“Mums ir gandarījums par šo vizīti” —

Saeimas priekšsedētāja Ilga Kreituse par Polijas Senāta maršala Adama Struzika vizīti

Noslēdzoties Polijas Republikas Senāta maršala Adama Struzika vadītās delegācijas oficiālajai divu dienu vizītei Rīgā, Saeimas namā bija sarīkota preses konference, kurā piedalījās abu valstu parlamentu spīkeri, kā arī PR vēstnieks Latvijā Jaroslavs Lindenbergs. Vispirms vērtējumu šai vizītei sniedza Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

— Runājot par Polijas Senāta maršala vizīti Latvijā, es gribētu izteikt ļoti lielu gandarījumu par to. Tas nav saistīts tikai ar tiem ārpolitikas jautājumiem, ko mēs pārrunājām,— par problēmām, kas attiecināmas uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, par to, kā mēs tās varētu risināt, kas mums šajā ziņā ir kopīgs un kas atšķirīgs. Tas ir saistīts arī ar problēmām, kas mums kā divām valstīm savstarpēji risināmas. Tie galvenokārt ir divi problēmu bloki — pirmkārt, ekonomiskās attiecības, otrkārt, poļu tautības iedzīvotāji, Polijas pilsoņi Latvijā un latvieši Polijā.

Pēc tam runāja Adams Struziks:

— Es vēlreiz pateicos Kreituses kundzei par mūsu delegācijas uzaicināšanu uz Rīgu. Nesen šādu starpparlamentu līmeņa vizīti Polijā veica arī Latvijas parlamenta pārstāvji.

Mana vizīte bija koncentrēta uz dažu svarīgāko jautājumu apspriešanu. Pirmais jautājumu bloks reducējās uz mūsu līdzdalību Eiropas struktūrās, Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas blokā. Otra jautājumu sfēra skāra savstarpējās ekonomiskās attiecības. Trešā joma, kam mēs pievērsāmies, ir saistīta ar šeit dzīvojošajiem mūsu tautiešiem, poļiem, no kuriem daļai ir Latvijas pilsonība un daļai nav. Bija runa par šī jautājuma tālāku risināšanu un kopsaucēju atrašanu.

Jautājumu, kas skar poļus, visu, kas saistīts ar viņu klātbūtni šeit, risināšana bieži vien ir bijusi pāri mūsu spēkiem. Proti, Polijas un Latvijas attiecības ir bijušas dažādu traktātu, paktu un karu rezultāts. Bet šie jautājumi ir jārisina, jo poļiem noteikti vajadzētu būt savai vietai šajā sabiedrībā. Diemžēl brīžiem viņi jūtas kā otrās šķiras pilsoņi. Tajā pašā laikā es gribu vēlreiz izteikt ļoti lielu pateicību Latvijas valsts institūcijām par labvēlīgo attieksmi pret maniem tautiešiem, par viņiem doto iespēju apgūt savu dzimto valodu. Vairāk nekā 700 jauno cilvēku mācās poļu skolā un saņem izglītību, kas viņiem ļoti nepieciešama kā poļiem. Es izsaku cerību, ka šiem jaunajiem cilvēkiem neapšaubāmi būs iespēja apgūt mācības valsts valodā, iegūstot izglītību arī savas nācijas valodā — poļu valodā. Ka viņiem tiks dotas iespējas mācīties gan šeit, gan arī ārzemēs. Un tas ir tas, kā dēļ mēs būtībā šeit esam.

Uzskatām Latviju par draudzīgu kaimiņvalsti. Mūs vieno Baltijas jūra, un mēs kopīgi darbojamies Baltijas jūras valstu reģiona padomē. Tādējādi mēs panākam lielāku sapratni, palielinām sadarbības iespējas. Turklāt jautājumi, kas varētu būt problemātiski un kam jārod risinājums, manuprāt, ir nokārtojami ar labvēlīgu savstarpēju sapratni, bez jebkādiem ļauniem nodomiem. Un tas abām pusēm ir ļoti svarīgi.

Cits jautājumu bloks, par ko mēs, protams, runājām, skar palīdzību Latvijai, atbalstu tai dažādās starptautiskajās organizācijās. Ņoti svarīgs moments ir Latvijas un Polijas brīvās tirdzniecības līguma parakstīšana no valdību pārstāvju puses. Es darīšu visu, lai pārliecinātu Polijas Republikas premjeru pēc iespējas ātrāk sagatavot visu nepieciešamo, lai šis līgums tiktu parakstīts jau šogad. Tas veicinātu Latvijas iestāšanos CETA, kurā arī mēs esam ieinteresēti iestāties. Tas sekmētu arī apgrozījuma palielināšanos tirdzniecībā starp Poliju un Latviju. Te nenoliedzami liela loma ir tām 214 poļu firmām, kas pašlaik darbojas Latvijas tirgū.

Vēl viens aspekts attiecībā uz poļu minoritāti Latvijā. Ir radusies tāda ideja, kas paredz iespēju izveidot Rīgā vienā ēkā gan poļu skolu, gan kultūras centru, gan poļu, ja tā varētu teikt, satikšanās centru. Tas veicinātu poļu integrāciju latviskajā vidē, lai viņi šeit justos daudz labāk un brīvāk. Svarīga būtu arī humanitārā palīdzība šeit dzīvojošajiem poļiem. Poļu žurnālisti šajā ziņā varētu nodarboties ar reklāmu Polijā. No savas puses apsolu, ka mēģināšu tikties ar uzņēmējiem Polijā un lūgšuu viņus sniegt humanitāra rakstura palīdzību šeit dzīvojošajiem poļiem. Šajā sakarā Saeimas priekšsēdētājas kundze vakar izteica interesantu ideju, ka Varšavā nepieciešama Latvijas vēstniecības ēka, bet šeit nepieciešama poļu skolas ēka. Un te labi varētu palīdzēt biznesa pasaules pārstāvji.

Uz “LV” jautājumu par iespējām beidzot aizpildīt “baltos plankumus” Latvijas un Polijas kopīgajā vēsturē, kas aizsākās 16.gadsimta vidū, Ilga Kreituse atbildēja:

— Tas ir jautājums, ko mums neizdevās pārrunāt, jo bija pārāk maz laika. Bet jūs aizskārāt priekš manis sāpīgu punktu! Mūsu universitātei gan ir ļoti cieši sakari ar Toruņas universitāti. Bet pašlaik, cik man zināms, Latvijas vēsturnieku vidū arvien vairāk nobriest ideja izveidot Austrumeiropas institūtu. Mēs šo ideju apspriedām ar Havela kungu, kad viņš bija Latvijā, jo Prāgā Kārļa universitātē šāds institūts veiksmīgi darbojas. Austrumeiropas institūts būtu saistīts arī ar Polijas Republiku.

Ja nekas nemainīsies un man kopā ar kolēģiem izdosies šī iecere, mēs varētu sākt tādu darbu aiznākamajā mācību gadā. Bet par to mēs spriedīsim nākamajā tikšanās reizē.

Adams Struziks piebilda: “Kaut arī pētu citu dzīves jomu, esmu cilvēks, kas atbalsta arī vēstures zinātni. Ideja ir lieliska. Domāju, ka arhīvos Rīgā, Tallinā un noteikti Viļņā var atrast unikālus materiālus, kas gadu desmitiem un daudz ilgāk ir gulējuši neaiztikti. Domāju, ka ne viens vien ļoti labs darbs tieši vēstures jomā varētu tapt šādā veidā. Šajos arhīvos nedaudz ir racies arī Polijas vēstnieks Latvijā un tur atradis bezgala interesantas lietas.”

Jaroslavs Lindenbergs: “Jau 1994.gadā ar mūsu vēstniecības palīdzību Polijas un Latvijas valsts arhīvi parakstīja līgumu par savstarpējo sadarbību — informācijas un dokumentu apmaiņu. Neapšaubāmi, tas ir ļoti svarīgi, jo varēs atrast ļoti daudz interesantu materiālu par abu mūsu valstu vēsturi. Čpaši, ja runa ir par pēdējiem 50 gadiem. Šie jautājumi tad vispār netika skarti, jo padomju iekārta nebija ieinteresēta, lai kāds atrastu tos vēstures materiālus, kas liecina par Latvijas un Polijas savstarpēju saistību. Tāpēc domāju, ka tieši šajā aspektā ir ļoti svarīgi attīstīt savstarpējās attiecības.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu
redaktors

Polijas Senāta maršals Adams Struziks tiekoties ar Latvijas poļu sabiedrības pārstāvjiem

Adams Struziks pie ekonomikas ministra Guntara Krasta, un pie ārlietu ministra Valda Birkava, parakstoties Ārlietu ministrijas viesu grāmatā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"