MINISTRU KABINETA ZIŅAS

Ministru kabineta 17. maija izbraukuma sēdē Liepājā

“Liepāja atrodas smagā sociāli ekonomiskā depresijā,” — tā pēc Liepājā notikušās Ministru kabineta izbraukuma sēdes stāvokli šajā kādreiz rūpnieciski spēcīgi attīstītajā pilsētā raksturoja Ministru prezidents Andris Šķēle.

Arī žurnālistu grupa, kas pavadīja ministrus braucienā pa pilsētas rajoniem Karostu un Tosmari, par to varēja pārliecināties vizuāli — acīm pavērās ainas, kas līdzīgas televizoru ekrānos rādītajiem postījumiem Bosnijā vai Čečenijā.

Taču šo pilsētas sabrukuma procesa sākumu visobjektīvāk, visdetalizētāk atklāj Liepājas Domes sagatavotais materiāls, kas pamato nepieciešamību lielā Liepājas pilsētas teritorijā izveidot brīvo ekonomisko zonu.

Sniedzam fragmentāru ieskatu analītiskajā materiālā, kas pievienots Liepājas Domes lēmumam un tika izdalīts Ministru kabineta locekļiem pirms svarīgā lēmuma pieņemšanas.

Pašreizējās situācijas raksturojums

Krievijas armija un flote, atstājot Liepāju, nodeva Latvijas Republikas īpašumā visu PSRS militāram resoram pakļauto teritoriju (ap 2000 ha) un nekustamo īpašumu. Rezultātā Liepājas tiešā pārvaldījumā nonāca papildus gandrīz 1/3 teritorijas ar vairākiem desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju, būvēm un komunikācijām un gandrīz 100 km dažāda seguma ceļiem.

Rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi 1995. gadā samazinājās par 13,4%, salīdzinot ar 1994. gadu. Rezultātā satrādājošo skaits kādreiz tik spēcīgā rūpniecības sektorā samazinājās:

• 1990. gadā — 29 050 strādājošie,

• 1993. gadā — 17 552 strādājošie,

• 1994. gadā — 13 567 strādājošie,

• 1995. gadā — 10 211 strādājošie.

Čpaši dramatiska situācija izveidojusies Liepājas pilsētas rajonos Karostā un Tosmarē, kuros pēc Krievijas armijas aiziešanas palicis daudz militāro pensionāru un to ģimenes locekļu bez pastāvīgas nodarbošanās.

Pilsētā kopējo bezdarba līmeni 1996. gada beigās var prognozēt apmēram 15—16%, bet Karostas un Tosmares rajonos tas jau tagad ir vismaz 30—40%.

Pilsētā izvietotais darbojošais privātais uzņēmējdarbības sektors, kā arī atdzimušās Liepājas tirdzniecības ostas aktivitātes ne tuvu nekompensē trūkstošo darba vietu skaitu. Pēdējos piecos gados nopietnus rezultātus nav devuši pašvaldības un bijušo valsts uzņēmumu pūliņi piesaistīt pilsētā kaut cik nopietnas investīcijas.

Latvijas Republikas valdība nav kompensējusi pašvaldībai tās minimālās izmaksas (vairāk par 1 milj. latu), kas saistās ar Latvijas Republikai nodotās Krievijas militāro teritoriju un infrastruktūras apsaimniekošanu un uzturēšanu, nemaz nerunājot par kapitālo remontu un investīcijām.

Rezultātus nav devusi cerētā īpašumu denacionalizācijas kampaņa. Pārņemtās ēkas pilsētā ir ļoti sliktā stāvoklī, kas izskaidrojams ar pilnīgi dabīgiem ēku amortizācijas un nolietojuma rādītājiem, jo būvētas 19. gs. beigās Liepājas uzplauksmes laikā. Veseli pilsētas rajoni ir nolietoti par 90—100%. Aptuveni 20% māju ir dzīvošanai pilnīgi nederīgas. Vidējais pilsētas infrastruktūras (ieskaitot komunikācijas un ielu tīklu) nolietojums ir lēšams vismaz 70% apmērā.

