REFERĀTI, RUNAS

Par Baltijas, Ziemeļu un Beniluksa valstīm kopīgo

Baltijas asamblejas vadītājs Ivars Jānis Ķezbers — šodien Luksemburgā

Šodien, 30.maijā, Latvijas Saeimas deputāts, Baltijas asamblejas delegācijas vadītājs Ivars Jānis Ķezbers ielūgts Luksemburgā, kur Beniluksa parlamenta (precīzi: Beniluksa Interparlamentārās konsultatīvās padomes) sesijas īpašā sēdē uzaicināts ar Baltijas valstu principiālviedokļa izklāstu par Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu sadarbības realitātēm.

Aprit pieci gadi, kopš pirmo reizi trīs neatkarīgu Baltijas valstu vadītāji — Arnolds Rītels, Anatolijs Gorbunovs un Vītauts Landsberģis — uzrunāja Beniluksa parlamenta sesiju. Šoreiz Baltijas asamblejas Igaunijas delegāciju pārstāvēs A.Rītels, Lietuvas delegāciju — N.Germans.

Paredzēts iezīmēt vadlīnijas Baltijas asamblejas un Beniluksa parlamenta turpmākai sadarbībai. No Baltijas asamblejas puses kā prioritātes tiks uzstādītas:

— pieredzes apmaiņa Eiropas integrāciju procesā;

— turpināt sadarbību komunikāciju komitejām par likumdošanas sakārtošanu Baltijas valstīs tranzītpolitikā, brīvostu jautājumos un vērtspapīru tirgū;

—Šengenas līgums un Baltijas valstu iespējamās sarunas ar Šengenas grupas valstīm par sadarbības programmām.

Godātais priekšsēdētāja kungs,

dāmas un kungi!

Pārstāvu Baltijas asambleju, kas ir parlamentāra sadarbības institūcija starp trīs Baltijas valstīm, kuras tikai pirms pieciem gadiem vēlreiz no jauna šajā gadsimtā atzina Eiropas politiskajā kartē. Šodien ar lepnumu gribu atzīmēt, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir atgriezušās demokrātisko valstu kopienā, apzinoties gan savas tiesības, gan nepieciešamību uzņemties daudz lielākus pienākumus.

Pateicos par Beniluksa prezidenta Adija Junga kunga doto iespēju mums, Baltijas asamblejas delegācijai, ņemt dalību Beniluksa kārtējā sesijā šeit — Luksemburgā. Vēlos atzīmēt, ka mēs to uzskatām par lielu godu.

Šogad aprit 5 gadi, kopš pirmo reizi kā trīs neatkarīgu Baltijas valstu pārstāvji uz Beniluksa sesiju tika uzaicināti toreizējie Baltijas valstu priekšstāvji. Starpparlamentārie sakari Baltijas valstīm ir ne tikai demokrātijas skola, bet arī mehānisms, saskaņojot savus pulksteņus ar Eiropas laiku.

Pašreizējā posmā Baltijas valstu parlamenti un valdības veic plaša mēroga plānveidīgu darbu, lai Latvija, Lietuva un Igaunija integrētos vienotā ekonomiskā telpā, sakārtotu savu likumdošanu ES standartu līmenī. Mūsu parlamentu, valdību uzdevumi ir maksimāli īsā laikā nodrošināt demokrātisko institūtu tālāku attīstību, Baltijas valstu iekšējo stabilitāti. Mums lieti noder Beniluksa un Ziemeļvalstu pieredze, sadarbība visu Baltijas jūras valstu starpā.

Šo piecu gadu laikā starp Beniluksa un Baltijas valstīm ir izveidojusies cieša sadarbība, ko nosaka vairākas likumsakarības.

Kā vienu no tām es gribētu minēt Beniluksa un Baltijas valstu ģeopolitiskās situācijas līdzību. Tās ir trīs teritoriāli nelielas valstis ar izeju uz jūru un ārējo robežu ar lielu kaimiņvalsti, kas nereti ietekmē mūsu politisko un ekonomisko dzīvi. Baltijas valstīm tas ir maksājis ar sāpīgām vēstures lappusēm, īpaši pēc Otrā pasaules kara, kad tās bija spiestas pakļauties okupācijai 50 gadus. Arī Beniluksa valstis pazīst svešas varas briesmas no Otrā pasaules kara okupācijas laika un nav aizmirsušas to līdz šodienai. Jo vairāk, tas ir devis pieredzi, kuras rezultātā Beniluksa valstis ir attīstījušas sevi par stabilu ekonomisku vienību. Tieši vienota nostāja visām trīs valstīm kopā vainagojas ar panākumiem un ir reāls piemērs, kam sekot. Tomēr arī šodiena diktē nepieciešamību reģionālai sadarbībai un mazas valstis ar kopēju pozīciju var būt kā vienlīdzīgi sarunbiedri lielajām valstīm, lai neatkārtotos vēsture, kad kāds cits pieņem lēmumus mūsu vietā.

Baltijas valstis sākušas aktīvu integrāciju Eiropas struktūrā. Mēs esam pilntiesīgas Eiropas Padomes locekles, EDSO un Baltijas jūras padomes locekles, Baltijas valstīm ir asociēto valstu statuss Eiropas Savienībā, kā arī Rietumeiropas Savienībā.

Baltijas valstis ir ceļā uz Eiropas Savienības pilntiesīga locekļa statusu. Jūs zināt labāk par mums, cik tas ir garš un sarežģīts process. Mēs intensīvi strādājam pie savas likumdošanas sakārtošanas tā, lai šai jomā nebūtu pretrunu ar “Baltās grāmatas” nostādnēm. Baltijas valstīm ir dots šis uzdevums, bet nav dots laiks kļūdām un to izlabošanai. Pieredzes trūkums un kļūdas var maksāt daudz dārgāk, nekā mēs paši domājam. Tādēļ mums būtu nepieciešama Beniluksa pieredze, atbalsts un iespējama līdzdalība šā uzdevuma kopīgā risināšanā.

Baltijas valstīm, kas jau pievienojušās sadarbības programmai “Partnerattiecības mieram”, līdzdarbojas INFOR spēkiem Bosnijā, skaidri izteikušas savu vēlēšanos iekļauties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. NATO nenoliedzami ir un būs katras eiroatlantiskās drošības sistēmas centrā. Transatlantiskā saikne ir pilnīgi nepieciešama Eiropas drošībai. Mūsu atbalstītājiem visstingrākajā formā jāpasaka, ka NATO paplašināšana neradīs draudus nevienai valstij. Paplašināšanās mērķis ir nostiprināt Eiropas drošību, nevis izslēgt vai apdraudēt kādu valsti.

Tas lielā mērā attiecas uz mūsu kaimiņlielvalsti Krieviju, ar šo zemi mēs gribam konstruktīvu dialogu, bet nevis konfrontāciju.

Vienlaikus mums ir jābūt reālistiem. Jārēķinās, ka Krievijā pie varas var nākt “vakardienas spēki” ar impērisku domāšanu un nostalģiju pēc PSRS. Un tomēr uzskatu, ka šobrīd nepastāv tieši militāri draudi Baltijas valstīm no Krievijas puses. Vienlaikus ir vairāki faktori, kas izraisa bažas. Pirmkārt, Maskavas centieni mūs — Latviju, Lietuvu, Igauniju — uzskatīt par “tuvējām ārzemēm” pretstatā, piemēram, Somijai vai Mongolijai, kuras arī robežojas ar šo lielvalsti. Šīs valstis tiek uzskatītas par citas kvalitātes ārzemēm. Tātad dubultstandarts.

Krievijas prezidents ir atkārtoti izteicis priekšlikumu integrēties NVS struktūrās. Tas mums nav pieņemami. Šajā sakarībā mēs negribam, lai mūsu Rietumeiropas draugi Austrumeiropas valstis iedalītu vairākās kategorijās. Jā, mēs esam dažādās attīstības pakāpēs, bet mēs esam ar vienu pagātni šai gadsimtā un gribam būt vienādi droši šodien un nākamajos gadsimtos.

Eiropas drošības politiku nevar veidot bez Krievijas līdzdalības. Mēs nedrīkstam pieļaut Krievijas izolāciju vai, jo ļaunāk, tās pašizolāciju no Eiropas drošības procesiem. Tajā pašā laikā Maskavai ir jāatsakās no “īpaša rakstura attiecībām” ar postsociālisma zemēm. Mēs sevi uzskatām par līdztiesīgiem partneriem Eiropas drošības kontekstā.

Reālpolitiķi Baltijas valstīs labi apzinās, ka ceļš uz NATO nav viegls un ātri realizējams. Bet mums ir ļoti vajadzīgas reālas, pārskatāmas garantijas jau šodien. Mēs ļoti vēlētos, lai, integrējoties ES struktūrās, klāt būtu arī šīs drošības garantijas dimensija.

Baltijas valstis apzinās un saprot savu vietu un lomu demokrātiskās Eiropas veidošanā. Mēs gribam būt līdztiesīgi partneri šai procesā, par ko liecina arī mūsu piedalīšanās Beniluksa parlamenta darbā.

Delegācijas saskaņotā un Beniluksa Interparlamentārās konsultatīvās padomes sesijā iesniegtā runa