV diapazonā

Pieteikušies trīs pretendenti:

1. A/s “Radio SWH”, kura adrese ir Rīgā, Skanstes ielā 13 un kura dibinātāji ir LR pilsoņi Ainārs Gulbis, Zigmārs Liepiņš, Jānis Šipkēvics un Guntars Krūmiņš, kā arī sabiedrība “Swisslink Holding Limited”.

Radio SWH pašreiz ir trešā populārākā radiostacija Latvijā un otrā populārākā stacija Kurzemē. SWH programma nekonkurē ar Latvijas radio 1. programmu, jo to pārsvarā klausās jaunāka gadagājuma cilvēki. Tādēļ izplatīšanai visā Latvijas teritorijā programmu paredzēts vienīgi papildināt ar informāciju no provinces. Šādu informāciju Radio SWH iegūs, to pērkot no vietējiem masu informācijas līdzekļiem vai arī izveidojot savu korespondentu tīklu un mazas vietējās studijas. Vietējās studijas ļautu veidot programmu blokus līdz divām stundām dienā ar vietējo informāciju, kas nav interesanta visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet ļoti aktuāla lokālajā teritorijā. Tādēļ tās pārraidīšanas laikā būtu pieļaujams pārtraukt no Rīgas raidīto pamatprogrammu un tās vietā tiktu raidīta šī lokālā programma.

Lai veidotu izplatīšanas tīklu pa visu Latviju, tam jābūt komerciāli izdevīgam; tas nozīmē, ka nepieciešams pārdot vairāk reklāmas laika vai palielināt reklāmas cenu. Lai to izdarītu, jāpierāda reklāmas devējam, ka šo programmu klausās vairāk cilvēku. Parasti tas galvenokārt atkarīgs no programmas satura, bet Latvijā programmas klausītāju skaitu lielā mēra nosaka radiouztvērēju skaits katrā no UĪV frekvenču diapazoniem. Socioloģiskie pētījumi pierāda, ka pašreiz veidot tīklu visā Latvijā nav ekonomiski izdevīgi. Tas jāveic pakāpeniski, piecu gadu laikā apgūstot Latvijas novadus sekojošā secībā: Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale. Pēc tīkla izveidošanas pirmā etapa ir paredzēts aptvert ne mazāk kā 80% iedzīvotāju un ne mazāk kā 60% Latvijas teritorijas. Nākošajā etapā, uzstādot mazjaudas retranslatorus 8 mazpilsētās, tiks aptverti 90% no Latvijas iedzīvotājiem.

SWH ir pieredze raidījumu izplatīšanā, veidojot neatkarīgu izplatīšanas tīklu. Teorētiski izdevīgāk tomēr būtu veidot raidošo tīklu uz LVRTC bāzes. Tad radio SWH atbilstoši tīkla paplašināšanai pakāpeniski palielinot reklāmas apjomu, var bez lielām sākuma investīcijām izveidot pirmos divus retranslācijas punktus un pēc tam no papildu peļņas attīstīt pārējos retranslācijas punktus. Sākuma investīcijas Radio SWH var nodrošināt uz iekšējo rezervju pamata, nepieciešamības gadījumā piesaistot nelielus īstermiņa kredītus.

2. SIA “Vārds & Co”, kura adrese ir Rīgā, Matīsa ielā 50b un kura dalībnieki ir LR pilsoņi Tālivaldis Tālbergs, Atis Lagzdiņš, Baiba Ustuba un Hardijs Svarinskis. Programmas un raidstacijas nosaukums: “Latvijas Kristīgais radio”.

Kristīgais radio darbojas kopš 1993. gada 22. decembra; drošas uztveršanas zona ir 70 km ap Rīgu. Kopš 1995. gada 27. decembra Kristīgā radio programma tiek retranslēta Talsos un 10 km apkārtnē, bet kopš 1996. gada 1. februāra — Liepājā un 30 km apkārtnē. Talsos un Liepājā ieguldītie līdzekļi, valsts elektrosakaru inspekcijas piešķirtās frekvences un klausītāju ieinteresētība ir faktori, kas ļauj Latvijas Kristīgajam radio pretendēt uz nacionālā elektroniskā sabiedrības saziņas līdzekļa statusu.

Cits vēl svarīgāks faktors ir Kristīgā radio sabiedriskā nozīmība, starpkonfesionālais raksturs, tolerance pret dažādiem kristietības virzieniem, dažādu viedokļu piedāvājums. Apgūstot nacionālo tīklu, konfesionālā pārstāvniecība tiktu paplašināta. Līdz šim veiksmīgi izveidotā sadarbība ar protestantu draudzēm tiktu paplašināta, sadarbojoties ar katoļu un pareizticīgo baznīcām. Šo baznīcu vadītāji atbalstīja Kristīgo radio jau tā tapšanas stadijā. Jau tuvākajā laikā Kristīgajā radio sāksies regulāri katoļu baznīcas raidījumi, par kuru veidošanu ir vienošanās ar metropolītu Jāni Pujatu. Plānots iekļaut programmā raidījumus no Vatikāna radio.

Trešais faktors ir vietējo draudžu vēlēšanās iesaistīties programmas veidošanā. Tā, piemēram, Liepājā paredzēts veidot radiostudiju, kuras materiāli papildinās no Rīgas retranslēto programmu. Vietējās studijas nepieciešams izveidot arī Daugavpilī un Rēzeknē, lai tās atspoguļotu vietējās aktualitātes atbilstoši šī reģiona konfesionālajām interesēm. Līdz ar to šajā reģionā Rīgas programmas apjoms varētu samazināties līdz 25% no kopējā laika. Šis laiks pirmām kārtām tiks izmantos raidījumiem krievu valodā.

Latvijas Kristīgais radio ir sevi apliecinājis kā starpkonfesionāls radio, ievērojot savstarpēju toleranci un pilnībā atturoties no citu konfesiju cieņas aizskaršanas. Par šādas prakses nepieciešamību liecina arī visu tradicionālo kristīgo baznīcu vadītāju atbalsts, kas pausts padomei adresētā vēstulē.

Retranslācijas vietas paredzēts izveidot šādā secība: līdz 1996. gada beigām — Kuldīgā un Ventspilī; līdz 1997. gada beigām — Daugavpilī un Rēzeknē; līdz 1998. gada beigām — Valmierā un Madonā.

Tehniskais un finansiālais nodrošinājums paredzēts, veidojot sadarbības projektus ar iepriekš minēto pilsētu draudzēm, pašvaldībām un privātpersonām. Paredzama arī to ārzemju kristīgo raidorganizāciju līdzdalība, kuras jau atbalstījušas Kristīgo radio ar tehnisko palīdzību, kā, piemēram, “International Broadcasting Radio Association” un “HCJB World Radio”. Šāda prakse jau ir pārbaudīta un tiek realizēta Talsos un Liepājā.

Nākamajā darbības gadā Latvijas Kristīgais radio finansiālo nodrošinājumu paredzējis veidot no dažādiem ziedojumiem, no raidlaika pārdošanas un no radio reklāmas.

3. SIA “Radio Rīgas Jūrmala”, kuras adrese ir Rīga, Zaķusalas krastmala 3 un kuras dibinātāji ir: “SIA Jūrmalas Radio – 1” (pilnvarotā persona — direktors Egīls Griķis) un Hanse Radio GmbH & Ko (pilnvarotā persona — Vācijas Republikas pilsonis Tomass Šrāders).

SIA “Radio Rīgas Jūrmala” savu programmu izplata Rīgā un tās apkārtnē 24 stundas dienā. Tā ir informatīvi izklaidējoša programma, kas domāta auditorijai vecumā no 20 līdz 55 gadiem. 75% no šī programmas ir mūzika (internacionālā un latviešu popmūzika).

Veidotāji vēlas šo programmu izplatīt visā Latvijā ar nosaukumu “106,2 Rīgai un Latvijai”. Lai nodrošinātu reģionālo programmu veidošanu un izplatīšanu, radiostacija lielākajās Latvijas pilsētās izveidos nelielas radiostacijas vai arī plānos sadarbību ar jau esošajām radiostacijām, kur vietējie darbinieki gatavos lokāla rakstura informāciju, aktualitātes un mūzikas pārraides. Tas nozīmē, ka “106,2 Radio Daugavpilij” pārraidīs to informāciju, kas varētu interesēt Daugavpils un tās apkārtnes iedzīvotājus, “106,2 Radio Liepājai” informētu par notikumiem Liepājā utt.

Pašreiz radiostacijai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar “Radio Brīvā Eiropa” un ziņu aģentūru “Baltic News Service”, kas pilnībā nodrošina ar aktuālām, precīzām ziņām par notikumiem Latvijā, Baltijā un pasaulē. Tāpat veiksmīga sadarbība izveidojusies ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskām organizācijām un kultūras iestādēm. Radio 106,2 populārākās sadaļas šobrīd ir: “Rīgas Dome informē”, “Kultūras jaunumi”, “Šovakar baudiet”, “Sporta ziņas” u.c. Veidojot nacionālo tīklu, šīs sadaļas reģionālajos raidītājos tiktu veidotas, ievērojot teritoriālo principu. Piemēram:“Valmieras Dome informē”, “Nedēļas nogale Vidzemē, (Latgalē, Zemgalē u.c.)”. Veidojot radiostaciju tīklu pēc šādiem principiem, tas dotu iespēju attiecīgās situācijās vietējā mēroga informāciju pārraidīt nekavējoties.

Visai Latvijai tiktu dota iespēja klausīties kvalitatīvu, profesionālu informatīvi izklaidējošu programmu latviešu valodā.

Atbilstoši savai tehniskās attīstības koncepcijai, Radio 106,2 plāno Latvijā 100–108 MHz diapazonā izvietot profesionālus radioraidītājus, kuri translēs “Radio Rīgai” stereoprogrammu ar pilottoņa kodu Daugavpilī, Liepājā, Kuldīgā, Rēzeknē, Valmierā, Cesvainē, Dundagā un Ventspilī. Programmu nogādei no radiostudijas līdz radioraidītājiem tiks izmantots ekranizēts kabelis, bet tālāk — Latvijas Radio un televīzjas centra radio releju līnijas un “Lattelekom” optisko kabeļu līnijas.

Radioraidītāju uzstādīšanu paredzēts veikt 5 gadu laikā. Pirmie raidītāji tiks iekārtoti Daugavpilī, Liepājā un Kuldīgā.