Pēc Ministru kabineta 17.maija sēdes

Ministru prezidenta Andra Šķēles,
ekonomikas ministra Guntara Krasta,
satiksmes ministra Viļa Krištopana,
kultūras ministra Ojāra Spārīša un
Liepājas Domes priekšsēdētāja Teodora Eniņa
atbildes, skaidrojumi un komentāri.

Atklājot preses konferenci, Ministru kabineta Preses departamenta direktors Aivis Freidenfelds masu mediju pārstāvjus iepazīstināja ar interesantu faktu, proti: kopš 1919.gada šī ir pirmā reize, kad Liepājā atkal risinās Ministru kabineta izbraukuma sēde.

Taču šis vēsturiskais notikums pilsētas dzīvē šoreiz vēlreiz apstiprināja saceltās trauksmes nopietnību.

Andris Šķēle žurnālistiem teica:

— Šodien valdība pilnā sastāvā ieradās Liepājā. Tāda bija mūsu iepriekšējā vienošanās ar Liepājas pilsētas vadību. Ministru kabineta ierašanos aktualizēja satraucošās situācijas analīzes rezultāti, kas bija valdības rīcībā par stāvokli Liepājā, kuras ekonomiskās un sociālās potences ir vienas no visaugstākajām Latvijā. Liepāja atrodas smagā depresijā. Tādēļ mēs šodien apskatījām un izstaigājām ļoti daudzas, ļoti nepievilcīgas vietas. Izbraucām arī jūrā, lai apskatītu Liepāju no jūras puses.

Ir skaidrs, ka vajadzīgi neordināri lēmumi; skaidrs, ka vajadzīga politiska drosme, ekonomisks racionālisms un liela atbildība, lai šajā jautājumā pieņemtu pareizus lēmumus. Absolūta prioritāte visā šajā lietā pieder rīcības tempam. Par to visu mēs runājām valdības izbraukuma sēdē, kad apspriedām brīvās ekonomiskās zonas izveides projektu. Valdībā bija samērā liela vienprātība daudzos šī jautājuma aspektos. Tika izteikts pietiekami daudz atzinības par šīs idejas ierosināšanu, kā arī konstruktīva kritika.

Šodien valdība konceptuāli ir pieņēmusi lēmumu par brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājā. Man ir prieks, ka kolēģis Krasta kungs ir izšķīries par ļoti nepateicīgu un drosmīgu lēmumu — valdības vārdā vadīt šo projektu. Manā runā, kas bija veltīta Domes deputātiem, tika minēti daudzi momenti, kas traucē šī procesa attīstību. Svarīgākais — jātiek vaļā no provinciālisma domāšanā. Jāiemācās savu nostādni labi un prasmīgi “pasniegt”. Ja kāds iedomājas, ka šeit kaut ko var paveikt ar summām, kas salīdzināmas ar desmit vai piecdesmit miljoniem latu, viņš ļoti maldās. Šis ir smags gadījums, kam nepieciešams ļoti pamatīgs finansiālais, administratīvais un ekonomiskais risinājums. Taču valdība ir gatava šā projekta realizāciju uzsākt nekavējoties un risināt pietiekami ātri. Ja mēs zaudēsim tempu, tad Liepāja zaudēs savu labo vārdu, kāds tai vēl piemīt, neraugoties uz pašreizējo situāciju.

Pēc tam Ministru prezidents, ministri un Liepājas Domes priekšsēdētājs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kas, Ministru prezident, ir traucējis Liepājas pilsētai veiksmīgi risināt savas ekonomiskās attīstības problēmas?

Andris Šķēle: — Nespēja domāt lielos mērogos, provinciālisms un bailes pieņemt izšķirošus lēmumus.

Vilis Krištopans: — Lieli brīnumi uzreiz šeit nenotiks. Izstrādājot BEZ (brīvā ekonomiskā zona) modeli, nebaidoties un drosmīgi jāatdala no pilsētas liela tās daļa. Tā atrodas no Karostas kanāla uz ziemeļiem un izvietojusies uz valsts zemes. Tādā veidā tiks atslogotas pilsētas infrastruktūras problēmas. Jāveido tāds modelis, kāds ir apmēram visām 500 līdz 600 brīvajām ekonomiskajām zonām pasaulē. Šajās BEZ ir absolūti neatkarīga administrācija, kura juridiski skaitās valsts bezpeļņas sabiedrība. Šobrīd investoram šajā teritorijā ir grūti atrast kaut ko pievilcīgu. Galvenais, ka šeit koncentrējas visi trasnporta ceļi: ūdensceļi, dzelzceļš, autoceļi, kā arī lielas iespējas attīstīt gaisa transportu. Tikai ar netradicionāliem paņēmieniem mēs varēsim attīstīt to pilsētas daļu, ko sauc par Karostu. Nekas sliktāks, kā tur jau ir, vairs nevar būt.

Guntars Krasts: — Labi, ka pašvaldība beidzot ir sadūšojusies un veicinājusi šāda projekta sagatavošanu. Tas bija stimuls visai BEZ jautājuma iekustināšanai. Ko mēs gatavojamies šeit izveidot? Mēs gribam radīt Latvijā teritoriju, kurā valdītu augsta likumu stabilitāte un BEZ darbība nebūtu politiski ietekmējama. Šie apstākļi garantēs ekonomiskās aktivitātes atdzimšanu. Stabilitāte Liepājas BEZ veicinās ne vien Liepājas reģiona attīstību, bet arī uzlabos Latvijas tēla iespaidu visu investoru uztverē.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, vai sagatavotais lēmuma projekts tika pieņemts bez īpašiem labojumiem?

Kāds darbs sekos tālāk?

Guntars Krasts: — Koncepcijas projektam bija daudz labojumu un papildinājumu. Mēs konsultējāmies ar Eiropas Savienības struktūrām, jo paredzams, ka Liepājas BEZ būs ilglaicīga. Mēs nedrīkstam izstrādāt tādus noteikumus, kas radītu sarežģījumus Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

Jautājums: — Ministru kungi, vai šis izbraukums uz Liepāju atklāja arī kaut ko tādu, ko jūs līdz šim nezinājāt?

Andris Šķēle: — Personīgi man bija maz atklājumu, jo es jau ziemā no kāda liepājnieka saņēmu videokaseti par stāvokli Karostā. Taču tagad, kad Tosmarē man pienāca klāt kāds vīrs, kas tur nostrādājis 37 gadus un tagad visu ziemu bija spiests dzīvot neapkurinātā dzīvoklī, — nē, nedod Dievs, ja mēs pieļausim kaut ko tādu vēlreiz.

Vilis Krištopans: — Man radās iespēja apmeklēt Jūras administrācijas centru. Tas mani patīkami pārsteidza — tur jau ir kaut kas no Eiropas.

Ojārs Spārītis: — Es gribu pateikt tikai to, ka šajā Ministru kabineta sēdē pavīdēja zināms novatorisms. Atšķirībā no Liepājas Domes izstrādātā BEZ modeļa, kas paredzēja šo zonu ieviest fragmentāri, Ministru kabinets nāca klajā ar priekšlikumu skatīt visu BEZ telpu kompleksi. Gan kultūrvēsturiski, gan ekonomiski ir apstiprinājies, ka 19. un 20.gadsimta mijā Karostas teritorija ir radusies kā vienota ekonomiskā telpa, un šeit esošās kvalitātes — arhitektoniskā un pilsētbūvnieciskā vide, inženiertehniskās būves, kā arī daba — ir veidotas kā vienots ansamblis. Maz tur kas ir saglabājies. Bet cik liela vērtība ir tādiem fragmentiem! Arī šis gadsimtu mijas ansamblis ar savām estētiskajām un ētiskajām vērtībām var būt tā vide, kas radīs investoros interesi par šo Baltijas valstu savdabīgo teritoriju.

Jautājums: — Klaipēdā tiek veidota brīvā ekonomiskā zona. Kas būtu jādara, lai šajā sacensībā mēs nezaudētu, jo mūsu pozīcijas ir daudz vājākas?

Andris Šķēle: — Nezinu, kāpēc jūs Liepājas pozīcijas dēvējat par vājākām. Liepājā ir ļoti laba osta, Klaipēdā tādas nav. Viņiem nav arī tā izvērstā transporta iespēju spektra, kas ir jums.

Ja mēs jautājumā par BEZ izveidi Liepājā vadīsimies no domas, ka cits var būt labāks par mums, tad... Cīņa vienmēr jāsāk ar pārliecību: es to varu, es to māku, es to izdarīšu — tikai tā jāpieiet lietām.

Vilis Krištopans: — Es negribu piekrist, ka mēs būtu vājāki. Klaipēdas ostas pārvadājumu tonnāža 1995.gadā, salīdzinot ar 1994.gadu, samazinājusies par 13 procentiem, tupretim Liepājas ostā tā pieaugusi. Mums ir transporta infrastruktūra ar milzīgām potencēm. Lidosta var pieņemt smagsvara transporta lidmašīnas, Liepājas dzelzceļa atzars ir noslogots tikai par 15 procentiem un tā tālāk.

Teodors Eniņš: — Es gribētu piebilst. Esmu gandarīts, ka valdība ir piekritusi Liepājas brīvās ekonomiskās zonas veidošanai. Par to mēs sākām runāt jau pirms pusotra gada.

Jautājums: — Kādos jautājumos jūs nevarējāt vienoties ar valdību?

Teodors Eniņš: — Nebija tā, ka mēs par kaut ko nebūtu varējuši vienoties. Taču tā valdības piebilde par provinciālismu nav precīza. Es to drīzāk nosauktu par mūsu profesionālisma trūkumu. Sākumā tas izpaudās kā pietāte pret šo jauno lietu, kas bija pilnīgi sveša gan mums, gan valdībai. Tāpēc mēs sākām ar ideju par mazu zonu — 1. pakāpes, tad 2. pakāpes un 3. pakāpes zonu veidošanu. Mēs neuzdrošinājāmies uzreiz visā šajā milzīgajā platībā izvērst BEZ darbību. Mūsu stratēģija bija cita — sākt ar mazu šūnu un tad to apaudzēt. Tagad šajā sēdē, mēs dzirdējām daudz norādījumu no speciālistiem, to visu liksim lietā.

Jautājums: — Kāds būs Liepājas Domes pirmais praktiskais solis tuvākajā laikā?

Teodors Eniņš: — Jau rīt sāksim izstrādāt Liepājas brīvās ekonomiskās zonas likumprojektu paketi, lai to nodotu valdības apstiprināšanai un iesniegšanai Saeimā.

Cerēsim, ka vēsture atkārtosies, un 21.gadsimta sākumā Liepāja piedzīvos jaunu ekonomisku uzplauksmi, tāpat kā tas notika 20.gadsimta sākumā.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors

Pēc diktofona ieraksta 17.maija
preses konferencē Liepājas Domē