• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Naturalizācija savā gaitā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.1996., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40183

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju

Vēl šajā numurā

15.05.1996., Nr. 84

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Naturalizācija savā gaitā

Pirmdien, 13. maijā, Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldē notika preses konference, kurā pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane iepazīstināja masu mediju pārstāvjus ar naturalizācijas norisi valstī, ar veiktajiem šā procesa pētījumiem, kā arī ar Jāņa Taurēna vēstures mācību grāmatu, kas domāta Latvijas pilsonības kandidātiem pašmācībai.

Eiženija Aldermane pastāstīja, ka pagājušā gada nogalē, kad tika apkopoti Naturalizācijas pārvaldes pirmā gada darba rezultāti, līdz 1995. gada 1. novembrim uzskaitē bija 3787 naturalizācijas iesniegumi. Šāda maza nepilsoņu aktivitāte izraisījusi darbinieku pārdomas, kā rezultātā ticis pieņemts lēmums veikt nepilsoņu aptauju. Pilsonības likuma 14. pants nosaka, ka no šā gada 1. janvāra tiesības uz naturalizāciju ir visām personām, kas dzimušas Latvijā un iesnieguma iesniegšanas brīdī bijušas 16 līdz 20 gadus vecas. Tādu valstī ir apmēram 30 tūkstoši. Aptauja notika 18 Latvijas rajonu un pilsētu skolās ar krievu mācību valodu. Šīs aptaujas nolūks bija noskaidrot, cik nepilsoņu jauniešu vēlas iegūt Latvijas pilsonību, izzināt motīvus, kas liedz to darīt, kā arī uzzināt galvenos informācijas avotus. Apkopojot aptaujas rezultātus, izrādījās, ka 63 procenti jau tagad ir pārliecināti par šādas izvēles pareizību, vēl 15 procenti pauda pārliecību, ka viņi varētu izšķirties par šādu soli jau tuvākajā nākotnē. Taču gatavi pilsonības ieguvei pašlaik ir tikai 15 procenti.

Aptaujas rezultātu analīze ļāvusi secināt, ka lielākajai daļai vēlmi pēc pilsonības nosaka nacionālās intereses, it īpaši piesaiste Latvijai kā dzīvesvietai. Galvenie faktori, kas traucē iegūt Latvijas pilsonību, ir nepilnības latviešu valodas prasmē un Latvijas vēstures zināšanas. Interesanti, ka tikai 29,3 procenti no aptaujātajiem vēlas būt pilntiesīgi Latvijas sabiedrības locekļi, savukārt 39 procenti Latviju nosauc par savu dzimteni.

Kā galveno informācijas avotu par pilsonības jautājumiem aptaujātie nosauc televīziju un presi. Tikai ceturtajā vietā ir skola.

Līdz šim pretendenti izvirzīja arī pretenzijas pret prasībām Latvijas vēstures zināšanu pārbaudē, jo trūka pilnvērtīga mācību līdzekļa. Tagad, pateicoties Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijai, kas piešķīrusi Naturalizācijas pārvaldei 28 tūkstošus ASV dolāru šādas mācību grāmatas sagatavošanai un izdošanai, ir nākusi klajā Jāņa Taurēna "Latvijas vēstures pamatjautājumi un valsts konstitucionālie principi". Tā uzrakstīta, vadoties no to zināšanu apjoma, kas jāapgūst Latvijas pilsonības pretendentiem. Taču šo grāmatu savu zināšanu papildināšanai varēs izmantot visi interesenti. Patlaban to var iegādāties visās Naturalizācijas pārvaldes nodaļās un filiālēs, kā arī vairākās grāmatnīcās.

Raksturojot pašreizējās norises naturalizācijas procesā Latvijā, Eiženija Aldermane sacīja:

 

— Naturalizācijas procesu nedrīkst ne palēnināt, ne paātrināt. Valstī ir likums, kas paver cilvēkam iespēju. Un mums kā valsts iestādes pārstāvjiem korekti jārūpējas, lai cilvēki šajā procesā var netraucēti piedalīties. Tas ir galvenais. Kāpēc tomēr pilsonības pretendentu skaits ir ļoti mazs, ja to salīdzinām ar lielo nepilsoņu skaitu? Cilvēks pašreizējos sociālajos apstākļos atrodas dilemmas priekšā: viņam vienlaikus jākārto gan mantojuma lietas, gan zemes lietas, jāvāc visdažādākie dokumenti, un tas viss saistās ar naudas izdošanu un konkrētiem termiņiem. Pilsonības iegūšanai šāda termiņa nav. Šobrīd pie mums nāk naturalizēties labākā un lojālākā nepilsoņu daļa. Tos nedrīkst ne steidzināt, ne lēnināt. Cilvēki naturalizējas tad, kad viņi šim procesam ir sagatavojušies.

Pēc tam Eiženija Aldermane atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Vairis Ozols,
"LV" iekšpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!