Par Krievijas aktivitātēm Latvijas pierobežā
Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojums
Saskaņā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju 30.maijā — 1.jūnijā Vīnē Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (Convevtional Forces in Europe — CFE) pārskata konferencē dalībvalstis ir diskutējušas par iespēju vienoties par galīgajām izmaiņām līgumā un līguma stāšanos spēkā.
Sarunas par šo tematu Vīnē noritēja jau ilgāku laiku, un Latvijas Ārlietu ministrija par tām pamatvilcienos bija informēta. Latvija atbalsta centienus saglabāt Līgumu par konvencionālajiem buņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) un uzskata, ka minētais līgums ir viens no Eiropas drošības stūrakmeņiem.
30.maijā — 1.jūnijā Vīnē panākot vienošanos, Līguma dalībvalstis līdz ar to faktiski akceptējušas Krievijas vēlmi palielināt Pleskavas apgabalā bruņoto kaujas mašīnu skaitu līdz 600 vienībām. Atbalstot Līguma garu un tā prasību ievērošanu, Latvija izsaka principiālu neapmierinātību ar situāciju, kad tiktu radītas iespējas bruņojuma papildu koncentrācijai Latvijas pierobežā.
Krievijas vēlme palielināt militāro klātbūtni ziemeļu flangā var tikt izprasta kā Krievijas solītā reālā pretdarbība NATO paplašināšanas procesam. Latvija ir pārliecināta, ka Baltijas valstis neradīs apdraudējumu Krievijai arī tad, kad tās būs NATO dalībvalstis.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija vēlreiz atgādina, ka Latvijas skaidrā griba iestāties NATO ir diktēta vienīgi ar centieniem palielināt eiroatlantisko drošības un stabilitātes joslu un nav vērsta ne pret vienu valsti, tāpēc Latvija izsaka savu dziļo norūpētību par iespējamo Krievijas militārā spēka pieaugumu Baltijas reģionā.
1996.gada 3.jūnijā