Latvija nav neinteresanta zeme

Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers par starptautisko tūrismu

Šajās dienās notika Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera preses konference, kurā viņš plašāk informēja par izmaiņām Latvijas vīzu saņemšanas kārtībā starptautiskā tūrisma sekmēšanai mūsu valstī. Ziedonis Čevers žurnālistiem atgādināja, ka jautājumi, kas skar tūrisma un atpūtas industriju Latvijā, jau vairākus gadus ir saasināts temats masu informācijas līdzekļos. "Atpūtas sezona jau praktiski ir sākusies, un mēs gaidām tūristus," teica Ziedonis Čevers. "Taču šajā jomā bija problēmas."

Z.Čevers atgādināja, ka līdz šim mūsu valstī darbojās 1993.gada 19.februārī pieņemtais Ministru padomes lēmums nr.90 par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību un valsts robežu šķērsojošo personu kontroli. "Lai atvieglotu ieceļošanas kārtību mūsu valstī, tiem, kas atrodas uz mūsu sanatorijām un atpūtas bāzēm, un arī tūristiem, šis lēmums tika izmainīts, papildināts un konkretizēts," sacīja Z.Čevers. Ministru kabinets pieņēmis papildinājumus. Ir parādījušies atsevišķi punkti, kas abpusēji saskaņoti starp Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju. Piemēram, punkts nr.10/2 ir papildināts ar šādu saturu: "Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas saņemšanai Pilsonības un imigrācijas departamenta apstiprinātu ielūgumu var aizstāt noteiktas formas apstiprināta tūrisma vai kūrorta ceļazīme. Balstoties uz tūrisma vai kūrorta ceļazīmi, ieceļošanas vīzu var saņemt arī ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktās Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas vietās." "Tas ir būtisks punkts," uzsvēra Ziedonis Čevers. "Šis punkts nedod iespējas runāt par to, ka Latvija būtu atteikusies no savas iekšējās drošības politikas un ka tagad ieceļošana notiks nekontrolēti caur visiem robežpunktiem. Šajā sakarā pieņemts arī Ministru kabineta rīkojums par Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietām, kurās varēs saņemt Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas, pamatojoties uz tūrisma un kūrorta ceļazīmēm. Te noteikts, ka šīs vīzas var saņemt lidostā "Rīga". Lai izprastu šo saturisko pusi, varu pateikt, ka tas atvieglo mūsu tūrisma firmām un arī mūsu atpūtas industrijai iespēju intensificēt savu darbu, meklējot cilvēku grupas. Veidot čarterreisus, lai tādā veidā daļēji piepildītu atpūtas bāzes, kas šobrīd stāv tukšas.

42.punkts papildināts ar šādu teikumu: "Organizētām tūristu grupām var izsniegt vīzu divreizējai iebraukšanai Latvijas Republikā, ja brauciena maršrutā paredzēts divas reizes ieceļot Latvijā." Zināmā mērā tas saistīts ar tūristu ieinteresētību apmeklēt visas Baltijas valstis. Tas ir saistīts arī ar tūristu mēģinājumiem apmeklēt ne tikai Baltijas valstis, bet arī Skandināviju. Teiksim, atsevišķi vairākas reizes uzturēties Lietuvā, kā arī Latvijā. Tāpat izdiskutēts jautājums par to, ka šobrīd tiek atvieglots režīms veidot grupu vīzas. Tas arī ir stimuls, lai mēs piesaistītu, nevis atgrūstu tos cilvēkus, kas vēlas atpūsties Latvijā. Jo, ja grupas tūristiem katram individuālā kārtā jāformē vīza, tas ir pārāk sarežģīts process. Šobrīd Ārlietu ministrijas konsulārais darbs ir pietiekami intensīvs un sarežģīts. Arī no ekonomisko apstākļu viedokļa. Un tādēļ, ka šobrīd Ārlietu ministrija nevar atvērt konsulātus visur tur, kur Latvijas valsts būtu ieinteresēta to izdarīt. Tāpat Ārlietu ministrijas šā gada finansējums nav pilnīgs, lai šo darbu veiktu pilnvērtīgi. Valdības sēdē tika diskutēts jautājums arī par to, ka vīzas vajadzētu izsniegt tūristiem ne tikai lidostā "Rīga", bet arī citos robežpunktos. Gaiļa kungs izvirzīja jautājumu, piemēram, par Grenstāles robežpunktu. Valdībā bija vienots viedoklis, ka šo procesu var analizēt un stimulēt, bet šai darbībai ir jāsagatavojas. Jo tas ir jautājums par robežas kompjuterizāciju un par informācijas apmaiņu starp dažādiem dienestiem. Lai neviens nevarētu pārmest, ka mēs vienkārši esam atvēruši robežu un nekontrolēti laižam iekšā cilvēku grupas un ka tas stimulē arī sarežģīto bēgļu problēmu.

Ko tas dod? Es negribētu runāt par tīri politisko aspektu, mēs mēģinām parādīt pietiekami integrējošu Latvijas tēlu. Šobrīd Latvija ir firmu interešu lokā. Kā Rietumu, tā NVS valstu tūrisma firmu interešu lokā. No ekonomiskā viedokļa, kā izteicās Začestas kundze, Jūrmala var "atdzīvoties". Un mēs visi esam ieinteresēti, lai tūristi tērētu naudu Latvijā. No tā iegūs Jūrmala, no tā iegūs Rīga, no tā iegūs Latvija kopumā."

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ziedonis Čevers vēlreiz atkārtoja, ka pagaidām iebraukšanas vīzas pēc šīs vienkāršotās kārtības varēs saņemt tikai lidostā "Rīga". Parastās vīzas tāpat kā līdz šim tiks izsniegtas mūsu valsts konsulārajās iestādēs Maskavā, Sanktpēterburgā, Minskā, Pleskavā... Atbildot uz jautājumu par eventuālo tūristu skaitu, kāds būs nepieciešams Jūrmalas "atdzīvināšanai", Z.Čevers sacīja: "Jo vairāk, jo labāk. Jo nav noslēpums, ka šobrīd mūsu Jūrmalas atpūtas bāzes ir patukšas. Jebkuras valsts politika tūrisma lietās, spriežot pēc Grieķijas vai Kipras parauga, orientējas uz maksimālu tūristu pieplūdumu sezonā. Mēs esam runājuši ar tūrisma firmu vadītājiem un ar sanatoriju vadītājiem, ka šeit ir konceptuāli jārisina ļoti dažādas tēmas. Jūrmala ir jāpadara interesanta ne tikai vasaras sezonā. Mūsu sanatorijas ir savā ziņā ļoti interesantas, jo dažus tādus pakalpojumus, kā piedāvā mūsu sanatorijas, nepiedāvā neviena Rietumeiropas valsts. Un ja vēl mēs tās padarīsim interesantas arī ziemas laikā, ar slēgtajiem peldbaseiniem! Tā varētu būt atsevišķa valsts programma, pie kā pašlaik strādā Vides un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti. Es domāju, ka šobrīd tas ir vajadzīgs darbs."

Ministru kabineta izdarītie grozījumi stājušies spēkā ar pieņemšanas brīdi, tātad ar 21.maiju. Jau 22.maijā Latvijas Republikas vēstniecībā Maskavā notikusi Latvijas tūrisma prezentācija.

Informācija par attiecīgajiem grozījumiem izsūtīta visām mūsu valsts vēstniecībām. "Valdība savu darbu ir izdarījusi, tagad attiecīgie soļi jāsper konkrētām tūrisma un atpūtas organizēšanas struktūrām," teica Ziedonis Čevers. "Process ir ievadīts. Šķēršļi ir noņemti."

Iebraukšanai Latvijā bez vīzas būs nepieciešama savas valsts ārzemju pase kā personu apliecinošs dokuments, jo neviens cits dokuments uz robežas netiek respektēts. Ziedonis Čevers arī uzsvēra, ka nekādā ziņā Latvijā netiks ielaisti NVS valstu pilsoņi ar šo valstu vietējām pasēm: "Latvija nav NVS valsts, nav guberņa. Latvija ir eiropeiska valsts ar savām prasībām un saviem standartiem."

Ziedonis Čevers atzīmēja, ka līdz šim daudzas tūrisma firmas, neko nedarot tūrisma attīstīšanai, tūrisma ceļazīmes izmantojušas, lai aizvietotu izsaukumu, tādējādi iegūstot lielu peļņu. "Cilvēki, iebraucot ar šādām ceļazīmēm Rīgā, praktiski pazuda no mūsu redzesloka un nebija saistīti ar tūrisma industriju. Uzņēmīgi ļaudis izmantoja šādu iespēju, lai piepelnītos. Sarunās starp Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju šis fakts tika vairākkārt minēts. Tagad ir izstrādāts tūrisma ceļazīmes jaunais variants. Tās aizpildīšana, arī atbildības un kontroles jautājumi, ir ciešā mijiedarbībā starp tūrisma firmu un drošības un imigrācijas policiju. Regulāra informācija būs jāsniedz arī Pilsonības un imigrācijas departamentam un imigrācijas policijai. Jo, ja cilvēks ir ieradies Latvijā un atpūšas konkrētā sanatorijā, tad visiem viņa sagaidīšanas, izmitināšanas un arī aizbraukšanas jautājumiem ir jābūt atrisinātiem. Tas ir katras sanatorijas un tūrisma firmas individuāls darbs."

"Latvijas Vēstneša" pārstāvis Ministru prezidentam jautāja: "Kādas perspektīvas jūs redzat lauku tūrismam, rēķinoties ar Latvijas ekoloģiski visumā tīro vidi, un medību tūrismam?"

"Es patiešām redzu šādu perspektīvu, jo Latvija tiešām ir interesanta," atbildēja Z.Čevers. "Uz šo jautājumu varam skatīties arī kontekstā ar "Via Baltica" tranzītceļu, atpūtas bāzu celtniecību un mūsu mežu bagātību. Rietumnieki ir ieinteresēti šādā attīstībā. Domāju, mēs varam runāt arī par jaunatnes, skolēnu un studentu tūrisma attīstību. Latvijai ir izdevīgs un vajadzīgs viss, ko sevī ietver vārds "tūrisms"," uzsvēra Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors