Arī sīklopu saimniecība prasa nopietnību

Piektdien, 24.maijā, Latvijas kazkopji pulcējās uz Kazu audzētāju apvienības II kongresu. Kaut gan apvienības statūtos paredzēts kongresu sasaukt tikai reizi četros gados, dzīve likusi to izdarīt agrāk — jau pēc diviem gadiem. Notikumi nozarē attīstījušies tik strauji, ka bija nepieciešamas izmaiņas statūtos, un arī līdzšinējā apvienības valdes priekšsēdētāja Māra Liepiņa lūdza pārvēlēt jaunu šīs vietas izpildītāju.

Kā pārskata ziņojumā teica M.Liepiņa, kongesam jānobalso par iestāšanos Šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienībā, tas ir nepieciešams, lai varētu vairāk ietekmēt nozares attīstību, un tas ir nozīmīgs solis, par ko nedrīkst lemt tikai nodaļu vadītāji. Liela daļa darba, kas bija paredzēts statūtos, ir padarīta, tādēļ kongresā jālemj arī par sava bankas konta atvēršanu, par simbolikas un apaļā zīmoga apstiprināšanu. Ir apstiprināti arī pagaidu pārraudzības noteikumi kazkopībā, kā bija paredzēts statūtos. Pirms diviem gadiem apvienība sāka darbu pilnīgi tukšā vietā, un tagad jau vairs nav neizpratnes vai nievājošas attieksmes no līdzcilvēku puses, kazkopība sāk ieņemt noteiktu vietu Latvijas lauksaimniecībā un, kas ir iepriecinošākais, cilvēki paši vēlas iegūt informāciju un aizvien biežāk iegādājas kazas. Tas ir pats būtiskākais, ko apvienība sasniegusi, — mainījusi sabiedrisko domu.

Māra Liepiņa uzsvēra, ka lielu darbu veikuši apvienības nodaļu — kopskaitā jau desmit — vadītāji, un norādīja, ka vēlamāka būtu visu biedru aktivitāte.

Kongress, respektējot M.Liepiņas lūgumu, pārvēlēja valdes priekšsēdētāju. Tagad Kazu audzētāju apvienību vadīs LLU Veterinārās fakultātes maģistrante Ilze Vilka. Vēl kongresā tika apstiprinātas korekcijas statūtos, kā arī nolemts sagatavot vēstuli Zemkopības ministrijai par subsīdiju piešķiršanu šķirnes dzīvnieku iepirkšanai. Lai nozare attīstītos, apstiprināts arī 1996.gadā veicamo pasākumu projekts.

1. Lai saglabātu Latvijā esošo vietējo un no Čehoslovakijas ievesto ‘Zānes’ kazu šķirni, nepieciešams pakļaut pārraudzībai visu kazu skaitu (ap 4000 kazu mātes).

2. Lecināšanas sezonai sagatavot katalogu par dažādu šķirņu tīršķirnes āžiem, norādot to šķirni, izcelšanos un atrašanās vietu.

3. Izstrādāt Latvijai piemērotu kazu eksterjera vērtēšanas sistēmu.

4. Siguldas Valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijā 1996.gadā izveidot kazu mākslīgās apsēklošanas punktu.

5. Nepieciešams izveidot zinātniski praktisku laboratoriju, kurā izvērstu pētījumus kazu un aitu ģenētikā, audzēšanā, ēdināšanā un dažādu lopbarības piedevu ražošanu un pārbaudi, kas radītu iespēju strādāt pie ciltsdarba modernizācijas problēmām.

6. Jāattīsta uz tirgu orientēta zinātne, kura saistīta ar kazkopības produktu pārstrādi tirdzniecībai, pārtikai un medicīnai konkurētspējīgā līmenī.

7. Kazkopības un tās produkcijas popularizēšanai organizēt izstādes un skates, piesaistot iedzīvotāju, zemnieku saimniecību, lauksaimniecības skolu, tehnikumu un šķirnes kazu audzēšanas saimniecības.

Rūta Bierande,
“LV” nozares redaktore