PĒC VIZĪTES

Beniluksa valstis apzinās, ka Baltijas valstis ir to partneri

Pirms dažām dienām, 31.maijā un 1.jūnijā, Luksemburgā notika Beniluksa valstu (Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas) Interparlamentārās konsultatīvās padomes (IKP) jeb Beniluksa parlamenta kārtējā sesija. Šoreiz uz to bija uzaicināti arī parlamentārās Baltijas asamblejas Prezidija pārstāvji — Ivars Ķezbers (no Latvijas, BA Prezidija priekšsēdētājs), Neris Germans (Lietuva) un Arnolds Rītels (Igaunija). Vizītes laikā Baltijas valstu pārstāvji tikās arī ar Luksemburgas lielhercogu Žanu, ar Luksemburgas parlamenta Prezidija priekšsēdētāju Žanu Špaucu (Jean Spautz) un ārlietu ministru Žaku Posu (Jacques Poos). Notika kopīga apspriede ar Beniluksa IKP Prezidiju un Ziemeļu padomes Prezidija pārstāvjiem par turpmāko sadarbību reģionu ietvaros Eiropas kontekstā.

IKP sesijā viens no darba kārtības punktiem bija sadarbība ar Baltijas valstīm. A.Rītels sniedza pārskatu par Beniluksa parlamenta un Baltijas valstu sadarbības attīstību piecu gadu laikā. I.Ķezbers teica runu (publicēta “LV” jau uzstāšanās dienā, 30.maija numurā), kurā pauda Baltijas asamblejas attieksmi jautājumā par turpmāko sadarbību ar Beniluksa valstīm. Sesijā liela uzmanība, vismaz puse laika, tika veltīta Beniluksa valstu sadarbības pieredzei, kas varētu būt paraugs triju Baltijas valstu vienotībai, tāpat tika uzsvērts, ka mums, integrējoties Eiropā, nepieciešams to darīt vienlaicīgi. Beniluksa valstis pauda savu stingru atbalstu Baltijas valstu drīzākai integrācijai Eiropas Savienības struktūrās. Vairāki runātāji pat pārmetuši Beniluksa savienībai, ka tā līdz šim bijusi pārlieku pasīva šajā ziņā. Savukārt Baltijas asamblejas Prezidija pārstāvji izskaidroja baltiešu iniciatīvas attiecībā uz iestāšanos NATO, un Beniluksa valstu delegāti to uzklausīja ar izpratni. Tika apspriests arī jautājums par Baltijas valstu un Šensenas nolīgumu parakstījušo valstu iespējamo vienošanos attiecībā uz vīzu režīmu starp Šengenas grupas valstīm un Baltijas valstīm.

Vakar, 3.jūnijā, preses konferencē Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Ivars Ķezbers atzina šo līdzdalību Beniluksa parlamenta sesijā par svarīgu soli mūsu ceļā uz integrāciju Eiropā. Jo Beniluksa valstis uzskata Baltijas telpu par īpaši svarīgu un perspektīvu tranzīta tirdzniecības operāciju koridoru austrumu virzienā un labvēlīgu vidi banku sistēmas attīstībai., Daudz mazāk viņus interesējot mūsu kokapstrāde un citas rūpnieciskas ražotnes. Atšķirībā no Skandināviem un somiem, kas pēdējos gados kļūst par mūsu normāliem konkurentiem, naudīgie “beniluksieši” ir ieinteresēti balstīt savu ārējās tirdzniecības un banku attīstības politiku tieši Baltijas sfērā. Viņi arī neiesaka mums pieņemt pārāk bargus likumus banku lietās, kaut arī tur dominē tā saucamā austrumu nauda. Piemēram, vairums Beniluksa valstu banku nodarbojoties ar tādām finansu operācijām, kas acīmredzami saistītas ar naudas “atmazgāšanu”. Beniluksa valstis vēloties kļūt par mūsu partneriem tieši tranzīta tirdzniecības un banku lietās. Bet sevišķi iesaka mums sakārtot vienotu Baltijas telpu tādējādi, lai šeit būtu kopīgs tirgus, muitas ūnija, atcelta robežapsardze un sinhronizēta finansu politika. Turklāt vajadzīgs zemes tirgus, lai ārzemnieki varētu būt droši par saimniekošanu šeit.

Beniluksa valstu pārstāvji izteikuši bažas, ka Baltijas valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā varētu pretoties tās pusnabagās vai pusbagātās zemes, kas līdz šim gūst visdāsnākos atvēlējumus no ES,— Portugāle, Grieķija, Spānija. Tāpēc patlaban tiek risināts jautājums par konsensa principa atcelšanu balsojumos, citādi dažas valstis varētu nobloķēt, piemēram, lēmumu par Baltijas valstu uzņemšanu ES struktūrās. Mums, kā sacīja I.Ķezbers, tas nāktu tikai par labu.

Sesijas laikā bijis izjūtams mudinājums cieši sadarboties tieši Eiropas mazajām valstīm — iepretī Krievijai, Vācijai, Francijai, Lielbritānijai. Tāda politiskā filozofija, pēc I.Ķezbera domām, diemžēl nav raksturīga Ziemeļvalstīm.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors