PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PROGRAMMAS, PLĀNI

Likumprojekts

Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju

Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa sēdē akceptēts,

29.aprīlī nosūtīts Saeimai un 9.maijā nodots Saeimas komisiju izskatīšanai

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi un likumā lietotie termini

Kreditors — šī likuma izpratnē — valsts, juridiska persona, fiziska persona vai uz līguma pamata saistītu fizisku personu grupa, kurai ir likumīgas prasījuma tiesības pret parādnieku. Ar jēdzienu “kreditors” likumā tiek apzīmēti tikai nenodrošinātie kreditori, ja tas likuma tekstā nav īpaši atrunāts.

Nodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) ir nodrošināta ar ķīlu.

Nenodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta.

Parādnieks — šī likuma izpratnē — uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura nespēj nokārtot savas saistības pret nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru.

Parādnieka pārstāvji — parādnieka īpašnieki, pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku un kurām ar tiesas lēmumu ir uzlikts pienākums piedalīties maksātnespējas lietā.

Maksātnespēja — ar tiesas lēmumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj pienācīgi veikt savu parādu saistību izpildi.

Faktiskā maksātnespēja — parādnieka nespēja nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.

Maksātnespējas pieteikums — parādnieka, kreditora (kreditoru grupas) vai kompetentu valsts institūciju pieteikums tiesā, kurš var būt pamats lietas par maksātnespēju ierosināšanai.

Mierizlīgums — ar kreditoru sapulces lēmumu starp kreditoriem un parādnieku noslēgta un ar tiesas lēmumu apstiprināta vienošanās par parādnieka saistību izpildi bez sanācijas vai bankrota procedūras uzsākšanas šai likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

Sanācija — ar kreditoru sapulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts plānveidīgs pasākumu kopums parādnieka iespējamā bankrota novēršanai, maksātspējas atjaunošanai un nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai, kuru tiesas un kreditoru sapulces uzraudzībā veic šajā likumā noteiktajā kārtībā iecelts administrators.

Bankrots — ar kreditoru saspulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts maksātnespējas situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas gūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu šai likumā noteiktajā kārtībā.

Kriminālsodāms bankrots — ar tiesas lēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai aiz nolaidības.

Administrators — tiesas iecelta persona, kura piedalās maksātnespējas lietā, realizē šai likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šai likumā noteiktajā kārtība.

Kreditoru sapulce — sakaņā ar šī likuma noteikumiem organizēta nenodrošināto kreditoru kopīgas darbības forma.

Kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kura pārstāv kreditoru sapulci šai likumā noteiktajos gadījumos un pilnvaru apjomā.

Kompetentas valsts institūcijas — šī likuma izpratnē — tiesa, prokuratūra, nodokļu administrācija, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija un Privatizācijas aģentūra.

 

1. pants. Likuma subjekti

(1) Šis likums attiecas uz visiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(2) Šis likums nav attiecināms uz Kredītiestāžu likuma 3.pantā minētajām uzņēmējsabiedrībām

(3) Uz apdrošināšanas sabiedrībām un savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām šis likums attiecināms tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu “Par apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993.,3./4.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994., 11.nr.; 1995., 139.nr.; 1996., 62.nr.) un likumu “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” (Latvijas Vēstnesis, 1995., 139.nr.; 1996., 62.nr.).

(4) Ja Latvijas Republikas ratificētajos starptautiskajos līgumos ir paredzēta citāda kārtība, tiek piemērotas starptautisko līgumu normas.

 

2.pants. Maksātnespējas pazīmes

(1) Parādnieks var tikt atzīts par maksātnespējīgu, ja tiesa konstatē vismaz vienu no šādām pazīmēm:

1) parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības;

2) parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir ievēroti šī likuma 39.panta 1.daļas 1.punkta noteikumi;

3) parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

(2) Par apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pienācīgi nokārtot savus parādus šī likuma izpratnē var tikt atzīti:

1) trešo personu, kurām ir parādu saistības pret parādnieku, maksātnespēja;

2) ilgstoši nesaņemta samaksa par precēm vai pakalpojumiem;

3) neapdrošināta īpašuma bojāeja;

4) zaudējumi, kas nodarīti trešo personu nelikumīgu darbību rezultātā.

(3) Minētie apstākļi ir dokumentāri jāpierāda. Par pierādījumu pietiekamību un ticamību lemj tiesa.

Otrā nodaļa

Maksātnespējas procesā iesaistītās institūcijas

Pirmā apakšnodaļa

Tiesa

3.pants. Lietu piekritība un tiesvedība

(1) Lietu par parādnieka maksātnespēju izskata apgabaltiesa pēc parādnieka juridiskās adreses.

(2) Tiesvedību maksātnespējas lietās regulē šis likums un Civilprocesa kodekss, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

 

4.pants. Tiesas kompetence

(1) Maksātnespējas lietās tiesa:

1) izskata maksātnespējas pieteikumu, ierosina maksātnespējas lietu vai motivēti atsaka lietas ierosināšanu;

2) ieceļ administratoru, atceļ to un pieņem tā atkāpšanos;

3) atzīst parādnieku par maksātnespējīgu;

4) nosaka administratora nodrošinājuma un atlīdzības apjomu;

5) nosaka parādnieka parstāvju maksātnespējas lietā un nodrošina viņu piedalīšanos;

6) nosaka parādniekam pārstāvjiem drošības līdzekli šī likuma 21.panta 1.daļas 19.punktā paredzētajos gadījumos;

7) uz administratora pieteikuma pamata nosaka saīsinātu nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, bet ne īsāku kā divas nedēļas no tiesas lēmuma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu pieņemšanas brīža;

8) apstiprina kreditoru sapulces lēmumus:

(a) par mierizlīguma slēgšanu,

(b) par sanācijas plāna pieņemšanu,

(c) par bankrota procedūras uzsākšanu un parādnieka īpašuma sadales plāna pieņemšanu;

9) izskata sūdzības par parādnieka, administratora, kreditoru, kreditoru sapulces un kreditoru komitejas lēmumiem un darbībām, ja ievērota šī likuma 65.pantā noteiktā pirmstiesas strīdu izskatīšanas kārtība;

10) izskata un apstiprina administratora atzinumu par faktiskās maksātnespējas cēloņiem un gadījumos, ja faktiskā maksātnespēja radusies likumpārkāpumu rezultātā, lemj par vainīgo personu saukšanu pie atbildības saskaņā ar šo likumu un Latvijas kriminālkodeksu;

11) seko likumības ievērošanai maksātnespējas lietas gaitā un dod saistošus norādījumus attiecībā uz maksātnespējas procesa likumību;

12) atceļ nelikumīgus administratora un kreditoru sapulces lēmumus, pamatojoties uz administratora, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru vai kreditoru grupas, kreditoru komitejas, kreditoru sapulces, parādnieka vai kompetentu valsts institūciju iesniegumu vai pēc savas iniciatīvas;

13) pamatojoties uz administratora iesniegumu, atzīst parādnieka darījumus par spēkā neesošiem saskaņā ar šī likuma 71.—73.pantu un lemj par samaksāto parādu atdošanu šī likuma 74.pantā paredzētajos gadījumos;

14) izbeidz maksātnespējas lietu šī likuma 66.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Tiesas kompetencē neietilpst saimnieciska, ekonomiska un finansiāla rakstura jautājumu izlemšana, izņemot šī likuma 24.pantā paredzētos gadījumus.

 

5.pants. Atbrīvošana no valsts nodevas samaksas

(1) No valsts nodevas samaksas tiek atbrīvoti maksātnespējas pieteikuma iesniedzēji, kā arī parādnieks, ja tā vārdā maksātnespējas lietas gaitā tiesā tiek iesniegti prasījumi pret trešajām personām, kurām ir saistības pret parādnieku.

 

 

Otrā apakšnodaļa

Kreditoru sapulce un kreditoru komiteja

6.pants. Tiesības piedalīties kreditoru sapulcēs

(1) Tiesības piedalīties kreditoru sapulcēs ir visiem nenodrošinātajiem un nodrošinātajiem kreditoriem, to likumiskajiem vai līgumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no parāda apmēra.

(2) Balsstiesības ir tikai nenodrošinātajiem kreditoriem.

(3) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcēs ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, iegūstot balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā.

(4) Uz visām kreditoru sapulcēm tiek uzaicināti parādnieka pārstāvji, kuriem ir pienākums piedalīties visās kreditoru sapulcēs.

 

7.pants. Kreditoru sapulces pilnvaras

(1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) izvēlas maksātnespējas situācijas risinājumu un nosaka tā pamatnoteikumus;

3) izskata un pieņem vai noraida iesniegtos maksātnespējas situācijas risinājuma plānus (mierizlīguma projektu, sanācijas plānu, lēmumu par bankrotu un parādu dzēšanas kārtību šai likumā noteikto prioritāšu secībā);

4) apstiprina šī likuma 107.pantā nosauktos līgumus;

5) pieprasa administratoram atskaites par viņa darbu, noklausās un apstiprina tās;

6) vairāku administratoru iecelšanas gadījumā sadala funkcijas viņu starpā;

7) izsaka neuzticību administratoram.

(2) Gadījumā, ja maksātnespējas lietā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šai likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

 

8.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulci vada administrators, ja kreditoru sapulce nenolemj citādi. Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir izziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicināts parādnieks.

(2) Administratora vai parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces noturēšanai.

(3) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc parādu summas, kad katra kreditora balsstiesību apjoms tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto un/vai parādnieka dokumentos atspoguļoto parādu summai.

(4) Balsis kreditoru sapulcē tiek noteiktas, mazāko zināmo kreditora prasījumu pret parādnieku nosakot par vienu balsi; pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījuma summu ar mazāko zināmo parāda summu.

(5) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta, ko nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(6) Kreditoru sapulce var tikt pārtraukta ar kreditoru sapulces motivētu lēmumu uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse kreditoru, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un dienas kārtību.

 

9.pants. Kreditoru komitejas izveidošana

(1) Kreditoru sapulce var izveidot kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti jāizveido kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas lietā ir pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(3) Kreditoru komiteja tiek ievēlēta no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku.

 

10.pants. Kreditoru komitejas darbība

(1) Kreditoru komitejai, izņemot šī likuma 7.panta 1.daļas 1.—3. un 7.punktā noteiktos gadījumus, ir visas šai likumā noteiktās kreditoru sapulces tiesības, ja kreditoru sapulce, ievēlot kreditoru komiteju, nav tās ierobežojusi. Kreditoru sapulce ierobežo kreditoru komitejas pilnvaras, pieņemot īpašu lēmumu, kurā tiek uzskaitīti noteiktie ierobežojumi.

(2) Šī likuma 7.panta 1.daļas 2., 3. un 7.punktā minētās pilnvaras kreditoru komitejai ir piešķiramas tikai ar īpašu kreditoru sapulces lēmumu.

(3) Kreditoru sapulce saglabā tiesības atcelt kreditoru komiteju, kā arī izlemt atsevišķus jautājumus.

(4) Kreditoru komiteja pēc tās ievēlēšanas kreditoru sapulcē nekavējoties no sava vidus ieceļ kreditoru komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par nepieciešamu, tā var uzlikt par pienākumu kreditoru komitejas priekšsēdētājam, vienam vai vairākiem kreditoru komitejas locekļiem pastāvīgi veikt kontroli pār kreditoru interešu ievērošanu maksātnespējas lietas gaitā. Šādā gadījumā kreditoru komiteja nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts administrācijas izmaksās.

(5) Kreditoru komitejas locekļi var iesniegt atlūgumu, vienu mēnesi iepriekš brīdinot administratoru par savu lēmumu. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators sasauc jaunu kreditoru sapulci, kas ievēl iztrūkstošos kreditoru komitejas locekļus.

 

11.pants. Kreditoru komitejas procedūra

(1) Kreditoru komiteja darbojas sēžu formā.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators var pieprasīt kreditoru komitejas priekšsēdētājam kreditoru komitejas sēdes sasaukšanu vienas nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no kreditoru komitejas ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo balsu vienkāršu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

 

12.pants. Kreditoru pārstāvji

(1) Kreditors var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu pārstāvēt viņu kreditoru sapulcē vai kreditoru komitejā. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu pārstāvēt to kreditoru sapulcē vai kreditoru komitejā. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas kreditoru grupas dalībnieku prasījuma summas apmērā.

