STARPTAUTISKIE DOKUMENTI

Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības
līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība (turpmāk dēvētas par “Līgumslēdzējām Pusēm”),

vēlēdamās veicināt ekonomisko sadarbību uz abpusēji izdevīgiem pamatiem,

nolūkā radīt un saglabāt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji izdara otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un

apzinoties, ka, saskaņā ar šo Līgumu, ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība kalpos par stimulu uzņēmējdarbībai šajā jomā un tādējādi padziļinās ekonomisko sadarbību un integrāciju starp Baltijas valstīm,

vienojušās par sekojošo:

1.PANTS. Termini

Šī Līguma kontekstā:

1. Termins “ieguldījums” sevī iekļauj visu veidu aktīvus, kas ieguldīti saistībā ar saimnieciskajām darbībām, kuras vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tās likumdošanai, un tai skaitā, bet ne tikai, ietilpst:

(a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkura cita veida īpašuma tiesības, tai skaitā hipotēkas, ķīlu zīmes, mantiskās vērtības apgrūtinājumi, un līdzīgas tiesības;

(b) uzņēmumu akcijas, vērtspapīri un bezseguma parādzīmes, vai jebkura cita veida mantiskā līdzdalība uzņēmumā;

(c) īpašuma tiesības uz naudu vai uz jebkura veida darbību, kurai ir ekonomiska vērtība un kura saistīta ar ieguldījumiem;

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar ieguldījumiem, tai skaitā autortiesības, preču zīmes, patenti, rūpnieciskais dizains, tehnoloģiskie procesi, tehnoloģiskās prasmes jeb “know-how”, komercnoslēpumi, preču nosaukumi;

(e) visa veida tiesības, kas atrunātas likumdošanā vai līgumos, un visa veida licences un atļaujas, kas paredzētas likumdošanas ietvaros, tai skaitā koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi, kultivēšanu vai izmantošanu.

Jebkāda veida izmaiņas sākotnējo ieguldījumu formā nevar būt par iemeslu, lai mainītu to kā ieguldījumu statusu.

2. Termins “ieguldītājs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas izdara ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

(a) termins “fiziska persona” apzīmē jebkuru fizisku personu, kurai saskaņā ar kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu piešķirta tās pilsonība;

(b) termins “juridiska persona” attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju Pusi apzīmē ikvienu uzņēmumu, kas dibināts vai izveidots saskaņā ar tās likumdošanu.

3. Termins “ieņēmumi” nozīmē līdzekļus, kas iegūti no ieguldījumiem, un tai skaitā, bet ne tikai, ietilpst peļņa, procenti, kapitāla pieaugums, dividendes un honorāri.

4. Termins “teritorija” apzīmē kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, tai skaitā teritoriālos piekrastes ūdeņus, kā arī jebkuru citu ūdens platību, kurā šī Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar starptautisko likumdošanu realizē savas suverēnās tiesības attiecībā uz jūras gultni un šīs zonas dabas resursiem.

2.PANTS. Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas savā teritorijā veicināt un radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumu izdarīšanai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kā arī ļaus veikt šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu.

2. Ikvienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem jebkurā laikā tiks nodrošināta taisnīga un līdztiesīga attieksme, un tiem ir tiesības saņemt pilnu aizsardzību un drošību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3.PANTS. Nacionālais un vislielākās labvēlības režīms

1. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas savā teritorijā nodrošināt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un peļņai režīmu, kas ir taisnīgs un līdztiesīgs un vismaz tikpat labvēlīgs kā tas, kāds tiek nodrošināts savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem un peļņai, vai kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un peļņai, atkarībā no tā, kurš no tiem ir izdevīgāks.

2. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas savā teritorijā nodrošināt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu apsaimniekošanu, uzturēšanu, izmantošanu, peļņas gūšanu vai realizāciju apstākļus, kas ir taisnīgi un līdztiesīgi un vismaz tikpat labvēlīga kā tie, kas tiek nodrošināti savas valsts ieguldītājiem vai kādas trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kuri no tiem ir izdevīgāki.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie nosacījumi netiks izmantoti, lai piespiestu vienu Līgumslēdzēju Pusi attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem priekšrocības vai privilēģijas, kuras iepriekņ minētā Līgumslēdzēja Puse var pieškirt saskaņā ar:

(a) visa veida muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu, vai monetāro ūniju, vai līdzīgiem starptautiskiem nolīgumiem, kuri paredz šādu ūniju vai institūciju vai citu reģionālās sadarbības formu izveidošanu, kurās ir iesaistījusies vai varētu iesaistīties kāda no Līgumslēdzējām Pusēm;

(b) jebkura veida starptautisku nolīgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai daļēji attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

4.PANTS. Zaudējumu kompensācija

1. Gadījumā, ja kādas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi cieš zaudējumus, kuru iemesls ir karš, bruņots konflikts, ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī, revolūcija, dumpis, nemieri vai citi līdzīga rakstura notikumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, otrā Līgumslēdzēja Puse apņemas veikt darbību, kas attiecas uz īpašuma restitūciju, atlīdzināšanu, kompensāciju vai cita veida risinājumu, kas būtu vismaz tikpat labvēlīgs kā tas, kāds tiek attiecināts uz savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Attiecīgās izmaksas tiek bez kavēšanās brīvi apmainītas brīvi konvertējamā valūtā.

2. Nepārkāpjot šā panta 1.punktu, vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuri kādu no šajā punktā minēto notikumu rezultātā cietuši zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kam par iemeslu bija:

(a) vardarbīga vai varas iestāžu veikta viņu īpašuma rekvizīcija,

(b) vardarbīga vai varas iestāžu veikta viņu īpašuma iznīcināšana, kas netika veikta kara darbības vai stāvokļa uzspiestas nepieciešamības rezultātā,

ir tiesības saņemt restitūciju vai adekvātu kompensāciju par zaudējumiem, kas ciesti īpašuma rekvizīcijas vai iznīcināšanas laikā. Attiecīgās izmaksas tiek bez kavēšanās brīvi apmainītas brīvi konvertējamā valūtā.

5.PANTS. Atsavināšana

1. Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nav pakļauti nacionalizācijai, atsavināšanai vai darbībām, kuru rezultātā iestājas sekas, identiskas nacionalizācijai vai atsavināšanai (turpmāk dēvētas par “atsavināšanu”), ja vien tas netiek veikts valstisku mērķu dēļ. Atsavināšana jāveic atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai, uz nediskriminējošiem pamatiem, un līdztekus tai jānodrošina savlaicīga, adekvāta un efektīva kompensāciju izmaksa. Šādas kompensācijas summai jālīdzinās atsavināto ieguldījumu tirgus vērtībai brīdī pirms atsavināšanas vai, pirms atsavināšanas fakts ticis oficiāli izziņots (atkarībā no tā, kas no minētajiem noticis agrāk), un tajā jāiekļauj procenti, ko, sākot ar atsavināšanas datumu, aprēķina saskaņā ar noteikto komerckursu. Kompensācija jāizmaksā bez kavēšanās, tai jābūt realizējamai un brīvi pārvedamai jebkurā brīvi konvertējamā valūtā.

2. Saskaņā ar principiem, kas izklāstīti šajā pantā, ieinteresētajam ieguldītājam ir tiesības atbilstoši atsavināšanu veikušās Līgumslēdzējas Puses likumdošanai pieprasīt attiecīgo Līgumslēdzēju Pusi operatīvi izskatīt viņa lietu vai ieguldījumu notaksēto vērtību tiesā vai kādā citā neatkarīgā institūcijā.

