Kladīte melnos vākos

“Kurzemītē” Imants Ziedonis raksta, ka Pēteris Upītis ir nevis ar auto, bet gan kājām un ar velosipēdu apceļojis Latviju, sasveicinājies ar katru interesantu koku tās ārēs.

Pateiciens jauki ieguļ prātā. Bet var arī likt šaubīties, jo ir mazliet kategorisks. Uzrakstīt jau var tā apsviedīgi, bet — tā jau nu aizgāja, gaidi vien! Un vēl līdz katram. Nez vai!

Tad paskatīsimies. Tāda interesanta nestandarta kladīte melnā iesējumā. Pirmskara manta vēl. Stipri pabružāta — redzams, kabatā ilgāku laiku līdznēsāta. Ieraksti datēti ar 1946. un 1947. gadu un vietumis padzisuši. Rakstīts ar zīmuli. Autors līdz mūža galam atzina tikai melnu tinti, bet tāda lauka apstākļos nav pielietojama.

Te tad šī “sasveicināšanās ar katru interesantu koku” ir nevainojami dokumentēta. Pa vidu — gluži sadzīviski nepieciešama informācija. Pat biskvītu recepte. Kas gan viss dzīvē nevar noderēt! Un vēl visādas prātulas, iepatikušies citāti, arī dzeja. Atcerēsimies, ka šim askētiskajam darba fanātiķim tolaik bija jau 50.

***

Bērzes Kļavniekos viens ābeļu sēklaudzis 17 g. vecs. Drusku vēlāks par balto dzidro, ražo katru gadu. Otrs — iedzeltens, sarkani strīpots, miltains ar pabiezu mizu, saldskābs.

Kāļos (saimnieko Šteinbergs) — veco laiku ābeļu šķirnes.

Bētiņos — dārznieks krievs. Salu izturējušas 6 ābeles. Lielā ābele — Latgales baltā dzidrā — augļi iedzelteni, ienākas 2 ned. vēlāk.

Meža bumbieris Aņģos.

***

ATCERIES: vītolu aleja no Džūkstes uz W.

4 bumb. sēklaudži (ceļa malā ap Virkus muižu).

***

Apguldē izaugot labāki augļi (labāka zeme) nekā ap Dobeli.

***

Slampes Cīruļos labi pārziemo saldie ķirši. Kāpēc?

***

Ārkārtīga riekstu raža bija 1946.g. Krievkalnā pie Čles.

***

A.Skrodelis “Audzināsim sevi”.

Parasti dzīve neprasa no mums lielus upurus. Lielās lietas arī nav svarīgākās. Sīkumi grūtāki. Viņos vajadzīga pastāvīga, neatlaidīga uzupurēšanās. Laipns vārds, laipns skats, laipna izturēšanās ir tie, pēc kā visvairāk ilgojas cilvēka dvēsele.

Smalkjūtība ir zināmā mērā iedzimta. Bet viņa izveidojas arī audzināšanā.

Pašsavaldīšanās ir visa pamats.

Vienkāršība. Kas IR vienkāršība? Ko nozīmē vienkāršam būt? Tas nozīmē — neprasīt daudz no dzīves, pasaules un cilvēkiem. Jo mazāk prasību, jo cilvēks vienkāršāks. Vienkāršība dod apmierinājumu.

***

Hercogu vasaras un medību pils bija Svētē (8 km no Jelgavas).

***

Lieli muižu parki — Gulbenē, Mežotnē. J.Svirlaukas Klūgstos bija pomoloģiskais dārzs.

***

Zemenes ‘Avant-tut’ — milzenes.

***

Vismazāk salā cietušie dārzi — Mežmuižā, Penkulē, Bukaišos. (510 cietuši) Zaļeniekos — Kalnamuižā, Elejā, nopostīti — Lielaucē, Člē, Naudītē.

***

Pulkv. Zieverts dzīvo Vandzenes pagastā. Pārzina Jelgavas rajonu. Z. adresi var dot Grundmanis, strādā kā masieris M. Altonavas poliklīnikā.

***

Bēne — Penkule. Liela bumbiere Bēnes Smakās, Penkules Dailēs, Laģos, pie Dimzām (upes krastā) lietojams liels ābeļu sēklaudzis. Saimniecei 8 sēklaudži:

1) saldais (agrāks par mālābolu), 6 cm diam., zaļgans ar sarkanām strīpām, vēlāks vai vienā laikā ar mālābolu,

2) garais cukuriņš, lielāks par parasto,

3) mālābola garža, mazražīga, plakani augļi, aug gaisā,

4) ļoti ražīga, augļi nelieli, sulīgi, saldskābi (aug istabas priekšā),

5) stipri ražīga, visražīgākie, zaros sapūst,

6) stūrī (dārza) — lieli āboli, iegareni, garža kā balt.dz.,

7) lieli āboli, rozā, ļoti izskatīgi,

8) zaļdzelteni, lieli, garžīgi. Vislabākā ābele. Sapuvuši — visdzidrākie.

***

Biskvītu recepte ar ck.–biešu biezeni (pireju):

85 g kviešu miltu

70 g cukurbiešu biezeņa

9 g taukvielu

ēd. zodā, ogļsk. am. ķ. esences, sāls.

Mīklu iejauc biezenī bez ūdens pieliešanas.

***

Valmieras apriņķis. Baložu mājās milzu paeglis.

***

Goba Randenes muižā ap 3 km no Daugavpils, uz paša Daugavas krasta lielceļa malā.

***

Steidz stundas plūkt kā puķes, līdz pēdējā plūks tevi.

***

Mežmuižas pag. Klīves (arī Klēves) I klases augļu dārzs, vīna māja, lecektis.

***

Uzkrītoši smaržīgs dzelt. krāsas sēklaudzis Irlavas pag. Neimaņa tēva mājās.

***

Dēls, no tālienes sievu neprecē!

***

Tukumā Kuldīgas ielā 11, 18 un 30 — interesanti ābeļu sēklaudži (4 gb. grāvī).

***

Inkupšu plūmes augļi milzīgi, dzelteni ar sarkanu izaugumu pie kātiņa, kauliņos bieži divi kodoli.

***

Tukumā ap 10 lielo ērkšķogu audzētāju.

***

40 bišu saimes Augstkalnes pag. Potiņos. Černajs.

***

Pliks un nabadziņš,

Pliks un nabadziņš

Jaunais darba zemnieciņš —

Budža mājā ielīdis,

Pats par budzi palicis.

Pliks un nabadziņš,

Pliks un nabadziņš

Jaunais darba zemnieciņš.

Budža rudzus nokūlis,

Visu kandžā nodzēris.

 

Vestienas ezeri no ledus atbrīvojas 26.IV. Sniegs pie Viļumāniem — 1.V 4 cm.

***

Odziena. ATCERIES — sēklaudži pie Vecrojām.

***

Pie Stukmaņu muižas Kupčām nava nosalis dārzs (arī saldie ķirši).

***

Brinenberģos — trīs trebū varianta koki (1 km no Pļaviņām) Vidzemes grāvenšteini — divi varianti:

1) zaļš, svītrots (vislabākais —pie Meiera Elīšos),

2) balts ar rozā (pēc mālābola), apaļīgs, ovāls.

Pirmais ilgāk uzglabājas un vairāk garžo pēc zaķa purna.

***

NOVĒROT — mīksto sīpoliņu Liepziedos.

***

19.V 47. Sprikstelēs ķiršu ziedēšanas max ir bijis laikā no 15.–17. (šodien pēdējā fotografēšanas diena), bet atsevišķi sēklaudži pat no 12.–15.

ATCERIES — Sprikstelēs Ostheimas un vēl citi vēlie ķirši acoti uz Pr. avium. Vēlu plaukstošs ābeļu sēklaudzis uz E no plūmju dārza grāvī.

Kristaps Leilands Dobeles Sprikstelēs.

***

Ikviena māksla nes sevī galu, tāpat kā katra dzīvība — nāvi un katra bauda — nākamo apnikumu.

***

Smiltenē tirgus — piektdienās.

***

Kazdangā Ģedertos viens no lielākajiem ķiršu dārziem. Mazāki arī Valtaiķos, Kalvenē, Boju apvidū un Klosterē (Dubuļu mājās).

***

Ješķu ežmalā 11 ķiršu koki. Atsevišķa grupa zem ošiem un pagraba N galā melnais un sarkanais. Sevišķi ievērojams melnais. Aug spēcīgi.

***

Grostiņi — vecais saldais ķirsis gandrīz vislielogainākais.

***

Dimzās 24.V 47. Labākais sīpoliņš valstī (L.) — uz pund. potcelma Signe Tillisch stipri cietis no sala. Filippa nosalis zemāk par sniegu. Cara plūme stipri cietuse.

ATCERIES: ievu grupu Jaunsātos — Pūrē (ceļa N pusē pie Indrāniem).

***

Strazdos Birznieku lielie ķirši ar saspiestu ogu un bedrīti galā. Ogas lielākas nekā leitim. Tīrumos — izlase uz ogas lielumu un ikgadīgu ražu.

***

Lībagi. Uz ceļa gulošā ziemas ābele, augļi dūres lielumā, dzelteni ar sarkanu.

***

Cūku pieneņu ziedēšanas laiks.

***

Sēmes Kalējos — NOVĒROT sarkano mālābeli (pavisam bez skābes).

***

Vadmala maksā 150 rbļ. metrā (gatavam uzvalkam vajag 5,25m).

***

Vecmoku kapos 100 g. veci rododendri.

***

Maskava (iepirkumu saraksts):

Grāmatas (sk. atsevišķo sar.)

Sastādi adresu sarakstu

Gramaf. plates, adatas

Garžvielas (vanilja, citr. eļļa, nagliņas, lauru lapas, pipari, vircas, zodā — Na bikarbonāts).

***

Fotografēšana institūtam 1947. (no IV–21.IX) Smārdes skola — Talsi (sev — Lauksargi), Kazdanga, Ēdole, Daugavas anemone, Lestenes dārzs, Dobeles Lauciņi, Vilgales ezera krasts, Veckalsnavas aleja, Džūkste.

***

Paļauties drīkst tikai uz saviem spēkiem. Dzīvē viss mainās un viļ, un paļauties var tikai uz sevi. Laiki mainīsies, draugi atstās un tam, kas uz kaut ko paļāvās un kaut kam ticēja, būs nepatikšanas.

“Cīņa” 2. okt. 1946.g.

***

Naglis — dārzu skolotājs Višķos.

***

Pildītā ieva — Pēterupē pie skolotāja mājas. Juglans — Lēdmanes Gērmaņos.

***

 

Es zinu …

Es zinu, cik asas ir sāpes,

Es zinu, cik saulains ir prieks.

It viss, ko reiz ieguvu dzīvē,

Kļūs atkal reiz niecīgs un lieks.

Nu turu sev rokās šos gadus

Kā nemiera pērles tur kvēl,

Kā uguns man dedzina delnas,

Kā rūgtums, kā laika šī žēl.

Tā bija tik rotaļa viegla,

Tas atmiņās atdzimstošs prieks.

Pār kādreiz staigātiem ceļiem

Guļ mierīgs un sapņodams sniegs…

————————————

Izraksti no melnās klades ņemti bez noteiktas sistēmas — vienkārši labāk salasāmie. Jādomā, ka tāda kabatā nēsājama kladīte zinātniskajam algādzim nebija viena vien.

Par šīs darbošanās atgriezenisko saikni arī ir liecības. Dažādās Latvijas malās satiktie dārzu kopēji paliek Pētera Upīša interešu lokā un sarakstās ar viņu gadiem ilgi. Čpaša vieta te ir Cēsu sanatorijas meža skolas dārzniekam Alfrēdam Spalviņam. Viņš kopā ar bērniem audzē un pārbauda P.Upīša dotos augļaugu hibrīdus: zemenes, avenes, lazdas, aprikozes, riekstkokus, rozes un pat klinģerītes. Sūta uzņēmumus, sīki pieraksta datus un ziņo par tiem Dobelei.

Ar saviem domubiedriem atbalsta punktos Pēteris Upītis ne tikai sadarbojās — viņam nācās tos arī aizstāvēt. Arhīvā izlasāms šāds vēstules uzmetums:

Kandavas pilsētas strādnieku un darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai

no P.Upīša, selekcionāra,
dzīv. Dobelē; p.k.11.

Biedra dr. Šmita augļu dārza lietā.

Izsmeļoši pārzinot augļkopības stāvokli visā republikā, atļaujos griezt Jūsu vērību uz šo dārzu kā uz izcilu un saudzējamu augļkopības objektu. Pie tam b. Šmits, būdams īsts augļkopības entuziasts, viņu rūpīgi apkopj. Trīsdesmitajos gados, būdams Priekuļu ārsts, viņš bija plaši pazīstams kā augļu koku kolekcionārs un jaunu šķirņu introducētājs. Ja toreizējā lielākajā C.V. Šocha firmas kokaudzētavā Salaspilī bija atrodamas arī visjaunākās un retākās aizrobežu šķirnes, tad tas bija arī b. Šmita nopelns, jo viņš bija šo šķirņu ievedējs. Savu darbības aktivitāti b. Šmits arī vēl tagad, neskatoties uz saviem gadiem, nav zaudējis, dzīvi interesēdamies par visu jauno augļkopībā. Piemēram, es kā selekcionārs savam apvidum (Dobele — Tērvete) iedodu jaunu augļkopības kultūru — aprikozi, un b. Šmits bija viens no pirmajiem, kas iestādīja tās ārpus mana rajona. Tāpat arī jaunselekcionētās persiku šķirnes.

Minētais dārzs ar savām augļu koku šķirnēm izveidojies jau par īstu pomoloģisko dārzu. Tajā ir 51 ābeļu, 16 bumbieru, 27 plūmju, 7 saldo ķiršu, 5 skābo ķiršu, 4 aprikozu, 3 persiku, 7 lazdu, 4 jāņogu, 5 ērkšķogu, 2 pīlādžu, 2 japāņu cidoniju un 3 vīnogu šķirnes.

Šis dārzs būtu jāsaudzē un jāsaglabā kā viena vienība, un viņa teritorijas samazināšana arī nekādā ziņā nebūtu attaisnojama. Gatavs zonas dārzs ir ar lielu nozīmi republikas mērogā, bet sevišķi Kandavas rajonam kā šķirņu novērošanai, tā izejas materiāla iegūšanai. Šī dārza kopējs kā dziļi inteliģents cilvēks pēdējo vienmēr ir neierobežoti izsniedzis un bez atlīdzības.

Atcerēsimies, ka pašreizējais zemes reformas likums ir vērsts tikai pret parazītiem un spekulantiem.

P.Upītis,
LPSR Nopelniem bagātais
zinātnes darbinieks

Dobelē, 5.II 1961.g.

Kā redzams, sasveicināšanās patiešām ir notikusi. Gan ar kokiem, gan arī ar cilvēkiem — līdzdomātājiem.