 

 

Trešā apakšnodaļa

Administrators

13.pants. Administratora kvalifikācija

(1) Par administratoru var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērināti revidenti;

3) licencētas uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi;

4) Tieslietu ministrijas licencēti juristi;

5) personas ar ne mazāk ka piecu gadu praktiskā darba pieredzi vadošos amatos uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās, ja to vadītie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības nav tikuši atzīti par maksātnespējīgiem.

(2) Šai likumā noteiktajos īpašos gadījumos tiesa uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas tiesu izpildītājiem, nodokļu administrācijai vai Privatizācijas aģentūrai.

(3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiska persona, tā raksveidā pilnvaro fizisku personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas lietā un būs atbildīga šai likumā paredzētajā kārtībā.

 

14.pants. Ierobežojumi administratoram

(1) Par administratoru nevar tikt iecelta persona:

1) kura saskaņā ar šī likuma 35.pantu atzīstama par ieinteresētu attiecībā pret parādnieku;

2) pret kuru parādniekam ir likumīgas prasījuma tiesības;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā, un šī cita lieta nav izbeigta saskaņā ar šo likumu;

4) kura ir bijusi notiesāta par mantkārīgiem noziegumiem neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

(2) Fiziska persona nevar pildīt administratora pienākumus vairāk nekā trijās maksātnespējas lietās vienlaicīgi:

 

15.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir jābūt šai likumā paredzētajam nodrošinājumam gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu nodrošinātajiem vai nenodrošinātajiem kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām.

(2) Nodrošinājums var izpausties kā:

1) administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

2) depozīts;

3) ķīla;

4) galvojums.

(3) Administratora nodrošinājuma apjomu nosaka tiesa katrā konkrētā maksātnespējas lietā, pamatojoties uz šī likuma 51.panta 1.daļas 2.punktā paredzētā administratora iesniegtā pārskata pamata. Nodrošinājums nevar tikt noteikts mazāks kā desmit procenti no summas, kuru veido parādnieka kasē un norēķinu kontos esošo līdzekļu un parādnieka pamatlīdzekļu apgrozāmo līdzekļu tirgus vērtības summa.

(4) Nodrošinājuma veidu izvēlas administrators.

(5) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā tiesas noteiktais nodrošinājuma kopējais apjoms nemainās un tiek sadalīts, administratoriem savstarpēji vienojoties. Ja administratori nevienojas par nodrošinājuma savstarpējo sadali, to izlemj tiesa, kuras lēmums ir galīgs.

(6) Ja administrators piedalās vairāk nekā vienā maksātnespējas lietā, viņam ir jābūt atsevišķam nodrošinājumam katrā lietā tiesas noteiktajā apmērā.

(7) Administrators iesniedz nodrošinājumu apstiprinošos dokumentus tiesā līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai.

(8) Šī panta 1.—7.daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad tiesa uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas tiesu izpildītājiem un nodokļu administrācijai.

 

16.pants. Administratora iecelšana

(1) Tiesa ieceļ administratoru no to personu vidus, kuras ir pieteikušās konkrētajā maksātnespējas lietā.

(2) Ja konkrētajā maksātnespējas lietā nav pieteicies neviens administratora kandidāts, tiesa uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas nodokļu administrācijai, ja tā ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, vai tiesu izpildītāju kantorim pēc parādnieka atrašanās vietas.

(3) Tiesa nevar iecelt par administratoru personu, kura nav iesniegusi tiesai dokumentus, kuri pierāda tiesas noteiktā nodrošinājuma esamību, izņemot šī panta 2.daļā paredzētos gadījumus.

 

17.pants. Vairāku administratoru iecelšana

(1) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā, ņemot vērā parādnieka īpašuma apjomu un raksturu, šai likumā paredzētajā vispārējā kārtībā var iecelt vairākus administratorus.

(2) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā tiesa sadala viņu funkcijas un nosaka savstarpējo pakļautību.

 

18.pants. Administratora stāšanās pie pienākumu pildīšanas

(1) Tūlīt pēc iecelšanas administrators tiesas sēdes laikā paraksta deklarāciju, kurā viņš apstiprina savu piekrišanu stāties administratora amatā un uzņemas šajā likumā paredzēto atbildību.

(2) Administrators stājas pie pienākumu pildīšanas nekavējoties pēc šajā pantā minētās deklarācijas parakstīšanas.

(3) Ja notiek administratoru maiņa, jaunais administrators stājas pie pienākumu pildīšanas pēc šī panta 2.daļā paredzētās deklarācijas un šī likuma 30.pantā paredzētā lietu pieņemšanas—nodošanas akta parakstīšanas.

 

19.pants. Administratora pienākumi

(1) Administratoram jānodrošina maksātnespējas procesa likumīga un efektīva gaita.

(2) Administrators pārņem parādnieka īpašumā esošo mantu, dokumentāciju un zīmogu līdz maksātnespējas lietas apturēšanai vai izbeigšanai.

(3) Administrators veic parādnieka īpašuma pārvaldi maksātnespējas lietas laikā un nodrošina parādnieka īpašuma saglabāšanu līdz maksātnespējas lietas izbeigšanai vai līdz mantas atsavināšanai nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru interesēs.

(4) Administrators noskaidro maksātnespējas cēloņus un sniedz par tiem atzinumu kreditoru sapulcei un tiesai.

(5) Administratoram ir pienākums sniegt informāciju par maksātnespējas procesa gaitu kreditoru sapulcei, kā arī nosūtīt šī likuma 4.panta 1.daļas 8.punktā noteiktos kreditoru sapulces lēmumus tiesai apstiprināšanai.

(6) Administratoram ir pienākums sniegt šai likumā un likumā “Par Uzņēmumu reģistru” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990., 49.nr.; 1991., 27./28.nr.; 1992., 18./19.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995., 162.nr.; 1996., 64.nr.) paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram.

(7) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās tiek noteikti citos šī likuma pantos.

 

20.pants. Administratora tiesības līdz lietas izskatīšanai tiesā

(1) Līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir tiesības:

1) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem;

2) pieprasīt parādniekam sniegt informāciju, kura nepieciešama maksātnespējas lietas gaitā, un saņemt to;

3) pieaicināt speciālistus.

(2) Administratoram līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā ir arī šī likuma 21.panta 1.daļas 17. — 19.punktā noteiktās administratora tiesības.

 

21.pants. Administratora tiesības un pilnvaras pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu

(1) Administratoram pēc tiesas lēmuma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu pieņemšanas ir visas likumos, parādnieka statūtos un/vai līgumos paredzētās parādnieka pārvaldes institūciju tiesības un pilnvaras, to skaitā:

1) ņemt pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā;

2) atsavināt parādnieka mantu šai likumā noteiktajā kārtībā;

3) atteikties no apgrūtinošas mantas uzturēšanas un no apgrūtinošu līgumu izpildes, kuri noslēgti pirms parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu;

4) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

5) nodot tiesas izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu pret trešajām personām;

6) pārstāvēt parādnieku tiesu un administratīvajās institūcijās un uzstāties tā vārdā, izņemot šī likuma 84.pantā paredzētajos gadījumos;

7) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

8) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu, izņemot šī likuma 84.pantā paredzētos gadījumus;

9) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, ieskaitot darbiniekus, kuri pieņemti pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

10) pieaicināt speciālistus un palīgus šī likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā;

11) izdalīt parādnieka līdzekļus administratīvo izmaksu segšanai;

12) iznomāt jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir izdevīgi kreditoru kopuma interesēm;

13) ar kreditoru sapulces piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru mierizlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

14) pieprasīt parādnieka īpašnieku un kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētāju saistību izpildi attiecībā uz uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla (statūtu fondu) vai citu mantu vai iesniegt prasījumu tiesā par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

15) iesniegt pieteikumu par jebkuras trešās personas, kurai ir parādu saistības pret parādnieku, atzīšanu par maksātnespējīgu un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šī iesnieguma pamata tiek ierosināta lieta;

16) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

17) pieprasīt kompetentām valsts institūcijām informāciju par parādnieku un tā pārstāvjiem, kura nepieciešama maksātnespējas lietas gaitā, un saņemt to;

18) iesniegt tiesai ziņojumus un materiālus par maksātnespējas lietas gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

19) ja konkrētās maksātnespējas lietas sakarā ir ierosināta kriminālieta, lūgt tiesu noteikt parādnieka pārstāvjiem drošības līdzekli gadījumā, ja parādnieka pārstāvji liek šķēršļus maksātnespējas lietas gaitai.

(2) Tikai administratoram ir tiesības lauzt parādnieka līgumus ar trešajām personām šī panta 1.daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos. Trešās personas līgumus ar parādnieku ir tiesīgas izbeigt tikai ar administratora nepārprotamu rakstisku piekrišanu.

 

22.pants. Administratora darbības garantijas

(1) Administratora darbību nodrošina kompetentas valsts institūcijas pēc tiesas apstiprināta pieprasījuma, ko iesniedzis administrators.

(2) Kompetentām valsts institūcijām ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura, pēc administratora ieskatiem, ir būtiska maksātnespējas lietā.

 

23.pants. Kontrole pār administratora darbību

(1) Administratoram jāpilda kreditoru sapulces lēmumi un jāatskaitās kreditoru sapulcei.

(2) Administratoram jāpilda tiesas lēmumi un jāatskaitās tiesai, ja tā pieprasa atskaiti par administratora darbību.

 

24.pants. Administratora atlīdzība

(1) Administratora atlīdzības apjomu nosaka tiesa šādos apmēros:

1) līdz piecpadsmit procentiem no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu;

2) ja atgūtā summa pārsniedz trīs tūkstošus latu — līdz piecpadsmit procentiem no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu, un līdz desmit procentiem no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz trīs tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu;

3) ja atgūtā summa pārsniedz desmit tūkstošus latu — līdz piecpadsmit procentiem no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu, un līdz desmit procentiem no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz trīs tūkstošus latu bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu, plus līdz pieciem procentiem no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāka par simt tūkstošiem latu;

4) ja atgūtā summa pārsniedz simt tūkstošus latu — līdz piecpadsmit procentiem no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu, un līdz desmit procentiem no fakstiski atgūtās summas, kas pārsniedz trīs tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu, plus līdz pieciem procentiem no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāka par simt tūkstošiem latu, plus līdz tijiem procentiem no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz simt tūkstošus latu, bet nav lielāka par vienu miljonu latu, plus līdz vienam procentam no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz vienu miljonu latu.

(2) Tiesa nosaka administratoram fiksēto atlīdzības likmi šādos gadījumos un apmēros:

1) no administratora iecelšanas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību apmērā līdz piecām minimālajām mēnešalgām;

2) līdz parādnieka likvidēšanai — gadījumā, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, — vienreizēju atlīdzību apmērā līdz piecām minimālajām mēnešalagām;

3) mierizlīguma gadījumā, kurš noslēgts pirmajā kreditoru sapulcē, — vienreizēju atlīdzību apmērā līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām;

4) sanācijas gadījumā — mēnešalgu apmērā līdz piecpadsmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Ja administrators, kuram noteikta fiksētā atlīdzības likme, atgūst mantu šī likuma 68.panta paredzētajos gadījumos, viņam ir tiesības saņemt papildus fiksētajai likmei atlīdzību piecdesmit procentu apmērā no šī panta 1.daļā noteiktajām likmēm.

(4) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratoru kopējā atlīdzības likme nedrīkst pārsniegt šai pantā noteikto viena administratora atlīdzības likmi.

 

25.pants Administratora atbildība

(1) Administrators nav atbildīgs par parādnieka un iepriekšējo administratoru slēgtajiem darījumiem, kuri slēgti pirms administratora stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas.

(2) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par kaitējumu, ko viņš ar savu rīcību ir nodarījis nodrošinātajiem vai nenodrošinātajiem kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām.

(3) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratori ir atbildīgi tikai katrs par savu rīcību proporcionāli kaitējumam, kas nodarīts viņu vainas dēļ. Atbildības apmērus katram administratoram šādā gadījumā nosaka tiesa.

 

26.pants. Prasījumi pret administratora nodrošinājumu

(1) Prasījumi pret administratora nodrošinājumu tiek celti tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Prasījumi pret administratora nodrošinājumu nevar tikt celti vēlāk kā vienu gadu pēc maksātnespējas lietas izbeigšanas.

