Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks pēc Latvijas apmeklējuma

Vakar, 23.maijā, beidzās Zviedrijas Karalisko bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Uves Viktorina divu dienu oficiālā vizīte Latvijā. Šajā sakarībā lidostā “Rīga” notika preses konference, kurā piedalījās ģenerālis Uve Viktorins, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš un NBS preses virsnieks, leitnants Uldis Davidovs.

Preses konferences sākumā zviedru ģenerālis teica: “Kaut arī Latvija un Zviedrija ir kaimiņvalstis, kuras šķir tikai Baltijas jūra, vizītē jūsu zemē es biju pirmo reizi. Vispirms atļaujiet pateikties par sirsnīgo uzņemšanu. Otrkārt, es biju priecīgs iepazīties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Baltijas miera uzturēšanas bataljonu. Esmu patīkami pārsteigts, vērojot, cik daudz centīga darba ir ieguldīts Latvijas NBS un cik samērā īsā laika posmā kopš jūsu valsts neatkarības atjaunošanas jūsu armija ir sasniegusi visai augstu profesionalitātes līmeni. To pašu varu teikt arī par Baltijas miera uzturēšanas bataljonu. Es esmu pārliecināts un ticu tam, ka jums ir ne vien liela vēlēšanās, bet arī lielas iespējas militārajā jomā sasniegt vēl vairāk. Mana sagaidīšana un uzņemšana šeit, Latvijā, bija tik sirsnīga, ka radās iespaids: esmu ciemos pie seniem draugiem.”

Latvijas NBS komandieris Juris Dalbiņš sacīja: “Ar Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Viktorinu es tikos jau pagājušajā gadā, kad biju oficiālā vizītē Zviedrijā. Tātad šī ir mūsu otrā tikšanās reize. Mēs pārrunājām mūsu turpmākās sadarbības jautājumus. Viens no šīs sadarbības aspektiem ir informācijas apmaiņa. Mēs precizējām, kādu informāciju Zviedrija vēlas saņemt, un šī informācija arī tiks sniegta. Bet es arī atgādināšu, ka Zviedrija jau kopš 1991.gada ir sniegusi prāvu palīdzību Latvijas NBS. No Zviedrijas mēs esam saņēmuši krasta apsardzes kuterus, ekipējumu, kas nepieciešams, lai karavīri labi justos lauka apstākļos, apģērbus, transportu. Sevišķi nozīmīga bija Zviedrijas palīdzība Baltijas miera bataljona izveidošanā. Kopš 1993.gada Zviedrijā notiek Latvijas karavīru un jūrnieku mācības. Kopumā Zviedrijā militāro izglītību ir ieguvuši un vēl iegūst 65 cilvēki.

Ar ģenerāli Uvi Viktorinu mēs arī pārrunājām jautājumu par Baltijas miera uzturēšanas bataljona Latvijas rotas turpmākajām mācību un treniņu iespējām Zviedrijā. Pēc tam šī rota Zviedrijas bataljona sastāvā varētu piedalīties IFOR misijā bijušajā Dienvidslāvijā.”

Preses konferences turpinājumā ģenerālis U.Viktorins informēja, ka Latvijas un Zviedrijas sadarbība militārajā jomā turpmāk notiks divos aspektos: kā divu valstu sadarbība un kā kopējas pūles Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidē. Vērtējot Baltijas miera uzturēšanas bataljonu, ģenerālis U.Viktorins teica, ka “tā sagatavotības pakāpe ir augsta. Es pats pārliecinājos, ka šī bataljona karavīri un virsnieki jau tagad spēj veikt sarežģītus militārus uzdevumus. Viņiem ir plašas iespējas vēl pilnveidot savu līmeni.”

Ģenerālis U.Viktorins sacīja, ka Baltijas miera uzturēšanas bataljona Latvijas rota ir pietiekoši spēcīga, lai varētu piedalīties miera uzturēšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijā Zviedrijas bataljona sastāvā. Šajā sakarībā Latvijas rota savu militāro sagatavotību varētu pilnveidot arī Zviedrijā. Zviedrijas bataljona sastāvā Latvijas rota varētu tikt iekļauta pēc šā gada 1.oktobra, kad bijušajā Dienvidslāvijā notiks miera uzturēšanas dalībvalstu spēku rotācija. “Tomēr,” piebilda Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks,” politisks lēmums par Latvijas rotas turpmāku piedalīšanos miera uzturēšanas spēkos bijušajā Dienvidslāvijā ir jāpieņem Latvijas valdībai.”

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors