Starp mūsu tautām vienmēr pastāvējusi sirsnīga labvēlība

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs — vakar Latvijas Saeimai

Vakardiena un aizvakardiena Saeimas namā — tā bija Ukrainas Augstākās padomes lielā viesu diena. Vakar Saeimas sēžu zālē. Tribīnē Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs, pie prezidija galda — Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, Saeimas priekšsēdētājas biedri Alfreds Čepānis un Andris Ameriks

Bet pirmajā vizītes dienā ar patiesu godu gaidītos viesus jau pie mūsu Augstā nama sliekšņa uzņēma Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, lai pēc tam iepazīstinātu ciemiņus ar savu likumdevēju mītni. Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar savā Latvijas apmeklējuma laikā Saeimas namā rīta pusē pie mūsu deputātiem ciemojās Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs. Viņu sveica Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. (Tālāk — pēc stenogrammas.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Jautājuma izskatīšanu mēs turpināsim pēc tam, kad Saeimu būs uzrunājis mūsu augstais viesis.

Latvijas Republikā ir ieradies Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Viņa ekselence Oleksandrs Morozs, kurš ir izteicis vēlmi šodien uzrunāt Latvijas Saeimu. (Aplausi).

Lūdzu. Moroza kungs, jums vārds! Prošu!

O.Morozs (Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs). Man šodien ir ļoti patīkami uzstāties Latvijas Republikas Saeimā. (Aplausi).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un kungi! Atļaujiet sirsnīgi pateikties par ielūgumu ierasties Latvijā un par iespēju runāt šajā augstajā sapulcē. Vēstures fakti rāda, ka starp mūsu tautām vienmēr pastāvējusi sirsnīga labvēlība. Un šodien Latvijas un Ukrainas sakari ir abpusēji izdevīgi un dinamiski. Likumdošanas pamats tālākās sadarbības padziļināšanai ir 1995. gada novembrī parakstītais un abos parlamentos ratificētais līgums par draudzību un sadarbību, kā arī deklarācija par sadarbības attīstību, — dokumenti, kurus var uzskatīt par fundamentāliem mūsu valstu attiecībās. Tie paver perspektīvu ražīgai, līdztiesīgai partneru sadarbībai starp Ukrainu un Latviju. Uz to pamata jau parakstīta un darbojas vesela virkne starpvalstu līgumu. Man sevišķi patīkami atzīmēt šā dialoga attīstībā mūsu valstu augstāko likumdošanas orgānu lomu. Saeimas un Ukrainas Augstākās padomes savstarpējo attiecību pamats ir cieņa, interese iepazīties ar partnera pieredzi likumdošanas darbībā. Cerams, ka svarīgu ieguldījumu sadarbībā starp Augstāko padomi un Saeimu dos arī starpparlamentu sakaru grupas. Un svarīgi ir arī apmainīties ar delegācijām, kuru sastāvā ir Ukrainas un Latvijas deputāti.

Mēs uzskatām par svarīgu Augstākās padomes un Saeimas sadarbību reģionālajās parlamentārajās struktūrās, jo tās ir ietekmīgs starptautisko sakaru faktors. Savu kolēģu vārdā sirsnīgi pateicos Latvijas parlamentam par Ukrainai sniegto atbalstu, kad viņa stājās Eiropas Padomē. Šis fakts ir mūsu parlamentu sadarbības plašo iespēju precedents. Tajā skaitā stabilitātes uzturēšanā Eiropas kontinentā. Tas attiecas arī uz sadarbības perspektīvām, attīstot sakarus starp Melnās jūras Asambleju un Baltijas Asambleju. Tāda sadarbība pozitīvi ietekmētu situācijas stabilizēšanu ne tikai Baltijas un Melnās jūras reģionos, bet arī visā Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Visādi veicināt Ukrainas un Latvijas sadarbību, radot tam nepieciešamos likumdošanas pamatus, manuprāt, ir svarīgākais darbs mūsu parlamentiem. Mēs vienmēr esam gatavi kontaktēties ar Latvijas kolēģiem, palīdzēt viņiem, un paši būsim pateicīgi par palīdzību likumdošanas uzlabošanas procesā un citos jautājumos. Ukraina pārdzīvo pašlaik sarežģītu savas attīstības posmu. Ekonomiskā krīze, sociālais sasprindzinājums mums daudz traucē. Nopietni tiek diskutēts par jaunās konstitūcijas projektu, kurā mēs gribam ievērot pasaules un arī jūsu pieredzi valstiskuma un demokrātijas attīstībā. Viesmīlīgajā Latvijas zemē mēs jūtam ievērojamu interesi par ekonomisko sakaru attīstību ar Ukrainu. Ekonomisko sakaru attīstības iespējas starp mūsu valstīm ir ļoti plašas. Mūsuprāt, tie sakari, kas centralizētās ekonomikas laikā bija efektīvi, varētu tikt atjaunoti un paplašināti tagad.

Cienījamās dāmas un kungi! Ciešu sakaru attīstību starp mūsu valstīm veicina arī tas, ka Latvijā dzīvo ap 80 tūkstošiem ukraiņu. Viņi neaizmirst savas vēsturiskās saknes, kopj savu dzimto valodu, tradīcijas, kultūru, un valsts viņiem palīdz šajā jomā, par ko mēs tai esam ļoti pateicīgi. Šodien Latvijā darbojas ukraiņu kultūras biedrības, Rīgā ir ukraiņu skola, radio un televīzija raida ukraiņu valodā. Bet līdz ar to mēs redzam arī problēmas. Daudziem mūsu tautiešiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, smeldzoša paliek pilsonības iegūšanas problēma. To vajadzētu risināt, jo latviešiem, kas dzīvo Ukrainā, ir vienādas tiesības ar ukraiņiem un citiem valsts pilsoņiem.

Cienījamie kolēģi! Šovasar mēs Ukrainā atzīmēsim neatkarības piekto gadadienu. Pa šo laiku mēs esam sapratuši, cik cieši viss ir saistīts mūsdienu pasaulē, kādas sarežģītas problēmas sastop jaunās valstis, kas meklē savu vietu starptautiskajā sabiedrībā. Vienlaikus mēs saprotam, cik svarīgi ir būvēt jauno Eiropas drošības arhitektūru. Tai jāaptver, mūsuprāt, visas ieinteresētās valstis, tās pamatā jābūt jau pastāvošajām starptautiskajām struktūrām, tādām kā EDSO, Eiropas Padome, Eiropas Savienība un citas. Tādēļ jo svarīgāka ir to efektivitātes celšana uz sadarbības un lietderīgas funkciju sadalīšanas pamata. Svarīga vieta starp šādām struktūrām pieder ANO. Šajā kontekstā ļoti svarīga nozīme ir reģionālai sadarbībai. Ukraina un Latvija ar savu ģeopolitisko stāvokli un piederību pie Melnās jūras un Baltijas jūras padomēm varētu spēlēt svarīgu lomu šajā jomā.

Cienījamās dāmas un kungi! Aksioma par to, ka nekas nav pilnīgs, attiecas arī uz mūsdienu pasaules iekārtu. Tādēļ nākšu augstās Saeimas priekšā ar iniciatīvu virzīties uz efektīvāka Eiropas drošības modeļa veidošanu. Mūsuprāt, jāuzsāk jauns process, kas būtu vērsts uz drošības veidošanu Eiropā. Šā procesa rezultāts varētu būt šai problēmai veltīta starptautiska konference. Tā būtu ļoti aktuāla sakarā ar kardinālajām pārmaiņām, kas notikušas Eiropas politiskajā un ekonomiskajā arēnā pēc Helsinku akta parakstīšanas. Konference paātrinātu jaunās Eiropas arhitektūras veidošanu, kur drošība, labas kaimiņattiecības, neiejaukšanās citu lietās, cilvēktiesību cienīšana un vispusējs izdevīgums būtu galvenās sastāvdaļas. Konferencē varētu apspriest jautājumus par ANO un EDSO miera uzturēšanas principu kodificēšanu, par starptautisko militāro un citu organizāciju jauno vietu pasaulē. Konference varētu notikt Kijevā — jaunās neatkarīgās valsts, kas pirmā cilvēces vēsturē atteicās no kodolieročiem un konkrēti to realizē, — galvaspilsētā.

Cienījamās dāmas un kungi! Noslēgumā gribu paust pārliecību, ka Ukrainas un Latvijas sakariem ir plaša perspektīva. Šai perspektīvai mēs veltīsim savu enerģiju un prātu. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs — atvadu preses konferencē

Ukrainas parlamenta delegācijas oficiālajai vizītei beidzoties, vakar Saeimas namā notika preses konference, kurā piedalījās Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Novērtējot šīs vizītes norisi un nozīmi, Ilga Kreituse sacīja:

— Vispirms gribu izteikt gandarījumu gan savā, gan Latvijas Saeimas deputātu vārdā par to, ka šī tikšanās ir notikusi un ir bijusi ļoti veiksmīga, ka esam satikušies ne vien tāpēc, lai viens otram paspiestu roku, lai pasmaidītu un pavēstītu, ka viens otru cienām, bet arī esam atraduši veidus, kā turpināt mūsu valstu sadarbību. Esam sapratuši arī to, ka Latvijas valsts neatkarība un Ukrainas valsts neatkarība ir kopīgi jēdzieni un mums šis tālākais ceļš ļoti daudzos jautājumos ir kopīgi ejams un saskaņojams.

Gribu uzsvērt, ka šīs sarunas nebija vienkārši pieklājība, kur viens otram smaida un visam piekrīt, savā prātā paturot to, ko īstenībā ir domājis. Šīs tikšanās laikā bija arī diezgan asas diskusijas, dažkārt pat, no malas raugoties, tās varētu šķist pārlieku asas. Tā gan nepavisam nebija. Visu šo diskusiju laikā mēs pārliecinājāmies, ka sarunas ir jāturpina, tikšanās ir jārīko un mums kopā ir jāstrādā abu valstu neatkarības nostiprināšanas labā.

