PIRMS NOTIKUMA

Mēs esam gatavi lietišķai sarunai ar Ameriku

Ziedonis Čevers, Ministru prezidenta biedrs, — "Latvijas Vēstnesim"

"Latvijas Vēstnesis" jau informēja, ka jūnija beigās Ņujorkā trīs Baltijas valstu prezidentiem tiks pasniegtas ASV Austrumu–Rietumu studiju institūta (ARSI) gadskārtējās balvas. Sakarā ar to Amerikas Savienotajās Valstīs no 22. līdz 27.jūnijam uzturēsies Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadītā Latvijas delegācija. Ņoti atbildīgu misiju šajā laikā ASV veiks Latvijas biznesmeņu grupa, ko vadīs Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers. Šīs programmas nozīmīgumu savās intervijās "LV" jau uzsvēra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks un Latvijas misijas vadītājs ANO Aivars Baumanis un mūsu valsts goda konsuls Čikāgā Norberts Klaucēns, kurš ir arī šīs apbalvošanas ceremonijas organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs. Šoreiz — "Latvijas Vēstneša" tiešā saruna ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedru Ziedoni Čeveru.

— Liekas, jūsu vadītā misija būs līdz šim pati plašākā Latvijas biznesa aprindu reprezentēšanās ASV un arī visā Rietumu pasaulē.

— Zināmā mērā varu jums piekrist. Brauciens notiek sakarā ar ARSI balvu piešķiršanu triju Baltijas valstu prezidentiem. Taču šīs kopīgās programmas izvērtējums saistīts arī ar to, lai mūsu uzņēmēji, tiekoties ar ASV uzņēmējiem, pietiekami augstā līmenī reprezentētu mūsu valsti un biznesa iespējas, lai apmainītos ar viedokļiem un arī atrastu saprašanos kopīgu biznesa projektu risināšanai nākotnē. Jā, patiešām varu jums piekrist, ka tā ir pirmā tāda līmeņa biznesmeņu delegācija no Latvijas. Taču visa šī programma ir pietiekami plaša un sarežģīta, un mūsu uzņēmējiem visu laiku vajadzēs būt “sportiskā formā”. Tikšanās ar amerikāņu uzņēmējiem paredzētas gan Ņujorkā, gan Čikāgā.

Ieinteresētība no ASV uzņēmēju puses ir liela. Arī mūsu grupas paveiktais darbs ir pietiekami apjomīgs. Gatavojot šo programmu, mēs atteicāmies no daudziem brīvā laika pavadīšanas pasākumiem, un tagad visa šī programma orientēta tikai darbam. Laiks, kad mūsu cilvēki brauca uz Rietumiem, lai skraidītu pa veikaliem, ir pagājis. Tagad ir jātaisa bizness. Un mūsu uzņēmēji ir gatavi darbam.

Mēs jau Rīgā tikāmies ar ASV Austrumu—Rietumu studiju institūta vadību. Institūta prezidents Džons Mrozs bija ļoti gandarīts par tikšanos ar mūsu biznesmeņiem. Jo viņš saprata, ka mūsu biznesmeņi tiešām nopietni gatavojas šai misijai.

— Gribu jums lūgt plašāku informāciju, kas tad pārstāvēs Latvijas darījumu aprindas šajā ļoti atbildīgajā vizītē ASV.

— Plaši pārstāvētas Latvijas bankas. Šajā grupā ir Latvijas Universālās bankas prezidents Andris Bērziņš, “Parex” bankas prezidents Valērijs Kargins, Rīgas Komercbankas prezidents Vladimirs Kuļiks, Rietumu bankas valdes priekšsēdētājs Aivars Havalko un Latvijas krājbankas prezidents Ivars Godmanis. Ir plaši pazīstami Latvijas rūpniecības uzņēmumu vadītāji, piemēram, akciju sabiedrības “Dzintars” prezidents Iļja Gerčikovs, akciju sabiedrības “Staburadze” ģenerāldirektors Ivars Rudzītis, Latvijas kuģniecību pārstāvēs prezidents Pēteris Avotiņš; brauks arī “Aldara” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs, SIA “ManTess” prezidents Jūlijs Krūmiņš un akciju sabiedrības “Skonto” komercdirektors Agris Latišs...Arī “Turības” valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš.

Kopā ņemot, mūsu uzņēmēju spektrs ir visai izsvērts un reprezentabls pēc profesionālā līmeņa. Jāteic, ka pirmajā sarakstā bija apmēram 30 biznesmeņu, un tur bija daudz plašāks uzņēmēju loks. Pašlaik grupā ir 17 dalībnieku. Es tiešām vēlējos, lai biznesmeņu skaits būtu lielāks.

Taču situācija izveidojās tāda, ka līdzīgs skaits uzņēmēju pārstāvēs arī Igauniju un Lietuvu, un apmēram simts amerikāņu biznesmeņi mūs sagaidīs Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie būs ietekmīgi ASV biznesa pārstāvji.

— Tiešām milzīga atbildība. Vai sarunas ar ASV biznesmeņiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem notiks visiem kopā vai atsevišķi?

— Sarunas notiks kopīgi. Tiesa, visu trīs Baltijas valstu biznesmeņi dalīsies trīs grupās, un šis dalījums būs zināms tikai īsi pirms šī brauciena, jo tas būs atkarīgs arī no Igaunijas un Lietuvas puses.

Mēs savu dalībnieku sarakstu esam aisūtījuši pirmie. Bet šobrīd vēl nav iespējams pateikt, kas brauks no igauņiem un lietuviešiem un kas vadīs viņu uzņēmēju delegācijas.

— Tātad Latvijas puse šajā gadījumā ir strādājusi aktīvi?

— Es domāju, mēs esam veikuši pietiekami intensīvu darbu. Čpaši šajā gatavošanās posmā, arī tiekoties ar Austrumu—Rietumu studiju institūta vadību. Varu jums arī pateikt, ka mūsu delegācija ir nolēmusi sponsorēt prezidentu apbalvošanas pasākumu — līdzvērtīgi ASV bagātāko firmu pārstāvjiem. Tur ir trīs sponsorēšanas līmeņi, no kuriem augstākais — 50 tūkstoš dolāru. Tad ir 25 tūkstošu un 10 tūkstošu dolāru līmeņi.

Latvijas biznesmeņu grupa kopīgi nolēma līdzvērtīgi tādām spēcīgām struktūrām kā, piemēram, “Motorola”, sponsorēt 25 tūkstošu dolāru līmenī. Līdz ar to tagad visi mūsu biznesmeņu vārdi ir iekļauti sarakstā, kas tiks pasniegts katram apbalvošanas ceremonijas viesim. Piedalīsies vairāki simti cilvēku, un katrs viesis uz galdiņa atradīs arī visu mūsu uzņēmēju grupas dalībnieku vārdus. Turklāt mēs būsim vienīgie, jo ne lietuvieši, ne igauņi to nav izdarījuši.

— Mūsu cilvēki mēdz satraukties, kad runa ir par naudu. Tāpēc drošības labad precizēsim: tātad nauda nāk no firmām, kuru vadītāji piedalīsies mūsu uzņēmēju grupas braucienā uz ASV.

— Jā, viņi maksā paši par sevi. Nedz budžeta, nedz Valsts kancelejas līdzekļi netiek tērēti. Mūsu uzņēmēji paši sedz arī visus izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos ASV.

Šis Latvijas uzņēmēju lēmums ASV tika uzņemts ar gandarījumu. Tāpat arī ARSI vadība uzsver — viņi esot pārliecinājušies, ka Latvijā ļoti nopietni gatavojas šim pasākumam. Un amerikāņu pusē jau tagad ir jūtams labvēlības režīms.

— Vai varu lūgt plašāku informāciju par šīs vizītes norisi?

— 22. jūnijā izlidosim uz ASV un tajā pašā dienā ieradīsimies Ņujorkā. Nākamajā dienā visa Latvijas delegācija izlidos uz Čārlstonu, tur notiks goda doktora grāda piešķiršanas ceremonija Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Ņoti atbildīga mūsu biznesmeņu grupai būs trešā vizītes diena, kad tiksimies ar biznesa un banku pārstāvjiem. Tajā pašā dienā delegācija atgriezīsies Ņujorkā. 25. jūnijā paredzēts Ņujorkas biržas apmeklējums un vairākas tikšanās ar ASV investoriem. Šīs dienas noslēgumā plānota ARSI balvu pasniegšanas ceremonija Baltijas valstu prezidentiem.

Sarunas ar ASV uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem notiks arī turpmākajās dienās. Latvijas misija ANO Ņujorkā rīkos pieņemšanu sakarā ar Latvijas Republikas kandidēšanu ievēlēšanai ECOSOC komitejā (par to savā intervijā “Latvijas Vēstnesim” jau plaši pastāstīja vēstnieks A.Baumanis — J.Ū.). Vēl paredzētas tikšanās ar “Coca Cola” un citu lielo ASV firmu vadību. No Ņujorkas Latvijas uzņēmēju delegācija dosies uz Čikāgu, kur plašu programmu noorganizējis Latvijas Republikas goda konsuls Norberts Klaucēns.

— Intervijā “Latvijas Vēstnesim” Klaucēna kungs uzsvēra, ka Čikāgas apmeklējums Latvijas darījumu aprindu pārstāvjiem būtu ļoti nozīmīgs, jo viņaprāt, Ņujorkā un Čikāgā esot atšķirīgas sadarbības iespējas.

— Šis Klaucēna kunga ierosinājums uzreiz guva mūsu atbalstu. Viņš ļoti profesionāli piedāvāja tikšanos ar amerikāņu uzņēmējiem Čikāgā un pastāstīja par tikšanās iespējām dažādos līmeņos.

— Ko Latvija, jūsuprāt, var sagaidīt no šīs vizītes?

— Es domāju, ka šīs vizītes rezultātā amerikāņi iegūs informāciju par Latviju, par potenciālajām ASV investīciju iespējām mūsu valstī. Mēs izmantosim visas iespējas uzņēmēju personīgo kontaktu veidošanai. Un, ja vismaz daļa mūsu grupas dalībnieku pēc tam sagaidīs savu jauno ASV partneru ierašanos Latvijā un tiks noslēgti partnerattiecību līgumi par kopīgiem biznesa darījumiem, tad tas būs ļoti pozitīvi.

Šis taču nav kādas firmas brauciens pie kādas konkrētas firmas. Šis brauciens turpina pašu būtiskāko — to kursu, ar ko mūsu valstī pašlaik nodarbojas arī Valsts prezidents Ulmaņa kungs un Ministru prezidents Šķēles kungs. Tā ir politika — iet pasaulē, prezentēt mūsu valsti un ieinteresēt par Latviju. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Attiecībā uz to, ko šāds brauciens var dot Latvijas iedzīvotājiem. Ja brauciena rezultātā izveidosies biznesa kontakti, tad tā būs papildu nauda, papildu investīcijas un arī papildu nodokļi. Loģiski, tas ir arī visu sociālo problēmu risinājums nākotnē.

Domāju mūsu brauciens būs nozīmīgs solis arī šajā aspektā.

— Ar ko, jūsuprāt, Latvija var būt interesanta amerikāņu investētājiem?

— Domāju, mēs esam interesanti ar to, ka Latvijā pašlaik notiek privatizācija. Otrkārt, mēs atrodamies pārejas posmā. Mēs sākam ekonomiski attīstīties, un daudziem uzņēmējiem tas ir interesanti.

Mūsu valsts ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs tranzīta politikas īstenošanai. Reāla tilta uzbūvēšanai starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs esam jūras valsts. Taču pats būtiskākais, ka Latvija Rietumiem ir sava veida koridors uz pietiekami plašu tirgu Austrumos. Tieši šajā tirgū ļoti ieinteresēti ir arī ASV biznesmeņi. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un Latvijas uzņēmēju pietiekami labā kompetence uzņēmējdarbības kontaktveidošanā ar Rietumiem un Austrumiem varētu būt stimuls pastiprinātai amerikāņu interesei. Jo ASV puse ļoti uzmanīgi veido kontaktus ar Austrumiem. Un, atrodot partnerus Latvijā, viņi gūst papildu garantu sava biznesa drošībai.

— Čevera kungs, kas, jūsuprāt, līdz šim bijis galvenais kavēklis biznesa aktivitātē.

— Domāju, ka lielākā nelaime līdz šim bijusi mūsu kautrīgums un mūsu nedrošība. Zināmā mērā arī domas par to, ka latviešu biznesmeņi atrodami tikai aiz okeāna. Taču Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, un ir jau izveidotas spēcīgas struktūras. Mums par to bijušas arī vairākas ļoti interesantas sarunas ar Klaucēna kungu. Un mums ir kopīgs viedoklis, ka šobrīd uzņēmējiem ir jāuzņemas atbildība par valsti. Līdzīgas sarunas man bijušas tāpat ar uzņēmējiem, ka viņiem jāuzņemas šī atbildība. Jo arī no viņu labklājības atkarīga Latvijas valsts varenība. Mums savā ekonomiskajā darbībā jābūt ar lielāku sportisko garu. Mums droši jāiziet ekonomiskās sadarbības, biznesa, finansu distancē. Nekautrējoties no tā, ka mums līdzās atrodas pieredzes bagāti Rietumu biznesmeņi. Mūsējie nav vājāki, atsevišķos gadījumos pat spēcīgāki.

— Vai visi šīs Amerikas vizītes priekšdarbi jau pabeigti?

— Darbs ir padarīts, un esmu par to gandarīts. Esmu gatavs informēt arī Ulmaņa kungu par to, kas izdarīts šīs vizītes sakarā. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka tā nav tikai mūsu uzņēmēju prezentācija — tā ir Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte ASV, uz ko mēs liekam ļoti lielu akcentu. Amerikas Savienotajās Valstīs taču ierodas visu triju Baltijas valstu prezidenti, kā arī ļoti spēcīga uzņēmēju grupa no Baltijas. Process ir pabeigts. Jūs šeit redzat jau gatavu programmu. Praktiski visi jautājumi jau apspriesti un atrisināti.

Mēs, protams, regulāri turpināsim tikties ar uzņēmējiem, lai varētu precizēt atsevišķus jautājumus. Gluži loģiski, ka notiks gatavošanās atsevišķiem kontaktiem un atsevišķu uzņēmēju prezentācijai. Vārdu sakot, mēs vēl strādāsim un darīsim to kopīgi ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un Latvijas misijas vadītāju ANO Aivaru Baumani un ar Latvijas goda konsulu Čikāgā Norbertu Klaucēnu.

— Jūs mani uzvedinājāt uz vēl vienu ļoti būtisku jautājumu. Vai, jūsuprāt, šī ļoti plašā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgā vizīte Amerikā kalpos arī tālākai Baltijas valstu vienotības nostiprināšanai?

— Politiski — jā. Protams, ir ļoti svarīgi, ka pasaules priekšā mēs apliecināsim Baltijas valstu politisko vienotību. Taču gluži loģiski, ka katras valsts uzņēmēju delegācija aizstāvēs savas valsts ekonomisko izdevīgumu un centīsies parādīt savas valsts priekšrocības, lai piesaistītu potenciālās investīcijas tieši savai valstij.

Protams, mēs centīsimies parādīt, ka esam mazliet interesantāki un mazliet gatavāki šajā Baltijas telpā. Domāju, Latvijā notiekošie procesi šodien arī ir uzņēmuši pietiekami ātru gaitu. Risinot sasāpējušos ekonomiskos jautājumus, Latvijas temps pašlaik ir daudz ātrāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Un, protams, mēs mēģināsim to arī pierādīt Amerikā. Tas ir būtiskākais, kas jāizdara man un mūsu biznesmeņu grupai. Pierādīt, ka mēs esam interesantāki investīcijām. Bet kopējais konteksts ir trīs Baltijas valstu politiskā vienotība.

— Tas tikai vērš jūsu misiju vēl jo atbildīgāku. Vēlu sekmes un pateicos par interviju!

Taču situācija izveidojās tāda, ka līdzīgs skaits uzņēmēju pārstāvēs arī Igauniju un Lietuvu, un apmēram simts amerikāņu biznesmeņi mūs sagaidīs Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie būs ietekmīgi ASV biznesa pārstāvji.

— Tiešām milzīga atbildība. Vai sarunas ar ASV biznesmeņiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem notiks visiem kopā vai atsevišķi?

— Sarunas notiks kopīgi. Tiesa, visu trīs Baltijas valstu biznesmeņi dalīsies trīs grupās, un šis dalījums būs zināms tikai īsi pirms šī brauciena, jo tas būs atkarīgs arī no Igaunijas un Lietuvas puses.

Mēs savu dalībnieku sarakstu esam aisūtījuši pirmie. Bet šobrīd vēl nav iespējams pateikt, kas brauks no igauņiem un lietuviešiem un kas vadīs viņu uzņēmēju delegācijas.

— Tātad Latvijas puse šajā gadījumā ir strādājusi aktīvi?

— Es domāju, mēs esam veikuši pietiekami intensīvu darbu. Čpaši šajā gatavošanās posmā, arī tiekoties ar Austrumu—Rietumu studiju institūta vadību. Varu jums arī pateikt, ka mūsu delegācija ir nolēmusi sponsorēt prezidentu apbalvošanas pasākumu — līdzvērtīgi ASV bagātāko firmu pārstāvjiem. Tur ir trīs sponsorēšanas līmeņi, no kuriem augstākais — 50 tūkstoš dolāru. Tad ir 25 tūkstošu un 10 tūkstošu dolāru līmeņi.

Latvijas biznesmeņu grupa kopīgi nolēma līdzvērtīgi tādām spēcīgām struktūrām kā, piemēram, “Motorola”, sponsorēt 25 tūkstošu dolāru līmenī. Līdz ar to tagad visi mūsu biznesmeņu vārdi ir iekļauti sarakstā, kas tiks pasniegts katram apbalvošanas ceremonijas viesim. Piedalīsies vairāki simti cilvēku, un katrs viesis uz galdiņa atradīs arī visu mūsu uzņēmēju grupas dalībnieku vārdus. Turklāt mēs būsim vienīgie, jo ne lietuvieši, ne igauņi to nav izdarījuši.

— Mūsu cilvēki mēdz satraukties, kad runa ir par naudu. Tāpēc drošības labad precizēsim: tātad nauda nāk no firmām, kuru vadītāji piedalīsies mūsu uzņēmēju grupas braucienā uz ASV.

— Jā, viņi maksā paši par sevi. Nedz budžeta, nedz Valsts kancelejas līdzekļi netiek tērēti. Mūsu uzņēmēji paši sedz arī visus izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos ASV.

Šis Latvijas uzņēmēju lēmums ASV tika uzņemts ar gandarījumu. Tāpat arī ARSI vadība uzsver — viņi esot pārliecinājušies, ka Latvijā ļoti nopietni gatavojas šim pasākumam. Un amerikāņu pusē jau tagad ir jūtams labvēlības režīms.

— Vai varu lūgt plašāku informāciju par šīs vizītes norisi?

— 22. jūnijā izlidosim uz ASV un tajā pašā dienā ieradīsimies Ņujorkā. Nākamajā dienā visa Latvijas delegācija izlidos uz Čārlstonu, tur notiks goda doktora grāda piešķiršanas ceremonija Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Ņoti atbildīga mūsu biznesmeņu grupai būs trešā vizītes diena, kad tiksimies ar biznesa un banku pārstāvjiem. Tajā pašā dienā delegācija atgriezīsies Ņujorkā. 25. jūnijā paredzēts Ņujorkas biržas apmeklējums un vairākas tikšanās ar ASV investoriem. Šīs dienas noslēgumā plānota ARSI balvu pasniegšanas ceremonija Baltijas valstu prezidentiem.

Sarunas ar ASV uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem notiks arī turpmākajās dienās. Latvijas misija ANO Ņujorkā rīkos pieņemšanu sakarā ar Latvijas Republikas kandidēšanu ievēlēšanai ECOSOC komitejā (par to savā intervijā “Latvijas Vēstnesim” jau plaši pastāstīja vēstnieks A.Baumanis — J.Ū.). Vēl paredzētas tikšanās ar “Coca Cola” un citu lielo ASV firmu vadību. No Ņujorkas Latvijas uzņēmēju delegācija dosies uz Čikāgu, kur plašu programmu noorganizējis Latvijas Republikas goda konsuls Norberts Klaucēns.

— Intervijā “Latvijas Vēstnesim” Klaucēna kungs uzsvēra, ka Čikāgas apmeklējums Latvijas darījumu aprindu pārstāvjiem būtu ļoti nozīmīgs, jo viņaprāt, Ņujorkā un Čikāgā esot atšķirīgas sadarbības iespējas.

— Šis Klaucēna kunga ierosinājums uzreiz guva mūsu atbalstu. Viņš ļoti profesionāli piedāvāja tikšanos ar amerikāņu uzņēmējiem Čikāgā un pastāstīja par tikšanās iespējām dažādos līmeņos.

— Ko Latvija, jūsuprāt, var sagaidīt no šīs vizītes?

— Es domāju, ka šīs vizītes rezultātā amerikāņi iegūs informāciju par Latviju, par potenciālajām ASV investīciju iespējām mūsu valstī. Mēs izmantosim visas iespējas uzņēmēju personīgo kontaktu veidošanai. Un, ja vismaz daļa mūsu grupas dalībnieku pēc tam sagaidīs savu jauno ASV partneru ierašanos Latvijā un tiks noslēgti partnerattiecību līgumi par kopīgiem biznesa darījumiem, tad tas būs ļoti pozitīvi.

Šis taču nav kādas firmas brauciens pie kādas konkrētas firmas. Šis brauciens turpina pašu būtiskāko — to kursu, ar ko mūsu valstī pašlaik nodarbojas arī Valsts prezidents Ulmaņa kungs un Ministru prezidents Šķēles kungs. Tā ir politika — iet pasaulē, prezentēt mūsu valsti un ieinteresēt par Latviju. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Attiecībā uz to, ko šāds brauciens var dot Latvijas iedzīvotājiem. Ja brauciena rezultātā izveidosies biznesa kontakti, tad tā būs papildu nauda, papildu investīcijas un arī papildu nodokļi. Loģiski, tas ir arī visu sociālo problēmu risinājums nākotnē.

Domāju mūsu brauciens būs visādā ziņā nozīmīgs solis arī šajā aspektā.

— Ar ko, jūsuprāt, Latvija var būt interesanta amerikāņu investētājiem?

— Domāju, mēs esam interesanti ar to, ka Latvijā pašlaik notiek privatizācija. Otrkārt, mēs atrodamies pārejas posmā. Mēs sākam ekonomiski attīstīties, un daudziem uzņēmējiem tas ir interesanti.

Mūsu valsts ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs tranzīta politikas īstenošanai. Reāla tilta uzbūvēšanai starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs esam jūras valsts. Taču pats būtiskākais, ka Latvija Rietumiem ir sava veida koridors uz pietiekami plašu tirgu Austrumos. Tieši šajā tirgū ļoti ieinteresēti ir arī ASV biznesmeņi. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un Latvijas uzņēmēju pietiekami labā kompetence uzņēmējdarbības kontaktveidošanā ar Rietumiem un Austrumiem varētu būt stimuls pastiprinātai amerikāņu interesei. Jo ASV puse ļoti uzmanīgi veido kontaktus ar Austrumiem. Un, atrodot partnerus Latvijā, viņi gūst papildu garantu sava biznesa drošībai.