(3) Ja administrators ar savu darbību nodara kaitējumu nodrošinātajiem vai nenodrošinātajiem kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām un šajās darbībās tiesa konstatējusi krimināli sodāma nodarījuma pazīmes, uz prasījumiem pret administratora nodrošinājumu attiecināmi Latvijas Kriminālkodeksa 45.pantā paredzētie termiņi.

(4) Šī panta noteikumi attiecas uz visiem administratoriem, kuri ir piedalījušies attiecīgajā maksātnespējas lietā neatkarīgi no piedalīšanās laika vai ilguma, un katrs administrators ir atbildīgs tikai par savu rīcību.

 

27.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

(1) Administratora pienākumi izbeidzas;

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šī likuma 28.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šī likuma 29.pantu;

3) ja tiek izbeigta maksātnespējas lieta saskaņā ar šī likuma 66.pantu;

4) administratora nāves gadījumā.

(2) Izbeidzoties administratora pilnvarām, tiesa pasludina šī likuma 32.pantā paredzēto administratora apliecību par nederīgu.

 

28.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru var atcelt tiesa tikai uz kreditoru sapulces lēmuma par neuzticības izteikšanu administratoram pamata:

1) ja administrators neatbilst šī likuma 14.panta noteikumiem;

2) ja administrators nav kompetents savu pienākumu veikšanai;

3) ja administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(2) Kreditoru sapulce var izteikt administratoram neuzticību, ja šāds jautājums par administratora atcelšanu ir bijis iepriekš iekļauts sapulces dienas kārtībā. Ja jautājums iekļauts dienas kārtībā kreditoru sapulces gaitā, tā izskatīšanai ir sasaucama ārkārtas sapulce.

(3) Ja kreditoru sapulce izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt administratoru un iecelt citu. Kreditoru sapulce var ieteikt tiesai savu administratora kandidātu. Atcelšanas gadījumā administrators saņem atlīdzību saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

(4) Tiesa izskata kreditoru sapulces pieteikumu piecpadsmit dienu laikā no tā saņemšanas brīža. Ja tiesa atceļ administratoru, tā nekavējoties ieceļ citu administratoru.

(5) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas:

1) ja administrators nesasauc kreditoru sapulci, kuras dienas kārtībā paredzēts jautājums par neuzticības izteikšanu vai par kuras sasaukšanu ir lēmusi tiesa šī likuma 62.panta 3.daļā paredzētajos gadījumos;

2) ja tiesas rīcībā ir pierādījumi, ka administrators, pildot savus pienākumus, pārkāpj likumus.

 

29.pants. Administratora atkāpšanās

(1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, iesniedzot rakstveida iesniegumu par savu atkāpšanos tiesā. Iesniegumā jānorāda motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpināt veikt administratora funkcijas.

(2) Administratora atkāpšanos pieņem tiesa. Ja tiesa apstiprina administratora atkāpšanos, tā ieceļ citu administratoru. Administrators, kurš ir atkāpies, saņem atalgojumu saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

(3) Administratora atkāpšanās gadījumā tiesa ieceļ jaunu administratoru ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no iesnieguma par atkāpšanos saņemšanas brīža.

 

30.pants. Administratora maiņa

(1) Atcelšanas vai atkāpšanās gadījumā administratoram piecpadsmit dienu laikā no atcelšanas vai iesnieguma par atkāpšanos iesniegšanas brīža jāiesniedz tiesā atskaite par savu darbību.

(2) Jaunajam administratoram stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, tiek sastādīts lietu pieņemšanas — nodošanas akts, kuram tiek pievienota šī panta 1.daļā paredzētā atskaite un kuru paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Līdz šī akta parakstīšanai iepriekšējais administrators turpina realizēt savas pilnvaras un ir atbildīgs saskaņā ar šo likumu.

 

31.pants. Pieaicinātie speciālisti un administratora palīgi

(1) Administratoram ir tiesības ar kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas piekrišanu speciālistus (grāmatvežus, juristus, ekonomistus u.c.), ja tas nepieciešams maksātnespējas procesa efektivitātes nodrošināšanai.

(2) Administratoram ir tiesības ar kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas piekrišanu pieņemt darbā vienu vai vairākus administratora palīgus.

(3) Administrators var rakstveidā pilnvarot pieaicinātos speciālistus un palīgus veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par administratora pieaicināto speciālistu un palīgu nodarīto kaitējumu, ko viņi nodara, darbojoties uz šādas pilnvaras pamata, ir atbildīgs administrators.

 

32.pants. Administratora zīmogs un apliecība

(1) Administratoram jābūt personiskajam zīmogam ar tekstu “Administrators maksātnespējas lietā” ar viņa vārdu un uzvārdu.

(2) Administrators ir tiesīgs izgatavot jaunu zīmogu parādnieka zīmogu aizvietošanai, pasludinot līdzšinējos parādnieka zīmogus par nederīgiem. Jaunajam zīmogam ir būtiski jāatšķiras no parādnieka iepriekšējā zīmoga.

(3) Administratoram ir apliecība ar viņa fotoattēlu, vārdu, uzvārdu, parādnieka nosaukumu un tekstu “Administrators maksātnespējas lietā”. Apliecību apstiprina tiesa ar tiesneša, kurš iecēlis administratoru, parakstu un ar sava zīmoga nospiedumu.

 

 

Ceturtā apakšnodaļa

Parādnieks un tās pārstāvji

33.pants. Parādnieka pārstāvju pienākums piedalīties lietā

(1) Parādnieka pārstāvjiem ir pienākums piedalīties maksātnespējas lietā.

(2) Ja tiesas noteiktie parādnieka pārstāvji izvairās no piedalīšanās kreditoru sapulcēs vai citādi izvairās no piedalīšanās lietā, administrators realizē šī likuma 21.panta 1.daļas 17. — 19.punktā paredzētās tiesības.

 

34.pants. Parādnieka pārstāvju pienākums sniegt informāciju

(1) Parādnieka pārstāvjiem ir pienākums sniegt tiesas, administratora un kreditoru sapulces pieprasīto informāciju ne vēlāk kā nedēļas laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.

(2) Parādnieka pārstāvji iesniedz pieprasīto informāciju rakstveidā, apstiprinot to ar savu parakstu, un ir atbildīgi par informācijas patiesumu šai likumā un Latvijas Kriminālkodeksā noteiktajā kārtībā.

(3) Parādnieka pārstāvjiem ir pienākums triju dienu laikā ziņot administratoram par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu.

 

35.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas:

1) parādnieka īpašnieki, ieskaitot kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētājus un dibinātājus, padomes vai valdes un tām pielīdzināmo pārvaldes institūciju vai revīzijas institūciju locekļi;

2) personas, kuras sastāv ar parādnieku darba tiesiskajās attiecībās;

3) persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar parādnieka īpašniekiem, ieskaitot kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētājus un dibinātājus, padomes vai valdes un tām pielīdzināmo pārvaldes institūciju vai revīzijas institūciju locekļus.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas arī personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šī panta 1.daļas noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.

 

Trešā nodaļa

Maksātnespējas pieteikums, tā saturs un veidi

36.pants. Maksātnespējas pieteikums

(1) Maksātnespējas pieteikumu tiesā šai likumā paredzētajos gadījumos var iesniegt:

1) parādnieks vai parādnieka likvidatori;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) administrators maksātnespējas lietā;

4) kompetentas valsts institūcijas.

37.pants. Ierobežojumi pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas pieteikumu nevar iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret parādnieku par parāda piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā. Pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas nodrošinātie kreditori iesniedz savus prasījumus administratoram.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, maksātnespējas pieteikums var tikt iesniegts tikai nenodrošinātās parāda daļas apjomā.

 

38.pants. Parādnieka brīvprātīgs maksātnespējas pieteikums

(1) Parādnieks var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja tas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības.

(2) Parādnieka pārvaldes institūcijas pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā informē par to parādnieka īpašniekus, ieskaitot kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētājus.

 

39.pants. Kreditora pieteikums

(1) Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja:

1) divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas kreditora prasījums nav apmierināts un pēc šī termiņa notecējuma kreditors ir darījis parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms pieteikuma iesniegšanas, un parādnieks nav varējis parādu nokārtot arī pēc šī termiņa notecējuma;

2) trīs mēnešu laikā nav bijis iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu sakarā ar to, ka parādnieka aktīvi ir nepietiekami parāda segšanai;

3) parādnieks ir paziņojis kreditoram vai publiski par savu faktisko maksātnespēju.

 

40.pants. Administratora pieteikums

(1) Administratora maksātnespējas lietā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret trešo personu, kurai ir parādu saistības pret šī administratora pārstāvāmo parādnieku.

(2) Šādā gadījumā uz administratora pieteikumu attiecas visi šī likuma noteikumi, kuri regulē kreditora pieteikumu.

 

41.pants. Kompetentu valsts institūciju pieteikums

Kompetentas valsts institūcijas var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja:

1) to rīcībā ir pamatoti pierādījumi par parādnieka nespēju kārtot savas parādu saistības;

2) nav bijis iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu trīs mēnešu laikā no sprieduma taisīšanas dienas sakarā ar parādnieka īpašumā esošās mantas nepietiekamību vai parādnieka izvairīšanos no piedziņas;

3) to rīcībā ir pamatoti pierādījumi tam, ka parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

 

42.pants. Pienākums iesniegt pieteikumu

(1) Pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu ir likvidatoriem (likvidācijas komisijai), kuri veic uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības brīvprātīgu likvidāciju, ja likvidācijas procesā nav iespējams pilnībā apmierināt visus pamatotos nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumus.

(2) Parādniekam ir pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) tas nespēj nokārtot parādu saistības triju nedēļu laikā un nav panākta rakstiska vienošanās ar kreditoriem par šī parāda nokārtošanu;

2) parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

(3) Pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas šī panta kārtībā iesniedzējs informē par pieteikuma iesniegšanu parādnieka īpašniekus, ieskaitot kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētājus. Ja nav iespējams paziņot par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieka īpašniekiem, pieteikums ir jāiesniedz nekavējoties bez viņu ziņas.

 

43.pants. Parādnieka maksātnespējas pieteikuma saturs

(1) Parādnieka maksātnespējas pieteikumā jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) parādnieka rekvizīti (nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, visi norēķinu konti);

3) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļi un pierādījumi, kas šos apstākļus apstiprina;

4) maksātnespējas pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts saskaņā ar šī panta 2.daļu.

(2) Parādnieka maksātnespējas pieteikumam jāpievieno:

1) parādnieka īpašnieku, ieskaitot kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētāju un dibinātāju, padomes vai valdes un tām pielīdzināmo pārvaldes institūciju vai revīzijas institūciju locekļu un pārstāvju saraksts (vārds, uzvārds, personas kods, mājas adrese un tālruņa numurs);

2) kreditoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: nosaukums (juridiskām personām), vārds, uzvārds (fiziskām personām), adrese, parāda summa un termiņš, parāda veids un rašanās pamats;

3) parādnieka ārkārtas bilance, kas sastādīta ne agrāk kā vienu mēnesi līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīdim, un parādnieka pēdējā gada bilance, kura apstiprināta saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.) noteikumiem;

4) trešajām personām piederošās mantas uzskaitījums, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā.

(3) Pieteikumā var tikt norādīts parādnieka pārvaldes institūciju ieteiktais maksātnespējas situācijas risinājuma variants (mierizlīgums, sanācija vai bankrots), pievienojot dokumentus, kuri var apstiprināt piedāvātā risinājuma lietderību.

(4) Šī panta 1. un 2.daļas noteikumi attiecināmi arī uz likvidatora pieteikumu šī likuma 42.panta 1.daļā norādītajos gadījumos.

 

44.pants. Kreditoru un kompetentu valsts institūciju iesniegtā maksātnespējas pieteikuma saturs

(1) Maksātnespējas pieteikumā, ko tiesā iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai kompetentas valsts institūcijas, jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) iesniedzēja dati (nosaukums — juridiskām personām; vārds, uzvārds — fiziskām personām, adrese, tālruņa numurs, kā arī pārstāvja dati (vārds, uzvārds, amats, adrese, tālruņa numurs), ja pieteikumu iesniedz pārstāvis;

3) parādnieka nosaukums un juridiskā adrese;

4) šī panta 2. un 3.daļā paredzēto pievienoto dokumentu saraksts.

(2) Pieteikumam jāpievieno pierādījumi par parāda apjomu, veidu, termiņiem un pamatojumu, kā arī pierādījumi tam, ka parādnieks nav pienācīgi kārtojis savas saistības un ka uz viņu var attiecināt šī likuma 2.pantā paredzētās maksātnespējas pazīmes.

(3) Ja maksātnespējas pieteikums tiek iesniegts, pamatojoties uz šī likuma 39.panta 3.daļā un 41.panta 1. un 3.daļā paredzētajiem apstākļiem, pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas šos apstākļus apstiprina.

 

45.pants. Personības pārbaude

(1) Tiesai ir pienākums pārbaudīt un fiksēt personas, kura nogādā maksātnespējas pieteikumu tiesā, personību. Personība tiek pārbaudīta, pieprasot uzrādīt personas, kura nogādā maksātnespējas pieteikumu tiesā, pasi.

 

46.pants. Prasījuma priekšmeta grozīšana, atteikšanās no prasījuma

(1) Maksātnespējas lietās nav pieļaujama prasījuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt maksātsnespējas pieteikumu.

 

47.pants. Atteikums pieņemt pieteikumu

Tiesa var atteikt maksātnespējas pieteikuma pieņemšanu:

1) ja maksātnespējas pieteikums neatbilst šī likuma 43. un 44.pantā paredzētajiem noteikumiem;

2) ja nav iespējams pārbaudīt personas, kura nogādā maksātnespējas pieteikumu tiesā, personību.

Ceturtā nodaļa

Maksātnespējas process

48.pants. Maksātnespējas pieteikuma izskatīšanas termiņi

(1) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

 

49.pants. Maksātnespējas lietas ierosināšana

(1) Tiesa izskata maksātnespējas pieteikuma atbilstību šī likuma prasībām un uz pieteikuma pamata lemj par maksātnespējas pazīmju esamību.

(2) Konstatējot maksātnespējas pieteikuma atbilstību šī likuma prasībām un maksātnespējas pazīmju esamību, tiesa:

1) ierosina maksātnespējas lietu;

2) pieņem lēmumu par administratora iecelšanu un tā atlīdzības noteikšanu saskaņā ar šī likuma 16. un 24.pantu;

3) nosaka lietas izskatīšanas dienu šī likuma 53.pantā paredzētajā termiņā.

(3) Tiesa pēc lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu pieņemšanas nekavējoties informē parādnieku par lietas ierosināšanu, kā arī par tā procesuāliem pienākumiem un atbildību saskaņā ar šo likumu.

(4) Par maksātnespējas lietas ierosināšanu izliekams sludinājums tiesas telpās visiem redzamā vietā.

(5) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu tiesa nepieņem izskatīšanai nodrošināto un nenodrošināto kreditoru vispārējā kārtībā iesniegtos prasījumus pret parādnieku. Tiesa informē iesniedzējus par maksātnespējas lietas ierosināšanu pret parādnieku un sniedz informāciju par šajā maksātnespējas lietā iecelto administratoru un prasījumu iesniegšanas termiņiem.

 

50.pants. Kreditora individuālās darbības ierobežošana maksātnespējas lietā

(1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoriem ir aizliegts veikt individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīts kaitējums kreditoru kopuma interesēm.

(2) Mantiskās tiesības, kuras radušās kreditoram vai trešajām personām no šī panta 1.daļā minētajām kreditoru darbībām, tiesa, balstoties uz administratora iesniegumu, atzīst par spēkā neesošām.

 

51.pants. Administratora darbības līdz lietas izskatīšanai

Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) noskaidro parādnieka pārstāvjus maksātnespējas lietā un iesniedz to sarakstu tiesā;

2) sastāda pārskatu par parādnieka norēķinu kontos un kasē atrodošos naudas līdzekļu apjomu un parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu tirgus vērtību un iesniedz to tiesā ne vēlāk kā piecas dienas līdz noteiktajam lietas izskatīšanas termiņam;

3) apzina trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā;

4) sastāda nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstu pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem.

 

52.pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

(1) Tiesa var pieprasīt parādniekam papildu informāciju, kas nepieciešama lietas izskatīšanai.

(2) Uz šī likuma 51.panta 1.daļas 2.punktā paredzētā administratora iesniegtā pārskata pamata tiesa ne vēlāk kā trīs dienas līdz noteiktajam lietas izskatīšanas termiņam nosaka administratora nodrošinājuma un atlīdzības apjomu saskaņā ar šī likuma 15. un 24.pantu un nekavējoties paziņo par to administratoram un citiem administratora kandidātiem konkrētajā maksātnespējas lietā, ja tādi ir pieteikušies.

 

53.pants. Lietas izskatīšana

(1) Lietu par parādnieka maksātnespēju tiesa izskata piecpadsmit dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi tiesa aicina parādnieku vai tā pārstāvjus, kreditorus, kuri iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, citas ieinteresētās personas, kā arī kompetentas valsts institūcijas pārstāvi, ja lieta ir ierosināta pēc šīs institūcijas pieteikuma, kā arī tiesas iecelto administratoru. Ja kreditoru skaits ir liels, tiesa var, neaicinot uz tiesas sēdi, uzaicināt viņus iesniegt rakstveida paskaidrojumus ar likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu parakstu.

(3) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa, pamatojoties uz administratora un/vai debitora iesniegtajām ziņām, pārbauda, vai parādnieka saimnieciskā un finansiālā situācija atbilst šī likuma 2.pantā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

 

54.pants. Tiesas lēmums par maksātnespēju

(1) Ja tiesa konstatē maksātnespējas pazīmes attiecībā uz parādnieku, tā pieņem lēmumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu.

(2) Pieņemot lēmumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, tiesa:

1) lemj par administratora atcelšanu, ja viņš nav iesniedzis nodrošinājumu šī likuma 15.pantā paredzētajā kārtībā;

2) ja tiesa saskaņā ar šī panta 2.daļas 1.punktu ir atcēlusi administratoru, tā lemj par cita administratora iecelšanu;

3) pieņem lēmumu apturēt parādnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī ar trešo personu mantu, kas atrodas viņa valdījumā vai turējumā, un nodod šīs tiesības administratoram;

4) pieņem lēmumu apturēt visu parādnieka pārvaldes institūciju darbību;

5) pieņem lēmumu par tiesvedības apturēšanu pret parādnieku citās pret viņu ierosinātajās civillietās;

6) pieņem lēmumu par piespriesto, bet no parādnieka faktiski nepiedzīto summu piedziņas apturēšanu;

7) pieņem lēmumu par soda sankciju un procentu uzskaitīšanas apturēšanu ar maksātnespējas lietas ierosināšanas brīdi;

8) uz administratora iesniegtā parādnieku pārstāvju saraksta pamata nosaka parādnieka pārstāvju loku, kuriem ir obligāti jāpiedalās lietā un jāsniedz informācija pēc tiesas, kreditoru sapulces vai administratora pieprasījuma, un brīdina tos par atbildību saskaņā ar šo likumu un Latvijas Kriminālkodeksu;

9) pēc administratora pieteikuma nosaka saīsinātu nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.

 

55.pants. Maksātnespējas iestāšanās brīdis

(1) Ja tiesa pieņem lēmumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, parādnieks uzskatāms par maksātnespējīgu no maksātnespējas pieteikuma izsniegšanas brīža.

(2) Ja tiesa konstatē, ka parādnieks ir pārkāpis šī likuma 42.panta noteikumus, tā var lemt par maksātnespējas iestāšanos no pierādītās faktiskās maksātnespējas iestāšanās brīža.

 

56.pants. Administratora darbības pēc debitora atzīšanas par maksātnespējīgu

Pēc stāšanās pie pienākumu pildīšanas administrators veic šādas darbības:

1) sniedz informāciju par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu Uzņēmumu reģistram;

2) iesniedz publicēšanai paziņojumu par parādnieka maksātnespēju presē;

3) sasauc pirmo kreditoru sapulci;

4) veic parādnieka pilnu mantas un dokumentu revīziju;

5) pieņem un reģistrē nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumus un pārbauda tos.

 

57.pants. Informācija Uzņēmumu reģistram

(1) Trīs dienu laikā pēc parādnieka atzīšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz informāciju Uzņēmumu reģistram par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu. Informācijā jānorāda:

1) tiesas lēmuma pieņemšanas diena;

2) maksātnespējas iestāšanās brīdis;

3) administratora vārds, uzvārds (nosaukums un pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vieta un tālruņa numurs.

(2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā “Par Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā.

 

58.pants. Paziņojuma publicēšana presē

(1) Trīs dienu laikā pēc parādnieka atzīšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai paziņojumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos.

(2) Paziņojumā jānorāda:

1) tiesas lēmuma pieņemšanas diena;

2) administratora vārds, uzvārds (nosaukums un pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vieta un tālruņa numurs;

3) nodrošināto un nenodrošināto kreditoru pieteikumu pieņemšanas vieta un termiņi;

4) pirmās kreditoru sapulces laiks un vieta.

 

59.pants. Kreditoru prasījumu reģistrācija

(1) Nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumi pret parādnieku ir iesniedzami administratoram triju mēnešu laikā no tiesas lēmuma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu pieņemšanas brīža, ja tiesa nav noteikusi tuvāku termiņu. Personas, kuras iegūst kreditora statusu pēc šo termiņu izbeigšanās, iesniedz savus prasījumus administratoram līdz parādnieka īpašumā esošās mantas, uz kuru vēršanas kreditoru prasības, izsoles sākumam.

(2) Administrators sastāda nodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu, nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu un trešo personu sarakstu, pret kurām parādniekam ir likumīgas prasījuma tiesības, norādot katra prasījuma apjomu un balsu skaitu kreditoru sapulcē nenodrošinātajiem kreditoriem.

(3) Administrators grupē prasījumus šajā likumā noteiktajā maksājumu kārtības secībā, pārbauda to formāli juridisko atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja nepieciešams, pieprasa prasījuma iesniedzējam vai parādniekam papildu ziņas un dokumentus.

(4) Pēc nodrošināto kreditoru prasījumu likumības pārbaudes administrators izslēdz mantu, kura kalpo kā nodrošinājums no parādnieka īpašuma, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

 

60.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc tiesas ieceltais administrators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām.

(2) Administrators pirmās kreditoru sapulces laiku, noturēšanas vietu un dienas kārtību izziņo nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces noteiktā datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos.

 

61.pants.Kreditoru prasījumu izskatīšana

(1) Ar pieteiktajiem prasījumiem ir tiesīgi iepazīties visi nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori.

(2) Nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori ir tiesīgi iesniegt administratoram motivētus iebildumus par citu nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu likumpamatotību.

(3) Administrators iepazīstina pirmo kreditoru sapulci ar sastādītajiem nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstiem un sniedz atzinumu par pieteikto prasījumu likumpamatotību.

(4) Pieteiktos prasījumus pirmā kreditoru sapulce izskata reģistrācijas secībā un balsojot izlemj jautājumu par katra prasījuma apmierināšanu. Kreditoru sapulce var pieņemt lēmumu par prasījumu apmierināšanu, balsojot par sarakstu kopumā vai pa šī likuma 108.pantā paredzētajām kreditoru grupām. Kreditoru sapulce neizskata jautājumu par nodrošināto pieprasījumu apmierināšanu.

(5) Ja izskatāmie prasījumi sēdē netiek noraidīti, tie uzskatāmi par kreditoru atzītiem un ir apmierināmi no parādnieka īpašumā esošās mantas.

(6) Noraidīto prasījumu pamatotība izskatāma tiesā pēc ieinteresētā kreditora pieteikuma, kura iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas no prasījuma noraidīšanas dienas.

(7) Prasījumi, kuri pieteikti pēc noteiktā termiņa, apmierināmi no mantas, kas palikusi pāri pēc visu termiņā pieteikto prasījumu apmierināšanas.

(8) Noraidīto prasījumu iesniedzējs saglabā savas balsstiesības kreditoru sapulcē līdz strīda galīgai izšķiršanai tiesā.

 

62.pants. Kartējo kreditoru sapulču sasaukšanas kārtība

(1) Kārtējās kreditoru sapulces tiek sasauktas pēc nepieciešamības, lai izlemtu atsevišķus jautājumus, kas saskaņā ar šo nolikumu ir kreditoru sapulces kompetencē.

(2) Kārtējās kreditoru sapulces var sasaukt administrators pēc savas iniciatīvas, ne vēlā kā divas nedēļas pirms sapulces izziņojot sapulces laiku, vietu un dienas kārtību visiem zināmajiem nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem.

(3) Administratoram ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža, ja to pieprasa kreditors vai kreditoru grupa, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu ceturto daļu no parādnieka kopējās parādu summas. Pieprasījumā jāietver pieprasītāju saraksts, viņu prasījumu pret parādnieku apjoms, sapulce sasaukšanas iemesli. Ja administrators sapulci nesasauc, kreditori var griezties tiesā, kura pārbauda pieteikuma pamatotību un pieņem lēmumu, ar kuru uzliek administratoram par pienākumu sapulci sasaukt, vai pieteikumu noraida.

 

63.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Noslēguma kreditoru sapulci administrators sasauc ne vēlāk kā divas nedēļas līdz kreditoru sapulces noteiktā maksātnespējas risinājuma termiņa beigām. Ne vēlāk kā trīs dienas līdz šī termiņa beigām administrators iesniedz tiesā kreditoru sapulces protokolu un lēmumus.

(2) Ja uz noslēguma kreditoru sapulci kreditori neierodas, administrators viena mēneša laikā sasauc atkārtotu noslēguma kreditoru sapulci. Ja uz atkārtoto noslēguma kreditoru sapulci kreditori neierodas, tiek uzskatīts, ka kreditoru sapulce apstiprina maksātnespējas lietas izbeigšanu.

 

64.pants. Sūdzību izskatīšanas piekritība par to personu lēmumiem vai darbību, kuras piedalās maksātnespējas lietā

(1) Sūdzības par personu, kuras piedalās maksātnespējas lietā, lēmumiem vai darbību maksātnespējas lietā izskata tiesa pēc piekritības.

(2) Ja tiesa konstatē, ka iesniegtā sūdzība nav saistīta ar maksātnespējas lietu, sūdzība nosūtāma pēc piekritības.

 

65.pants. Sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība maksātnespējas lietā

(1) Pēc lēmuma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu pieņemšanas sūdzības par personu, kas piedalās maksātnespējas lietā, lēmumiem vai darbību izskatāmas vispārējā procesuālā kārtībā, ievērojot šādu pirmstiesas izskatīšanas kārtību:

1) kreditoru komiteja patstāvīgi vai kreditoru sapulces pilnvarojumā var griezties tiesā ar sūdzību par administratora lēmumiem un/vai darbībām, ja pirms tam administrators saņemto sūdzību nav izskatījis vai ir noraidījis;

2) nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori vai parādnieks var individuāli griezties tiesā ar sūdzību par administratora lēmumiem un/vai darbībām, ja pirms tam administrators saņemto sūdzību nav izskatījis vai ir noraidījis un kreditoru komiteja atteikusies attiecīgo administratora lēmumu un/vai darbību pārsūdzēt tiesā;

3) ja ir nodibināta kreditoru komiteja, tad strīdus starp administratoru un kreditoru komiteju izskata kreditoru sapulce.

(2) Strīdus starp administratoru un kreditoru sapulci izskata tiesa.

(3) Tiesas lēmumi ir pārsūdzami vispārējā kārtībā.

 

66.pants. Maksātnespējas lietas izbeigšana

(1) Maksātnespējas lieta tiek izbeigta ar tiesas lēmumu, ja:

1) lietas izskatīšanas gaitā nav konstatētas maksātnespējas pazīmes;

2) parādnieks nokārto visas savas saistības;

3) parādnieks nokārto visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc parādu samaksas aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

4) līdz likumā paredzētā termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors;

5) noslēgts mierizlīgums un pilnībā izpildīti tā noteikumi;

6) notikusi sanācija, kuras rezultātā parādnieks ir pilnībā izpildījis savas saistības;

7) pabeigta bankrota procedūra;

8) tiesa konstatē nepamatota vai viltus pieteikuma gadījumu, kas noteikts šī likuma 114. un 115.pantā;

9) šī likuma 109.panta 2.daļā paredzētajos gadījumos.

(2) Pieteikumu par maksātnespējas lietas izbeigšanu tiesā var iesniegt administrators. Parādnieks var iesniegt pieteikumu par maksātnespējas lietas izbeigšanu šī panta 1.daļas 2. un 3.punktā paredzētajā gadījumā. Pieteikumam par maksātnespējas lietas izbeigšanu jāpievieno dokumenti, kuri apliecina apstākļus, kuri var būt par pamatu maksātnespējas lietas izbeigšanai.

 

Piektā nodaļa

Parādnieka īpašums un tā pārvalde

67.pants. Parādnieka īpašuma jēdziens

Parādnieka īpašumu šī likuma izpratnē sastāda:

1) parādnieka aktīvi uz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīdi;

2) saskaņā ar šī likuma 68. pantu atgūtā manta;

3) augļi, kas iegūti no parādnieka īpašuma maksātnespējas procesa laikā;

4) citi likumīgā ceļā iegūti līdzekļi maksātnespējas procesa laikā.

 

68. pants. Atgūtā manta

Atgūtā manta šī likuma izpratnē ir manta un līdzekļi, kuri:

1) ir iekļāvušies parādnieku īpašumā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūti, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem šī likuma 71. — 73. pantā paredzētajā kārtībā;

3) atgūti, atdodot parādus šī likuma 74. pantā paredzētajos gadījumos.

 

69. pants. Neiegūto daļu piedzīšana

(1) Administratoram ir jāpiedzen:

1) pilnībā neieguldītās pamatkapitāla daļas no dalībniekiem, ja parādnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

2) ieguldījumi pamatkapitālā pilnā apmērā no akcionāriem, kuri nav pilnībā samaksājuši par savām akcijām, ja parādnieks ir akciju sabiedrība;

3) pilnībā neiemaksātās līgumā paredzētās līgumsabiedrībā ieguldāmās summas no līgumsabiedrības dalībniekiem, ja parādnieks ir līgumsabiedrība;

4) dalībnieku neieguldītais īpašums (paju iemaksas) pamatkapitālā, ja parādnieks ir paju sabiedrība.

(2) Ja tiesa konstatē, ka kāda no dalībnieku ieguldījuma pamatkapitālā uzrādītās vērtības ir augstāka par ieguldījuma reālo vērtību, tiesa no personas (dalībnieka, vērtētāja, eksperta) kuras vainas dēļ ir radusies šī neatbilstība, var piedzīt starpību starp uzrādīto un reālo vērtību.

 

70. pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka īpašumā netiek iekļauta trešajām personām piederošā manta, kura atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, ja viņi ir pieteikuši savus prasījumus nodrošināto un nenodrošināto kreditoru pieteikšanās termiņā.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai īpašniekam. Administrators ir tiesīgs piedzīt no trešajām personām izdevumus, kuri radušies sakarā ar viņu mantas uzturēšanu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta līdz šī panta 1. daļā noteiktajam termiņam un ja pēc atsavināšanas tās īpašnieki šajā termiņā piesaka savus prasījumus, viņiem piederošās mantas vērtība tiem tiek kompensēta pilnā apmērā. Šo kompensāciju maksā persona, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Ja trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, īpašnieki nepārņem savā valdījumā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam, tā tiek iekļauta parādnieka īpašumā, uz kura vēršami kreditoru prasījumi.

 

71. pants. Pamats darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem

(1) Tiesa pēc administratora pieteikuma var atzīt par spēkā neesošiem parādnieka darījumus ar trešajām personām neatkarīgi no to veida, ja:

1) tie noslēgti viena gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, ar kuriem ir apzināti nodarīts kaitējums nodrošināto un nenodrošināto kreditoru interesēm neatkarīgi no tā, vai personai, ar kuru vai kurai par labu darījums ticis slēgts, ir bijis zināms par kaitējuma nodarīšanu vai nē;

2) tie noslēgti divu gadu laikā pirms maksātnespējas lietas ierošināšanas, ar kuriem ir apzināti nodarīts kaitējums nodrošināto un nenodrošināto kreditoru interesēm, ja persona, ar kuru vai kurai par labu darījums ir ticis slēgts, ir apzinājusies šāda kaitējuma nodarīšanu;

3) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas un tiesa ir konstatējusi, ka parādnieks ir ticis novests līdz maksātnespējai ar krimināli sodāmām darbībām, un ja persona, ar kuru vai kurai par labu darījums ir ticis slēgts, ir to apzinājusies.

(2) Ja darījumi, ar kuriem nodarīts kaitējums nodrošināto un nenodrošināto kreditoru interesēm, noslēgti ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku saskaņā ar šī likuma 35. pantu, tiek uzskatīts, ka šīs personas ir zinājušas par kaitējuma nodarīšanu vai par krimināli sodāmu darbību veikšanu, ciktāl tās nepierāda pretējo.

(3) Ja darījumi, ar kuriem nodarīts kaitējums nodrošināto un nenodrošināto kreditoru interesēm, noslēgti viena mēneša laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai, tiek uzskatīts, ka parādnieks ir apzināti kaitējis nodrošināto un nenodrošināto kreditoru interesēm, ciktāl parādnieks nepierāda pretējo.

(4) Nodrošinātais kreditors var iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka vai administratora darījuma ar mantu, kura kalpo kā nodrošinājums, atzīšanu par spēkā neesošu, ja ar to ir aizskartas nodrošinātā kreditora likumīgās tiesības.

 

72. pants. Dāvinājuma līgumu atzīšana par pēkā neesošiem

(1) Dāvinājuma līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu neatkarīgi no tā, vai parādnieks un/vai apdāvinātais ir apzinājušies kaitējuma nodarīšanu nodrošinātajiem un/vai neneodrošinātajiem kreditoriem, ja tas ir noslēgts divu gadu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.

(2) Tiesa var atzīt par spēkā neesošiem citus trīs gadu laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas slēgtus darījumus, kuros pušu savstarpējo saistību nevienlīdzīgums norāda uz faktiski veiktu dāvinājumu.

(3) Nevar tikt atzīti par spēkā neesošiem Latvijā reģistrētajām labdarības organziācijām un sabiedriskajiem fondiem izdarītie ziedojumi, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi, ka šis ziedojums ir fiktīvs vai netiek izmantots paredzētajiem mērķiem.

 

73. pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) ķīlas tiesība nav radusies līdz ar saistību, par kuru ķīla atbild, un ķīla tikusi ieķīlāta sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

2) tas noslēgts viena gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas un ķīlas ņēmējs ir bijis ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku saskaņā ar šī likuma 35. pantu;

3) ķīla atsavināta nodrošinātā kreditora prasījuma apmierināšanai sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas un atsavināšana nav notikusi atklātas izsoles ceļā.

(2) Ķīlas līguma atzīšanas par spēkā neesošu gadījumā attiecīgais nodrošinātais kreditors iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

 

74. pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Tiesa pēc administratora pieteikuma izskata jautājumu un pieņem lēmumu par parādnieka pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas parādu segšanai samaksāto summu atdošanu, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums ir ticis izdarīts pirms saistību termiņa iestāšanās;

2) parāda samaksas rezultātā iestājusies parādnieka faktiskā maksātnespēja;

3) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku, kuras par tādām atzīstamas saskaņā ar šī likuma 35. pantu, ja parādnieks vai parāda saņēmējs nepierāda, ka parāda samaksas laikā parādnieks nav bijis faktiski maksātnespējīgs vai parāda samaksa nav bijusi cēlonis parādnieka faktiskajai maksātnespējai.

(2) Šī panta noteikumi attiecas arī uz tiesas piedzītiem parādiem, atskaitot izmaksas, kas saistītas ar šo parādu piedziņu.

(3) Ja parāda segšanai samaksātās summas tiek atdotas šī panta 1. daļā paredzētajos gadījumos un kārtībā, atjaunojas pušu saistības, kuras bijušas spēkā līdz parāda segšanai.

 

75.pants. Parādnieka īpašuma pārvalde

(1) No tiesas lēmuma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu pieņemšanas brīža parādnieka īpašuma pārvaldes tiesības pāriet administratoram.

(2) Administrators pārvalda parādnieka īpašumu un rīkojas ar to šai likumā noteikto pilnvaru apjomā.

 

76.pants. Darba līgumu laušana

(1) Pēc parādnieka atzīšanas par maksātnespējīgu administratoram ir tiesības lauzt darba līgumus ar parādnieka darbiniekiem. Šādā gadījumā par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta 1.daļas 1.punkta noteikumi.

(2) Darba līguma laušanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu neizmaksātās darba algas un nesaņemto ar to saistīto maksājumu apjomā.

 

77.pants. Naudas līdzekļu pārvalde

(1) Naudas līdzekļi, kuri tiek saņemti parādnieka īpašuma pārvaldes gaitā, tiek noguldīti atsevišķā norēķinu kontā.

(2) Administrators var turēt skaidro naudu apmērā, kāds nepieciešams tekošo izdevumu segšanai.

 

78.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti

(1) Administratoram ir pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti visa maksātnespējas procesa laikā atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994. 149.nr; 1995, 159.nr.) un likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.

 

Sestā nodaļa

Mierizlīgums maksātnespējas lietās

79.pants. Mierizlīguma pieļaujamība

(1) Mierizlīgums pieļaujams visās maksātnespējas lietas stadijās līdz parādnieka īpašumā esošās mantas, uz kuru vēršamas kreditoru prasības, izsoles sākumam.

(2) Mierizlīguma iespēju obligāti izskata pirmajā kreditoru sapulcē, ja parādnieks vai nodrošinātie vai nenodrošinātie kreditori piedāvā noslēgt mierizlīgumu.

(3) Turpmākajās kreditoru sapulcēs jautājums par mierizlīgumu izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces dienas kārtībā. Administratoram ir pienākums iekļaut mierizlīguma jautājumu kreditoru sapulces dienas kārtībā, ja parādnieka vai nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru sastādītais mierizlīguma projekts ir nodots administratoram ne vēlāk kā trīs nedēļas līdz kreditoru sapulces noturēšanai.

 

80.pants. Mierizlīguma seku izskaidrošana

(1) Pirms balsojuma par mierizlīguma risinājuma piemērošanu administratoram ir pienākums izskaidrot kreditoru sapulcei mierizlīguma noslēgšanas procesuālās sekas.

(2) Mierizlīguma procesuālo seku izskaidrošanu administrators pirms balsošanas veic arī gadījumos, ja mierizlīguma projekts tiek piedāvāts citā maksātnespējas procesa stadijā.

 

81.pants. Balsojums par mierizlīguma iespēju

(1) Kreditoru sapulce balso par mierizlīguma risinājuma iespēju.

(2) Mierizlīguma risinājuma iespēja ir pieņemta, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc parādu summas.

(3) Ja kreditoru sapulce noraida mierizlīguma risinājuma iespēju, tai ir jālemj par sanācijas vai bankrota piemērošanu.

 

82.pants. Mierizlīguma pamatprincipi

(1) Mierizlīgums var izpausties kā:

1) parāda summas samazināšana;

2) atteikšanās no soda sankcijām un/vai procentiem vai to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana.

(2) Šī panta 1.daļas 1.punktā minētais mierizlīguma veids nav pieļaujams attiecībā uz šī likuma 108.pantā noteikto prioritāro kreditoru prasījumiem.

(3) Mierizlīgums slēdzams rakstveidā.

 

83.pants. Mierizlīguma projekts

(1) Mierizlīguma projektā iekļaujamos noteikumus nosaka kreditoru sapulce. Mierizlīguma projektu, balsoties uz kreditoru sapulces noteiktajiem mierizlīguma noteikumiem, izstrādā administrators.

(2) Kreditoru sapulce var pieņemt lēmumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu šī likuma 8.panta 6.daļā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nepieciešams projekta izstrādāšanai.

(3) Mierizlīguma projektu, kas tiek iesniegts pēc pirmās kreditoru sapulces, izstrādā pats iesniedzējs. Šādā gadījumā mierizlīguma projekts var nebūt balstīts uz kreditoru sapulces sniegtiem norādījumiem par mierizlīguma projekta saturu.

 

84.pants. Mierizlīguma noslēgšana

(1) Kreditoru sapulce izskata iesniegto mierizlīguma projektu un lemj par mierizlīguma noslēgšanu.

(2) Mierizlīgums ir noslēgts, ja par to balsojuši vairāk nekā:

1) trīs ceturtdaļas kreditoru pēc parādu summas, ja projektā paredzēts nokārtot mazāk par pusi no parādu kopsummas;

2) puse kreditoru pēc parādu summas, ja projektā paredzēts nokārtot pusi vai vairāk par pusi no parādu kopsummas.

(3) Ja mierizlīgums netiek noslēgts, kreditoru sapulcei ir jālemj par sanācijas vai bankrota piemērošanu.

(4) Noslēgto mierizlīgumu paraksta debitors un viens kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis.

 

85.pants. Mierizlīguma apstiprināšana tiesā

(1) Noslēgto mierizlīgumu apstiprina tiesa. Tiesa mierizlīgumu neapstiprina, ja:

1) pārkāpti šī likuma noteikumi;

2) ir piešķirtas šai likumā neparedzētas priekšrocības atsevišķiem kreditoriem attiecībā pret citiem kreditoriem un tas ir apstiprināts kreditoru sapulcē ar mazāk nekā četrām piektdaļām balsu;

3) mierizlīgums panākts, parādniekam, nodrošinātajam vai nenodrošinātajam kreditoram vai kreditoru grupai maldinot pārējos nodrošinātos un/vai nenodrošinātos kreditorus vai pielietojot viltu vai spaidus;

4) maksātnespējas lietā konstatētas kriminālsodāma bankrota pazīmes.

 

86.pants. Tiesvedības apturēšana

(1) Līdz ar mierizlīguma apstiprināšanu tiesvedība maksātnespējas lietā tiek apturēta līdz parādnieka saistību pilnīgai izpildei saskaņā ar mierizlīguma noteikumiem.

 

87.pants. Tiesvedības atjaunošana

(1) Tiesa uz administratora, nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru vai kreditoru sapulces iesnieguma pamata var atjaunot tiesvedību maksātnespējas lietā pēc mierizlīguma noslēgšanas, ja:

1) maksātnespējas lietā konstatētas kriminālsodāmas bankas bankrota pazīmes;

2) parādnieks nepilda mierizlīguma noteikumos paredzētās saistības.

(2) Atjaunojot tiesvedību maksātnespējas lietā šī panta kārtībā, tiesa atceļ iepriekšējo lēmumu par mierizlīguma apstiprināšanu.

(3) Ja tiesvedība maksātnespējas lietā tiek atjaunota, administrators sasauc kreditoru sapulci šī likuma 62.pantā 2.daļā paredzētajā kārtībā cita maksātnespējas risinājuma noteikšanai.

 

88.pants. Procesa dalībnieku tiesību ierobežojumi mierizlīguma gadījumā

(1) Mierizlīguma gadījumā nedrīkst tikt aizskartas nodrošināto kreditoru likumīgās tiesības un intereses bez viņu tiešas un nepārprotamas rakstveida piekrišanas.

(2) Kreditoru sapulce nevar lemt par sanāciju vai bankrotu, kamēr ir spēkā mierizlīgums.

(3) Mierizlīguma noteikumi ir obligāti un ir jāievēro arī tiem kreditoriem, kuri balsojuši pret vai nav piedalījušies balsošanā.

(4) Ja mierizlīguma noteikumi ir pieņemti un izpildīti šai likumā paredzētajā kārtībā, nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori nevar celt parsījumus par summām, no kurām tie ir atteikušies, slēdzot mierizlīgumu.

 

Septītā nodaļa

Sanācija

89.pants. Sanācijas pasākumi

(1) Par sanāciju atzīstami dažāda rakstura likumīgi pasākumi, kuri vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu.

(2) Par sanāciju nav atzīstami pasākumi, kuri sastāv tikai no šī likuma 82.pantā norādītajām darbībām.

 

90.pants. Administratora pilnvaras sanācijas procesā

(1) Parādnieka sanāciju vada administrators saskaņā ar kreditoru sapulces apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Papildus šī likuma 21.pantā noteiktajām administratora pilnvarām maksātnespējas lietā sanācijas procesa gaitā administrators ir tiesīgs:

1) iegūt vai aizņemties parādnieka vārdā naudas līdzekļus un ieķīlāt parādnieka īpašumu;

2) nodibināt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot parādnieka filiālēm vai pārstāvniecībām parādnieka mantu, uzdot tām pārņemt pilnībā vai daļēji parādnieka veikto uzņēmējdarbības apjomu;

4) iznomāt jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir izdevīgi parādnieka darbībai.

 

91.pants. Jautājuma par sanācijas pasākumu piemērošanu izlemšana

(1) Sanācijas iespēju izskata kreditoru sapulce, ja:

1) nav piedāvāts mierizlīgums šī likuma 79.panta 2.daļā paredzētajos gadījumos;

2) tā šī likuma 81.pantā paredzētajā kārtībā ir noraidījusi mierizlīguma iespēju;

3) nav noslēgts mierizlīgums;

4) ir atjaunota tiesvedība maksātnespējas lietā šī likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

 

92.pants. Lēmums par sanācijas piemērošanu

(1) Kreditoru sapulce pieņem lēmumu par sanācijas piemērošanu balsojot. Lēmums par sanācijas piemērošanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc parādu summas.

(2) Ja kreditoru sapulce noraida sanācijas piemērošanu, tai ir jāpieņem lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

 

93.pants. Sanācijas plāna izstrādāšana

(1) Lēmumā par sanācijas piemērošanu tiek norādīta persona vai personu grupa, kurai jāsagatavo sanācijas plāns.

(2) Sanācijas plānu var izstrādāt:

1) administrators;

2) nodrošinātais vai nenodrošinātais kreditors vai kreditoru grupa;

3) trešās personas pēc administratora pasūtījuma.

(3) Sanācijas plānā jānorāda:

1) konkrētie pasākumi, kuri tiks veikti parādnieka maksātspējas atjaunošanai;

2) šo pasākumu veikšanas termiņi;

3) nepieciešamie līdzekļi, norādot to iegūšanas avotus;

4) paredzētie parādnieka maksātspējas uzlabošanās termiņi un apjoms;

5) termiņi un kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai.

 

94.pants. Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņi

(1) Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu nosaka kreditoru sapulce. Termiņš nevar būt ilgāks par diviem mēnešiem no kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas piemērošanu pieņemšanas brīža.

 

95.pants. Sanācijas termiņš

(1) Plānā paredzētajiem sanācijas pasākumiem termiņš nevar būt ilgāks par diviem gadiem.

(2) Pēc šī panta 1.daļā noteiktā termiņa beigām kreditoru sapulce var termiņu pagarināt vēl uz vienu gadu. Termiņa pagarinājumu apstiprina tiesa.

 

96.pants. Sanācijas plāna izskatīšanas sapulce

(1) Administrators sasauc kreditoru sapulci sanācijas plāna izskatīšanai, paziņojot tās sasaukšanas vietu un laiku nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc iesniegšanas termiņa beigām un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Kreditoru sapulce izskata sagatavoto plānu un balso par tā pieņemšanu. Plāns ir pieņemts, ja par to balso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc parādu summas.

(3) Gadījumā, ja tiek iesniegti alternatīvi sanācijas plāni, tie tiek izskatīti šī panta 2.daļā paredzētajā kārtībā.

(4) Gadījumā, ja vairāki izskatāmie sanācijas plāni balsojumā iegūst vairāk nekā pusi kreditoru balsu, par pieņemtu uzskatāms sanācijas plāns, kurš saņēmis lielāko balsu skaitu. Gadījumā, ja divi vai vairāki sanācijas plāni saņem vienādu balsu skaitu, šīs sapulces ietvaros tiek organizēts atkārtots balsojums.

 

97.pants. Sanācijas plāna apstiprināšana tiesā

(1) Kreditoru sapulces pieņemto sanācijas plānu apstiprina tiesa.

(2) Tiesa sanācijas plānu neapstiprina, ja:

1) to pieņemot, pārkāpti šī likuma noteikumi;

2) sanācijas risinājuma pieņemšana panākta, parādniekam, nodrošinātajam vai nenodrošinātajam kreditoram vai kreditoru grupai maldinot pārējos kreditorus vai pielietojot viltu vai spaidus;

3) maksātnespējas lietā konstatētas kriminālsodāma bankrota pazīmes.

 

98.pants. Sanācijas noslēguma sapulce

(1) Administrators sasauc sanācijas noslēguma sapulci ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc sanācijas plānā paredzētā termiņa beigām. Administrators sniedz kreditoru sapulcei atskaiti par sanācijas gaitu un rezultātiem. Kreditoru sapulce balso par atskaites apstiprināšanu un par parādnieka saistību pilnīgas izpildes atzīšanu. Ja kreditoru sapulce neapstiprina atskaiti, tā pieņem lēmumu par mierizlīguma slēgšanu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu administrators nosūta tiesai apstiprināšanai.

 

99.pants. Sanācijas pārtraukšana

(1) Tiesa uz kreditoru sapulces lēmuma pamata var pārtraukt sanāciju pirms sanācijas plānā noteiktā termiņa notecējuma šādos gadījumos:

1) parādnieks ir pilnībā izpildījis savas saistības;

2) tiek konstatēts, ka sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar sanācijas plānu;

3) sanācijas plānā paredzētajos termiņos nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

4) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms;

5) maksātnespējas lietā konstatētas kriminālsodāma bankrota pazīmes.

(2) Sanācijas pārtraukšanas gadījumā administrators sasauc kreditoru sapulci šī likuma 62.panta 2.daļā paredzētajā kārtībā. Gadījumā, ja sanācija pārtraukta šī panta 1.daļas 2., 3., 4.un 5.punktā norādīto iemeslu dēļ, sapulce lemj par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Šī panta 1.daļas 5.punktā paredzētajā gadījumā tiesa var patstāvīgi pieņemt lēmumu par sanācijas pārtraukšanu.

 

Astotā nodaļa

Bankrots

100.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

(1) Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem kreditoru sapulce ar vairāk nekā pusi balsu skaita no klātesošajiem kreditoriem pēc parādu summas. Administrators nosūta lēmumu tiesai apstiprināšanai.

(2) Pieņemot lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, kreditoru sapulce nosaka parādnieka īpašumā esošās mantas, uz kuru vēršamas kreditoru prasības, izsoles uzsākšanas termiņu.

(3) Administrators triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz paziņojumu par bankrota procedūras uzsākšanu un noteikto izsoles uzsākšanas termiņu publicēšanai oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos.

(4) Ja noteiktajā termiņā nav iespējams uzsākt izsoli, administrators sasauc kreditoru sapulci, kura lemj par izsoles termiņa pārcelšanu.

 

101.pants. Parādnieka statuss bankrota gadījumā

(1) Pēc lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu administrators nodrošina jēdziena “likvidējamais” vai “likvidējamā” lietošanu visos parādnieka rekvizītos.

 

102.pants. Bankrota procedūras pamatprincipi

(1) Bankrota procedūras pamatmērķis ir, gūstot maksimālu ienākumu no parādnieka aktīvu izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus.

(2) Parādnieka aktīvu izpārdošana notiek publisku izsoļu formā, kuras organizē administrators, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(3) Ar kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas piekrišanui administrators atsevišķos gadījumos var izmantot citas parādnieka aktīvu atsavināšanas formas.

 

103.pants. Izsolē iekļaujamā manta

(1) Izsolē tiek iekļauta visa šī likuma 67.pantā nosauktā parādnieka īpašumā esošā manta, izņemot naudas līdzekļus un mantu, kura saskaņā ar parādnieka slēgtajiem spēkā esošajiem līgumiem kalpo kā nodrošinājums nodrošinātajiem kreditoriem.

 

104. pants. Administratora kontrole ieķīlātās parādnieka mantas atsavināšanas gadījumos

(1) Parādnieka ieķīlātās mantas izsoles nolikumam un izsoles sākuma cenai ir jābūt saskaņotiem ar administratoru. Administratoram ir tiesības piedalīties kā novērotājam parādnieka ieķīlātās mantas izsolēs un pieprasīt no izsoles organizētājiem atskaiti par izsoles rezultātiem.

(2) Ja ieķīlātā parādnieka īpašumā esošā manta netiek pārdota izsolē, šīs mantas atsavināšanas līgumam ir jābūt saskaņotam ar administratoru.

(3) Ja nav ievēroti šī panta 1. un 2. daļas noteikumi, parādnieku ieķīlātās mantas atsavināšanas līgumi nav spēkā.

 

105. pants. Izsoles organizēšana

Parādnieka mantas, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, izsoli organizē un izsoles nolikumu izstrādā administrators.

 

106. pants. Izsoles procedūra

(1) Parādnieka mantas izsole notiek saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 392.–397. pantu.

(2) Tiesu izpildītāju darbības, kas paredzētas šī panta 1. daļā, veic administrators.

(3) Pirmajā izsolē izsolīšana notiek ar augšupejošu soli. Gadījumā, ja izsolē manta netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošu soli.

 

107. pants. Parādnieka prasījumu izpārdošana (cedēšana)

(1) Ja parādnieka prasījumi pret trešajām personām nav apmierināmi vai to apmierināšana nav lietderīga, administrators var slēgt cesijas līgumus attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām. Šie līgumi slēdzami pēc šo līgumu noteikumu apstiprināšanas kreditoru sapulcē vai kreditoru komitejā.

(2) Kreditoram cedēts parādnieka prasījums pret trešajām personām samazina kreditora prasījumu pret parādnieku par summu, kuru kreditors kā cesionārs samaksā saskaņā ar cesijas līgumu.

(3) Nav spēkā cesijas līgumi, kas tiek slēgti saskaņā ar šī panta noteikumiem, ja prasījums cedēts kreditoram vai ar viņu saistītam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), attiecīgi nesamazinot kreditora prasījuma pret parādnieku summu.

(4) Nav spēkā cesijas līgumi, kas tiek slēgti saskaņā ar šī panta noteikumiem, ja trešajām personām, pret kurām parādniekiem ir likumīgas prasījuma tiesības, vai ar šīm personām saistītiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iestājas saistību ieskaits vai sakritums.

 

108. pants. Maksājumu secība

(1) Parādnieka īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek sadalīti izmaksu un parādu segšanai šadā secībā:

1) maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas saskaņā ar šī likuma 110. pantu;

2) prioritārie kreditori (tikai parāda pamatsumma bez procentiem):

(a) darba samaksa darbiniekiem par pirmajiem trijiem mēnešiem, rēķinot no brīža, kad pārtrauktas algu izmaksas; atvaļinājuma nauda un sociālie pabalsti par vienu gadu pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas; ar šajā punktā minētajām izmaksām saistītie sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi,

(b) sociālā nodokļa parādi par vienu gadu līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai,

(c) citi nodokļu un nodevu parādi, ieskaitot atlikušos sociālā nodokļa parādus, izņemot atliktos maksājumus;

3) pārējie kreditori (tikai parādu pamatsumma bez procentiem). Atliktie nodokļu maksājumi, pēc prioritāro maksājumu veikšanas atlikušie darba algu parādi un citi maksājumi tiek pielīdzināti pārējo kreditoru kategorijai;

4) procentu maksājumi gan prioritārajiem, gan parastajiem kreditoriem;

5) kreditori, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa, izņemot kreditorus, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas un uz kuriem līdz ar to neattiecas vispārējais kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš.

(2) Katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās grupas kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Šis noteikums attiecas arī uz prasījumu apmierināšanas secību prioritāro kreditoru grupas starpā.

(3) Līdzekļi, kuri paliek pāri pēc šī panta 1. daļā nosaukto parādu segšanas, tiek nodoti parādniekam.

Devītā nodaļa

Maksātnespējas procesa finansēšana

109. pants. Finansēšanas avoti

(1) Maksātnespējas process tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem.

(2) Ja parādnieka līdzekļi ir nepietiekami maksātnespējas procesa finansēšanai, tiesa izbeidz maksātnespējas lietu un uzliek administratoram par pienākumu likvidēt parādnieku, piedzenot saskaņā ar šī likuma 24. panta 2. daļas 2. punktu noteikto administratora atlīdzības summu, kā arī pārējos maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas solidāri no parādnieka īpašniekiem.

(3) Administrācijas izmaksas tiesa var piedzīt solidāri no parādnieka īpašniekiem un pārvaldes institūciju locekļiem likumā “Par uzņēmējdarbību” un likumos par atsevišķām uzņēmējdarbības formām paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(4) Kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas lietas finansēšanu no kreditoru līdzekļiem.

(5) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti šī likuma 21. panta 1. daļas 3. punktā paredzētajos gadījumos, kā arī maksātnespējas procesa gaitā noslēgto līgumu, ko administrators noslēdzis parādnieka vārdā ar trešajām personām, izpilde tiek finansēta pilnā apjomā no parādnieka līdzekļiem.

 

110. pants. Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas

Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksās tiek iekļauts:

1) administratora atlīdzība tiesas noteiktajā apjomā;

2) faktiski izmaksātā atlīdzība par citu speciālistu uzaicināšanu lietā, balstoties uz to sniegto pakalpojumu būtību, apjomu un vērtību, laiku, kurā pakalpojums sniegts, un atlīdzību par analogiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

3) faktiski izmaksātā atlīdzība kreditoru komitejas locekļiem šī likuma 10. panta 4. daļā paredzētajos gadījumos;

4) faktisko un nepieciešamo izdevumu atlīdzība, kuri radušies parādnieka īpašuma uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

5) sludinājumu ievietošana, izsoļu organizēšana un citas izmaksas, kas tieši vērstas uz šai likumā noteikto maksātnespējas procesa sagatavošanu un realizāciju;

6) līdzekļi, kuri saskaņā ar kreditoru sapulces apstiprināto sanācijas plānu piesaistīti parādnieka sanācijas procesā;

7) līdzekļi, kuri izlietoti šī likuma 109. panta 5. daļā paredzētajos gadījumos;

8) izdevumi, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi, apglabāšanu.

 

111. pants. Administrācijas izmaksas mierizlīguma gadījumā

(1) Mierizlīguma gadījumā administrācijas izmaksas tiek iekļautas mierizlīguma plānā un apmaksātas pirmām kārtām.

 

Desmitā nodaļa

Atbildība

112. pants. Kriminālsodāms bankrots

(1) Tiesa var saukt parādnieku pie kriminālatbildības par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai ar apzinātām darbībām (ļaunprātīgs bankrots) vai aiz nolaidības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

 

113. pants. Pieteikuma par maksātnespēju neiesniegšana

(1) Ja parādnieks vai likvidators šī likuma 42.pantā paredzētajos gadījumos nav iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, viņš var tikt saukts pie kriminālatbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

 

114. pants. Nepamatots maksātnespējas pieteikums

(1) Par nepamatotu maksātnespējas pieteikumu tiesa atzīst pieteikumu, kura izkastīšanas gaitā nav konstatētas šī likuma 2. pantā paredzētās maksātnespējas pazīmes. Par nepamatotu tiek atzīts arī pieteikums, kura sekas bija lēmuma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu pieņemšana, ja maksātnespējas procesā atklajās, ka parādnieks uz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīdi nav bijis faktiski maksātnespējīgs.

(2) Par nepamatotu maksātnespējas pieteikumu nav atzīstams kreditora pieteikums gadījumā, ja parādnieks nav faktiski maksātnespējīgs, bet nav pildījis saistības.

(3) Nepamatota maksātnespējas pieteikuma konstatēšanas gadījumā tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa administratīvās izmaksas.

 

115. pants. Apzināti nepatiess maksātnespējas pieteikums

(1) Par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu tiesa atzīst pieteikumu, kura izskatīšanas gaitā ir konstatēta apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, dokumentu viltošana vai patiesas informācijas slēpšana, kā rezultātā parādnieks varēja tikt vai tika nepamatoti atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma konstatēšanas gadījumā tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa administratīvās izmaksas.

 

116. pants. Atbildība par apzināti nepatiesa pieteikuma iesniegšanu no parādnieka puses

(1) Ja tiesa konstatē, ka parādnieks iesniedzis apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu nolūkā apturēt piedziņu, soda procentus vai citādi izvairīties no savu saistību izpildes, tiesa lemj par parādnieka saukšanu pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

(2) Apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma konstatēšanas gadījumā tiesa atjauno apturēto tiesvedību un piedziņu pret parādnieku. Soda sankcijas un procenti, ja tie tikuši apturēti, tiek uzskaitīti arī par nepamatoto pārtraukumu. Parādnieks atlīdzina materiālo kaitējumu nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem, kurš radies apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma rezultātā.

 

117. pants. Atbildība par apzināti nepatiesa vai nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu no kreditora puses

(1) Ja tiesa kreditora pieteikumā konstatē apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma pazīmes, tā izskata jautājumu par iesniedzēja saukšanu pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

(2) Ja kreditors iesniedzis nepamatotu vai apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, viņš ir atbildīgs par nepamatotā pieteikuma rezultātā parādniekam nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

 

118. pants. Atbildība par nepamatota vai apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu no kompetentas valsts institūcijas puses

(1) Ja kompetenta valsts institūcija iesniegusi nepamatotu vai apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, parādniekam nodarītais materiālais kaitējums tiek atlīdzināts no valsts budžeta.

(2) Ja kompetenta valsts institūcija iesniegusi apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, vainīgā amatpersona tiek saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

 

119. pants. Šķēršļu likšana no parādnieka puses

(1) Parādnieka pārstāvji var tikt saukti pie atbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu par šķēršļu likšanu maksātnespējas lietas gaitai: tiesas, administratora un kreditoru sapulces pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai slēpšanu, izvairīšanos no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīgu īpašuma atsavināšanu maksātnespējas procesa laikā, īpašuma un darījumu slēpšanu, dokumentu slēpšanu, iznīcināšanu vai viltošanu un citām darbībām, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu.

 

120. pants. Maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumi

(1) Administrators var tikt saukts pie atbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas un kreditoru sapulces, to maldināšanu, par darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru grupai uz citas kreditoru daļas rēķina.

(2) Kreditori un citas maksātnespējas lietā ieinteresētās personas var tikt sauktas pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu par pārkāpumiem, ko tās izdarījušas maksātnespējas lietas gaitā.

 

Vienpadsmitā nodaļa

Nobeiguma noteikumi

Pirmā apakšnodaļa

Maksātnespējas process un institūcijas pārejas posmā

121. pants. Pārejas termiņi

(1) No šī likuma spēkā stāšanās brīža tiek noteikti šādi pārejas termiņi:

1) divi mēneši tiesisko attiecību sakārtošanai saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 3.nr.; 1995, 20.nr.) uzsāktajās maksātnespējas lietās;

2) līdz 1997. gada 31. decembrim — attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un ar to saistītajiem jautājumiem;

3) viens gads — normatīvās bāzes sakārtošanai par administratora profesionālās darbības nodrošinājumu, kas ietver administratora un ar to saistīto profesiju profesionālās atbildības apdrošināšanu, un ķīlu reģistra izveidei.

(2) Iesniegumi, pieteikumi un sūdzības šī likuma pārejas noteikumu regulētajos jautājumos iesniedzami pēc piekritības ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šī panta 1. daļā noteikta attiecīgā pārejas posma termiņa beigām. Iesniegumi, pieteikumi un sūdzības šī likuma pārejas noteikumu regulētajos jautājumos, kas iesniegti pēc šī termiņa notecēšanas, tiek atstāti bez izskatīšanas.

 

122. pants. Likuma spēkā esamība attiecībā uz iegūtajām tiesībām

(1) Mantiskās un nemantiskās tiesības, kuras likumīgi iegūtas un realizētas pirms šī likuma spēkā stāšanās brīža, paliek negrozītas.

(2) Mantiskās un nemantiskās tiesības, kuras likumīgi iegūtas un līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim nav realizētas, tiek realizētas saskaņā ar šo likumu.

(3) Mantiskās un nemantiskās tiesības, kuras likumīgi iegūtas un līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim nav realizētas, un kuru realizēšana ir pretrunā ar šo likumu, tiek pārskatītas saskaņā ar šo likumu. Ja šīs tiesības netiek pārskatītas, tās tiek zaudētas ar šī likuma spēkā stāšanās brīdi.

(4) Pretrunu gadījumā piemērojams šis likums.

 

123. pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz uzsākta maksātnespējas procesa institūcijām

(1) Saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” iecelto administratoru pilnvaras netiek pārtrauktas līdz jaunas institūcijas ievēlēšanai vai pašreizējās institūcijas statusa maiņai saskaņā ar šo likumu.

(2) Tādu saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” vēlētu institūciju, kuras neatbilst šim likumam (konkursa valdes, kreditoru administrācija) vai kuras nav vēlētas saskaņā ar šo likumu, vai kuru pilnvaras dibinātas uz likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”, pilnvaras tiek pārtrauktas šādā kārtībā:

1) šī panta 2. daļā minēto institūciju pilnvaras netiek pārtrauktas līdz:

(a) šajos Pārejas noteikumos paredzētā iesnieguma, pieteikuma un sūdzību iesniegšanas termiņa beigām,

(b) tiek ievēlēta jauna institūcija, vai līdzšinējās institūcijas pilnvaras tiek apstiprinātas saskaņā ar šī likuma noteikumiem;

2) līdz šī panta 1. un 2. daļā minēto institūciju pilnvaru pārtraukšanai:

(a) tās nav tiesīgas veikt darbības, kuras pamatojas uz likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”, bet ir pretrunā ar šo likumu,

(b) to lēmumi nevar nodibināt vai atjaunot tiesības, kuras atbilst likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” noteikumiem un ir pretrunā ar šo likumu,

(c) tām jāveic visas nepieciešamās un iespējamās darbības, lai sakārtotu tiesiskās attiecības maksātnespējas procesā saskaņā ar šo likumu.

 

124. pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz uzsāktu maksātnespējas procesu

(1) Līdz ar šī likuma spēkā stāšanās brīdi tiesvedība maksātnespējas lietās uzsākama, turpināma vai izbeidzama saskaņā ar šo likumu neatkarīgi no tā, kad un pēc kādas piekritības maksātnespējas lieta ir ierosināta.

(2) Šī likuma spēkā stāšanās nav pamats pārskatīt likumīgā spēkā stājušos tiesas lēmumus maksātnespējas lietās.

(3) Šajos pārejas noteikumos paredzētajā termiņā izskatīšanai nozīmētās lietas, kas pieņemtas uz citu materiāltiesisko un procesuālo normu pamata, izskatāmas saskaņā ar šo likumu.

(4) Iesniegumi, pieteikumi, sūdzības vai protesti uzsāktās maksātnespējas lietās izskatāmi, ja iesniedzēja vai trešo personu tiesību aizskārums ir pretrunā ar šo likumu, pretējā gadījumā tiesa atstāj attiecīgo iesniegumu, pieteikumu, sūdzību vai protestu bez izskatīšanas.

(5) Uzsāktā likvidējamo parādnieku mantas atsavināšana tiek turpināta. Iegūtie līdzekļi tiek sadalīti šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(6) No parādnieka īpašumā esošās mantas, kura iekļauta konkursa masā saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” ir izslēdzama manta, kura kalpo kā nodrošinājums nodrošinātajiem kreditoriem.

 

125. pants. Parādnieka atbildība pārejas posmā

(1) Šī likuma 113. pantā paredzētā atbildība parādniekam neiestājas, ja parādnieks ir bijis faktiski maksātnespējīgs līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim un maksātnespējas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī likuma spēkā stāšanās brīža.

 

126. pants. Administrators un tā nodrošinājums pārejas posmā

(1) Līdz šī likuma 121. panta 1. daļas 3. punktā noteiktā pārejas posma termiņiem tiek apturēta šī likuma 4. panta 1. daļas 4. punkta noteikumu darbība attiecībā uz administratora nodrošinājumu, 15. panta, 16. panta 3. daļas, 26. panta darbība un 52. panta 2. daļas noteikumu darbība attiecībā uz administratora nodrošinājumu. Šo pantu darbība atjaunojas līdz ar attiecīgo likumu pieņemšanu, bet, ja minētajā termiņā attiecīgie likumi netiek pieņemti, — automātiski pēc minētā termiņa notecēšanas.

 

Otrā apakšnodaļa

Valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību

maksātnespējas procesa īpatnības pārejas posmā

127. pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Šīs apakšnodaļas noteikumi tiek piemēroti valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā līdz šī likuma 121. panta 1. daļas 2. punktā noteiktajam termiņam.

(2) Citi šī likuma noteikumi līdz šī likuma 121. panta 1. daļas 2. punktā noteiktā termiņa notecēšanai tiek piemēroti valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs apakšnodaļas noteikumiem. Pēc šī termiņa notecēšanas šīs apakšnodaļas jautājumi, kuri regulē valsts un pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, pārejas posmā automātiski zaudē spēku.

 

128. pants. Regulējamā priekšmeta norobežošana

(1) Maksātnespējas procesā veicamajām darbībām ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrības īpašuma objektiem, kuras pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīstamas par privatizāciju, piemērojami attiecīgie normatīvie akti par privatizāciju, ja šajā likumā nav noteikta īpaša kārtība.

(2) Šī likuma normas nav pamats, lai grozītu spēkā esošajos normatīvajos aktos par privatizāciju noteiktās kārtības piemērošanu maksātnespējīgu uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību privatizācijas procesā.

(3) Normatīvie akti par privatizāciju nav piemērojami tiesiskajām attiecībām maksātnespējas procesā, kuras nav attiecīgā normatīvā akta par privatizāciju regulēšanas priekšmets.

(4) Ja strīds par piemērojamā normatīvā akta izvēli starp šo likumu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par privatizāciju nav izlemjams, vadoties pēc šī panta 1.–3. daļas noteikumiem, piemērojami attiecīgie normatīvie akti par privatizāciju.

(5) Šī likuma Pārejas noteikumi nav pamats apstiprināto valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu grozīšanai un apstiprināta pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apturēšanai.

 

129. pants. Pieteikuma par maksātnespēju iesniegšana

(1) Pieteikumu par valsts (pašvaldības) uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespēju iesniedz:

1) privatizācijai nenodota uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības direktors, ģenerāldirektors, pārvaldnieks vai cita attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības statūtos paredzētā amatpersona;

2) kreditori uz šī likuma vispārējiem noteikumiem attiecībā uz privatizācijai nenodotajiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām;

3) Privatizācijas aģentūra — attiecībā uz privatizācijai nodotajiem valsts uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām;

4) pilsētas dome, rajona vai pagasta padome — attiecībā uz attiecīgo pašvaldību uzņēmumiem.

(2) Uz šī panta 1. daļas 1. punkta paredzētajiem gadījumiem attiecināmi šī likuma 42. un 113. panta noteikumi.

 

130. pants. Tiesas lēmuma par valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas atzīšanu sekas, ja nav pieņemts lēmums par tā nodošanu privatizācijai

Tiesas lēmums par maksātnespēju papildus šajā likumā paredzētajām sekām valsts vai pašvaldības uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai rada visas tās tiesiskās sekas, kuras šim uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai rada attiecīgās institūcijas (Ministru kabineta, pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes, Zemkopības ministrijas) lēmums par šī uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības nodošanu privatizācijai saskaņā ar spēkā esošajiem noramtīvajiem aktiem par privatizāciju.

 

131. pants. Administrators valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas lietā

(1) Tiem valsts uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, attiecībā uz kurām piemērojams likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizaciju” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 27., 77.nr.; 1996, 5., 66.nr.), šai likumā paredzētās administratora funkcijas maksātnespējas lietā var veikt tikai Privatizācijas aģentūra.

(2) Tiem pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, attiecībā uz kurām piemērojams likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, šai likumā paredzētās administratora funkcijas maksātnespējas lietā var veikt tikai persona, kuru tiesa iecēlusi pēc pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes ieteikuma.

(3) Tiem valsts uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, attiecībā uz kurām piemērojami likumi “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993. 7.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 89.nr.; 1996, 66.nr.), “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.; 1996, 66.nr.), “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 6.nr.; 1996, 66.nr.), “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 66.nr.; 1995, 36., 89.nr.; 1996, 66.nr.), Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” 5. punkta noteikumi, šai likumā paredzētās administratora funkcijas maksātnespējas lietā var veikt tikai persona, kuru tiesa iecēlusi pēc attiecīgās privatizācijas komisijas, bet, ja tāda nav izveidota, — pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma.

 

132. pants. Atsevišķu likuma pantu piemērošanas īpatnības

(1) Uz valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju pārejas posmā nav attiecināmas šī likuma normas, kuras paredz un regulē kreditoru sapulces sasaukšanu un darbību, kā arī kreditoru komitejas izveidošanu.