Esam pārliecinājušies arī par to, ka vēl ir pietiekami daudz jautājumu, kas mums jārisina kopīgi. Sākot ar pilsonību un beidzot ar katra izpratni par to, kādu vietu mūsu valstis ieņem starptautiskajās organizācijās. Un tāpēc tas ir tikai sākums savstarpējam dialogam.

Pēc tam runāja Ukrainas parlamenta vadītājs Oleksandrs Morozs:

— Esmu ļoti gandarīts par šīm tikšanās iespējām Rīgā.

Man bija ļoti svarīgas un interesantas sarunas ar Saeimas priekšsēdētājas kundzi, ar viņas kolēģiem parlamentā, ar Ministru prezidentu Šķēles kungu, valsts ministru Sinkas kungu un citiem valdības pārstāvjiem, kurās vienojāmies, ka mums jādara viss iespējamais, lai īstenotu abpusēji izdevīgus sakarus. Protams, galvenais virziens mūsu sadarbībā būs ekonomiskais. Bet mums vajadzēs risināt arī pilsonības problēmas. Tāpat vajadzēs savstarpēji sniegt atbalstu starptautiskajās organizācijās. Jāaktivizē abu valstu parlamentu locekļu sadarbība.

Savā un savu kolēģu vārdā varu sacīt, ka mums visiem ļoti patika Latvija. Un nospriedām, ka jūsu valstij ir ļoti lielas perspektīvas. Vakarā, kad izgājām pastaigāties, ielās redzējām ļoti daudz cilvēku. Tātad cilvēki nebaidās vakaros iziet ārā no mājām, un tā ir ļoti laba pazīme.

Sekoja žurnālistu jautājumi.

Jautājums: — Kāda ir Ukrainas nostāja attiecībā uz NATO paplašināšanu?

O.Morozs: — Vispirms sacīšu, ka NVS un NATO ir kvalitatīvi atšķirīgas struktūras. Es neesmu no tiem, kas atbalsta dažādu starptautisko institūciju ierobežošanu. Taču svarīgi ir zināt, kāds ir paplašināšanas mērķis — stratēģisks vai taktisks. Starp citu, NVS institūcija darbojas gauži slikti.

Bet attiecībā uz NATO militāro organizāciju, manuprāt, katra valsts šajā ziņā var realizēt savas intereses, taču tas nenozīmē, ka tādēļ būtu jācieš citām valstīm vai šīm interesēm būtu jābūt pretrunā ar citu valstu interesēm. Gan šeit, gan Somijā, gan citās valstīs īpaši uzsver vēlmi iestāties NATO. Tad es daudziem varas pārstāvjiem vaicāju: “Vai jūs varat noteikt NATO robežu austrumos pēc jūsu un citu valstu interešu realizācijas?” Neviens varas pārstāvis nespēja atbildēt. Tas vien jau liecina, ka jāmeklē citi ceļi — visu interešu ievērošanai. Jo hipotētiski tiek pieņemts, ka NATO attīstība būtu miera un stabilitātes garants. Tad rodas jautājums — drošībai jābūt visiem vienlīdzīgai. Bet to nedrīkst panākt uz citu rēķina. Tas viss ir jāapspriež, jāpārdomā un jāatrod politiski pareizs risinājums.

Jautājums: — Kāpēc nepilsoņi Latvijā nevar privatizēt dzīvokļus?

I.Kreituse: — Jūs esat kļūdaini informēts. Katrs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs neatkarīgi no pilsonības, var privatizēt savu dzīvokli. Patlaban nepilsonim nav tiesību privatizēt zemi. Taču šo jautājumu pašlaik apspriež valdībā, un mēs gaidām, kad attiecīgais likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, lai mēs šeit varētu par to diskutēt.

Taču te jāatšķir divas lietas. Šodien mūs kritizē par to, ka ļoti maz nelatviešu vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Bet tajā pašā laikā mums prasa, lai mēs dotu nepilsoņiem politiskās tiesības. Mēs aizvien atbildam: kas gan jums traucē iemācīties latviešu valodu, iepazīt pamatvilcienos Latvijas vēsturi, izšķirties par to, ka šajā valstī vēlaties kļūt par pilsoni. Un tikai tad jūs varat iegūt visas tās tiesības, kas ir pilsoņiem, un cīnīties par jūsu iedomāto. Kāpēc daudzi grib palikt it kā malā, bet prasīt, lai pilsoņi cīnītos par viņu tiesībām. Katram jāzina, kādēļ un ko viņš saņem, un katram vispirms jāatbild par sevi un tikai pēc tam jāprasa no citiem. Bet, ja kāds vēlas privatizēt dzīvokli, mēs tikai būsim priecīgi, ja sertifikāti, kurus mūsu valstī izdeva visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, vairāk nonāks apgrozībā. Būsim tikai priecīgi, ja vairāk cilvēku vēlēsies iegūt dzīvokļus privātīpašumā un atbildēt par to apsaimniekošanu.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors