Latvija ir ieinteresēta sadarbīgā Uzbekistānā

Valsts prezidenta vizītes otrā dienā

Vakar, 23.maijā, turpinājās Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte Uzbekistānas Republikā.

Pulksten 10.30 pēc Uzbekistānas laika sākās abu valstu prezidentu un oficiālās delegācijas locekļu divpusējās sarunas piepilsētas rezidencē “Durmeņ”. Uzbekistānas Republikas prezidents Islams Karimovs savā uzrunā informēja par Uzbekistānas ekonomiskās un politiskās attīstības tempiem un uzsvēra, ka pirms četriem gadiem uzsāktās reformas šobrīd sāk sevi attaisnot. Kā prioritātes viņš minēja makroekonomisko stabilitāti valstī, nacionālās valūtas nostiprināšanu, ārvalstu investīciju piesaistīšanu Uzbekistānai.

Uzbekistāna ir ļoti ieinteresēta vēl straujāk attīstīt ekonomiskās saites, kas sākušas veidoties. Latvija Uzbekistānu šobrīd interesē kā tranzītvalsts, caur kuras ostām, kā uzsvēra I.Karimovs, Uzbekistānas preces, galvenokārt kokvilnu, var transportēt tālāk uz Rietumiem. Uzbekistānas prezidents izteica cerību, ka jūlijā Uzbekistāna un Eiropas Savienība noslēgs draudzības un sadarbības līgumu. Viņš apsveica Latviju, ka tā ir kļuvusi par Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti. Čpaši atzinīgi viņš izteicās par Latvijas Saeimā izveidoto Uzbekistānas — Latvijas parlamentāro deputātu atbalsta grupu un pateicās tai par sadarbību. Viņš pateicās Valsts prezidentam G.Ulmanim, kā arī valdības pārstāvjiem par pagājušajā gadā notikušo valsts vizīti, kad, kā zināms, I.Karimovs ieradās Latvijā.

Sekoja Latvijas prezidenta G.Ulmaņa uzruna. “Man ir liels prieks izjust viesmīlību,” teica G.Ulmanis, “draudzīgo atmosfēru, ko sajutām, jau izkāpjot no lidmašīnas, un kas mūs pavada visas šīs dienas.” Prezidents īsumā ieskicēja mūsu valsts ekonomiskās un politiskās attīstības vadlīnijas, kā pirmo minot “iestāšanos Eiropas Savienībā un drošības politikas veidošanu, saistot to ar iestāšanos NATO nākotnē”. Prezidents informēja, ka Latvijā ir stabilizējušies ražošanas tempi un jau šogad gaidāms ražošanas pieaugums. G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta divpusējās attiecībās ar Uzbekistānu, kas starp abām valstīm arī tiek veidotas, un ka Latvija uzskata — tuvākajā laikā būtu jāsāk trešais sarunu raunds starp Uzbekistānu un Latviju par neaplikšanu ar dubultnodokļiem, kā arī perspektīvā vajadzētu slēgt līgumu par Uzbekistānas preču tranzītu caur Latvijas ostām, un par preču kvalitātes standartiem. Nebūtu slikti, ja būtu cieši kontakti abu valstu banku struktūrām. Vēl G.Ulmanis uzsvēra, ka ne jau savstarpējie parādi, bet gan kapitālieguldījumi ir abu valstu attiecību perspektīva, piebilstot, ka preču pārvadāšanas tarifi pa Latvijas dzelzceļu šobrīd ir zemāki nekā abās Latvijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, un minot konkrētus skaitļus.

Prezidents vēl uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta draudzīgās kaimiņattiecībās ar Krieviju un Latvija nākotnē veltīs lielu uzmanību Baltijas reģiona valstu attiecību attīstīšanai. G.Ulmanis apliecināja, ka Latvija ir gatava atbalstīt Uzbekistānu visās Eiropas institūcijās. Viņš pastāstīja, ka Latvija šogad cer iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, un arī Uzbekistāna par savu pamatmērķi ir nospraudusi iestāšanos tajā.

Prezidents Karimovs teica, ka pašlaik Uzbekistāna ir Pasaules tirdzniecības organizācijas novērotājas statusā, bet tās augstākais mērķis esot Uzbekistānas iestāšanās šajā organizācijā. Viņš izteica cerību, ka Latvija, iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, atbalstīs arī Uzbekistānas centienus. Tālāk Uzbekistānas prezidents runāja par savas valsts nacionālo valūtu — sumiem — un izteica apņēmību, ka jau 1997. gadā šo naudu varēs konvertēt, līdz ar to nodrošinot konvertāciju tekošajiem rēķiniem starp Latviju un Uzbekistānu, un tad arī zustu parādu problēmas uzņēmējiem, t.i., uzņēmējiem būtu vieglāk norēķināties. “Mums daudz kur ir jāpārņem jūsu pieredze, un mēs uzskatām par pareizu un atbalstām jūsu vēlmi integrēties Eiropas struktūrās. Katra valsts izvēlas savu ceļu, un neviens nedrīkst lemt, ar ko tai vai citai valstij būs sadarboties un kādām struktūrām pievienoties.” I.Karimovs izteica vēlmi abām valstīm sadarboties arī Eiropas struktūru ietvaros.

Prezidents uzsvēra dažus pasākumus, kas būtu apsveicami perspektīvā: būtu jāveido kopējā komisija no abu valstu pārstāvjiem par sadarbību transporta jomā: būtu detalizēti jāsāk runāt par Latvijas ostu izmantošanu, konkrēti runa ir par Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām; jāveido tirdzniecības centri abās valstīs. Latvijas puse izteica gatavību atbalstīt Uzbekistānu Arāla jūras ekoloģiskās katastrofas novēršanā. Latvija ir gatava diplomātiskā ceļā palīdzēt risināt arī Tadžikistānas un Afganistānas robežu konfliktu, par ko abi prezidenti sprieda iepriekšējās dienas sarunās un ko prezidents G.Ulmanis uzsvēra arī preses konferencē. Notika īsa viedokļu apmaiņa starp ministriem.

Sekoja politiskās deklarācijas un līgumu parakstīšanas ceremonija, pēc tam abu valstu prezidenti sniedza preses konferenci.

Preses konferencē G.Ulmanis atzīmēja, ka divos pēdējos gados abu valstu attiecībās izveidojusies ļoti laba pēctecība, un ar gandarījumu atzina ekonomiskās sadarbības tempus. Prezidents I.Karimovs preses konferencē vēlreiz uzsvēra, ka katra valsts var izvēlēties savu ceļu, un, ja Latvija ir izvēlējusies integrāciju Eiropas Savienībā un nākotnē iestāšanos NATO, tad tā ir Latvijas brīva izvēle. “Katra valsts, kas potenciāli vēlas kaut kur iestāties,” sacīja I.Karimovs, “pati lemj, kur tai būt.”

Abu valstu prezidentu viedokļi ir vienādi arī jautājumos par ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem Vidusāzijas reģionā un Baltijas valstīs. Preses konferences beigās prezidents Karimovs atzina, ka Uzbekistāna varētu no Latvijas daudz ko mācīties. Latvijā, piemēram, sabiedrība ir daudz vairāk politiski izglītota. Tāpat Uzbekistānai Latvija varētu būt paraugs makroekonomisko jautājumu risināšanā un stabilizēšanā. Viņš atzina, ka Uzbekistānas ekonomisko reformu modelim ir bijušas savas īpatnības, kuras varbūt derētu papētīt arī Latvijai, jo, pēc I.Karimova domām, Uzbekistānas attīstība ir ļoti pozitīva. I.Karimovs izteica domu, ka Uzbekistānas sabiedrība zina vairāk par Latviju nekā Latvijas sabiedrība par Uzbekistānu. Viņš atzina, ka tā ir tikai Uzbekistānas pašas vaina, jo informācijas izplatīšana un apmaiņa nav pietiekama. Viņš ierosināja šo jautājumu abiem prezidentiem pēc iespējas ātrāk atrisināt, lai dotu iespēju abu valstu masu medijiem apmainīties ar informāciju un lai informācijas plūsma būtu atvērta un pieejama, un lai valstis vairāk uzzinātu viena par otru.

Abu valstu delegācijas, ministri un biznesmeņi apmeklēja Tautu draudzības pili, kur Latvijas Valsts prezidents tikās ar ministriju un departamentu direktoriem, ražošanas uzņēmumu un finansu iestāžu vadītājiem. Pirms tam bija svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Uzbekistānas sabiedriskā darbinieka un dzejnieka Ališera Navoji pieminekļa.

Tautu draudzības pilī Islams Karimovs teica runu. Viņš pastāstīja par savas valsts attīstības tempiem, perspektīvām, informēja Latvijas uzņēmējus par reformu virzieniem un uzsvēra, ka viens no galvenajiem procesiem šobrīd ir vidējā un mazā privātīpašnieku slāņa veidošanās Uzbekistānā. I.Karimovs atzīmēja, ka valstī notikušas lielas institucionālas izmaiņas, ir likvidētas nozaru ministrijas, sākusies cenu liberalizācija, kas rit diezgan pakāpeniski, un piebilda, ka Uzbekistāna nav izvēlējusies šoka terapiju. Uzbekistānas prezidents izteica vēlmi, lai Latvijas ostas nākotnē būtu ieinteresētākas kvalificētāk strādāt ar tranzītkravām un pārvadāt tās operatīvāk, nekā tas ir bijis līdz šim.

Sekoja īsa tikšanās Uzbekistānas parlamentā (Olij Mažlis). Parlamenta priekšsēdētājs E.Halikovs pastāstīja par parlamenta uzbūvi, par to, kā tas strādā, un atzinīgi novērtēja Latvijas un Uzbekistānas sadarbību, kas ir ievērojami paplašinājusies kopš prezidenta Karimova vizītes Latvijā. Guntis Ulmanis raksturoja mūsu parlamenta uzbūvi un darbību, uzsvēra, ka Latvija ir tipiska parlamentārisma zeme un parlamentārisma tradīcijas ir dzīvas joprojām. Prezidents atzīmēja, ka Uzbekistānai ir atšķirīga taktika daudzu jautājumu risināšanā, bet attiecībā uz stratēģiskajiem mērķiem mūsu valstis ir vienisprātis. Uzbekistānas parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka Uzbekijas parlaments ir vienīgais NVS valstu parlaments, kas nav NVS valstu starpparlamentu asamblejas loceklis un nedomā arī nākotnē tajā iestāties.

Sekoja īss biržas apmeklējums. Latvijas Valsts prezidentam tika uzdāvināts biržas simbols, grāmata par mākslu un mazs Gunta Ulmaņa portrets, kas bija zīmēts speciāli šim gadījumam un kurā ir redzams G.Ulmanis ar uzbeku nacionālo cepurīti galvā.

Pēc tikšanās Uzbekistānas parlamentā abu valstu delegācijas apmeklēja Uzbekistānas Mākslas muzeju.

Dienas beigu daļā Uzbekistānas Republikas prezidents rīkoja oficiālo pieņemšanu par godu Latvijas Valsts prezidentam rezidencē “Durmeņ”.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

oficiālajā pieņemšanā Taškentā 1996.gada 23.maijā

Godātais Prezidenta kungs! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Ir pagājis gandrīz gads kopš Jūsu, prezidenta kungs, vizītes Latvijā, kad tika likti stingri pamati Latvijas un Uzbekistānas valstiskajām attiecībām. Mūsu tautu savstarpējās simpātijas ir veidojušās nesalīdzināmi ilgākā laika periodā, taču tikai brīvības un suverēna valstiskuma apstākļos mūsu sadarbība var pilnībā izpausties atbilstoši mūsu tautu gribai un reālajām iespējām. Simboliski, ka jūsu vizītes laikā Rīgā parakstījām līgumu par draudzību un sadarbību.

Iepazīstoties ar izstādi “Zinātnes, kultūras un izglītības uzplaukums temurīdu ērā”, mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka izcilu vēstures pieminekļu Uzbekistānā ir vairāk nekā zvaigžņu Ulugbeka sastādītajā un savam laikam vispilnīgākajā atlantā.

Neviena vēstures grāmata Uzbekistānai tuvās vai tālās zemēs nav iedomājama bez Amira Temura, Al Beruni, Ibn Sinas, Ališera Navoji vārdu pieminēšanas. Apbrīnas vērta ir pagātnes mantojumam Uzbekistānā veltītā uzmanība. Taču mums bija iespēja arī uzskatāmi pārliecināties, ka Uzbekistāna lepojas ne tikai ar bijušo varenību.

Neatlaidīgi realizējot reformas, Uzbekistāna sekmīgi pārvar pārejas posma grūtības un veidojas par varenu mūsdienīgu valsti, kur visprogresīvākās tehnoloģijas organiski savienojas ar gadsimtos veidotajām tautas tradīcijām.

Latvijā ļoti augsti tiek vērtēta Uzbekistānas neatkarīgā, izlīdzsvarotā un konstruktīvā nostāja svarīgākajos starptautisko attiecību jautājumos, un īpaši attiecībā uz integrācijas tendencēm NVS telpā. Šāda Uzbekistānas politika ļauj runāt par Jūsu valsti, godātais prezidenta kungs, kā par stratēģiskas nozīmes un svarīgu faktoru Vidusāzijas reģiona drošībā un stabilitātē. Tas pierāda, ka Uzbekistānas vadītājiem raksturīga Amira Temura gudrība: “Padoms, saprātīgums, apdomība politikā ir desmitkārt svarīgāka par ieroču spēku.” Šī Uzbekistānas izpratne ir starptautiski novērtēta — Taškenta pamatoti veidojas par nozīmīgu starptautiskās diplomātijas centru.

Būtiskais progress, kas pēdējā laikā sasniegts Uzbekistānas attiecībās ar Eiropas Savienību, un aktīvā Uzbekistānas līdzdalība programmā “Partnerattiecības mieram” ir vēl divi svarīgi faktori, kas apstiprina Uzbekistānas nozīmīgo lomu Vidusāzijas reģionā.

Uzbekistānas attiecības ar Eiropas Savienību ir būtisks ietvars arī mūsu savstarpējiem kontaktiem. Latvija var palīdzēt Uzbekistānai pilnveidot tās attiecību kompleksu ar Eiropas Savienības valstīm. Tas vispirmām kārtām sakāms par ekonomiskajām saitēm starp Rietumiem un Austrumiem. Latvija vēlas to darīt. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas politika ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās drošības, politiskās un ekonomiskās sadarbības organizācijās. Esmu priecīgs, ka Uzbekijas valsts vadītāji dziļi izprot šo Latvijas izvēli.

Daudzas Latvijā ražotās preces sen ieguvušas Uzbekistānas iedzīvotāju atzinību. Ar gandarījumu varu konstatēt, ka tās Uzbekistānā nav zaudējušas savu pievilcību arī šobrīd, kad izvēles iespējas kļuvušas daudz plašākas. Par to liecina pastāvīgais pieaugums Latvijas un Uzbekistānas savstarpējā tirdzniecībā. Esmu pārliecināts, ka mums kopā izdosies atrisināt savstarpējo norēķinu problēmu un tādējādi pavērt abu valstu uzņēmējiem papildu ekonomiskās sadarbības horizontus.

Nešaubos, ka šodien parakstītie Uzbekistānas un Latvijas līgumi veicinās mūsu tradicionālo sadarbību un pavērs jaunas iespējas abpusēji izdevīgiem kontaktiem. Var droši apgalvot, ka atjaunojamajā Lielajā zīda ceļā ar katru dienu ik spēcīgāks kļūs arī tas atzars, kas savieno Uzbekistānu un Eiropu un ved caur Latvijas zemi un ostām.

Godātais prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Atļaujiet man izteikt pateicību par viesmīlīgo un patiesi sirsnīgo sagaidīšanu un uzņemšanu un uzsaukt tostu uz Jūsu, prezidenta kungs, veselību, par Uzbekistānas tautas labklājību un par Latvijas un Uzbekistānas veiksmīgu sadarbību nākotnē.

Katta Rahmat!

Par noslēgtajiem Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas valsts dokumentiem un Deklarācija par sadarbības paplašināšanu un tālāko attīstību — sadaļā "Starptautiskie dokumenti" blakus lappusē