Latvija meklē kopsaucējus ar Eiropas Savienību

Zemkopības ministrijā ceturtdien, 23.maijā, tika sasaukti kopā lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu un nozaru asociāciju vadītāji un pārstāvji, lai ar ZM speciālistiem pārrunātu jautājumus, saistītus ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Šoreiz — tieši Eiropas Komisijas izdotās “Baltās grāmatas” sakarā. “Baltā grāmata” ir izdevums, kas domāts asociēto Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (kopumā tādas ir 10, viena no tām — Latvija) sagatavošanai integrācijai ES iekšējā tirgū. Šajā direktīvu krājumā ietverti iekšējā tirgus un pirmsiestāšanās posma, EK iekšējā tirgus likumdošanas un specializētās tehniskās palīdzības jautājumi, izanalizēts stāvoklis Viduseiropā un Austrumeiropā.

Sakarā ar to, ka Latvija vēlas iestāties Eiropas Savienībā, veicami daudzi pasākumi, pielāgojot Latvijas likumdošanu ES likumdošanai, it īpaši pārtikas kvalitātes jautājumos. Kā “LV” informēja ZM Ārējo sakaru departamenta direktora vietnieks Māris Sprindžuks, jāmeklē visefektīvākais un pareizākais šā procesa veikšanas ceļš. Zemkopības ministrija jau sākusi likumdošanas tulkošanas, saskaņošanas un ieviešanas darbu, bet līdztekus ir daudzas tādas jomas, kurās nav lielāku speciālistu kā vien paši tiešie ražotāji. Tādēļ šis darbs jāveic kopīgiem spēkiem, iesaistot visas sekmējošās puses. Lai process ritētu raitāk, nolemts konkretizēt izstrādājamo jautājumu grupas. Piemēram, jautājumus par alkoholiskajiem dzērieniem skatīs Spirta monopola pārvalde kopā ar spirtoto dzērienu ražotājiem, šīs nozares zinātniekiem un ZM speciālistiem. Līdzīgi tas attiecas arī uz visiem pārējiem produktiem — pienu, gaļu, lopbarību u.c. Tuvākajā laikā šīs atsevišķās grupas sanāks Zemkopības ministrijā, lai spriestu par tālāko darbu.

Normatīvo aktu pielāgošana ES jeb Latvijas likumdošanas harmonizēšana formāli jāveic līdz 2000.gadam. Tas ir ļoti īss laiks, jo jāņem vērā, ka ES direktīvas attiecībā uz lauksaimniecību vien aizņem apmēram divus tūkstošus lappušu, no kurām “Baltā grāmata” ir tikai trešā daļa. Pārējais neattiecas uz kvalitāti, tie ir tirgus regulēšanas, subsīdiju u.tml. jautājumi, kurus Latvija pagaidām vēl var “nekustināt”. Darbu apjoms ir tik liels, ka dažos gados to paveikt nav iespējams. Tomēr tas ir jāsāk, jāsāk pareizi visā valstī kopumā. Tas nebūt nenozīmē, ka Latvija nespēs saglabāt sev īpatnējas individuālas iezīmes lauksaimniecības politikā un aizstāvēt savas intereses. Bet “Baltā grāmata” regulē kvalitāti, kurā jābūt vienotiem likumiem.

Rūta Bierande,
“LV” nozares redaktore