• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs esam nevis liela un maza valsts, bet divas neatkarīgas valstis, kas grib sadarboties. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.1996., Nr. 89 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40297

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents - ceļā uz Uzbekistānu

Vēl šajā numurā

23.05.1996., Nr. 89

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs esam nevis liela un maza valsts,
bet divas neatkarīgas valstis, kas grib sadarboties

Vakar Latvijā oficiālā vizītē ieradās Ukrainas parlamenta vadītājs Oleksandrs Morozs ar delegāciju


Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs Rīgā; preses brīfingā kopā ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi;


Latvijas Republikas Saeimas un Ukrainas Augstākās padomes sadarbības Memorandu parakstot; ar ratifikācijas rakstiem apmainoties;


Ukrainas augstā delegācija pie Latvijas Brīvības pieminekļa. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 22.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētāju Oleksandru Morozu, kurš kopā ar delegāciju ieradies divu dienu oficiālā vizītē Latvijā.

Sveicot viesus Saeimas namā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse izteica gandarījumu, ka ir izdevies noorganizēt šo vizīti, un tā notiek nevis starp lielu un mazu valsti, bet starp divām neatkarīgām valstīm, kuras ir ieinteresētas savstarpējo sakaru attīstībā. Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja arī Ukrainas vēstniecības darbu, kas aktīvi iesaistījusies sakaru uzturēšanā un informācijas apmaiņā starp abām valstīm. Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs izteica viedokli, ka ir daudzas kopīgas problēmas, kas attiecas gan uz Latviju, gan Ukrainu, īpaši akcentējot ekonomiskās sadarbības jomu.

Sarunas laikā liela uzmanība tika veltīta lauksaimniecības politikai. Abas puses apmainījās viedokļiem par zemes reformas gaitu un problēmām, kas saistītas ar zemes privatizāciju. Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs dalījās iespaidos par nupat Somijā gūto pieredzi, kur Ukrainas delegācijai bija iespēja iepazīties ar situāciju lauksaimniecībā pēc Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Tikšanās laikā tāpat pārrunātas problēmas, kas saistītas ar obligāto valsts dienestu. Saeimas priekšsēdētāja informēja par Latvijas studējošās jaunatnes nostādni šajā jautājumā, savukārt Ukrainas AP Aizsardzības un valsts drošības pastāvīgās komisijas loceklis Oleksandrs Ignatenko, raksturojot situāciju Ukrainā, atzina, ka tā ir līdzīga. Tie, kas negrib dienēt, piketē. Ukrainas puse pauda viedokli, ka katram pilsonim jāiet obligātajā dienestā, tā iemācoties pakļaut privātās intereses valsts interesēm. O.Ignatenko informēja par diskusijām, kas Ukrainā notiek gan alternatīvā, gan obligātā dienesta sakarā.

Abas puses izteica gandarījumu par izveidojušos draudzīgo attiecību raksturu un pauda cerību, ka Latvijas un Ukrainas attiecības turpinās attīstīties un tiks dibināti jauni kontakti.

Pēc tikšanās Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse un Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs parakstīja Memorandu par Latvijas Republikas Saeimas un Ukrainas Augstākās padomes sadarbību un apmainījās ratifikācijas rakstiem.

 

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Vakar, 22. maijā, Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas un Saeimas frakciju pārstāvji tikās ar Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētāju Oleksandru Morozu un viņa vadīto delegāciju.

Pēc tikšanās Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks novērtēja, ka Latvijai ir ļoti nozīmīga sadarbība ar Ukrainu, jo Ukraina ir otra lielākā valsts Eiropā. Kā sadarbības aizsākumu varētu minēt jau pirms gada notikušās Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas oficiālās vizītes.

Sarunas gaitā tika apspriestas ar pilsonības jautājumu saistītās problēmas. Pirms kara Latvijā dzīvoja apmēram 1300 ukraiņu, bet patlaban apmēram 72 000 ukraiņu. Tāpēc saprotama ir Ukrainas delegācijas lielā interese par pilsonības jautājuma risinājumu Latvijā. Abpusēji tika pausts viedoklis, ka šie jautājumi plašāk jāizdiskutē abu valstu parlamentu sadarbības grupās.

Pēc tam viesi pieskārās jautājumiem par drošību un izteica pārdomas par to, kā virzīties uz NATO paplašināšanu. Saeimas priekšsēdētājas biedrs A. Ameriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta sava valstiskuma saglabāšanā, tāpēc nozīmīga ir sadarbība ar NATO.

 

Saeimas komisijās

Vakar, 22.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi tikās ar Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētāju Oleksandru Morozu un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja problēmas, kas skar stabilitāti un drošību Eiropā, Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO paplašināšanu. O.Morozs pauda domu, ka stabilitāte un drošība Eiropā būtu realizējama, veicinot atbruņošanos un veidojot no kodolieročiem brīvas joslas, kā arī izteica bažas par NATO paplašināšanu austrumu virzienā.

Latvijas puse uzsvēra Latvijas vēlmi iestāties ES un NATO struktūrās, kas varētu būt tās drošības garants. Runājot par attiecībām ar Ukrainu, tika apliecināta gatavība veicināt vispusīgu abpusēju sadarbību, kā arī abu valstu draudzības un savstarpējas saprašanās nostiprināšanos.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tikās ar Ukrainas Augstākās padomes delegācijas locekļiem.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības iespējas. Čpaša uzmanība stika pievērsta ar lauksaimniecību saistītajām problēmām. Puses dalījās pieredzē par privatizācijas norisi un kooperācijas procesiem.

Saeimas preses dienests

Memorands
par Latvijas Republikas Saeimas
un Ukrainas Augstākās padomes sadarbību

Latvijas Republikas Saeima un Ukrainas Augstākā padome, turpmāk sauktas Puses:

— tiecoties veicināt vispusīgu sadarbību starp Ukrainu un Latviju un abu valstu tautu draudzības un savstarpējās saprašanās nostiprināšanos,

— apliecinot savu gatavību un abpusēju vēlēšanos attīstīt parlamentu sadarbību,

vienojās:

1. Puses rīkos parlamentu, to komisiju un starpparlamentāro grupu vadītāju regulāras tikšanās, lai paplašinātu un attīstītu parlamentu sakarus.

2. Puses rīkos konsultācijas un viedokļu apmaiņu starptautisko parlamentu forumu ietvaros jautājumos, kas rada savstarpēju interesi.

3. Puses viena otru informēs par likumdošanas procesiem, šai nolūkā piegādājot Latvijas Republikas Saeimas un Ukrainas Augstākās padomes pieņemto likumu un lēmumu krājumus, kā arī biļetenus un citus periodiskos izdevumus par abu valstu parlamentu darbību likumdošanā.

4. Puses visnotaļ attīstīs abu valstu parlamentu sekretariātu (kanceleju) sadarbību.

5. Puses veicinās tiešu sakaru nodibināšanu un attīstīšanu starp nacionālajām parlamentu bibliotēkām.

6. Katra Puse uzaicinās otras Puses delegācijas un pārstāvjus uz savā valstī parlamenta līmenī rīkotajām starptautiskajām konferencēm, semināriem un citiem pasākumiem, kuros ir ieinteresētas abas Puses.

Parakstīts Rīgā 1996.gada 22.maijā divos eksemplāros ukraiņu un latviešu valodā, turklāt abi teksti ir autentiski.

Latvijas Republikas                  Ukrainas Augstākās
Saeimas priekšsēdētāja         padomes priekšsēdētājs

I.Kreituse                             O.Morozs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!