Pašvadību ziņas. Ministriju ziņas

Tik līdzīgas problēmas visā Baltijā

Vakar, 23.maijā, Dubultos beidzās Baltijas valstu pašvaldību lietu ministru divas dienas ilgusī tikšanās, kuras laikā pārspriesta pašvaldību vieta un loma valsts pārvaldē.

Latvijas delegāciju vadīja īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns, Lietuvas delegāciju — valsts pārvaldes reformu un pašvaldību ministrs Petrs Papovs (Petras Papovas); Igaunijas delegāciju — reģionālās attīstības ministrs Tīts Kubri (Tiit Kubri).

Pirmajā sēdē tikšanās dalībnieki iepazinās ar reformu attīstību katrā valstī atsevišķi. Ar pašvaldību reformas gaitu un tendencēm Latvijā iepazīstināja Ernests Jurkāns.

Otrajā sēdē notika diskusija par tematu “Pašvaldību reforma — pagātne, tagadne, nākotne”, kuras laikā notika domu apmaiņa par tādiem jautājumiem kā informācijas apmaiņa un sadarbība starp valdību, parlamentu un pašvaldībām; pašvaldību finanses, struktūra un pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma; pašvaldību lietu ministriju struktūra; funkciju sadalījums starp valsti un pašvaldībām; pašvaldību darbības likumības pārraudzība. Par šīm problēmām Latvijas puses viedokli pauda Andris Krūms, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks, Andris Rukmanis, Pašvaldību lietu pārvaldes direktors, Signe Zeikate, Pašvaldību lietu pārvaldes Informatīvās nodaļas vadītāja, Arvīds Pīlēģis, Pašvaldību reformu nodaļas vadītājs, Ervīns Kaļass, Pašvaldību lietu pārvaldes koordinācijas nodaļas vadītājs.

Izskanēja viedoklis, ka visām trim Baltijas valstīm ir daudz kā kopīga, kā arī ir daudz būtisku atšķirību šo jautājumu risināšanā, un, kā izteicās Igaunijas reģionālās attīstības ministrs, “vienādi labus rezultātus var iegūt, ejot arī atšķirīgus ceļus”. Igaunijai ir līdzīgas problēmas kā Latvijai — mazās pašvaldības jāapvieno, turpretim Lietuvai jārisina lielāko apriņķu sadalīšana. Lielās pašvaldību teritorijas sagādā neērtības gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Interesanti atzīmēt, ka abu kaimiņvalstu konstitūcijās ir noteikta pašvaldību vieta un uzdevumi valsts pārvaldē, turpretim mūsu Saeimas deputāti šo jautājumu līdz šim nav spējuši atrisināt.

Trešajā sēdē tika diskutēts par Baltijas valstu sadarbības nozīmi pašvaldību attīstības nodrošināšanā.

Tikšanās noslēgumā ministri parakstīja sadarbības protokolu par turpmākās sadarbības attīstību starp visām trim Baltijas valstīm pašvaldību jomā.

Pēc tam preses konferencē Petrs Papovs sacīja:

— Mums bija kopīgs viedoklis, ka pašvaldību demokrātiskas attīstības pamatnoteikums ir pašvaldību iespējami lielāka patstāvība un to maksimāla pietuvināšana cilvēkiem. Šos jautājumus katra valsts risina citādāk, taču mums ir daudz kopīgu problēmu kā, piemēram, jautājumi par pašvaldību īpašumu, par pašvaldību finansēšanu, pašvaldību ienākumiem un tās patstāvību. Mēs esam pateicīgi par šo pieredzes apmaiņu. Domāju, ka šādas tikšanās jāorganizē arī turpmāk, jo domu apmaiņa par reformas norisēm katrā valstī ir ļoti vērtīga mums visiem.

Ministri atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cienījamais Papova kungs un cienījamais Kubri kungs, ko jūs no Latvijas pieredzes novērtējat kā īpaši pozitīvu?

Petrs Papovs: — Tā ir atrastā iespēja mazajām pašvaldībām tomēr izdzīvot. Ir izstrādāts ļoti smalks finansu pārdales mehānisms. Tas ir ļoti grūts darbs, un es neapskaužu Latvijas pašvaldību un valdības vadītājus, to realizējot.

Tīts Kubri: — No attāluma grūti novērtēt pozitīvo un negatīvo. Igaunijai un Latvijai daudzas pašvaldības jāveido lielākas. Mums ir pat tāda pašvaldība, kurā ir tikai 66 iedzīvotāji. Ja būs lielākas pašvaldības, būs vairāk līdzekļu. Mums finansu izlīdzināšanas shēma ir stipri vienkāršāka nekā Latvijā, tāpēc Latvijas pieredze šajā jautājumā bija interesanta un izraisīja pārdomas. Patika jūsu ideja, kā plānot mazo pagastu apvienošanu. Ja tas izdosies, tas būs liels panākums.

Ernests Jurkāns: — Pašvaldību konstitucionālajā nostiprināšanā kolēģi mūs ir apsteiguši. Arī pašvaldību pārraudzības nostiprināšanā mums vēl daudz jāpiestrādā, jo bieži tiek pieņemti nekvalitatīvi lēmumi un likumi, kas ietekmē šīs pārraudzības realizēšanu. Arī pašvaldību finansu izlīdzināšanas kritēriji nav pilnīgi — tiem jābūt ar plašāku spektru.

Preses konferences noslēgumā žurnālisti tika informēti, ka ir nodibināta īpaša darba grupa, kura pētīs administratīvi teritoriālās reformas aktualitātes Baltijas valstīs un par tām organizēs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pašvaldību lietu ministru turpmākās tikšanās reizes.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors