Latvija sveic Viņas Majestāti Zviedrijas karalieni Silviju

Šodien Latvijā vienas dienas vizītē ierodas
Viņas Majestāte Zviedrijas karaliene Silvija

Karaliene Silvija dzimusi 1943.gada 23.decembrī Heidelbergā, Vācijā Valtera Sommerlata (Walter Sommerlath) un Alīses Toledo ģimenē, un viņai ir trīs vecāki brāļi — Ralfs, Valters un Jorgs.

No 1946. līdz 1957. gadam Sommerlatu ģimene dzīvoja Sanpaulu, Brazīlijā, kur Valters Sommerlats strādāja par Zviedrijas tērauda firmas filiāles izpilddirektoru. 1957.gadā Sommerlatu ģimene atgriezās Vācijas Federatīvajā Republikā. 1963.gadā Sommerlata jaunkundze nokārtoja iestājeksāmenus Diseldorfas universitātē, bet no 1965. līdz 1969.gadam studēja Minhenes tulkotāju skolā. To beidzot, viņa saņēma spāņu valodas speciālistes diplomu. Pēc tam nākamā Zviedrijas karaliene strādāja Argentīnas konsulātā Minhenē. No 1971. līdz 1973.gadam viņa strādāja Minhenes Vasaras olimpisko spēļu organizācijas komitejā par vecāko viesu uzņēmēju, bet no 1973.gada bija Insbrukas Ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas protokola daļas vadītāja palīdze.

1972.gada Olimpisko spēļu laikā Sommerlata jaunkundze Minhenē iepazinās ar toreizējo Zviedrijas troņprinci, un 1976.gada martā viņa saderinājās ar karali Kārli XVI Gustavu. Kāzas notika tā paša gada 19.jūnijā Stokholmas katedrālē. Līdz ar to Sommerlata jaunkundze kļuva par Zviedrijas karalieni.

Zviedrijas karaļpārim ir trīs bērni: troņprincese Viktorija piedzima 1977.gada 14.jūlijā, princis Kārlis Fīlips dzimis 1979.gada 13.maijā un pastarīte — princese Madeleina — 1982.gada 10.jūnijā. Karaļpāra bērni apmeklē parastu Zviedrijas skolu, un karalis ar karalieni aktīvi piedalās pedagogu un vecāku kopīgajās konferencēs tāpat kā pārējie vecāki.

Karaliskā ģimene līdz 1981.gadam dzīvoja karaļpilī Stokholmā, bet tad pārcēlās uz gleznaino Drotningholmas pili ārpus pilsētas.

Karaliene Silvija daudz laika pavada kopā ar saviem bērniem, viņa labprāt pilda arī namamātes pienākumus. Karaliskā ģimene kopīgi pavada brīvdienas, ziemā viņi bieži brauc slēpot uz Zviedrijas ziemeļiem, bet vasarā atpūšas savā Solidenas rezidencē Ēlandes salā. Karaliskā ģimene ļoti mīl dzīvniekus — gan Drotningholmā, gan Solidenā ir zirgi, suņi, putni. Troņprincesei Viktorijai un princesei Madeleinai patīk doties izjādēs ar zirgiem, bet princis Kārlis Fīlips ir skauts un aizrautīgi spēlē futbolu vietējā jauniešu komandā.

Karaliene Silvija parasti pavada karali Kārli XVI Gustavu oficiālajos braucienos pa Zviedriju un ārzemju vizītēs.

Tiekoties ar ārzemniekiem, karaliene Silvija pārsteidz ar savām teicamajām valodas zināšanām, viņa runā vāciski, angliski, franciski, spāniski un portugāliski. Karaliene Silvija īpaši interesējas par sociālajiem un izglītības jautājumiem. Neskaitāmas reizes viņa ir apmeklējusi valsts un pašvaldību labdarības aģentūras un institūcijas, skolas un universitātes. Karaliene bieži piedalās dažādās dāvinājumu pasniegšanas ceremonijās. Tādējādi viņa ir labi informēta par Zviedrijas sabiedrības attīstību.

Daudz pūļu karaliene veltī invalīdu aprūpei. Viņa vada īpašu karaliskās ģimenes fondu, kas sekmē pētījumus invalīdu sporta attīstības jomā.

Lai varētu sarunāties ar nedzirdīgajiem, karaliene Silvija ir iemācījusies žestu valodu. Viņa ir regulāra viešņa arī invalīdu olimpiādēs.

Karaliene Silvija aktīvi piedalās Zviedrijas luterāņu baznīcas dzīvē un labprāt pārrunā ar mācītājiem garīgās problēmas. Viņa palīdzējusi veidot bērnu lūgšanu grāmatu, kas izdota ar nosaukumu “Princeses Viktorijas lūgšanu grāmata”. Karaliene Silvija ir ar vēzi slimo bērnu aprūpes asociācijas, Zviedrijas bērnu glābšanas federācijas un vairāku citu labdarības organizāciju goda priekšsēdētāja.

1990.gada maijā karalienei tika piešķirts Somijas Turku universitātes goda doktores grāds.

Karaliene Silvija šorīt ierodas Rīgā. Jau pirms pusdienas viņa Aizupē, Tukuma rajonā, atklās asociācijas “Livlust” (“Dzīvesprieks”) izveidoto jauniešu ciematu.

Zviedru tauta savu karalieni Silviju ikreiz sagaida ar smaidiem un ziediem

Šis projekts sāka darboties 1993.gadā, saņemot finansējumu no Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA), kā arī no Latvijas valsts un dažādiem fondiem. Projekta mērķis bija radīt miniatūru jauniešu ciematu ar mājām pusaudžiem bāreņiem un turpat arī arodskolu, kurā var apgūt galdnieka, metinātāja, elektriķa un santehniķa amatu, kā arī iemācīties rīkoties ar datortehniku, iemācīties šūt un kopt dārzu. Šis projekts kopš pērnā gada februāra ir Zviedrijas karalienes Silvijas un Latvijas Republikas Valsts prezidenta kundzes Ainas Ulmanes aizbildnībā. Projekta “Dzīvesprieks” valdē darbojas šī projekta vadītāja Kerstina Nordina, mūsu tautiete, Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde, Latvijas Ģimenes centra vadītāja Anita Plūme, māksliniece Lilita Postaža un vairākas citas pazīstamas personas.

Pēc miniatūrciemata atklāšanas Aizupē karaliene Silvija kopā ar pre- zidenta Ulmaņa kundzi Ainu ieradīsies Rīgas pilī, kur abas dāmas sagaidīs Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Pēc parakstīšanās viesu Zelta grāmatā pils Baltajā zālē notiks karalienes Silvijas, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un prezidenta kundzes Ainas Ulmanes sarunas. Pēcpusdienā viešņa apmeklēs Rīgas 1. bērnunamu Kapseļu ielā, bet pēc tam dosies atpakaļ uz Stokholmu.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Karaliskā ģimene: Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, karaliene Silvija, troņprincese Viktorija, princis Kārlis Fīlips un princese Madeleina

“Latvijas Vēstnesis” pateicas Zviedrijas vēstniecībai Latvijā
par šo informāciju un fotogrāfijām