• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Saeima sveic Polijas Senātu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.1996., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40392

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Triju Baltijas valstu galvas - šoreiz Viļņā

Vēl šajā numurā

30.05.1996., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Saeima sveic Polijas Senātu

Šorīt, 30.maijā, Rīgā divu dienu oficiālā vizītē ierodas Polijas Republikas Senāta delegācija, ko vada Senāta maršals (spīkers) Adams Struziks. Delegācijā ir arī senatore no Vroclavas vojevodistes Marija Bernī, senators no Radomas vojevodistes Zdislavs Keškovskis un senatore no Opoles vojevodistes Dorota Simonidesa, kā arī Senāta kancelejas Ārzemju sakaru nodaļas vadītāja Anna Škļeņņika un PR Ārlietu ministrijas vecākais eksperts Baltijas valstu jautājumos Pāvels Cepļaks.

Tūliņ pēc ierašanās Rīgā Senāta maršals Adams Struziks Saeimas sēžu zālē uzrunās Latvijas parlamenta deputātus. Dienas gaitā Polijas Senāta pārstāvji tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi, Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Ministru prezidentu Andri Šķēli. Ap pusdienlaiku paredzēts Rīgas eksperimentālās poļu skolas apmeklējums, bet pēcpusdienā viesi dosies ekskursijā pa Vecrīgu.

Rīt, 31.maijā, ieplānotas Polijas Senāta delegācijas tikšanās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu un ekonomikas ministru Guntaru Krastu, bet pēc tam — sarunas ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Ārlietu komisijas locekļiem. Dienas vidū turpat Saeimas namā augstie viesi no Polijas tiksies arī ar Saeimā izveidoto Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupu, ko vada Jānis Jurkāns un kurā ir 14 deputātu. Pēcpusdienā PR Senāta delegācija pāris stundas pavadīs kopā ar saviem tautiešiem — Latvijas Poļu savienības pārstāvjiem. Visbeidzot, Saeimas namā notiks preses konference, kurā piedalīsies Polijas Senāta maršals Adams Struziks un Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Rītvakar viesi izlidos atpakaļ uz Varšavu.

Polijas Republikas 39 miljonu iedzīvotāju parlaments ir Nacionālā asambleja, kas sastāv no Senāta (100 deputātu) un Seima (460 deputātu). Abas parlamenta palātas vienlaicīgi ievēl uz četriem gadiem vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Pēdējās Senāta vēlēšanas notika 1993.gada 19. septembrī — tātad nākamās būs 1997. gada rudenī.

Saskaņā ar 1992.gada 17.oktobra Polijas Republikas konstitūciju Senātu, atšķirībā no Seima, ievēl pēc mažoritārā principa. Skaitās ievēlēti tie 100 senatora amata kandidāti, kas saņēmuši visvairāk balsu savā vēlēšanu apgabalā, ko veido viena no valstī esošajām 49 vojevodistēm. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēti 2 senatori, bet no Katovices un Varšavas vojevodistes — 3 senatori. Tiesības izvirzīt kandidātus ir politiskajām partijām, sabiedriskajām organizācijām, vēlētāju grupām. Katram kandidātam viņa vēlēšanu apgabalā nepieciešams vismaz 3 tūkstošu vēlētāju atbalsts, ko tie apstiprina ar savu parakstu. Turklāt var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā un nedrīkst vienlaicīgi kandidēt arī uz Seimu. Tiesības vēlēt ir visiem pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, izglītības, uzturēšanās ilguma Polijā, sociālās izcelsmes, profesijas un finansiālā stāvokļa. Savukārt tiesības tikt ievēlētam ir pilsonim, kas sasniedzis 21 gada vecumu, ja pirms vēlēšanām viņš Polijā ir nodzīvojis vismaz 5 gadus.

Konstitūcija nosaka, ka Senāts līdzīgi Seimam ir valsts likumdošanas institūcija. Senātam ir likumdošanas iniciatīva — tāpat kā Seima deputātiem, prezidentam un Ministru padomei. Senāts izskata Seima pieņemtos likumprojektus 30 dienu laikā no to iesniegšanas brīža, bet, ja likumprojekts ir steidzams, tā izskatīšanas termiņš ir 7 dienas. Senāts var akceptēt Seima iesniegtos likumprojektus bez labojumiem, var ierosināt labojumus tajos, var arī tos noraidīt. Senāta Prezidijs sastāv no Senāta maršala (spīkera) un trīs viņa vietniekiem. Prezidijs sanāk vismaz reizi nedēļā vai biežāk — atkarībā no darba apjoma. Tā uzdevumos ietilpst Senāta darba plānošana un Senātam apstiprināšanai iesniedzamās plenārsēžu darba kārtības sastādīšana. Prezidijs nodarbojas arī ar Senāta ārzemju sakariem.

Polijas Republikas Senāta pašreizējais maršals Adams Struziks (Adam Struzik) dzimis 1957.gadā Plockas vojevodistes Kutno pilsētā — valsts pašā vidienē. Beidzis Lodzas Medicīnas akadēmiju kā iekšķīgo slimību speciālists. 1990.gadā A.Struziks konkursa kārtībā kļuva par Plockas vojevodistes Slimnīcu asociācijas vadošo direktoru. 1991. un 1993.gadā viņu kā Polijas Zemnieku partijas kandidātu ievēlēja par senatoru no Plockas vojevodistes (PZP tiek novietota Polijas politiskā spektra kreisajā spārnā un ir iekļāvusies pašreizējā valdības koalīcijā). Adams Struziks ir PZP Augstākās padomes un Vojevodistu padomes loceklis, kā arī Gombinas pilsētas domes padomnieks. Augstais viesis ir precējies, viņam ir dēls un meita.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!