— Čevera kungs, kas, jūsuprāt, līdz šim bijis galvenais kavēklis biznesa aktivitātē.

— Domāju, ka lielākā nelaime līdz šim bijusi mūsu kautrīgums un mūsu nedrošība. Zināmā mērā arī domas par to, ka latviešu biznesmeņi atrodami tikai aiz okeāna. Taču Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, un ir jau izveidotas spēcīgas struktūras. Mums par to bijušas arī vairākas ļoti interesantas sarunas ar Klaucēna kungu. Un mums ir kopīgs viedoklis, ka šobrīd uzņēmējiem ir jāuzņemas atbildība par valsti. Līdzīgas sarunas man bijušas tāpat ar uzņēmējiem, ka viņiem jāuzņemas šī atbildība. Jo arī no viņu labklājības atkarīga Latvijas valsts varenība. Mums savā ekonomiskajā darbībā jābūt ar lielāku sportisko garu. Mums droši jāiziet ekonomiskās sadarbības, biznesa, finansu distancē. Nekautrējoties no tā, ka mums līdzās atrodas pieredzes bagāti Rietumu biznesmeņi. Mūsējie nav vājāki, atsevišķos gadījumos pat spēcīgāki.

— Vai visi šīs Amerikas vizītes priekšdarbi jau pabeigti?

— Darbs ir padarīts, un esmu par to gandarīts. Esmu gatavs informēt arī Ulmaņa kungu par to, kas izdarīts šīs vizītes sakarā. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka tā nav tikai mūsu uzņēmēju prezentācija — tā ir Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte ASV, uz ko mēs liekam ļoti lielu akcentu. Amerikas Savienotajās Valstīs taču ierodas visu triju Baltijas valstu prezidenti, kā arī ļoti spēcīga uzņēmēju grupa no Baltijas. Process ir pabeigts. Jūs šeit redzat jau gatavu programmu. Praktiski visi jautājumi jau apspriesti un atrisināti.

Mēs, protams, regulāri turpināsim tikties ar uzņēmējiem, lai varētu precizēt atsevišķus jautājumus. Gluži loģiski, ka notiks gatavošanās atsevišķiem kontaktiem un atsevišķu uzņēmēju prezentācijai. Vārdu sakot, mēs vēl strādāsim un darīsim to kopīgi ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un Latvijas misijas vadītāju ANO Aivaru Baumani un ar Latvijas goda konsulu Čikāgā Norbertu Klaucēnu.

— Jūs mani uzvedinājāt uz vēl vienu ļoti būtisku jautājumu. Vai, jūsuprāt, šī ļoti plašā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgā vizīte Amerikā kalpos arī tālākai Baltijas valstu vienotības nostiprināšanai?

— Politiski — jā. Protams, ir ļoti svarīgi, ka pasaules priekšā mēs apliecināsim Baltijas valstu politisko vienotību. Taču gluži loģiski, ka katras valsts uzņēmēju delegācija aizstāvēs savas valsts ekonomisko izdevīgumu un centīsies parādīt savas valsts priekšrocības, lai piesaistītu potenciālās investīcijas tieši savai valstij.

Protams, mēs centīsimies parādīt, ka esam mazliet interesantāki un mazliet gatavāki šajā Baltijas telpā. Domāju, Latvijā notiekošie procesi šodien arī ir uzņēmuši pietiekami ātru gaitu. Risinot sasāpējušos ekonomiskos jautājumus, Latvijas temps pašlaik ir daudz ātrāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Un, protams, mēs mēģināsim to arī pierādīt Amerikā. Tas ir būtiskākais, kas jāizdara man un mūsu biznesmeņu grupai. Pierādīt, ka mēs esam interesantāki investīcijām. Bet kopējais konteksts ir trīs Baltijas valstu politiskā vienotība.

— Tas tikai vērš jūsu misiju vēl jo atbildīgāku. Jādomā, visi Latvijas pilsoņi vēl sekmes Jums, bet mēs pateicamies par interviju!

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors