DIPLOMĀTIJA 

Vizītē — Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks

Vakar, 22. maijā, mūsu valstī divu dienu vizītē ieradās Zviedrijas Karalistes bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Uve Viktorins.

Ģenerālis Uve Viktorins (Owe Erik Axel Wiktorin) dzimis 1940. gada 7. maijā. Pēc profesijas viņš ir kara lidotājs. Pirmās pilota iemaņas Uve Viktorins ieguvis divdesmit viena gada vecumā aviācijas skolā. No 1963. gada viņš studēja Zviedrijas gaisa karaspēka akadēmijā un pēc tās beigšanas sāka virsnieka gaitas Zviedrijas gaisa spēkos.

1966. gadā U. Viktorins ieguva leitnanta, bet 1972. gadā — kapteiņa pakāpi. No 1971. līdz 1973. gadam U. Viktorins mācījās Zviedrijas bruņoto spēku štāba militārajā koledžā, bet 1979. un 1980. gadā papildinājās ASV gaisa spēka vadības un ģenerālštāba koledžā Montgomerijā Alabamas štatā. Pēc tam viņš ieguva atbildīgo plānošanas daļas vadītāja amatu Zviedrijas aizsardzības spēku štābā. No 1983. līdz 1984. gadam U. Viktorins, jau pulkveža pakāpē, bija Zviedrijas gaisa spēku 4. iznīcinātāju eskadriļas komandiera vietnieks, bet pēc tam atkal divus gadus vadīja ģenerālštāba plānošanas daļu. No 1986. līdz 1991. gadam ģenerālmajors U. Viktorins vadīja Zviedrijas aizsardzības spēku štāba plānošanas nodaļu un bija aizsardzības spēku štāba komandiera vietnieks. No 1991. līdz 1992. gadam ģenerālleitnants U. Viktorins bija Zviedrijas aizsardzības spēku štāba priekšnieks. No 1992. līdz 1994. gadam viņš bija Zviedrijas dienvidu militārā apgabala komandieris. 1994. gadā Uve Viktorins tika paaugstināts par ģenerāli un iecelts par Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieku.

Ģenerālis Viktorins ir arī Karaliskās Kara zinātņu akadēmijas loceklis. Viņš apbalvots ar Somijas Baltās Rozes ordeni. Ģenerālis pārvalda zviedru un angļu valodu. Viņš ir precējies, ir divi pieauguši dēli Martins un Bjerns. Brīvajā laikā U. Viktorins aizraujas ar burāšanu un slēpošanu, viņam patīk kulinārija.

Vakar ģenerālis Uve Viktorins tikās ar Latvijas aizsardzības ministru, Ministru prezidenta biedru Andreju Krastiņu un apmeklēja Saeimu, kur viņu pieņēma Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva.

Šodien, 23. maijā, Zviedrijas ģenerālis tiekas ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ZS pulkvedi Juri Dalbiņu, bet pēc tam apmeklē NBS mācību bāzi Ādažos, kur iepazīsies ar Baltijas miera bataljonu un Mobilo strēlnieku brigādi.

Zviedrija jau kopš 1991. gada ir sniegusi palīdzību Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Latvijas NBS palīdzības veidā no Zviedrijas ir saņēmuši krasta apsardzes kuterus, karavīru ietērpu, velosipēdus karavīru vajadzībām, kā arī armijas virtuves un citu inventāru. Čpaši nozīmīga bijusi Zviedrijas palīdzība Baltijas miera bataljona izveidošanā un apgādāšanā. Ņoti svarīgs ir arī Zviedrijas atbalsts Latvijas NBS karavīru apmācīšanā un militāro kadru sagatavošanā. Zviedrijas bruņotie spēki regulāri sniedz Latvijas gaisa spēkiem konsultācijas gaisa telpas novērošanā un kontroles sistēmas veidošanā. Palīdzība Latvijas jūras spēkiem izpaužas krasta novērošanas sistēmas veidošanā un Liepājas komandpunkta iekārtošanā. Materiāla palīdzība un konsultācijas sniegtas arī sauszemes spēkiem un robežapsardzei.

Kopš 1993. gada notiek Latvijas karavīru un jūrnieku mācības Zviedrijā. Pirmā latviešu jūrnieku kursantu grupa Karlskrūnē apguva krasta apsardzes organizēšanas iemaņas. Savukārt 1994. gadā Sēderteljē mācījās Latvijas kuģu komandieri un mehāniķi, kā arī ANO miera spēku virsnieki. Pērn divdesmit latvieši Zviedrijā mācījās vada komandieru kursos, četri karavīri apguva tehniskā personāla iemaņas, bet trīs Latvijas jūras spēku puiši patlaban papildina zviedru valodas zināšanas, lai pēc mācību kursa beigām studētu Zviedrijas Jūras akadēmijā.

Arī šajā Zviedrijas ģenerāļa apmeklējuma reizē tiek pārrunātas abu draudzīgo kaimiņvalstu turpmākās sadarbības iespējas.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Precizējot iepriekš publicēto

“Latvijas Vēstneša” 88.numurā (22.maijā) publikācijā “Viņas Majestāte Zviedrijas karaliene — vakar Latvijā” (3.lpp.) pēdējā rindkopa pareizi jālasa: “Vizītes noslēgumā Zviedrijas karaliene apmeklēja Bērnu bāreņu aprūpes centru “Rīga” Kapseļu ielā 31...” Tālāk — kā tekstā. Valsts prezidenta preses dienests