Banku krīzes rezultātā, kad Liepāja pazaudēja vienīgo patstāvīgo pilsētas banku “Liepājas komercbanku”, kā arī bankas “Olimpija” un bankas “Baltija” filiāles ar tajās atrodošos noguldītāju un uzņēmumu naudu, iedzīvotāju pirktspēja un maksātspēja kļuvusi katastrofāli zema.

Ņoti augstas ir Liepājā izvietoto uzņēmumu likviditātes problēmas. Lielākā daļa bijušo valsts uzņēmumu, atrodoties smagā finansiālā situācijā, ir parādā valsts un pašvaldību budžetiem milzīgas summas.

Turklāt cerības dzēst šos parādus arvien vairāk samazinās. Kultūras un izglītības iestādes visa tā rezultātā darbojas izdzīvošanas režīmā.

Smagā 1995.—1996. gada ziema ir izsmēlusi lielu daļu no tiem uzkrājumiem uzņēmumos, ko varētu ieguldīt attīstībā vai pilsētas uzturēšanā. Tādējādi ir iztērēta liela daļa naudas, kas būtu nepieciešama pilsētas komunālās saimniecības stabilizācijai.

Rezultātā 1996. gads prognozējams kā nesakoptākais gads Liepājas pēdējo 50 gadu vēsturē, kā arī kā komunālās saimniecības sistēmas sabrukuma gads. Tehniskās iespējas un investīciju trūkums neļauj arī nākamā gada ziemu sagaidīt ar principiāli citādu un efektīvāku siltumapgādes shēmu.

Čpaši dramatiska aizvadītā ziema izvērtās Karostas un Tosmares iedzīvotājiem. Lielā daļā tur esošo māju ir pilnīgi sabojātas tehniskās komunikācijas un tukši dzīvokļi. Centralizēta siltumapgāde lielākajā daļā šo māju šogad vispār nav bijusi.

Karostas rajonā komunālos maksājumus spēj nomaksāt tikai 18,8% no tur dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tā visa rezultātā 1996. gadā Liepājas pilsēta veidojas:

• kā uzņēmējdarbībai nelabvēlīga vide;

• kā pilsēta ar nolaistu infrastruktūru, kas savā komunālajā saimniecībā nespēj ieguldīt līdzekļus lielā mērā tāpēc, ka par pašvaldības līdzekļiem bez atlīdzības jāfinansē valsts īpašuma uzturēšana un pārvaldīšana. Situāciju nevar glābt arī visai niecīgie pie pašreizējā tirdzniecības ostas apgrozījuma atskaitījumi pilsētai;

• kā pilsēta ar augstu oficiālo bezdarba rādītāju Latvijā, bet ar nesalīdzināmi augstākiem slēptā bezdarba rādītājiem, kuri jau šī gada vasarā var strauji pasliktināt oficiālā bezdarba līkni daudzu pilsētas uzņēmumu bankrota vai darbības sašaurināšanas rezultātā. Nedrīkst arī aizmirst ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni (pāri par 11%) Liepājas rajonā;

• kā pilsēta, kurā pastiprināti aizplūst darbspējīgie iedzīvotāji, arī uzņēmumi;

• kā pilsēta, kura var izdzīvot tikai uz valsts dotāciju rēķina, jo teritoriālā infrastruktūra paredzēta 140 000 iedzīvotājiem, bet kurā jau 1996. gada sākumā ir tikai 98,5 tūkstoši iedzīvotāju. Pašvaldība par savu budžetu ir spiesta nodrošināt 6037 ha lielas teritorijas uzturēšanu, sakārtošanu, kapitālo remontu, komunālo un transporta apkalpošanu, kā arī sociālo nodrošināšanu. Tas nozīmē — apmēram 600 m2 uz vienu iedzīvotāju. Tāds uzdevums var novest bankrotā jebkuru pašvaldību.

 

Iedzīvotāji

1913. 100,0 t. iedz.

1935. 57,1 t. iedz.

1959. 71,5 t. iedz.

1970. 92,9 t. iedz.

1979. 107,7* t. iedz.

1981. 108,6* t. iedz.

1986. 113,1* t. iedz.

1989. 114,5* t. iedz.

1990. 114,5* t. iedz.

1991. 115,0* t. iedz.

1992. 113,8* t. iedz.

1993. 108,3* t. iedz.

1994. 104,6* t. iedz.

1995. 100,2 t. iedz.

1996. 98,5 t. iedz.

2000. 85,0 t. iedz. (prognoze, ja nav būtisku strukturālu izmaiņu)

* (šajā skaitlī nav ietverts PSRS armijas un flotes skaitliskais sastāvs, kas bija dislocēts Liepājā un kas vidēji lēšams uz 15 000 — 20 000 cilvēku).

 

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums

1991. g. +96

1992. g. —103

1993. g. —510

1994. g. —633

1995. g. —594

 

Iedzīvotāju migrācijas saldo

1991. g. —1231

1992. g. —5456

1993. g. —3118

1994. g. —3724

1995. g. —1208

Jāsecina arī, ka kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita samazināšanās lielā mērā notiek, aizplūstot no pilsētas iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Tā, 1996. gada 1. janvāra statistikas dati liecina, ka ārpus darbspējīgā vecuma ir 43% pilsētas iedzīvotāju, no tiem puse ir pensionāri. Pārrēķinot šo skaitu uz 1995. gada pastāvīgi nodarbināto skaitu, uz katru strādājošo iznāk gandrīz pa vienam pensionāram.

 

Nodarbinātība

Tautsaimniecībā nodarbināto struktūrā pēdējos 5 gados ir nopietnas izmaiņas:

1989. gadā 47,9 tūkst. strādājošo,

1992. gadā 36,4 tūkst. strādājošo,

1994. gadā 29,729 tūkst. strādājošo,

1995. gadā 25,026 tūkst. strādājošo.

1995. gadā 18 910 no visiem strādājošiem jeb 75,6% bija nodarbināti valsts un pašvaldības uzņēmumos. No tiem savukārt 10 371 ir nodarbinātie rūpniecībā.

Analizējot pašreizējo bezdarba līmeni, jāsecina, ka tas ir visaugstākais, salīdzinot ar Rīgu, Ventspili un Jelgavu.

1994. gada oktobrī 7,19%

1995. gada 1. jūlijā 7,7%

1995. gada 31. decembrī 8,2%.

 

Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, par 10,4 milj. latu jeb 13,4%.

Liepājā ir visaugstākais rūpniecības produkcijas kritums valstī.

Metalurģiskajā rūpniecībā kritums sastāda 22,66%.

Pārtikas rūpniecībā — pat par 30%.

Šajās nozarēs tas ir īpaši nepatīkami lielā strādājošo skaita dēļ.

 

Tirdzniecība

Nopietni ir samazinājies kopējais mazumtirdzniecības apjoms. 1995. gadā tas ir par 25,5% mazāks nekā 1994. gadā.

Strauju pirktspējas kritumu 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, veicina:

• mazumtirdzniecības uzņēmumu skaita samazināšanās par 23,7%

• tirdzniecības platību samazināšanās par 34,8%

• vietu skaitu samazināšanās sab. ēdināšanas uzņēmumos par 26,3%.

 

Būvniecība

Ja 1994. gadā no kopējiem Latvijā veiktajiem kapitālieguldījumiem tikai 2,16% tika izvietoti Liepājā, kas ir tikai par 45,2% mazāk uz 1 iedzīvotāju nekā vidēji Latvijā, tad 1995. gadā kapitālieguldījumu īpatsvars noslīdēja vēl zemāk — 1,48% no kopējā Latvijas kapitālieguldījumu līmeņa, kas ir jau par 60,9% mazāk uz 1 iedzīvotāju nekā vidēji Latvijā.

Vēl dramatiskāk situāciju raksturo jaunu pamatfondu nodošana ekspluatācijā, kas Liepājā ir:

Ls 30 , rēķinot uz 1 cilvēku 1994. gadā,

Ls 21 , rēķinot uz 1 cilvēku 1995. gadā.

 

Pamatfondi

1995. gadā pamatfondi Liepājā ir samazinājušies par 2,6% jeb par 2,2 milj. latu. Ņoti būtisks ir Liepājā izvietoto pamatfondu sadalījums:

68,5% — valsts īpašums;

24,6% — pašvaldības īpašums;

6,84% — citas īpašuma formas.

Šāda pamatfondu īpašumu struktūra jebkurai pašvaldībai bez valsts dotācijām savu pamatfondu atjaunošanai ir finansiāli nepanesams slogs.

 

Privatizācija

Būtisks būtu maksimāli straujš pamatfondu valsts daļas privatizācijas process, taču ļoti sliktās un nolietotās infrastruktūras dēļ, kā arī nepareizi saprastas privatizācijas metodikas dēļ potenciāliem privatizētājiem ir ļoti zema interese par valsts īpašuma privatizēšanu, jo valsts īpašums tiek piedāvāts kā pamatfondu summa, nevis kā privatizējamā objekta peļņu veidošanas potenciāls. Arī pašvaldības īpašumā privatizēto objektu skaits 1995. gadā pret 1994. gadu ir strauji samazinājies:

1994. gadā — 68 objekti (par Ls 875 000);

1995. gadā — 18 objekti (par Ls 18 000).

1995. gadā pašvaldībai izdevies denacionalizēt tikai 13 874 m2 kopējās platības dzīvojamā fondā, kas veido 0,73% no kopējā pilsētas dzīvojamā fonda. Par iemeslu tam ir galvenokārt ļoti augstais apbūves fiziskās nolietošanās rādītājs (70%) un pagaidām iestrēgusī dzīvokļu privatizācija juridisko neskaidrību dēļ.

 

Uzņēmējdarbība

Uz minētā fona vērojama strauja uzņēmējdarbības sašaurināšanās, līdz ar to sašaurinot potenciālo nodokļu maksātāju bāzi. 1995. gadā savu darbību uz laiku pārtraukuši vai izbeiguši (881) 27% no visiem reģistrētiem uzņēmumiem.

Darbību pārtraukuši:

29 no 51 pašvaldības uzņēmuma 56%

308 no 1219 SIA 25%

11 no 53 akciju sabiedrībām 20,7%

308 no 1785 indiv. uzņēmumiem 27%

23 no 93 citām uzņēmējdarbības formām 24%.

Par uzņēmējdarbības nīkuļojošo situāciju pilsētā liecina visai paradoksālais fakts, ka vidējā bruto darba samaksa valsts un pašvaldības iestādēs (Ls 92,32) par 7,1% pārsniedz tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu (Ls 85,82), radot valsts un pašvaldības budžetu veidojošo nodokļu maksātāju bāzes samazināšanās tendenci un lielāku no budžeta atkarīgu valsts un pašvaldības iestāžu dominanti tautsaimniecības struktūrā.

 

Parādi

Situāciju vēl vairāk sarežģī uzņēmējstruktūru parādi valstij un pašvaldībām. Piemēram, septiņu Liepājas uzņēmumu parāds valstij ir 2,6 milj. latu. Šajos uzņēmumos nodarbināto skaits ir vairāk nekā 1600 cilvēku. Savukārt valsts un pašvaldības uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldības kapitāla daļu faktiski neizmaksātā darba samaksa strādājošiem par iepriekšējo laika periodu sastāda 770,8 tūkst. latu.

Valsts uzņēmumu parāds pašvaldības budžetam uz 1996. gada 1. janvāri joprojām ir Ls 2,1 milj.

Liepājas ostas apmeklējuma laikā: iekšlietu ministrs Dainis Turlais, finansu ministrs Aivars Kreituss, Ministru preizdents Andris Šķēle, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins, Ministru prezidenta padomnieks Edmunds Krastiņš. Foto: Uldis Pāže — "Latvijas Vēstnesim"

Turklāt cerības dzēst šos parādus arvien vairāk samazinās. Kultūras un izglītības iestādes visa tā rezultātā darbojas izdzīvošanas režīmā.