3. Gadījumos, kad kāda Līgumslēdzēja Puse atsavina aktīvus, kas pieder uzņēmumam, kurš dibināts vai izveidots saskaņā ar tās teritorijā darbojošos likumdošanu un kurā akcijas pieder otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, tai jānodrošina, lai šā panta nosacījumi tiktu piemēroti tādā mērā, kāds nepieciešams, lai garantētu savlaicīgu, adekvātu un efektīvu kompensāciju izmaksu par ieguldījumiem tiem otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas ir šo akciju īpašnieki.

6.PANTS. Pārvedumi

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas garantēt maksājumu pārvedumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un peļņu. Pārvedumi tiek izdarīti brīvi konvertējamā valūtā bez jebkādiem ierobežojumiem un kavēkļiem. Starp šādiem pārvedumiem, bet ne ekskluzīvi, minami:

(a) kapitāls un papildlīdzekļi, kas nepieciešami ieguldījumu uzturēšanai vai palielināšanai;

(b) peļņa, procenti, dividendes un citi tekošie ienākumi;

(c) aizdevumu pamatmaksājumi;

(d) autora honorāra maksājumi;

(e) ienākumi no ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

(f) to fizisko personu atalgojums, kas attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā veic darbu saistībā ar ieguldījumiem.

2. Šīs vienošanās kontekstā valūtas kurss tiek noteikts atbilstoši pastāvošajam komerckursam, kas ir spēkā pārveduma veikšanas dienā, ja vien šajā jautājumā nepastāv īpaša vienošanās.

7.PANTS. Aizvietošanas princips

1. Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota iestāde saskaņā ar garantiju, ko tā sniegusi attiecībā uz ieguldījumiem, kuras ieguldītas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izdara maksājumus savas valsts ieguldītājiem, minētā otrā Līgumslēdzēja Puse apņemas atzīt:

(a) visa veida ieguldītāju tiesību vai pretenziju nodošanu iepriekš minētajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās pilnvarotai iestādei vai nu saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu, vai likumdošanai atbilstoša pārveduma ietvaros, kā arī to,

(b) ka iepriekš minētajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās pilnvarotai iestādei saskaņā ar aizvietošanas principu ir tiesības pārņemt šo ieguldītāju tiesības un celt pretenzijas, kā arī tā uzņemas visas saistības attiecībā uz šo ieguldījumu.

2. Nodotās tiesības vai pretenzijas nedrīkst pārsniegt ieguldītāja sākotnējās tiesības vai pretenzijas.

8.PANTS. Ieguldījumu strīdu kārtošana starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju

1. Ikviens strīds, kas var izcelties starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi saistībā ar ieguldījumiem, kas izdarīti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, jāatrisina sarunu ceļā starp abām strīdā iesaistītajām Pusēm.

2. Gadījumā, ja strīdu starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi neizdodas šādā ceļā atrisināt sešu mēnešu laikā, ieguldītājam ir tiesības iesniegt lietu izskatīšanai vai nu

(a) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu kārtošanas centram (ICSID) atbilstoši attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti Konvencijā par ieguldījumu strīdu kārtošanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas nodota parakstīšanai Vašingtonā, 1965.gada 18.martā, gadījumos, kad abas Līgumslēdzējas Puses pievienojušās minētajai Konvencijai, vai arī

(b) šķīrējtiesnesim vai starptautiskai īpaši sasauktai (ad hoc) šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem. Strīdā iesaistītajām Pusēm ir tiesības rakstiskā veidā vienoties par izmaiņām šajos noteikumos. Šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām strīdā iesaistītajām Pusēm.

9.PANTS. Strīdu kārtošana starp abām Līgumslēdzējām Pusēm

1. Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu tiek kārtoti draudzīgā ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Gadījumā, ja strīdu neizdodas šādā ceļā nokārtot sešu mēnešu laikā, pēc vienas Līgumslēdzējas Puses lūguma lieta tiek nodota izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

3. Katrā atsevišķā gadījumā šķīrējtiesas veidošanu nosaka sekojoša procedūra. Divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā, katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu tiesas locekli. Abi ieceltie tiesas locekļi tad izraugās kādas trešās valsts pilsoni, kas pēc abu Līgumslēdzēju Pušu akcepta tiek iecelts par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk dēvēts par Priekšsēdētāju). Priekšsēdētājs amatā jāieceļ triju mēnešu laikā, skaitot no abu pārējo tiesas locekļu iecelšanas brīža.

4. Gadījumā, ja vajadzīgās amatpersonas netiek ieceltas laikā, kas minēts šā panta 3.punktā, var lūgt Starptautiskās tiesas prezidentu iecelt minētās amatpersonas. Ja izrādās, ka prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņš citu iemeslu dēļ nespēj veikt minēto funkciju, lūgums iecelt minētās amatpersonas tiek adresēts viceprezidentam. Ja arī viceprezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņš citu iemeslu dēļ nespēj izpildīt minēto funkciju, iecelt minētās amatpersonas tiek lūgts tas Starptautiskās tiesas loceklis, kurš ieņem nākamo hierarhijas pakāpi un kuram nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonības

5. Šķīrējtiesas lēmums tiek pieņemts ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja Puse apmaksā sava šķīrējtiesneša izdevumus un sedz savu daļu šķīrējtiesas procesuālo izmaksu. Priekšsēdētāja izdevumi un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Vienlaikus šķīrējtiesai ir tiesības pieņemt lēmumu, ka viena no Līgumslēdzējām Pusēm segs lielāku izdevumu daļu, un šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Par tiesas procesuālo kārtību lemj pati šķīrējtiesa.

10.PANTS. Citu noteikumu un īpašu nosacījumu piemērošana

1. Gadījumos, kad uz izskatāmo jautājumu attiecināms gan šis Līgums, gan kāds cits starptautisks līgums, kuru parakstījušas abas Līgumslēdzējas Puses, šis Līgums nekādā veidā nekavē abas Līgumslēdzējas Puses vai to ieguldītājus, kam pieder ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izmantot savā labā noteikumus, kas ir labvēlīgāki konkrētajā gadījumā.

2. Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumdošanu vai īpašām līgumsaistībām paredz uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem vai ieguldītājiem attiecināt nosacījumus, kas ir labvēlīgāki par tiem, kurus paredz šis Līgums, konkrētajā gadījumā ir piemērojami tie nosacījumi, kas ir labvēlīgāki.

11.PANTS. Šī Līguma piemērošana

Šis Līgums attiecināms uz ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar tās likumdošanu ieguldījuši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji pirms, kā arī pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, taču tas nav piemērojams ieguldījumu strīda gadījumos, ja šis strīds izcēlies, pirms stājies spēkā šis Līgums, nedz arī visa veida pretenzijām, ja tās nokārtotas, pirms stājies spēkā šis Līgums.

12.PANTS. Līguma stāšanās spēkā, termiņš un izbeigšanās

1. Katra Līgumslēdzēja Puse rakstiski informē otru par visu tās likumdošanā paredzēto procedūru izpildi, kuras jāveic, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stājas spēkā ar otra rakstiskā paziņojuma saņemšanas brīdi.

2. Šī Līguma darbības termiņš ir desmit gadi, un tas automātiski tiek pagarināts uz turpmākajiem desmit gadus ilgiem termiņiem, ja vien gadu pirms sākotnējā vai jebkura sekojošā termiņa beigām kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski neinformē otru par savu nodomu lauzt šo Līgumu.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas izdarītas pirms šī Līguma laušanas, šī Līguma noteikumi paliek spēkā uz desmit gadus ilgu termiņu, ko skaita no brīža, kad šis Līgums tiek lauzts.

APLIECINOT IEPRIEKŠMINĒTO, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji parakstījuši šo Līgumu.

Sastādīts divos eksemplāros Viļņā, 1996.gada 7.februārī latviešu, igauņu un angļu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Gadījumā, ja rodas domstarpības par šī Līguma teksta interpretāciju, par pamatu tiek ņemts teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Igaunijas Republikas Valdības vārdā