MINISTRU KABINETA ZIŅAS

Par masu informācijas līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Izpildot Jūsu uzdevumu, kas fiksēts š.g. 13. maija rakstā nr.22/2693-k, kā arī lai atrisinātu neskaidrības, kādas radušās pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa piemērošanā, ievedot pamatlīdzekļus, materiālus, izejvielas un citas nepieciešamās preces masu informācijas līdzekļu veidošanai un izdošanai, Finansu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 1995. gada 7. novembra noteikumos nr.331 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kas strikti nosaka, kā turpmāk maksājami nodokļi masu informācijas līdzekļu veidotājiem un izdevējiem, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, kurš reglamentē laika periodā no 1995. gada 1.maija līdz 1996. gada 1. maijam masu informācijas līdzekļu izdevēju un veidotāju nesamaksāto nodokļu nomaksas kārtību.

Attiecībā uz masu informācijas līdzekļu izdevēju un veidotāju sagatavoto vēstuli paskaidrojam, ka no pievienotās vērtības nodokļa metodoloģijas viedokļa nevaram atbalstīt vēstulē minētos izteikumus un priekšlikumus. Pievienotās vērtības nodokļa darbības mehānisms atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un arī starptautiskajai praksei balstās uz diviem pamatprincipiem:

— ar nodokli apliekamu darījumu vērtībā netiek ieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus savu darījumu nodrošināšanai. To atskaita no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli;

— darījumu, kas netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli (kādi pašreiz ir arī masu informācijas līdzekļi) pašizmaksā iekļaujami visi nodokļi, kas samaksāti, iegādājoties vai ievedot preces vai saņemot pakalpojumus šo darījumu nodrošināšanai.

Nav tādas tautsaimniecības nozares valstī, kur šie principi netiktu ievēroti. Un Finansu ministrija nekad citādi likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (agrāk arī — “Par apgrozījuma nodokli”) normas nav traktējusi. Pie tam jau 1995. gada februārī par nodokļa maksāšanas kārtību, ievedot preces Latvijā, tika informēts Izdevēju asociācijas prezidents Paidera kungs, kurš par šo kārtību informēja arī visus asociācijas biedrus. Tomēr jāatzīst, ka Muitas departamenta amatpersonu nekonsekventās rīcības dēļ faktiski no lielākās daļas masu informācijas līdzekļu veidotāju un izdevēju nodoklis par ievestajām precēm netika iekasēts.

Runājot par citu valstu pieredzi, jāatzīst, ka mums nav zināmi gadījumi Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kur masu informācijas līdzekļi (izņemot valsts radio un televīziju) būtu atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, nemaz nerunājot par ievesto vai iegādāto preču atbrīvošanu. Arī Eiropas Padomes 6. direktīva, kas reglamentē pievienotās vērtības nodokļa darbību Eiropas Savienības valstīs, šādus atvieglojumus neparedz.

Finansu ministrija nevar atbalstīt pielikumā pievienotos zvērinātas advokātes Dz.Sniedzes kundzes masu mediju vārdā izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 1995. gada 7. novembra noteikumos nr.331 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, jo tie ir klajā pretrunā ar iepriekš minētajiem pievienotās vērtības nodokļa vispārējiem darbības principiem.

Tāpat pretruna rodas ar iepriekš minētā likuma 3. panta 9. daļu, kura nosaka, ka, ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz robežas maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preces. Taču galvenais, kādēļ nedrīkst tikt pieņemti šāda veida grozījumi, ir tas, ka šie grozījumi rada konkurences izkropļojumus valstī. Vietējie papīra ražotāji vai masu informācijas līdzekļu iespiedēji, pat Latvijas tirdzniecības organizācijas ar savu piedāvājumu nevarēs konkurēt ar ārvalstīs ražotajām precēm, kuras ievestas Latvijā, nemaksājot nodokļus. Tādējādi, radot atvieglotu nodokļu režīmu vienai sfērai, mēs iznīcināsim cita veida uzņēmējdarbību valstī.

Paskaidrojuma raksta 3. punkta atsauce šajā gadījumā nav korekta, jo Ministru kabineta 331. noteikumu 76. punkta minētie tipogrāfijas pakalpojumi ir atbrīvoti saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6. panta 1. daļas 20. punktu, bet 57. punktā minētās izejvielas zāļu ražošanai ieved pieci Latvijas uzņēmumi — zāļu ražotāji pēc Labklājības ministrijas apstiprinātiem un ar Finansu ministriju saskaņotiem sarakstiem. Pie kam, arī zāļu ražotāji par visām pārējām precēm, kā arī materiāliem, iekārtām, pamatlīdzekļiem utt. maksā pievienotās vērtības un muitas nodokļus likumos noteiktajā kārtībā.

Uzskatām, ka Finansu ministrijas izstrādātajos dokumentu projektos jau ir paredzēti zināmi atvieglojumi masu informācijas līdzekļu izdevējiem un veidotājiem, bet nodrošināt šai nozarei īpaši labvēlīgu nodokļu maksāšanas režīmu nebūtu atbalstāmi. Vienlaikus, iepazīstoties ar situāciju masu informācijas līdzekļu tirgū un ar to veidošanas un izplatīšanas ekonomiskajiem nosacījumiem, redzams, ka, sadārdzinoties ražošanas izmaksām un preses izdevumu cenai (t.i., maksājot pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā kārtībā par ievestajām precēm un iekļaujot to gala produkta pašizmaksā), varētu samazināties pieprasījums pēc preses izdevumiem, līdz ar to būtu jāsamazina jau tā nelielās preses izdevumu tirāžas. Tas pats attiecas arī uz raidorganizācijām, jo to vienīgais ienākumu avots ir reklāma. Apliekot to ar pievienotās vērtības nodokli, lielākā daļa raidorganizāciju bankrotēs.

Tādēļ, atkārtojot vēlreiz, ka no nodokļa metodoloģiskā viedokļa un konkurences neizkropļošanas viedokļa masu informācijas līdzekļiem būtu piemērojams likumos noteiktais nodokļa maksāšanas režīms, šī jautājuma galīgai atrisināšanai tomēr nepieciešams politisks lēmums. (— — —)

Ar cieņu, —

valsts ieņēmumu valsts

ministre A.Poča

1996. gada 15. maijā

Papildu informācija
Par uzņēmumu, kuri izdod
masu informācijas līdzekļus,
nenomaksāto
pievienotās vērtības nodokli

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu presē (“Latvijas Vēstnesis”, 1995. gada 29. aprīlis) uzņēmumi, kuri izdod masu informācijas līdzekļus un, ievedot preces, nav nomaksājuši pievienotās vērtības nodokli, pēc stāvokļa uz š.g. 14. maiju ir deklarējuši VID nodaļās sekojošas nenomaksātā pievienotās vērtības nodokļa summas :

(latos)

SIA “Rīgas Balss” 42 765,00

SIA “NC” 90 939,00

SIA “Baltkom” 142 991,99

SIA “Baltijas Prese” 44 618,87

SIA “IGE” 942,00

SIA “Picca TV” 4 324,54

SIA “Fenster” 2 408,56

Reklāmas sab. “Labvakar” 1 836,50

A/s “Diena” 103 553,06

SIA “Latvijas Radio” 5 415,42

SIA “Latvijas Televīzija” 20 660,61

Kopā: Ls 460 455,55

Valsts ieņēmumu dienesta
priekšnieks I.Griķis

1996. gada 15. maijā