Smagā 1995.—1996. gada ziema ir izsmēlusi lielu daļu no tiem uzkrājumiem uzņēmumos, ko varētu ieguldīt attīstībā vai pilsētas uzturēšanā. Tādējādi ir iztērēta liela daļa naudas, kas būtu nepieciešama pilsētas komunālās saimniecības stabilizācijai.

Rezultātā 1996. gads prognozējams kā nesakoptākais gads Liepājas pēdējo 50 gadu vēsturē, kā arī kā komunālās saimniecības sistēmas sabrukuma gads. Tehniskās iespējas un investīciju trūkums neļauj arī nākamā gada ziemu sagaidīt ar principiāli citādu un efektīvāku siltumapgādes shēmu.

Čpaši dramatiska aizvadītā ziema izvērtās Karostas un Tosmares iedzīvotājiem. Lielā daļā tur esošo māju ir pilnīgi sabojātas tehniskās komunikācijas un tukši dzīvokļi. Centralizēta siltumapgāde lielākajā daļā šo māju šogad vispār nav bijusi.

Karostas rajonā komunālos maksājumus spēj nomaksāt tikai 18,8% no tur dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tā visa rezultātā 1996. gadā Liepājas pilsēta veidojas:

• kā uzņēmējdarbībai nelabvēlīga vide;

• kā pilsēta ar nolaistu infrastruktūru, kas savā komunālajā saimniecībā nespēj ieguldīt līdzekļus lielā mērā tāpēc, ka par pašvaldības līdzekļiem bez atlīdzības jāfinansē valsts īpašuma uzturēšana un pārvaldīšana. Situāciju nevar glābt arī visai niecīgie pie pašreizējā tirdzniecības ostas apgrozījuma atskaitījumi pilsētai;

• kā pilsēta ar augstu oficiālo bezdarba rādītāju Latvijā, bet ar nesalīdzināmi augstākiem slēptā bezdarba rādītājiem, kuri jau šī gada vasarā var strauji pasliktināt oficiālā bezdarba līkni daudzu pilsētas uzņēmumu bankrota vai darbības sašaurināšanas rezultātā. Nedrīkst arī aizmirst ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni (pāri par 11%) Liepājas rajonā;

• kā pilsēta, kurā pastiprināti aizplūst darbspējīgie iedzīvotāji, arī uzņēmumi;

• kā pilsēta, kura var izdzīvot tikai uz valsts dotāciju rēķina, jo teritoriālā infrastruktūra paredzēta 140 000 iedzīvotājiem, bet kurā jau 1996. gada sākumā ir tikai 98,5 tūkstoši iedzīvotāju. Pašvaldība par savu budžetu ir spiesta nodrošināt 6037 ha lielas teritorijas uzturēšanu, sakārtošanu, kapitālo remontu, komunālo un transporta apkalpošanu, kā arī sociālo nodrošināšanu. Tas nozīmē — apmēram 600 m2 uz vienu iedzīvotāju. Tāds uzdevums var novest bankrotā jebkuru pašvaldību.

Iedzīvotāji

1913. 100,0 t. iedz.

1935. 57,1 t. iedz.

1959. 71,5 t. iedz.

1970. 92,9 t. iedz.

1979. 107,7* t. iedz.

1981. 108,6* t. iedz.

1986. 113,1* t. iedz.

1989. 114,5* t. iedz.

1990. 114,5* t. iedz.

1991. 115,0* t. iedz.

1992. 113,8* t. iedz.

1993. 108,3* t. iedz.

1994. 104,6* t. iedz.

1995. 100,2 t. iedz.

1996. 98,5 t. iedz.

2000. 85,0 t. iedz. (prognoze, ja nav būtisku strukturālu izmaiņu)

* (šajā skaitlī nav ietverts PSRS armijas un flotes skaitliskais sastāvs, kas bija dislocēts Liepājā un kas vidēji lēšams uz 15 000 — 20 000 cilvēku).

 

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums

1991. g. +96

1992. g. —103

1993. g. —510

1994. g. —633

1995. g. —594

 

Iedzīvotāju migrācijas saldo

1991. g. —1231

1992. g. —5456

1993. g. —3118

1994. g. —3724

1995. g. —1208

Jāsecina arī, ka kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita samazināšanās lielā mērā notiek, aizplūstot no pilsētas iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Tā, 1996. gada 1. janvāra statistikas dati liecina, ka ārpus darbspējīgā vecuma ir 43% pilsētas iedzīvotāju, no tiem puse ir pensionāri. Pārrēķinot šo skaitu uz 1995. gada pastāvīgi nodarbināto skaitu, uz katru strādājošo iznāk gandrīz pa vienam pensionāram.

Nodarbinātība

Tautsaimniecībā nodarbināto struktūrā pēdējos 5 gados ir nopietnas izmaiņas:

1989. gadā 47,9 tūkst. strādājošo,

1992. gadā 36,4 tūkst. strādājošo,

1994. gadā 29,729 tūkst. strādājošo,

1995. gadā 25,026 tūkst. strādājošo.

1995. gadā 18 910 no visiem strādājošiem jeb 75,6% bija nodarbināti valsts un pašvaldības uzņēmumos. No tiem savukārt 10 371 ir nodarbinātie rūpniecībā.

Analizējot pašreizējo bezdarba līmeni, jāsecina, ka tas ir visaugstākais, salīdzinot ar Rīgu, Ventspili un Jelgavu.

1994. gada oktobrī 7,19%

1995. gada 1. jūlijā 7,7%

1995. gada 31. decembrī 8,2%.

Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, par 10,4 milj. latu jeb 13,4%.

Liepājā ir visaugstākais rūpniecības produkcijas kritums valstī.

Metalurģiskajā rūpniecībā kritums sastāda 22,66%.

Pārtikas rūpniecībā — pat par 30%.

Šajās nozarēs tas ir īpaši nepatīkami lielā strādājošo skaita dēļ.

Tirdzniecība

Nopietni ir samazinājies kopējais mazumtirdzniecības apjoms. 1995. gadā tas ir par 25,5% mazāks nekā 1994. gadā.

Strauju pirktspējas kritumu 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, veicina:

• mazumtirdzniecības uzņēmumu skaita samazināšanās par 23,7%

• tirdzniecības platību samazināšanās par 34,8%

• vietu skaitu samazināšanās sab. ēdināšanas uzņēmumos par 26,3%.

Būvniecība

Ja 1994. gadā no kopējiem Latvijā veiktajiem kapitālieguldījumiem tikai 2,16% tika izvietoti Liepājā, kas ir tikai par 45,2% mazāk uz 1 iedzīvotāju nekā vidēji Latvijā, tad 1995. gadā kapitālieguldījumu īpatsvars noslīdēja vēl zemāk — 1,48% no kopējā Latvijas kapitālieguldījumu līmeņa, kas ir jau par 60,9% mazāk uz 1 iedzīvotāju nekā vidēji Latvijā.

Vēl dramatiskāk situāciju raksturo jaunu pamatfondu nodošana ekspluatācijā, kas Liepājā ir:

Ls 30, rēķinot uz 1 cilvēku 1994. gadā,

Ls 21, rēķinot uz 1 cilvēku 1995. gadā.

Pamatfondi

1995. gadā pamatfondi Liepājā ir samazinājušies par 2,6% jeb par 2,2 milj. latu. Ņoti būtisks ir Liepājā izvietoto pamatfondu sadalījums:

68,5% — valsts īpašums;

24,6% — pašvaldības īpašums;

6,84% — citas īpašuma formas.

Šāda pamatfondu īpašumu struktūra jebkurai pašvaldībai bez valsts dotācijām savu pamatfondu atjaunošanai ir finansiāli nepanesams slogs.

Privatizācija

Būtisks būtu maksimāli straujš pamatfondu valsts daļas privatizācijas process, taču ļoti sliktās un nolietotās infrastruktūras dēļ, kā arī nepareizi saprastas privatizācijas metodikas dēļ potenciāliem privatizētājiem ir ļoti zema interese par valsts īpašuma privatizēšanu, jo valsts īpašums tiek piedāvāts kā pamatfondu summa, nevis kā privatizējamā objekta peļņu veidošanas potenciāls. Arī pašvaldības īpašumā privatizēto objektu skaits 1995. gadā pret 1994. gadu ir strauji samazinājies:

1994. gadā — 68 objekti (par Ls 875 000);

1995. gadā — 18 objekti (par Ls 18 000).

1995. gadā pašvaldībai izdevies denacionalizēt tikai 13 874 m2 kopējās platības dzīvojamā fondā, kas veido 0,73% no kopējā pilsētas dzīvojamā fonda. Par iemeslu tam ir galvenokārt ļoti augstais apbūves fiziskās nolietošanās rādītājs (70%) un pagaidām iestrēgusī dzīvokļu privatizācija juridisko neskaidrību dēļ.

Uzņēmējdarbība

Uz minētā fona vērojama strauja uzņēmējdarbības sašaurināšanās, līdz ar to sašaurinot potenciālo nodokļu maksātāju bāzi. 1995. gadā savu darbību uz laiku pārtraukuši vai izbeiguši (881) 27% no visiem reģistrētiem uzņēmumiem.

Darbību pārtraukuši:

29 no 51 pašvaldības uzņēmuma 56%

308 no 1219 SIA 25%

11 no 53 akciju sabiedrībām 0,7%

308 no 1785 indiv. uzņēmumiem 27%

23 no 93 citām uzņēmējdarbības formām 24%.

Par uzņēmējdarbības nīkuļojošo situāciju pilsētā liecina visai paradoksālais fakts, ka vidējā bruto darba samaksa valsts un pašvaldības iestādēs (Ls 92,32) par 7,1% pārsniedz tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu (Ls 85,82), radot valsts un pašvaldības budžetu veidojošo nodokļu maksātāju bāzes samazināšanās tendenci un lielāku no budžeta atkarīgu valsts un pašvaldības iestāžu dominanti tautsaimniecības struktūrā.

Parādi

Situāciju vēl vairāk sarežģī uzņēmējstruktūru parādi valstij un pašvaldībām. Piemēram, septiņu Liepājas uzņēmumu parāds valstij ir 2,6 milj. latu. Šajos uzņēmumos nodarbināto skaits ir vairāk nekā 1600 cilvēku. Savukārt valsts un pašvaldības uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldības kapitāla daļu faktiski neizmaksātā darba samaksa strādājošiem par iepriekšējo laika periodu sastāda 770,8 tūkst. latu.

Valsts uzņēmumu parāds pašvaldības budžetam uz 1996. gada 1. janvāri joprojām ir Ls 2,1 milj.

Latvijas valdība Liepājas reizē: Tosmares kuģu remonta rūpnīcas sausajos dokos — vienīgajos Baltijā; Ministru prezidents Andris Šķēle — oponējot, piekrītot, domājot

Uz Tosmares strādnieka Ilmāra Diķa jautājumiem par siltumu, kurš nav justs vairākus gadus, grūti atbildēt gan valdībai, gan pašvaldībai — klausītāju priekšplānā Ministru prezidents Andris Šķēle, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns, Liepājas domes priekšsēdētājs Teodors Eniņš; brīvās ekonomiskas zonas projekts Liepājā ir gan vilinājums, gan dziļu domu pamats — gājēju pirmajā rindā Ministru prezidenta padomnieks Edmunds Krastiņš, Liepājas domes priekšsēdētājs Teodors Eniņš, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, īpašu uzdevumu ministrs Ernests Jurkāns.

Foto: Uldis Pāže — "Latvijas Vēstnesim"