SVĒTKI UN GODADIENAS

Sveiciens Argentīnai revolūcijas gadskārtā !

Rīt (25. maijā) savus nacionālos svētkus — 1810. gada maija

revolūcijas gadadienu — svin Argentīna.

Argentīnas Republika (Republica Argentina) no visām Dienvidamerikas valstīm (līdz ar savu kaimiņvalsti Čīli) atrodas vistālāk dienvidos. Līdz ar to šīs valsts dienvidu daļā ir visai skarbs klimats. Savukārt Argentīnas ziemeļu rajonos ir silts un saulains. Argentīna teritorijas ziņā ar saviem 2 780 tūkstošiem kvadrātkilometru ir viena no pasaules lielākajām valstīm, kas vairāk nekā 40 reizes pārsniedz Latvijas teritoriju. Ne tik iespaidīgs ir iedzīvotāju skaita rādītājs — gan vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, bet tomēr viena no samērā reti apdzīvotām pasaules valstīm.

Lielu valsts teritorijas daļu aizņem Andu kalnu tuksnešainā daļa, kur atrodas bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi. Argentīnas pamatiedzīvotāji — indiāņu ciltis. Bet XVI gadsimta sākumā ieradās spāņu ekspedīcija, kas šai zemei deva Laplatas nosaukumu (atvasināts no Sudraba upes vārda — Rio de la Plata). 1535. gadā sākās Argentīnas kolonizācija. Vietējie indiāņi ar varu tika pakļauti verdzībā vai padarīti par algādžiem. XVII gadsimtā spāņu kolonizatori Argentīnā sāka ievest nēģeru vergus. Galvenā Argentīnas ekonomikas nozare šajā laikā bija lopkopība, kas savas dziļās tradīcijas saglabājusi arī līdz šodienai.

1776. gadā tagadējās Argentīnas teritorijā tika nodibināta patstāvīga Rio de Laplatas vicekaraliste ar galvaspilsētu Buenosairesu, kurā bez tagadējās Argentīnas teritorijas ietilpa arī Bolīvijas, Urugvajas un Paragvajas zemes. XVIII gadsimta beigās un XIX gs. sākumā Lielās Franču revolūcijas un Lielbritānijas koloniju neatkarības cīņu rezultātā pastiprinājās neatkarības cīņa arī Argentīnā.

1810. gada 25. maijā Buenosairesā sākās antikoloniāla sacelšanās, kas ieguva Maija Revolūcijas nosaukumu. Cīņu pret spāņu kolonizatoriem vadīja argentīniešu patriotu armijas komandieris Sanmartins. Patriotu cīņas beidzās ar panākumiem, un 1816. gadā tika pasludināta Laplatas apvienoto provinču neatkarība. 1826. gadā konstitūcija šai zemei piešķīra nosaukumu “Argentīna”, kas cēlies no latīniskā nosaukuma “argentum” (sudrabs ir viena no Argentīnas lielākajām dabas bagātībām).

Otrā pasaules kara laikā Argentīna formāli bija neitrāla un stāvēja tālu no kara liesmām, kas bija aptvērušas gandrīz visu pasauli. Taču 1944. gada janvārī Argentīna tomēr pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju un Japānu, bet 1945. gada martā pat pieteica tām karu.

Argentīna ir viena no ekonomiski visattīstītākajām valstīm Latīņamerikā, kas dod apmēram ceturto daļu šī reģiona valstu kopprodukta. Gandrīz pusi no Argentīnas nacionālā ienākuma dod rūpniecība. Čpaši attīstītas industrijas nozares ir kalnrūpniecība, ogļu, naftas un dabas gāzes ieguve. Lauksaimniecībā svarīgākā nozare ir gaļas lopkopība. Svarīga Argentīnas ekonomikai ir arī mežu izstrāde un citas nozares.

Diplomātiskās attiecības ar Latviju Argentīna nodibināja drīz pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Pašreizējais Argentīnas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Hugo Augusto Urtubejs (Hugo Augusto Urtubey) savu akreditācijas rakstu iesniedza 1993. gada 10.novembrī. Viņa rezidence ir Helsinkos. Šogad Hugo Augusto Urtubejam beidzas viņa valdības piešķirtais vēstnieka pilnvaru termiņš, un pēc dažām dienām (29.–30. maijā) viņš ieradīsies Latvijā savā atvadu vizītē. Tā būs arī laba iespēja latviešiem sveikt tālās, bet draudzīgās Argentīnas pārstāvi Argentīnas Revolūcijas gadskārtā.

"LV" informācija