Maskavā, pie pirmavotiem

Pagājušajā nedēļā, no 21. līdz 24.maijam, pirmo reizi Maskavā viesojās pirms dažiem mēnešiem Saeimā nodibinātās Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupas delegācija. Tās sastāvā bija Jānis Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija, parlamentārās grupas vadītājs), Juris Celmiņš (Demokrātiskā partija "Saimnieks"), Imants Liepa (Tautas kustība Latvijai), Antons Seiksts ("Latvijas ceļš") un divi pie frakcijām nepiederoši deputāti, kas pārstāv Sociālistisko partiju,— Aleksandrs Bartaševičs un Aleksandrs Golubovs.

Delegācijas vadītājs Jānis Jurkāns vakar preses konferencē šo vizīti kopumā novērtēja kā visai sekmīgu, paužot uzskatu, ka "atsvešinātības ledus" nu ir uzlauzts. Bijušas tikšanās ar visu lielāko Krievijas Valsts domes frakciju pārstāvjiem, Maskavas mērijas pārstāvjiem un ārlietu ministra pirmo vietnieku Ivanova kungu. Novērtējot vizīti, J.Jurkāns uzsvēra trīs galvenās atziņas: visi politiskie spēki nepārprotami apliecinājuši Latvijas neatkarības neapstrīdamību tagad un nākotnē; gandrīz vienprātīgi bijuši iebildumi sakarā ar t.s. krievvalodīgo stāvokli Latvijā, norādot uz atšķirīgajām pilsoņu un nepilsoņu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām; klaji izpaudusies pretestība Latvijas centieniem iestāties NATO. Tika izteiktas pretenzijas, īpaši no komunistu un frakcijas "Tautvaldība" puses, pret Alfrēda Rubika atrašanos cietumā un arī pret tām tiesas prāvām, kas tiek rīkotas pret cilvēkiem, kuri pēc 1991.gada janvāra ir aktīvi darbojušies Komunistiskajā partijā.

Pēc Jāņa Jurkāna domām, patlaban Krievijā viena no svarīgākajām problēmām ir attieksme pret NATO paplašināšanos. Raizes par tautiešiem Latvijā esot daudz virspusējākas, jo galu galā Krievijai neesot īstas ieinteresētības un gatavības, lai konkrēti palīdzētu saviem tautiešiem — īpaši kultūras un izglītības jomā. Bet attieksmē pret NATO pastāvot divas politisko spēku grupas. Vieni, vīlušies sakarā ar Rietumu vēso izturēšanos pret Krieviju, ir kategoriski pret NATO paplašināšanos līdz Krievijas robežām. Ja Rietumi neņemšot vērā Krievijas pretenzijas, tā sākšot demonstrēt savus "militāros muskuļus" un uzsākšot nopietnu konfrontāciju. Citi, apzinoties, ka NATO paplašināšanās ir nenovēršama, aicina ar to samierināties, bet gūt maksimālu labumu no šī procesa. Viņuprāt, tomēr jāpanāk tāds nolīgums ar NATO, kas nepieļautu bijušo PSRS republiku, tajā skaitā Baltijas valstu, iekļaušanos NATO.

Antons Seiksts uzsvēra, ka nedrīkst ignorēt Krieviju kā mūsu valstij svarīgu ģeopolitisku faktoru. Turklāt, viņaprāt, Krievijas Valsts domē ir pietiekami daudz politiķu, ar kuriem ir iespējamas un vēlamas konstruktīvas sarunas. Pieskaroties pilsonības jautājumiem, Seiksta kungs sacīja, ka viņam absolūti nav pieņemams nulles variants vai divvalodības ieviešana, par ko runājuši Krievijas politiķi un amatpersonas. Seiksta kungu šokējusi iniciatīva, kas attiecīga dokumenta veidā jau meklējot atbalstu Valsts domē. Saskaņā ar to visiem bijušās PSRS pilsoņiem automātiski tiktu piešķirta Krievijas pilsonība. Uz jautājumu, kādas smagas juridiskas, ekonomiskas un sociālas sekas tas varētu izraisīt, projekta autors Baburina kungs atbildēt gan nav varējis.

Konstruktīvas sarunas bijušas ar frakciju "Jabloko" un dažām citām. Savukārt, piemēram, frakcija "Tautvaldība" brīdinājusi, ka pret Latviju varētu tikt vērstas ekonomiskā spiediena metodes, ja Latvija iespītēšoties un nemainīšot savas nostādnes.

Mintauts Ducmanis,
"LV" Saeimas un valdības lietu
redaktors