Svētki un godadienas

Norvēģi svin Konstitūcijas dienu

Šodien, 17.maijā, Latvijai draudzīgā Norvēģijas Karaliste (Kongeriket Norge) svin savus nacionālos svētkus

Norvēģijas vēsture bijusi sarežģīta un grūta. Tās pašreizējā teritorijā cilvēki dzīvojuši jau pirms 10 000 gadiem, un jau 800 gadus pēc Kristus dzimšanas vikingi kļuvuši slaveni ar saviem pārdrošajiem jūras ceļojumiem un karagājieniem. Apmēram 900.gadā pēc Kristus norvēģu karalis Haralds Hārfagre (Skaistmatis) Norvēģiju apvienoja vienā valstī, viduslaikos Norvēģija ietvēra arī Fāreru salas, Islandi un Grenlandi, kā arī daļu no tagadējām britu salām. Taču 1380.gadā Norvēģija nonāca dāņu kundzībā, bet 1814.gadā tika nodota Zviedrijas karalim. Savienība ar Zviedriju tika pārtraukta tikai 1905.gadā, un kopš šī brīža Norvēģija bijusi pilnīgi patstāvīga valsts, izņemot piecus vācu okupācijas gadus Otrā pasaules kara laikā.

Norvēģijas konstitūcija pieņemta 1814.gada 17.maijā un ir viena no vecākajām pasaulē. Konstitūciju izstrādāja visu Norvēģijas sabiedrisko aprindu pārstāvji, taču galvenokārt zemnieki un tirgotāji. Ar šo konstitūciju Norvēģija pasludināta par neatkarīgu valsti. Saskaņā ar konstitūciju Norvēģija ir konstitucionāla monarhija, valsts galva ir karalis.

Likumdevēja vara Norvēģija pieder Stotingam (parlamentam), kas sastāv no divām palātām — lāgtinga un odelstinga. Savukārt izpildvaru valstī karalis īsteno ar valdības jeb valsts padomes starpniecību. Zīmīgi, ka Norvēģijas karali Hākonu VII 1905.gadā ievēlēja pati tauta. Pēc tam troni mantoja viņa dēls karalis Olavs V, pēc kura nāves karaļtroni 1991. gadā pārņēma viņa dēls Haralds V.

Norvēģija klimata un ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā ir viena no visziemeļnieciskākajām Eiropas valstīm. Daļa tās teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, un tur dzīvo ievērojama daļa no vairāk nekā četriem miljoniem Norvēģijas iedzīvotāju. Norvēģija ilgus gadus bija vienīgā NATO valsts ziemeļos, kura tieši robežojās ar šai aizsardzības aliansei naidīgo Padomju Savienību.

Norvēģijas zeme dāsni apveltīta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem, aizvien lielāku nozīmi tautsaimniecībā iegūst Norvēģijas zemē slēptā dabasgāze un nafta, ko kopš septiņdesmitajiem gadiem norvēģi iegūst savā kontinentālajā šelfā. Norvēģija pašlaik ir lielākā naftas eksportētāja Ziemeļeiropā. Nākotne rādīs, vai īstenosies arī Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu vēlme nodrošināt savu neatkarību no Krievijas energoresursiem tieši ar Norvēģijas naftas un dabasgāzes palīdzību. Naftas un gāzes atradnēm bijusi liela loma Norvēģijas jaunākā laika vēsturē un ekonomikā, būtiski stimulējot rūpniecības attīstību valstī, kā arī paaugstinot norvēģu dzīves līmeni. Ar naftas rūpniecību saistītie nodokļi valstij devuši lielus papildu ienākumus. Svarīga vieta Norvēģijas ekonomikā ir arī citu derīgo izrakteņu ieguvei, melnajai metalurģijai un enerģētikai, tāpat bagātajiem mežiem, kas ļāvuši attīstīt papīra ražošanas industriju. Šīs valsts kokmateriāliem ir laba slava pasaules tirgū, galvenokārt pateicoties to augstajai apstrādes kvalitātei. Norvēģijai ir arī viena no vislielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē, valstī ir teicami attīstīta kuģubūves rūpniecība.

Šajā Skandināvijas valstī ir viena no pasaulē vislabāk attīstītajām sociālās nodrošināšanas sistēmām. Piemēram, vecāki no valsts saņem vērā ņemamu piemaksu par bērnu audzināšanu. Vairāk nekā 90 procenti Norvēģijas bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās. Obligātā izglītība ir 9 klases, taču visiem jauniešiem ir garantētas tiesības iegūt vidējo izglītību.

Daudzi politiskie novērotāji tieši ar valsts augsto labklājības līmeni izskaidro norvēģu sabiedrības negatīvo lēmumu referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču Norvēģija jau kopš 1960. gada ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) locekle. 1994. gadā Eiropas Savienība un EFTA valstis noslēdza Eiropas Ekonomiskās sadarbības līgumu (EES).

Norvēģijas valsts prestiža veidošanā ļoti nozīmīga ir nesavtīgā palīdzība jaunattīstības valstīm. Apmēram vienu procentu no sava nacionālā (bruto) produkta tā velta pasaules nabadzīgajām valstīm. Palīdzības sniegšanā prioritārās jomas ir medicīna, atbalsts ģimenes plānošanas jautājumos, kā arī pētniecībā un uzņēmējdarbības attīstībā.

Latviju un Norvēģiju vieno cieša draudzība un sadarbība. Norvēģija Latvijas valstiskās neatkarības atjanošanas faktu atzina pavisam drīz pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās. Kopš 1991. gada novembra Norvēģijas Karalistes intereses mūsu valstī pārstāv vēstnieks, kura rezidence atrodas tieši Rīgā. Pirmais Norvēģijas pēckara vēstnieks Latvijā bija Torbjorns Albu, bet kopš pērnā gada 21. marta Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ir Knuts Torasens. "LV" informācija