Latvijas Republikas valdība un Ukrainas valdība, turpmāk tekstā — "Līgumslēdzējas Puses", ņemot vērā labvēlīgo divpusējo tirdzniecības un ekonomisko attiecību attīstību, cenšoties tālāk attīstīt automobiļu satiksmi starp abām valstīm, kā arī tranzītā cauri to teritorijām,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Saskaņā ar šo Nolīgumu tiek veikti regulāri un neregulāri pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, braucieni ar vieglajiem automobiļiem un kravas pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem (kravas automobiļiem ar piekabēm un puspiekabēm vai bez tām) starp abām valstīm un tranzītā cauri to teritorijām uz trešajām valstīm.

I. PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI

2. pants

1. Regulāri pasažieru pārvadājumi ar autobusiem tiek organizēti saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju savstarpēju vienošanos.

2. Šā Nolīguma ietvaros regulāri pasažieru pārvadājumi ar autobusiem ir pārvadājumi, ko veic pa Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju saskaņotiem maršrutiem, saskaņā ar publicētiem kustības sarakstiem un braukšanas tarifiem.

3. Regulāri pasažieru pārvadājumi ar autobusiem veicami, pamatojoties uz atļaujām, kuras, savstarpēji vienojoties, izdod Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas. Katras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija izdod atļauju tai maršruta daļai, kas atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

4. Priekšlikumus par šādu pārvadājumu organizēšanu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas savlaicīgi nodod viena otrai. Šajos priekšlikumos jāsniedz ziņas par pārvadātāja (firmas) nosaukumu, braukšanas maršrutu, kustības sarakstu, tarifu, pieturas vietām pasažieru iekāpšanai autobusā un izkāpšanai no tā, kā arī par paredzamo pārvadājumu veikšanas periodu.

  3. pants

1. Neregulāru pasažieru pārvadājumu veikšanai ar autobusiem starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām, izņemot pārvadājumus, kas paredzēti šā Nolīguma 4. pantā, nepieciešamas atļaujas, kuras izdod Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas.

2. Lūgumu izsniegt atļauju neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, kas paredzēti šī panta 1. punktā, pārvadātājs iesniedz savas valsts kompetentajai institūcijai, kura to nosūta otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai.

3. Katram neregulāram pasažieru pārvadājumam ar autobusu jāizdod atsevišķa atļauja, kas dod tiesības veikt vienu braucienu turp un atpakaļ, ja vien atļaujā nav citas atrunas. Atļaujā jāsniedz ziņas par pārvadājuma raksturu un autobusa uzturēšanās ilgumu valstī, uz kuru tas dodas.

 4. pants

1. Atļauja nav nepieciešama veicot neregulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, ja pasažieru grupa nemainīgā sastāvā ar vienu un to pašu autobusu veic visu braucienu, kas sākas un beidzas tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kur autobuss reģistrēts, vai beidzas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ar noteikumu, ka autobuss atgriežas valstī, kurā tas reģistrēts, bez pasažieriem, kā arī gadījumos, kad autobuss bez pasažieriem dodas uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, no kurienes uz valsti, kurā autobuss reģistrēts, tiek vesta pasažieru grupa, ko agrāk aizvedis tas pats pārvadātājs.

2. Atļauja nav nepieciešama arī, nomainot bojātu autobusu ar citu autobusu.

3. Izpildot pārvadājumus, kas paredzēti šī panta 1. punktā, pie autobusa vadītāja jāatrodas pasažieru sarakstam.

4. Atļauja nav nepieciešama braucieniem ar vieglajiem automobiļiem, kā arī pasažieru autotransporta līdzekļiem, kuros vietu skaits, vadītāja vietu ieskaitot, nepārsniedz deviņas.

II. KRAVU PĀRVADĀJUMI

5. pants

1. Kravu pārvadājumus starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām uz trešajām valstīm, izņemot pārvadājumus, kas paredzēti šā Nolīguma 6. pantā, veic ar kravas automobiļiem un piekabēm vai puspiekabēm, vai bez tām, pamatojoties uz atļaujām, kuras izdod Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas.

2. Katram kravu pārvadājumam, ko veic ar kravas automobili ar piekabi vai puspiekabi, vai bez tām, jāizsniedz atsevišķa atļauja, kas dod tiesības veikt vienu braucienu turp un atpakaļ, ja vien atļaujā nav citas atrunas.

  6. pants

1. Atļaujas nav nepieciešamas, pārvadājot šādas kravas:

a) kustamo īpašumu dzīves vietas maiņas gadījumā;

b) gadatirgiem un izstādēm paredzētus eksponātus, iekārtas un materiālus;

c) sporta sacensībām paredzētus transporta līdzekļus, dzīvniekus, kā arī dažādu inventāru un iekārtu;

d) teātra dekorācijas un rekvizītus, mūzikas instrumentus, iekārtas un piederumus kinofilmu uzņemšanai, radio un televīzijas raidījumiem;

e) mirstīgās atliekas un pīšļus;

f) bojātus vai avārijā cietušus autotransporta līdzekļus;

g) kravas ar automobiļiem, kuru celtspēja nepārsniedz 3,5 tonnas vai pilna masa — 6 tonnas;

h) humānās palīdzības kravas, kā arī, sniedzot palīdzību stihisku nelaimju, avāriju vai katastrofu gadījumos.

2. Atļaujas nav nepieciešamas autotransporta līdzekļiem, kas dodas sniegt tehnisko palīdzību.

3. Izņēmumi, kas paredzēti šī panta 1. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktos, ir spēkā tikai tajos gadījumos, ja kravu paredzēts nogādāt atpakaļ valstī, kurā autotransporta līdzeklis reģistrēts, vai krava tiek pārvesta tranzītā uz trešās valsts teritoriju.

 7. pants

1. Ja autotransporta līdzekļa, kas pārvietojas bez kravas vai ar kravu, gabarīti vai svars pārsniedz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā noteiktās normas, kā arī, pārvadājot bīstamas kravas, pārvadātājam jāsaņem otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju speciāla atļauja.

2. Ja šī panta 1. punktā minētajā atļaujā noteikts autotransporta līdzekļa kustības maršruts, tad pārvadājums jāveic pa šo maršrutu.

III. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

8. pants

1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas katru gadu nodod viena otrai savstarpēji saskaņotu atļauju veidlapu skaitu kravu pārvadājumiem. Uz šīm veidlapām jābūt atļaujas izdevējas kompetentās institūcijas zīmogam un parakstam.

2. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas savstarpēji saskaņo atļauju veidlapu apmaiņas kārtību.

9. pants

1. Šajā Nolīgumā paredzētos pārvadājumus var veikt tikai tie pārvadātāji, kuri saskaņā ar savas valsts likumdošanu ir tiesīgi veikt starptautiskos pārvadājumus.

2. Autotransporta līdzekļiem, ar kuriem veic starptautiskos pārvadājumus, jābūt savas valsts reģistrācijas un atšķirības zīmēm.

  10. pants

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājiem nav atļauta pasažieru un kravu pārvadāšana starp diviem punktiem otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ja šim nolūkam nav izdota šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas atļauja.

 11. pants

Šajā Nolīgumā paredzētie kravu pārvadājumi veicami, izmantojot kravu pavaddokumentus, kuru formai jāatbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem paraugiem.

 12. pants

1. Pie autobusa vai kravas automobiļa vadītāja jābūt savas valsts vai starptautiskajai autovadītāja apliecībai un savas valsts autotransporta līdzekļa reģistrācijas dokumentiem.

2. Savas valsts vai starptautiskajām autovadītāju apliecībām jāatbilst paraugam, kurš noteikts starptautiskajā Konvencijā par ceļu satiksmi.

 13. pants

Ar šā Nolīguma izpildi saistītie norēķini, maksājumi un atbrīvojumi no tiem tiek veikti atbilstoši nolīgumiem par norēķiniem un maksājumiem, kas ir spēkā starp Līgumslēdzējām Pusēm maksājumu dienā.

 14. pants

Veicot pārvadājumus saskaņā ar šo Nolīgumu, pārvadātājam iepriekš obligāti jāapdrošina civiltiesiskā atbildība par autotransporta līdzekļa iespējamo kaitējumu trešajām personām vai viņu mantai.

15. pants

Robežas, muitas un sanitārajā kontrolē tiek piemērotas to starptautisko līgumu prasības, kuru dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Puses, bet, risinot jautājumus, kas nav noregulēti ar šiem līgumiem, tiek piemērotas katras Līgumslēdzējas Puses tiesību normu prasības.

 16. pants

Pārvadājot smagi slimus cilvēkus, veicot regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, kā arī pārvadājot dzīvniekus un kravas, kas ātri bojājas, robežas, muitas un sanitārā kontrole tiek veikta ārpus kārtas.

17. pants

1. Veicot pārvadājumus saskaņā ar šo Nolīgumu, savstarpēji tiek atbrīvotas no muitas nodevām un atļaujām ievest otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā šādas materiālās vērtības:

a) degviela, kas atrodas katra autotransporta līdzekļa modelim paredzētajās tvertnēs, kuras tehnoloģiski un konstruktīvi saistītas ar dzinēja barošanas sistēmu;

b) smērvielas, kas paredzētas pārvadājuma veikšanai un atrodas autotransporta līdzeklī, tam iebraucot;

c) rezerves daļas, kas paredzētas tāda autotransporta līdzekļa remontam, kas bojāts, veicot starptautiskos pārvadājumus.

2. Neizmantotās rezerves daļas izvedamas atpakaļ, bet nomainītās detaļas jāizved no valsts vai jāiznīcina, vai jānodod attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā noteiktajā kārtībā.

 18. pants

Šā Nolīguma izpildes nodrošināšanai un radušos strīdīgo jautājumu atrisināšanai Līgumslēdzējas Puses izveido Kopējo Komisiju.

 19. pants

Ja tiek pārkāptas šā Nolīguma prasības, tās valsts, kuras pārvadātājs veic pārvadājumus, kompetentajai institūcijai, pēc valsts, kurā pārkāpums izdarīts, kompetentās institūcijas lūguma, jāveic nepieciešamie pasākumi Nolīguma izpildes nodrošināšanai.

Par veiktajiem pasākumiem tās valsts, kuras pārvadātājs veic pārvadājumus, kompetentā institūcija informē otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju.

20. pants

Jautājumi, kurus neregulē šis Nolīgums un tā Izpildes protokols, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Puses, tiek risināti atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses tiesību normām.

 21. pants

Šis Nolīgums neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un saistības, kas izriet no citiem to noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

 22. pants

Šis Nolīgums stājas spēkā dienā, ko nosaka diplomātisko notu apmaiņas ceļā, kurās tiek paziņots par visu katras Līgumslēdzējas Puses valsts tiesību normās paredzēto procedūru izpildi.

Šis Nolīgums noslēgts uz nenoteiktu laiku un paliks spēkā vēl 90 dienas pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm paziņos otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu pārtraukt tā darbību.

Parakstīts Rīgā, 1995. gada 23. maijā divos eksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Šā Nolīguma teksta atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.

Šis Protokols ir 1995. gada 23. maijā Rīgā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības Nolīguma par automobiļu starptautisko satiksmi neatņemama sastāvdaļa.

Par Nolīguma piemērošanas kārtību Puses vienojās šādos jautājumos:

1. Kompetentās institūcijas:

— Latvijas Republikā — Latvijas Republikas Satiksmes ministrija;

— Ukrainā — Ukrainas Transporta ministrija.

2. Papildus Nolīguma 4. un 6. pantam noteikt, ka atļaujas nav nepieciešamas autotransporta līdzekļu, kurus iegādājušās vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses juridiskās vai fiziskās personas, pārbraucieniem bez kravas vai bez pasažieriem.

3. Papildus Nolīguma 10. pantam paredzēt, ka, vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājam, veicot kravu pārvadājumus no trešās valsts uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, papildus atļauja nav nepieciešama, ja tas nav pretrunā savstarpējiem līgumiem ar šo trešo valsti.

4. Nolīguma 13. panta izpildei Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas katru gadu līdz 15. novembrim saskaņo atļauju daudzumu un kārtību, kādā veicami norēķini un maksājumi, kā arī atbrīvojumi no tiem.

Līgumslēdzējas Puses vienojās, ka mēneša laikā pēc Nolīguma stāšanās spēkā tiks izstrādāta kārtība, kādā veicama apmaiņa ar atļaujām, norēķini un maksājumi, kā arī atbrīvojumi no tiem.

5. Nolīguma 14. panta spēkā stāšanās datumu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas noteiks papildus.

Šis Izpildes protokols parakstīts Rīgā, 1995. gada 23. maijā divos eksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.

Izpildes protokola teksta atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.