Ministru kabineta noteikumi Nr. 72

Rīgā 2001.gada 13.februārī (prot. Nr.7, 35.§)

Darba drošības un veselības aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietās

Izdoti saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 16.pantu,
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 11.panta pirmo daļu un 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības darbinieku aizsardzībai pret risku viņu drošībai un veselībai, strādājot ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības.

2. Šie noteikumi attiecas uz darba vietām, kur darbinieks tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai:

2.1. kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā noteikto klasifikāciju ir bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstami ķīmiskie produkti;

2.2. kas savu fizikālo, ķīmisko un toksikoloģisko īpašību dēļ, ja tās atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā, apdraud darbinieka drošību vai veselību;

2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) — tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kura visā darbinieka dzīves laikā neizraisa viņa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, — ja tiek ievērots nosacījums, ka attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojas uz darbinieku ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā;

2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) — darbinieka organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji darbinieka bioloģiskajā vidē, kurus nosaka veseliem darbiniekiem, kas ir pakļauti ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī noteiktā laikposmā.

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

4. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija. Atsevišķas kontroles funkcijas saskaņā ar attiecīgajiem nolikumiem veic Vides valsts inspekcija, Valsts sanitārā inspekcija un Aizsardzības ministrija.

II. Darba devēja pienākumi, novērtējot risku darbinieku drošībai un veselībai

5. Darba devējs konstatē ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klātbūtni darba vidē un novērtē risku darbinieku drošībai un veselībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (turpmāk — riska novērtējums). Riska novērtējumā darba devējs īpaši ņem vērā:

5.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas informāciju;

5.2. darbinieku veselības pārbaužu rezultātus;

5.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;

5.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamību;

5.5. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) un aroda ekspozīcijas novērtēšanas kārtību darba vides gaisā atbilstoši Latvijas valsts standartam LVS 89:1998 "Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā";

5.6. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER) un to novērtēšanas kārtību atbilstoši Latvijas valsts standartam LVS EN 689:1995 "Darba vides gaiss. Vadlīnijas ieelpojamo ķīmisko vielu ekspozīcijas novērtējumam, salīdzinot ar robežvērtībām, un mērīšanas stratēģija";

5.7. ķīmisko vielu daudzumu darba vietā;

5.8. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā, kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks darbinieku veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un ārkārtas situācijās;

5.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu faktisko iedarbības līmeni, veidu un ilgumu;

5.10. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus.

6. Riska novērtējuma dokumentācijā darba devējs iekļauj iespējamo risku aprakstu, norāda faktisko un pieļaujamo riska līmeni un pamato, ka nozīmīgākie riski ir novērtēti atbilstoši šo noteikumu III un IV nodaļai un saskaņā ar darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā ir veikti vai ir paredzēti nepieciešamie pasākumi riska novēršanai vai samazināšanai.

7. Riska novērtējumu aktualizē ne retāk kā reizi gadā, kā arī šo noteikumu 8.punktā noteiktajos gadījumos.

8. Darba devējs papildus novērtē risku šādos gadījumos:

8.1. darba vides pārbaužu un mērījumu rezultāti ir neapmierinoši vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;

8.2. ir radusies ārkārtas situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdi;

8.3. ir apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;

8.4. ir saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta kaitīgumu darbinieku veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdes iespējamību;

8.5. ir notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);

8.6. ir ieviestas jaunas darbības, pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process).

9. Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos pirms darbinieka norīkošanas darbā darba devējs novērtē pārmaiņu radīto risku un veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.

10. Risku novērtē arī iekārtu apkopei un citām darbībām, ja to laikā tiek apdraudēta darbinieku drošība un veselība un uz darbiniekiem var iedarboties šo noteikumu 2.punktā minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti.

11. Ja darbs ir saistīts ar vairākām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz darbinieku drošību un veselību.

III. Riska novēršanas principi

12. Darba devējs, iesaistot darba aizsardzības speciālistu vai darba drošības un veselības aizsardzības jautājumos licencēta uzņēmuma pārstāvi vai speciālistu, veic risku novēršanas un samazināšanas pasākumus darba vietās atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Risku novērtējumi un informācija par veiktajiem risku samazināšanas pasākumiem rakstiskā veidā ir pieejama darbiniekiem un viņu uzticības personām.

13. Risku darbinieku drošībai un veselībai darba devējs novērš vai samazina, ievērojot šādus principus:

13.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku darbinieku drošībai un veselībai. Ja risku pilnībā novērst nav iespējams, darba devējs veic pasākumus tā samazināšanai;

13.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;

13.3. ierobežo to darbinieku skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem;

13.4. novērš iespējas darbinieku saskarei ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;

13.5. nodrošina, lai darba telpās atrastos tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzums;

13.6. plānojot un organizējot darba procesu:

13.6.1. nodrošina ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pareizu uzglabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;

13.6.2. atdala ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu no darba telpām;

13.6.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus, lai likvidētu vai samazinātu noplūdes sekas;

13.6.4. veic ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, un tos saturošo atkritumu klasifikāciju un marķēšanu, kā arī drošu un ātru savākšanu, glabāšanu, transportēšanu un utilizēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13.6.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos noteiktās brīdinājuma zīmes un uzrakstus;

13.6.6. izstrādā rīcības pasākumus ārkārtas situācijās;

13.6.7. darbinieku atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās nav ķīmisko vielu un ķīmisko produktu riska.

14. Risku novēršanas un samazināšanas principu prioritārā kārtība ir šāda:

14.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radīto risku novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā;

14.2. kolektīvo darba aizsardzības pasākumu veikšana, novēršot vai samazinot risku tieši tā avotā;

14.3. individuālo darba aizsardzības pasākumu izmantošana, ja ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības ietekmi nevar novērst atbilstoši šo noteikumu 14.1. un 14.2.apakšpunktā minētajiem principiem.

IV. Darba drošības un veselības aizsardzības pasākumi

15. Ja nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu izraisīto risku, nodrošinot šo noteikumu 13.punktā minēto principu izpildi, veicami šādi drošības un veselības aizsardzības pasākumi:

15.1. atbilstošas darba procesa un tehniskās uzraudzības sistēmas izveide;

15.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole, lai novērstu vai samazinātu bīstamo ķīmisko vielu izplatību darba vidē;

15.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);

15.4. individuālās aizsardzības pasākumi (arī individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana).

16. Darba devējs nodrošina darbinieka veselības uzraudzību atbilstoši riska veidam, kuram darbinieks pakļauts darba procesā, saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

17. Norīkojot darbinieku darbā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, darba devēja pienākums ir ņemt vērā darbinieka profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

18. Darba devējs nodrošina regulāru ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu darba vides gaisā un tās salīdzināšanu ar aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER), kā arī atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus aroda ekspozīcijas faktiskās vērtības samazināšanai. Darba devējs, pamatojoties uz normatīvo aktu un standartu prasībām, kā arī ievērojot ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu bīstamību un daudzumu un veicamo darbību veidu un apjomu, nosaka, cik bieži mērāma ķīmisko vielu koncentrācija darba vides gaisā. Kontroli, arī nepieciešamos mērījumus, vienmēr veic tad, ja mainās darba apstākļi un paredzama riska palielināšanās.

19. Ja konstatēts, ka pārsniegtas ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER), darba devējs nekavējoties veic attiecīgus darba drošības un veselības aizsardzības pasākumus.

20. Darba devējs nodrošina darbinieka drošību un veselības aizsardzību, ievērojot konkrēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku, un veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus atbilstoši šajā nodaļā noteiktajam, kā arī:

20.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) klātbūtni bīstamā daudzumā darba vietā un bīstamā koncentrācijā darba vides gaisā;

20.2. darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem, ievēro ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumus, kā arī nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos minētajās darba vietās;

20.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu, kā arī veic citus pasākumus, kas mazina kaitīgās sekas darbinieku veselībai un drošībai, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;

20.4. ievēro normatīvos aktus attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.

V. Pasākumi ārkārtas situācijās

21. Darba devējs nodrošina rīcības plānu izstrādi darba aizsardzības pasākumiem darba vietā, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ja noticis nelaimes gadījums, avārija vai izveidojusies cita ārkārtas situācija.

22. Darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības, kurās sniedz arī zināšanas par pirmo palīdzību ārkārtas situācijās, organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darbā lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu specifiku.

23. Ja radusies ārkārtas situācija, darba devējs nekavējoties veic pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kaitīgās iedarbības seku novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, darbinieku evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana), kā arī informē darbiniekus par ārkārtas situāciju.

24. Ārkārtas situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai remontdarbos un ārkārtas situācijas likvidācijā vai tās seku ierobežošanā iesaistītie īpaši apmācītie darbinieki. Ārkārtas situācijās drīkst veikt tikai tos remontdarbus, kas nepieciešami, lai likvidētu ārkārtas situāciju vai ierobežotu tās sekas, ja šīs sekas apdraud cilvēku veselību vai dzīvību.

25. Darbiniekus, kas strādā ārkārtas situācijas bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu. Aizsarglīdzekļus un darba aprīkojumu lieto līdz ārkārtas situāciju seku pilnīgai novēršanai un saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Ārkārtas situācijas bīstamajā zonā aizliegts uzturēties personām bez individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

26. Darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību, lai laikus informētu katru darbinieku par draudiem viņa drošībai un veselībai.

27. Darba devējs regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā (ja paredzētas pārmaiņas darbā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, — mēnesi pirms tām) nodrošina palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus ar šādu informāciju par rīcību ārkārtas situācijās:

27.1. brīdinājums par attiecīgo darbu bīstamību un ziņas par attiecīgo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu raksturīgajām īpašībām, kas varētu radīt kaitējumu darbinieka veselībai: izraisīt ražošanas traumu vai arodslimību, kā arī pārejošus vai nepārejošus veselības traucējumus, kas izpaužas uzreiz vai attīstās vēlākā dzīves laikā, vai atstāj ietekmi uz pēcnācēju veselību;

27.2. to pasākumu apraksts, kuri veicami, lai noteiktu šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minēto kaitējumu draudus;

27.3. nepieciešamo piesardzības pasākumu apraksts;

27.4. ziņas par specifiskiem riskiem, kas var rasties ārkārtas situācijas laikā, un rīcības plāns, kas sagatavots atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

VI. Konsultēšanās, informēšana un apmācība

28. Darba devējs sadarbojas un konsultējas ar darbiniekiem vai viņu uzticības personām šādos gadījumos:

28.1. organizējot darba aizsardzības pasākumu;

28.2. nosakot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā, kā arī veicot mikroklimata parametru un citus mērījumus.

29. Darba devējs nodrošina darbiniekiem un darbinieku uzticības personām darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs darbinieks prastu aizsargāt sevi un citus darbiniekus darba vietā, kā arī nodrošina pieeju šādai rakstiskai informācijai:

29.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var radīt pārmaiņas riska novērtējuma datos;

29.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;

29.3. par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku darba drošībai un cilvēku veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīciju robežvērtībām;

29.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu raksturojumu saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu;

29.5. par rīcību un pasākumiem ārkārtas situācijās.

30. Darba devējs nodrošina šajā nodaļā noteiktās informācijas pārskatīšanu un aktualizēšanu, ņemot vērā pārmaiņas darba vidē un normatīvajos aktos vai saņemto jauno informāciju par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašībām.

31. Darba devējs atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošina ķīmisko vielu iepakojuma, konteineru un cauruļvadu marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma, konteinera vai cauruļvada saturam.

VII. Aizliegumi un ierobežojumi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, izgatavošanā un lietošanā darba vietās, kā arī veicot citas darbības ar tiem

32. Īpašus ierobežojumus un aizliegumus, kas attiecas uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām, reglamentē normatīvie akti par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem, izņemot šādus gadījumus:

32.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;

32.2. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu — blakusproduktu vai ražošanas atkritumu — pārstrāde vai iznīcināšana;

32.3. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.

33. Šo noteikumu 32.punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos darbības ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām atļauts veikt, ja ir ievērotas šo noteikumu 34.punkta prasības un darba devējs pirms darbu uzsākšanas ir sagatavojis un iesniedzis kontrolējošajām institūcijām šādus datus:

33.1. izņēmuma pamatojums;

33.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzumu gadā;

33.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts;

33.4. paredzamais darbinieku skaits;

33.5. darbinieku drošības un veselības riska novēršanas vai samazināšanas tehnisko pasākumu un citu pasākumu apraksts.

34. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus drīkst ražot un izmantot tikai tad, ja ražošana un izmantošana notiek noslēgtā sistēmā (sistēmā, kas nepieļauj darbinieka tiešu saskari ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu), no kuras ķīmiskās vielas izvada tikai tad, ja tas nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.

VIII. Darbinieku veselības uzraudzība

35. Darba devējs nodrošina katra darbinieka veselības pārbaudi, ja:

35.1. kaut vienam darbiniekam diagnosticētā slimība vai pārmaiņas veselības stāvoklī var būt saistītas ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu iedarbību;

35.2. konkrētā darba vide var veicināt darbinieka slimību vai nelabvēlīgas pārmaiņas veselības stāvoklī.

36. Veselības pārbaudes veic kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm, un to rezultātus ņem vērā, izstrādājot darba aizsardzības plānu konkrētajā darba vietā.

37. Pirms norīkošanas darbā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba devējs informē darbinieku par nepieciešamajām veselības pārbaudēm.

38. Darbiniekam ir tiesības iepazīties ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības datiem, kā arī ar aroda ekspozīcijas uzskaites un veselības pārbaužu datiem personiski vai ar ārstniecības personas starpniecību.

39. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi darbiniekam radušies no saskares ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem darba vietā vai ir ticis pārsniegts bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs (BER):

39.1. arodslimībās sertificēts ārsts informē darbinieku un darba devēju par profilaktiskās apskates rezultātiem un sniedz norādījumus par nepieciešamajiem ārstniecības pasākumiem un veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu;

39.2. darba devējs pārskata šo noteikumu 5.punktā minēto riska novērtējumu un pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku atbilstoši šo noteikumu III un IV nodaļai;

39.3. darba devējs pēc ārstniecības personas ieteikuma atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai veic pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai vai nodrošina darbiniekam citu darbu, kur viņš nav pakļauts attiecīgajam riskam, un regulāras veselības pārbaudes, kādas nepieciešamas darbiniekiem, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

40. Ja uzņēmums tiek likvidēts, darbinieku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīciju un veselības pārbaužu datus uzglabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu uzglabāšanu.

IX. Noslēguma jautājumi

41. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.aprīli.

42. Šo noteikumu 20.4.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs  A.POŽARNOVS