9.maija sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.82., 83.

Sēdi vada Latvijas Republokas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

J.Vidiņš (TB).Cienījamā Saeima! Mums šodien jāizskata 42 jautājumi. Un, atvainojiet mani, Saulīša kungs, es par Čečeniju neuzstājos!

Sēdes vadītāja. Deputātus lūdzu no zāles nesarunāties ar tribīnē esošo.

J.Vidiņš. Un varbūt tos daiļrunības treniņus, ko frakcija “Latvijai” atkal grib uzspiest Saeimai, atliksim uz ārkārtas sēdi, ko es ieteiktu Ilgai Kreitusei, mūsu priekšsēdētājai, sasaukt svētdien. Paldies! Es esmu pret to, lai atklātu debates.

Sēdes vadītāja. Iesniegumus par ārkārtas sēdi atbilstoši Kārtības rullim lūdzu rakstveidā Prezidijam. Lūdzu zvanu! Lūdzam balsot par deputātu iesniegumu: “Lūdzam atklāt debates pēc finansu ministra Kreitusa un ekonomikas ministra Krasta atbildes uz jautājumiem par kredītlīgumu lietderību Daugavas HES kaskādei”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 20, atturas — 15. Lēmums nav pieņemts.

Labklājības ministra Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Požarnova, Urbanoviča, Staša un Jurdža jautājumu par Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nr.127 — noteikumi “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” — atbilstību pašreizējai sociālajai likumdošanai. Iesniedzēji norādījuši — atbildi lūdzam rakstveidā. Mutiska atbilde Saeimas plenārsēdē nav nepieciešama. Rakstveida atbilde ir izdalīta. Iesniegumu par debašu atklāšanu Prezidijā nav.

Deputātu Dobeļa, Tabūna, Seiles, Pētersona un Grīnblata jautājums iekšlietu ministram Dainim Turlajam par likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” traktēšanu sakarā ar personām, kas iesaukšanas brīdī bijušas PSRS bruņotajos spēkos, dzīvojušas Latvijā un atvaļinātas no tiem pēc 1992.gada 1.jūlija. Pamatojuma iesniegumam nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam.

Deputātu Dunkera, Kostandas, Gannusas, Čerāna, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Grīnberga, Liepas un Rudzīša jautājumi satiksmes ministram Vilim Krištopanam par maršruta numura zīmju izveidošanu autobusiem un trolejbusiem. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts — jautājuma motivācijai!

O.Dunkers (TKL). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt un motivēt to reņģu ēdēju vārdā, kas nav vīžojuši nopirkt sev volvo vai mersedesus un vēl joprojām pa vecai modei brauc ar autobusiem. Turklāt šie cilvēki slikti redz arī. Neskatoties uz to, ka viņi ēd reņģes un reņģēs esot daudz A vitamīna, kas uzlabo redzi, šie nabaga cilvēki stāv pie autobusu pieturas un gaida autobusu. Un nāk autobuss, kura lodziņš, kur vajadzētu būt maršruta zīmei, ir izgreznots ar visu ko — ar Latvijas ģerboni, ar uzrakstu “Norīkojumā”, ar uzrakstu “Dienesta” vai “Rīga”, piemēram. Un, kamēr tu šito visu apskati, tu nekādi nevari ieraudzīt to mazo, ar roku uzšņāpto zīmīti, pa kādu maršrutu šis autobuss brauc. Un, kamēr tu, nabags, to meklē, tikmēr autobuss jau ir projām. Nu kas cits atliek? Reņģu ēdējs nostājas pie pieturas un gaida nākošo. Viņam laika diezgan. Tad viņš skatās. Pienāk autobuss, un tam uz aizmugurējā stikla ir uzraksts “50”. Stikls kā par brīnumu nav aizķēpāts ar dubļiem, un to “50” var redzēt. Cits reņģu ēdējs skrien pakaļ šim 50.numuram, cerēdams tur vēl iekļūt, bet, kad viņš ir iekļuvis, tad izrādās, ka priekšā uzrakstīts “32”. Priekšā 32, aizmugurē — 50. Un nu jau nabadziņš brauc pavisam uz citu pusi. Un es baidos, ka varētu notikt tāds īpatnējs gadījums, ka beidzot gan mūsu Eiropas lietu ministrs, gan arī Krištopana kungs izsludinās visas tautas totalitāru braucienu uz Eiropu, un tie nabaga reņģu ēdēji aiz pārskatīšanās sakāps citā autobusā. Un aizbrauks uz citu pusi. Un Krištopana kungs Eiropā izrādīsies viens pats, jo viņš jau brauks atsevišķi. Un viņam var klāties tā, kā klājās tam kailajam karalim pasakā, viņš izrādīsies pliks un turklāt vēl bez tautas atbalsta. Un ko viņš tur pliks un bez tautas atbalsta tajā Eiropā iesāks? Tas ir diezgan tāds traģisks gadījums. Tāpēc es ceru, ka Krištopana kungs ieklausīsies un dos rīkojumu sakārtot to autobusu numerācijas padarīšanu, jo tajā Eiropā, uz kurieni mēs cenšamies, šie numuri redzami jau pa gabalu, pa lielu gabalu. Un tāds šoferis, kas brauktu ar autobusu, kuram priekšā ir 32 un, atvainojiet par izteicienu, pakaļā — 50, nestrādātu Eiropā nevienu dienu. Tāpēc es ierosinu arī Krištopana kungam attiecīgi padomāt par šo nevīžīgo šoferu sodīšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu satiksmes ministram Krištopana kungam. Deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Liepas, Rudzīša, Grīnberga un Grinberga jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par kultūras ministra Ojāra Spārīša kā kultūras ministra iespējamo demisiju. Iesniegumu jautājuma motivācijai nav. Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt mūsu šodienas darba kārtības piekto sadaļu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Lūdzu ziņotāju! Edgars Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Vienības partijas frakcijas deputāts!

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.129 “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. To nepieciešamību nosaka reālā situācija, konkrēti, nesakārtotība nedarbojošos uzņēmumu sabiedrību likvidācijas procesā. Normatīvie akti nenosaka uzņēmējiem obligātu prasību likvidēt savus uzņēmumus gadījumos, kad tie izbeiguši savu darbību. Pēc likuma labojumiem uzņēmējsabiedrību uzņēmumdarbība izbeigies pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, ja tās atkārtoti neiesniedz nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un citus nepieciešamos dokumentus. Tautsaimniecības komisija lūdz izskatīt šos labojumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

E.Bāns. Lūgums ir priekšlikumus iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītāja. 16.maijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Lūdzu ziņotāju! Ziņotāja nav. Pārejam pie nākamā dienas kārtības jautājuma.

Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Dokuments nr.751.

Roberts Zīle — Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

R.Zīle (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar notika kopīga četru komisiju sēde — Budžeta, Tautsaimniecības, Sociālo lietu un Pašvaldību komisiju sēde, kurā valdības galva Šķēles kungs un projekta izstrādātāji skaidroja šā likumprojekta būtību. Es varētu pavisam īsi. Domāju, ka tas tika izdarīts pietiekami labi. Es varētu pavisam īsi atgādināt galvenās problēmas, kas ir risinātas grozījumos likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tātad šeit tiek risināta problēma par to, ka nodokļu piedziņu ir tiesīga veikt tikai nodokļu administrācija un šī piedziņa nav nododama cītām institūcijām, citām juridiskām vai fiziskām personām.

Par parādu kapitalizāciju, reizē arī par parādu dzēšanu. Šī problēma tiek risināta tā, ka vairs nav strikti noteikta kārtība, bet ir kārtība, variēta atkarībā no uzņēmuma situācijas, no tā, kāpēc šie parādi ir radušies. Noteikts, kādā kārtībā nodokļu administrācija strādā ar šiem parādiem, izvēloties kapitalizācijas vai dzēšanas variantus.

Tāpat šie grozījumi paplašina personu loku, uz kurām attiecas skaidrās naudas pielietošanas ierobežojums. Tie novērš arī darījumu fiktīvu sadalīšanu, kad viens skaidrās naudas darījums, pēc būtības viens skaidrās naudas darījums, tiek sadalīts vairākos darījumos, līdz ar to neiekļaujoties šajos ierobežojumos. Un kopumā analīze liecina, ka ieņēmumi, pieņemot šos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, varētu valsts budžetā vienā mēnesī palielināties par pusotra līdz diviem miljoniem latu. Tātad komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam, bet, pirms mēs uzsākam balsot par pirmo lasījumu, komisija pieņēma arī otru lēmumu, kuru atbalstīja arī līdzatbildīgās komisijas — ierosināt šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 5. Steidzamība pieņemta. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, kad būs otrais lasījums!

R.Zīle. Komisija ierosinātu 23.maiju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Dokuments nr.733. Roberts Zīle — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

R.Zīle (TB). Tātad arī šis likumprojekts, ko valdība iesniedz Saeimai, tika apspriests četru komisiju sēdē vakardien. Tāpēc es uzskatu, ka nebūtu nepieciešami papildu komentāri. Un, tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, komisijas ierosina pieņemt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, pirms balsot par atbalstu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Steidzamība pieņemta. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par “Grozījumu likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrajam lasījumam!

R.Zīle. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, būtu lūgums 23.maiju noteikt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Nākamais — “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Dokuments nr.752. Roberts Zīle — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

R.Zīle (TB). Šis bija trešais likumprojekts, kas tika iesniegts vienotā paketē no valdības puses un arī tika komentēts un apspriests samērā ilgstoši kopā ar Sociālo lietu komisiju, kura arī atbalstīja šo likumprojektu. Arī ierosinām pieņemt steidzamības kārtībā, un arī Budžeta komisijas viedoklis bija tāds pats ierosināt atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu otrajam lasījumam!

R.Zīle. Budžeta komisija tāpat ierosina 23.maiju.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Es Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūgtu cienījamos kolēģus noteikt šim likumprojektam otrā lasījuma termiņu, 30.maiju, jo mums nav tikai šis viens valdības grozījums. Tas ir saistīts ar to, ka konceptuāli varbūt būs iespēja cilvēkiem samaksāt arī pašiem par sevi, ja kaut kas notiks ar darba devējiem. Arī premjera kungs tam pieskārās. Mēs vienkārši nepaspēsim tik ātri. Tādēļ es lūgtu šim likumprojektam noteikt datumu — 30.maiju.

Sēdes vadītāja. Tā, mums ir divi datumi — 30. un 23.maijs. Balsojam... Roberts Zīle, lūdzu!

R.Zīle. Es domāju, ka Budžeta komisijas vārdā es varētu teikt, ka mēs neiebilstam pret 30.maiju.

Sēdes vadītāja. Tātad paliek viens datums — 30.maijs. Deputātiem pret to iebildumu nav un citu priekšlikumu arī nav.

Likumprojekts “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”. Aida Prēdele — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.787 — par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību, trešais lasījums. Likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā ir iesniegti divi priekšlikumi. Pirmais skar 6.panta otro daļu. Tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kura galvenā doma un ideja ir, lūk, tāda, ka Latvijā kaņepes tomēr audzēt ir aizliegts, bet ierobežotiem rūpniecības un dārzkopības mērķiem paredzēto kaņepju šķiedru un sēklu iegūšana un magoņu audzēšana ar... īpašiem Ministru kabineta noteikumiem īpašā kārtībā tomēr ir iespējama. Šajā sakarā mūsu komisija saņēma Narkotiku kontroles komitejas un tās vadītāja Tērauda kunga atzinumu par šo kaņepju audzēšanas lietu. Un tur ir teikts, ka šāda kārtība atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961.gada konvencijai par narkotiskajām vielām, kas paredz, ka konvenciju dalībvalstu valdības nosaka kontroles pasākumus kaņepju audzēšanai savu valstu teritorijā. Šie principi ir iestrādāti arī Apvienoto Nāciju Organizācijas narkotiku programmā, kuru paredzēts ieviest visās konvencijas dalībvalstīs vistuvāko gadu laikā. Šī programma arī tādā izpildījumā, kādā to šobrīd liek priekšā Labklājības ministrija, ir apspriesta un akceptēta Apvienoto Nāciju narkotiku kontroles programmas organizētajā konferencē šā gada martā Vīnē. Ir paredzēts, ka tiesības noteikt kārtību, kādā tiks atļauts audzēt kaņepes, Ministru kabinets deleģēs Zemkopības ministrijai. Tā kā nav īpašu, teiksim, aizdomu par to, ka tur varētu kaut kādā veidā tikt skartas zemnieku intereses, ja patiešām zemnieks vēlēsies audzēt kaņepes rūpnieciskiem un pārtikas nolūkiem. Tāpēc es aicinātu arī jūs, tāpat kā atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo Labklājības ministrijas priekšlikumu, atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man izteikt neizpratni par tabulā doto tekstu. Šeit ir uzrādīta pirmajā ailītē otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija, ka Latvijā aizliegts audzēt opija magones, eļļas magones, kokus, krūmus, kaņepes un tā tālāk... Un otrajā daļā teikts, ka ierobežotiem dārzkopības mērķiem paredzēto magoņu un kaņepju audzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Man ir klāt otrā lasījuma tabula, kur ir iepriekšējais komisijas slēdziens, tas ir, iepriekšējais 7.pants. Saeima nobalsoja par priekšlikumu 7.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “vai kaņepes”, ko ierosināja Zemnieku savienības un, Kristīgo demokrātu savienības frakcija un vēl viena frakcija...

Sēdes vadītāja. Latgales Demokrātiskās partijas frakcija.

A.Endziņšs. Jā, un tad vēl ir arī papildinājums, ko it kā komisija bija noraidījusi, bet ko Saeima akceptēja, proti, ka šā panta 1.un 2.punkta nosacījumi neattiecas uz vietējo sējas kaņepju ziemeļu formu. Šeit tabulā tiek uzrādīta pavisam cita redakcija, kas neatbilst otrā lasījuma redakcijai. Tāpēc man ir jautājums, vai mēs varam šādā veidā vispār to izskatīt tagad trešajā lasījumā. Es lūgtu tomēr precizēt redakciju, kāda tika otrajā lasījumā nobalsota, jo šeit ir nepareiza informācija dota. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tad jautājuma izskatīšana pēc būtības tālāk tiek apšaubīta. Lūdzu, komisijas vārdā!

A.Prēdele. Es gribētu teikt, ka tas variants, kas ir šodien un ko iesniegusi tieši Labklājības ministrija, ir tieši tās konvencijas teksts, kāda ir pieņemta Apvienotajās Nācijās,— vārds vārdā. Un otrajā lasījumā tika pieņemta līdzīga doma, bet ne tieši vārds vārdā šāds teksts.

Sēdes vadītāja. Nē, Prēdeles kundze, te ir mazliet cits jautājums. Endziņa kungs norādīja, ka tabulā, kuru mēs pašlaik izskatām, 6.panta teksts neatbilst tam, kādu to pieņēma otrajā lasījumā. Tas ir, sadaļā kur ir šodien dotais otrais lasījums, kas mums ir priekšā. Tas neatbilst tam, par ko Saeima nobalsoja, pieņemot otrajā lasījumā.

A.Prēdele. Nu, tādā gadījumā tas ir jāpārbauda komisijā un jāatliek šis balsojums.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt vai piekrītat Endziņa kunga...

A.Prēdele. To vajag pārbaudīt tehniski. Jā, mēs paņemsim stenogrammu un pārbaudīsim.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Tā kā šeit ir neprecīzi, es aicinātu šo likumprojektu atgriezt atpakaļ komisijai, lai novērstu šīs pretrunas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atgriezt likumprojektu komisijai neprecizitāšu novēršanai un tad atgriezties pie jautājuma izskatīšanas trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Par prekursoriem”, trešais lasījums. Aida Prēdele, Sociālo un darba lietu komisija, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Par likumprojektu “Par prekursoriem” trešajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tā ka es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par prekursoriem” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Ārlietu komisija. Lūdzu ziņotāju! Ziņotāja nav. (Starpsauciens no zāles: “Bērziņ!”) Izskatām nākamo jautājumu.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Kārlis Druva — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.588. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 29.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Komisija nolēma konceptuāli neatbalstīt minēto likumprojektu un aicina Saeimu noraidīt šo likumprojektu.

Mēs saņēmam ieteikumu neatbalstīt, saņēmām tādu atzinumu no Iekšlietu ministrijas, Latvijas Ģenerālprokuratūras un arī par šo pašu jautājumu jau iepriekš no Juridiskās komisijas. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka mēs izmainītu 139.pantu, kā arī 141.pantu, lai atkal atsevišķi nosauktu automašīnu un citas līdzīgas zādzības kā īpašu formu. Mēs esam šo jautājumu diskutējuši jau vienreiz iepriekš. Tas bija apmēram marta sākumā, un mēs noraidījām toreiz. Un tas pats temats ir pacēlies otru reizi.

Bez šaubām, mēs visi mēģinātu novērst automašīnu zādzību un zādzību atklāšanu uzlabot. Bet, runājot šobrīd ar profesionāļiem no policijas, no prokuratūras, no Iekšlietu ministrijas, dzirdam, ka visi viennozīmīgi nosaka, ka to varētu varbūt veikt labāk ar datu bāzes sakārtošanu un policijas darbinieku darbaspēju uzlabošanu, bet ne ar automašīnu zādzību kā speciālas atsevišķas daļas noteikšanu 139. un 141. pantā. Komisija balsoja “pret”. Līdz ar to es aicinu cienījamos deputātus arī nobalsot pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šī ideja par atbildības pastiprināšanu par automašīnu zādzību nav mūsu, tā ir nākusi no tautas daudzu, daudzu vēstuļu formā. Un arī vairāki no jums izteikušies, ka galu galā atbildība par auto zādzību tādā apmērā, kādu paredz Kriminālkodeksa 139.panta pirmā daļa, kur ir paredzēta atbildība, ir pat tikai naudas sods. Un brīvības atņemšana tikpat, cik, teiksim, varbūt pat par maizes kukuļa nozagšanu. Tas ir nesamērīgi, ņemot vērā to, kas mūsu anotācijā jau rakstīts un ko mēs jau aizrādījām toreiz, proti, ka šeit ir trīs pastiprinoši apstākļi. Šīs automašīnas stāv uz ielas, šī manta ir bīstama tādējādi, ka ar to var ātri pārvietoties un veikt noziegumus. Kā mēs zinām, apmēram 7procenti laupīšanu tiek izdarīti ar zagtām automašīnām vai zagtiem automašīnu numuriem. Tātad tā ir ļoti nopietna lieta. Bez tam, kā mēs zinām un kā statistika rāda, Latvijā ik dienas nozog 10 automašīnas. Jautājums par to, vai vajadzētu atsevišķi izdalīt šādu automašīnu zādzību, ir pilnīgi pamatots tāpēc, ka jau Kriminālkodekss paredz šādu atsevišķu bīstamu priekšmetu, bīstamu mantu zādzību izdalīt atsevišķi kā ļoti pastiprinošu atbildību. Tas attiecas uz ieročiem, pat uz gāzes pistolēm un patronām. To es atkārtoju jau otru reizi. Uzskatu, ka automašīna ir bīstamāks ierocis bandītu rokās nekā gāzes pistole vai patrona. Manuprāt, ja balsos pret šo likumprojektu, pret šo grozījumu, tas nozīmēs, ka jūs paši labprāt pieņemsit savu automašīnu apdradējumu. Varu piebilst tikai to, ka man personīgi pašlaik automašīnas nav. Es cīnos jūsu labā, ne savā labā. Lūdzu, atbalstiet balsojumā mūsu likumprojektu! Es tikai baidos, ka tie cilvēki, kas iesnieguši no dažādām institūcijām, kā es dzirdēju no Druvas kunga, noliedzošu attieksmi pret to... Es izsaku bažas, ka viņus ir ietekmējuši kaut kādi spēki. Kā mēs zinām, gan Ogrē, gan citur, ir bijusi policija saistīta ar automašīnu zagļu bandām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka mums stāvoklis ir ļoti bīstams šajā jautājumā un vismaz vienā punktā mēs varētu Latviju attīrīt no noziedzībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Druvas kungs jau informēja, ka Juridiskā komisija neatbalstīja šāda veida priekšlikumu un iesniedza savu priekšlikumu izslēgt no Kriminālkodeksa 197.panta, kas jau ir izgājis divus lasījumus. Tā būtu viena lieta.

Bet otra lieta ir tā, ko Mauliņa kungs saka par automašīnu vai citu mehānisko transportlīdzekļu zādzībām, teikdams, ka to vajag iekļaut pie ceturtās daļas 139.pantā,

Turpinājums — nākamajā numurā