Igaunijas reģionālās attīstības ministrs Tīts Kubri, Latvijas īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns un Lietuvas valsts pārvaldes reformu un pašvaldību ministrs Petrs Papovs; Latvijas ministrs, savu runu sakot. Foto: Atis Ieviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas ministra Ernesta Jurkāna runa

Augsti godātie ministru kungi!

Cienījamie dalībnieki un viesi!

Šodien mēs, Baltijas valstu ministri, kas atbildīgi par politiku pašvaldību jautājumos, tiekamies uz kopīgu apspriedi. Šāda veida apspriede notiek pirmo reizi, es ceru, ka šādas tikšanās notiks regulāri.

Mūsu tautu vēsturē ir daudz kopēja. Kopīgs bija mūsu ceļš uz neatkarības atjaunošanu. Šajā ceļā mēs izjutām likteņu kopību un savstarpējā atbalsta nepieciešamību. Tas nebija tik sen, kad cilvēki no Tallinas līdz Viļņai sadevās rokās, ar dziesmām, karogiem un saviļņojuma asarām acīs. Toreiz mēs paudām kopīgu gribu. Ar savu vienotību un vienprātību pārsteidzām pasauli.

Kopš neatkarības atgūšanas mūsu attīstībā bija daudz kopīga — demokrātiskas valsts un pašvaldību iekārtas atjaunošana, denacionalizācija, privatizācija, agrārā reforma, tautsaimniecības strukturālas pārmaiņas. Tomēr kaut kādā mērā šai posmā mēs brīžiem arī piemirsām kopīgas un saskaņotas rīcības priekšrocības. Mēs uzcēlām un nostiprinājām robežas savā starpā, bet nespējām rast vienotu robežu politiku uz ārieni.

Līdz šim nepietiekama ir informācijas apmaiņa un nepietiekama ir rīcības saskaņošana.

Attiecībā uz pašvaldībām Latvijas Saeima ir izdarījusi vienu principiālu izvēli, pirms diviem mēnešiem pieņemot likumu par Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Šajā likumā noteikts, ka gandrīz visi hartas paragrāfi attiecas uz visa veida pašvaldībām Latvijas teritorijā.

Viena lieta — pieņemt likumu, pavisam cita — to īstenot tiesību aktos un praktiski dzīvē. Tādēļ hartas principu realizācijas mehānismi katrā no mūsu valstīm, to īstenošanas līmeņu salīdzinājums varētu kļūt par mūsu kopīgās diskusijas tēmu.

Katrā no mūsu valstīm ir vērojamas atšķirības pašvaldību finansēšanas kārtībā. Latvijā jau divus gadus darbojas izlīdzināšanas mehānisms, kurš balstās uz cilvēku un to vecuma struktūras pašvaldībā finansējumu. Šai laikā parādījušās šīs sistēmas pozitīvie un negatīvie rezultāti. Mūsu valstīs ir līdzīgs ekonomiskais stāvoklis, tādēļ lietderīgi būtu salīdzināt nodokļu, nodevu un izlīdzināšanas politikas rezultātus un nākamo uzlabojumu plānus.

Ņoti aktuāls jautājums Latvijā šodien — administratīvi teritoriālā reforma. Arvien plašāk izvēršas diskusija sabiedrībā, tuvākajā laikā Ministru kabinets izskatīs un nodos apspriešanai reformas koncepciju. Mēs meklējam pietiekami demokrātisku un arī pietiekami efektīvu risinājumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā reforma notika agrāk. Jums ir noteikts viedoklis par rezultātiem, par pozitīvajiem ieguvumiem un arī nepilnībām. Mums būs ļoti interesanti uzzināt jūsu viedokli.

Katrā no mūsu valstīm ir atšķirīga pašvaldību pārraudzības sistēma, tai skaitā dažāda valdības institūciju un tiesu loma. Latvijā Ministru kabinets nesen paplašināja valsts kontroles funkcijas šajā jomā. Mēs vēlētos salīdzināt kontroles un pārraudzības shēmas, viedokļus par to plusiem un mīnusiem.

Mūsu pienākumos ietilpst pašvaldību politikas institucionālā veidošana. Latvijā mēs nesen izveidojām pašvaldību lietu pārvaldi. Šajā pārvaldē pakāpeniski koncentrējām valsts un pašvaldību mijiedarbības funkcijas. Mēs centīsimies būtiski uzlabot informācijas apmaiņas sistēmu starp centrālo valdību un pašvaldībām. Līdzīgu risinājumu salīdzināšana mūsu valstīs varētu būt ļoti lietderīga.

Jo tālāk attīstās notikumi, jo skaidrāk redzams, ka mūsu tautas vēlas sadarbību, Kopīga ir mūsu orientācija uz Eiropu, mūsu valstis iestājās Eiropas Padomē, vienota ir mūsu griba kļūt par Eiropas Savienības locekļiem. Taču nevar būt runa par nopietnu līdzdalību Eiropas ekonomiskajā telpā, ja nespēsim izveidot vienotu ekonomisko telpu mūsu trīs Baltijas valstīs.

Tātad mūsu nākotne — brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība. Taču šādai kustībai mēs nebūt neesam pilnībā gatavi. Mums jāveido līdzīga un līdzsvarota vide, kas izlīdzinātu nosacījumus savā starpā un tuvotos Eiropas Savienības standartiem.

Šī vide ir sabiedrisko pakalpojumu vide. Un lielākais pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldības. Šī vide ir infrastruktūras vide. Vietējās infrastruktūras veidotājs ir pašvaldības. Šo vidi veido valsts un pašvaldību iestādes, ar kurām cilvēks stājas kontaktā.

Nevar izveidot vienotu ekonomisko telpu, ja cenas ir būtiski atšķirīgas. Tāpat nevar izveidot vienotu ekonomisko telpu, ja būtiski atšķiras pašvaldību demokrātijas un pašvaldību pakalpojumu līmenis. Tā ir jauna domāšana, tā ir jauna savstarpējo attiecību filozofija.

Mūsu tikšanās liecina, ka šī jaunā filozofija gūst pārsvaru. Tieši ar šīs jaunās filozofijas uzvaru es jūs apsveicu un novēlu veiksmīgu darbu šajās divās dienās!