NO VALSTS PREZIDENTA UN MINISTRU PREZIDENTA REDZESPUNKTA

Abu prezidentu tandēms

Piektdien, 31. maijā, rīta pusē Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ministru prezidenta Andra Šķēles kārtējā ikmēneša tikšanās. Tūdaļ pēc stundu ilgās sarunas turpat Rīgas pils Valsts svētku zālē tika sarīkota preses konference ar abu prezidentu piedalīšanos, kuras izklāstu publicējam nesaīsinātā veidā.

Vispirms žurnālistus uzrunāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Šajā mums ļoti svarīgajā un svinīgajā zālē šoreiz, varētu sacīt, ir vietēja rakstura notikums. Parasti mēs šeit ar jums esam tikušies ārzemju viesu valsts vizīšu laikā.

Šodien gribu informēt jūs par nupat notikušo manis un Ministru prezidenta tikšanos, kuras laikā mēs apspriedām šobrīd aktuālākos jautājumus. Mazliet pavērtējām, kas ir paveikts pēdējo mēnešu laikā un kāda veidojas iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija. Un kāda varētu būt mūsu turpmākā rīcības taktika un stratēģija valsts interesēs.

Ja runājam par pozitīvajiem momentiem, ko es gribētu uzsvērt pēc mūsu sarunas, jāatzīst, ka ir uzlabojies stāvoklis ar budžeta ieņēmumiem un samazinājies deficīts. Šī tendence mani iepriecina. Otrkārt, man ir radies iespaids, ka arvien labāka kļūst parlamenta un Ministru kabineta sadarbība, kā rezultātā likumu pieņemšana, apspriešana un izskaidrošana iegūst konstruktīvu, skaidru un saprotamu perspektīvu. Un es gribētu izteikt cerību, ka nākotnē likumu pieņemšana varbūt ritēs daudz operatīvāk, pamatotāk un lietišķāk, nekā tas dažkārt ir bijis. Manuprāt, ļoti svarīgas ir tās aktivitātes, ko Ministru kabinets ir uzsācis pēdējo mēnešu laikā jautājumos, kas saistīti ar privatizāciju, ar ieņēmumu palielināšanu, ar kārtības ieviešanu uz robežas. Man liekas, ka ļoti būtiski ir akcentēt tos jautājumus, kas saistās ar triju Baltijas valstu sadarbību, ar to partnerību integrācijai. Un ir ļoti svarīgi, lai tuvākajā laikā tiktu risināti jūras robežu, muitas sakārtošanas un robežapsardzības jautājumi, lai tiktu risināti arī jautājumi, kas saistās ar Baltijas valstu teritorijas ārējās robežas apsardzi un kontroli.

Runājot par negatīvo, mani ļoti uztrauc jautājums par īres maksām. Es šeit negribētu piekrist Ministru prezidentam, ka mēs esam gatavi un ka mēs varam palielināt īres maksas jau tuvākajā laikā. Domāju, ka šeit mums vajadzētu izvērst plašāku ekonomiskās darbības programmu, apsverot, par ko maksājam, no kā maksāsim, ko tas ietekmēs. Pretējā gadījumā var iznākt tā, ka ar tiem latiem, ko mēs pieliekam klāt pie pensijām, pensionārs varbūt pat nespēs nosegt tos papildu izdevumus, kas veidotos līdz ar īres maksas paaugstināšanu.

Kas attiecas uz privatizāciju, domāju, ka šajā gadā ir jāveic pamatpasākumi, lai runām par privatizācijas nelikumībām, par privatizācijas lēno gaitu, par sertifikātu neizmantošanu beidzot vairs nebūtu pamata. Ar gandarījumu pieņēmu Ministru prezidenta priekšlikumu pašam praksē pārliecināties, kādas ir iespējas sertifikātu izmantošanā un kā to var izdarīt jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs.

Bezdarbs, Latvijas lauki un zemnieku liktenis. Tas bija jautājums, par ko mēs padiskutējām mazliet ilgāk. Faktiski es šodien neguvu pilnīgu atbildi attiecībā uz perspektīvām bezdarba samazināšanā laukos un lauku attīstībā. Varbūt tas ir izskaidrojams ar to, ka šajās dienās uzsāk darbu jaunais zemkopības ministrs. Ar lielu interesi sekošu līdzi jaunā ministra darbībai. Domājams, ka tuvākajās dienās man būs tikšanās arī ar Zemkopības ministrijas vadību, lai šos jautājumus aplūkotu varbūt vēl detalizētāk.

Pēdējā laikā ļoti aktuāls ir kļuvis akcīzes nodokļa jautājums, par ko mēs arī mazliet apmainījāmies ar viedokļiem. Arī par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu masu medijiem, kur, es domāju, tiks pieņemts pareizais lēmums, jo demokrātijas principu īstenošana, manuprāt, šobrīd ir daudz svarīgāka nekā viens otrs cits gluži pragmatisks ekonomiska rakstura jautājums. Esmu pārliecināts, ka šajā procesā Ministru kabinetam ir ļoti progresīva izpratne.

Pēc tam savus viedokļus un apsvērumus izteica Andris Šķēle:

— Šī bija kārtējā ikmēneša tikšanās ar Valsts prezidentu un otrā reize, kad mēs saskaņā ar mūsu vienošanos arī sniedzam preses konferenci. Domāju, ka Valsts prezidents diezgan precīzi informēja par, viņaprāt, svarīgākajiem jautājumiem, ko viņš vēlējās ar mani apspriest.

Ir pagājuši pieci manas valdības darba mēneši. Gribu teikt, ka vieglas dienas nav bijušas un es arī negaidu tās turpmāk. Acīmredzot jebkuras ilūzijas ir pirmais, kas mums jānoliek malā, ir jāatrota piedurknes, ir jāstrādā. Esmu uz to orientējis valdību. Ir vajadzīgs laiks, ir vajadzīga stabilitāte valstī.

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Es, protams, esmu arī pieņēmis tās piezīmes, tās bažas, ko pauda Valsts prezidents par vairākiem jautājumiem, kas skar plašus tautas slāņus. Un tomēr ir arī pozitīvas lietas, kas, manuprāt, ir ar neatgriezenisku efektu. Es ceru uz to. Piemēram, vakar Latvijas Banka kārtējo reizi ir pazeminājusi refinansēšanas likmi, un tā tagad ir 15 procenti. Man stājoties šajā amatā, tā bija virs 27 procentiem. Mēs esam spējuši samazināt valsts budžeta deficītu. Šobrīd tas pamatbudžeta daļā ir tikai 15 miljoni latu, turpretī atbilstoši likumā apstiprinātajai normai tas šodien varētu būt aptuveni 25 miljoni.

Pēc savu kolēģu publikācijām varat pārliecināties, ka ir veikti pasākumi arī noziedzības apkarošanā. Vairākām noziedzīgās pasaules autoritātēm ir izvirzītas apsūdzības. Vairākos gadījumos ir pieprasīta ārpus Latvijas atrodošos aizdomās turēto cilvēku izdošana. Tas viss ir lēns, bet noteikts darbs.

Es esmu priecīgs par to, ka vakar Saeima izteica uzticību jaunajam zemkopības ministram. Domāju, ka tas, ko mēs spēsim no valdības puses papildus vēl izdarīt jau šovasar laukos, spēs mazināt šo bezdarbu, šo spriedzi un nenoteiktību, kas cilvēkos virmo, ja nav zināma precīza nākotnes prognoze, kādā veidā valsts attīstīsies, ko darīs, uz ko jāorientējas mūsu uzņēmējiem.

Tāpat arī, lai novērstu nevajadzīgus satraukumus privatizācijas jautājumos, kas ir konsekvents manas valdības kurss, esmu aicinājis prezidentu arī pašam piedalīties, neturēt savus sertifikātus, kā saka, pūrā, ieguldīt tos kādā uzņēmumā. Pašlaik publiskajā piedāvājumā ir pietiekami daudz labu, pelnošu uzņēmumu. Mēs esam būtiski paātrinājuši arī dzīvokļu privatizāciju. Šobrīd Rīgā jau ir pirmie nami, kur privatizētie dzīvokļi nonāk privātpersonu rokās. Tas viss, ceru, izkliedēs nevajadzīgas neizpratnes ap privatizācijas jautājumiem.

Vēl man jāsaka, ka, beidzoties manai šodienas sarunai ar Gunti Ulmani, esmu paudis viņam atbalstu Valsts prezidenta vēlēšanās — tāpat kā lielākā daļa Latvijas tautas. Esmu pārliecināts, ka varu ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani arī turpmāk saistīt valdības stabilitāti un valsts attīstību, viešot cilvēkos pārliecību, atraisīt viņus nākamajiem smagiem darba cēlieniem nākotnē, lai Latvija kļūtu par pārticīgu, civilizētu Eiropas valsti.

Tad sekoja žurnālistu jautājumi un abu prezidentu atbildes uz tiem.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat vakar, 30.maijā, Saeimā radušos situāciju, ka viena no valdību veidojošajām frakcijām ir nolēmusi ierosināt izteikt neuzticību aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam?

A.Šķēle: — Nu, ko lai dara, šī valdība patiešām ir plaša politisko partiju spektra pārstāvēta un atbalstīta. Jautājums par Krastiņa kungu, kas vakar pirmo reizi tika izvirzīts Saeimā, saistīts ar likumu par obligāto dienestu. Domāju, ka mēs šo jautājumu atrisināsim, uzlabojot šo likumprojektu uz otro lasījumu, ņemot vērā kristīgo demokrātu izteiktās piezīmes. Un tas nekādā veidā nekļūs par kaut kādu problēmu valdībai vai aizsardzības ministram Krastiņam. Mēs ļoti rūpīgi šobrīd strādājam arī pie valsts aizsardzības koncepcijas tālākas uzlabošanas. Tas ir tāds pārejas brīdis ar šo likuma apspriešanu un dažādiem viedokļiem. Un es nekādā ziņā nevaru sacīt, ka tas varētu vājināt valdības stabilitāti.

G.Ulmanis: — Es negribētu plašāk komentēt šo konkrēto gadījumu, bet aicināt Saeimas deputātus un valdības locekļus, ja viņi mani šajā reizē sadzird, nesaistīt uzreiz jebkuru jautājumu, kas risināms normālā kārtībā, ar kāda cilvēka atbilstību ieņemamajam amatam. Es pilnīgi atbalstu Andreja Krastiņa darbības programmu un rīcību savā amatā un uzskatu, ka šeit nevarētu būt nekādas problēmas ar valdības pastāvēšanu.

Jautājums: — Pirmdien, 3.jūnijā, gaidāma kaimiņvalsts Zviedrijas premjerministra vizīte Rīgā. Varbūt Šķēles kungs varētu pateikt, kādi būs tie svarīgākie jautājumi, ko viņš ar Jēranu Personu apspriedīs — īpaši biznesa un ekonomiskās sadarbības jomā.

A.Šķēle: — Ar Zviedrijas premjerministru tikāmies jau Visbijā. Jāteic, ka Zviedrijas atbalsts Latvijai vienmēr ir bijis pietiekami noteikts un arī saimnieciskie kontakti ir bijuši ar pieaugošu tendenci. Protams, pēdējā laikā bijušas arī zināmas negācijas, kas saistījās ar dažu Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumu neveiksmīgu darbību, piemēram, ar “Baltic Terminal”.

Esmu pārliecināts, ka mēs atklāti izrunāsim šos jautājumus, lai novērstu jebkuras nevajadzīgas spriedzes un lai valdībām nebūtu jāturpina iesaistīties saimnieciskos strīdos starp uzņēmējiem. Kā esmu informēts, tagad šo strīdu ekonomiskos un juridiskos aspektus ļoti rūpīgi analizē Privatizācijas aģentūra. Mēs zviedru pusei piedāvāsim vislabāko, visveiksmīgāko risinājumu, kāds atbilst mūsu likumiem. Pārējie jautājumi iepriekš jau ir rūpīgi gatavoti Ārlietu ministrijā. Tā būs normāla, lietišķa, ja tā var sacīt, ikdienišķa tikšanās.

Jautājums: — Ulmaņa kungs, jūs sacījāt, ka esat nolēmis personīgi piedalīties privatizācijas procesā. Vai varat atklāt, kuru uzņēmumu privatizācijā jūs būtu ar mieru piedalīties?

G.Ulmanis: — Jā, mēs šodien runājām par šo jautājumu kompleksi. Ja es pareizi atceros, tika pieminēti trīs uzņēmumi — “Lode”, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca un “Staburadze” Rīgā. Kur un kā tas viss notiks, man vēl pašam nav skaidrs. Domāju, ka tuvākajās dienās jūs to uzzināsiet. Un domāju, ka jums arī būs iespēja sekot līdzi šim procesam. Nekas netiks darīts slepeni, aizklāti vai nevienam nezinot.

A.Šķēle: — Varu vienīgi piebilst, ka sertifikātu ideja varbūt no tīri ekonomiskā viedokļa bieži vien tiek vērtēta kā ne vienmēr labākā. Bet tomēr ļoti daudzas postsociālisma valstis pārejas laikā to ir uzsākušas īstenot. Arī mūsu valstī tika nolemts pielietot sertifikātus. Un es esmu pret to, ka šī ideja kaut kādā veidā turpmāk tiktu diskreditēta. Tādēļ valdība veic noteiktus soļus, lai pieaugtu publisko piedāvājumu iespējas, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu piedāvāti pelnīt spējoši uzņēmumi. Piemēram, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca šobrīd strādā ar pilnu jaudu un pat nespēj apmierināt visus pasūtījumus. Protams, jebkurā uzņēmumā vienmēr ir kaut kādas problēmas. Tāpat es domāju, ka slavenās konditorejas fabrikas “Staburadze” vārds neprasa komentārus. Nedrīkstam tālāk diskreditēt šo privatizācijas un sertifikātu ideju, iedzīvotājiem piedāvājot tikai mūrus, izdauzītus logus vai izlauztas durvis. Mēs piedāvāsim visus pelnīt spējošos uzņēmumus pietiekami lielā proporcijā publiskajā piedāvājumā.

Jautājums: — Pirms pāris mēnešiem Šķēles kungam vaicāju par informācijas tehnoloģijas attīstību Latvijā. Kā var saprast, tagad šīs lietas esot mazliet pavirzījušās uz priekšu, un valdībā esot cilvēki, kas ar šo jautājumu nodarbojas. Vai varat pateikt, kādos virzienot viņi strādā un kā attīsta šo informācijas tehnoloģijas koncepciju Latvijai?

A.Šķēle: — Jūsu uzdotais jautājums ir ļoti būtisks. Stājoties šajā amatā, man ar nožēlu nācās konstatēt, ka ļoti nozīmīgām valsts institūcijām nav vienotas valsts nozīmes datu un reģistru bāzes un nav nodrošināta savstarpēja apmaiņa ar informāciju, ka attiecīgajām valsts institūcijām nav dota iespēja ekspluatēt šīs datu bāzes, izmantot šos tīklus. Mēs zinām, kāds stāvoklis bija uz robežas, Valsts ieņēmumu dienestā, Uzņēmumu reģistrā. Mana rīcība attiecībā uz Uzņēmumu reģistru jau bija aprakstīta, un zināmas izmaiņas tur noteikti notiek. Es pats piedalos katrā Informācijas padomes sēdē, bieži vien pārņemot tajās vadību no satiksmes ministra. Jo mans uzstādījums ir tāds, ka līdz 1.jūlijam pirmajam datu banku tīklam Latvijā jābūt iedarbinātam. To no Saeimas tribīnes esmu teicis arī deputātiem. Ceru, ka šis termiņš tiks ievērots, gandrīz esmu par to pārliecināts.

Mēs arī tagad pirmo reizi iestrādājam Satiksmes ministrijas nolikumā šo ļoti svarīgo funkciju — informātiku. Valstij jāstrādā pie informātikas likumdošanas, pie informācijas aizsardzības lietām. Domāju, ka, nesakārtojot šos jautājumus un bez manas personīgas līdzdalības, to risināšanā vismaz kādu laiku mēs nevarēsim pietiekami ātri attīstīties tālāk. Mēs daudz ko jau esam nokavējuši, un tādēļ varbūt Latvijas valsts ir zaudējusi daudzus simtus miljonu naudas.

Jautājums: — Šķēles kungs, kas ir pamatā jūsu pārliecībai, ka Ulmaņa kungs arī turpmāk varēs sekmīgi veikt Valsts prezidenta pienākumus?

A.Šķēle: — Es sacīju, ka lielākajai daļai tautas ir šāda pārliecība, bet droši vien ir arī citi viedokļi. Es domāju, ka pašreizējais Valsts prezidents ir spējis sevi parādīt arī kritiskās situācijās, sarežģītu politisku lēmumu pieņemšanas gadījumos. Domāju, ka Guntis Ulmanis nav cilvēks, kam piemīt kaut kādi stereotipi. Domāju arī, ka tajā sarežģītajā situācijā, kāda izveidojās pēc sestās Saeimas ievēlēšanas, viņa rīcība bija pietiekami noteikta un konstruktīva. Viņš spēja atrast tos risinājumus, kas galu galā ļāva Latvijā izveidoties darba spējīgai valdībai, saskaņot politisko spēku intereses šajā nolūkā. Manuprāt, tas jau ir pietiekami un pārliecinoši, ka Valsts prezidents ir rīcības un lēmumu spējīgs brīžos, kad tauta no viņa gaida šādus lēmumus. Domāju, ja turpmāk pastāvēs šis tandēms, kāds šobrīd ir sācis veidoties starp mani un Valsts prezidentu, tas varētu sekmēt Latvijas iziešanu no zināmas ekonomiskās krīzes. Un daudz skarbu vārdu, ko esmu veltījis mūsu valsts ekonomikai, varētu varbūt pēc kāda laika tikt mīkstināti no manas puses, ja šī sadarbība būs tikpat laba un turpinās uzlaboties.

Jautājums: — Andra Šķēles valdība uzsāka darbu ar ļoti spēcīgu Ministru prezidenta biedru institūciju. Tagad viena Ministru prezidenta biedra vairs nav. Vai tas norāda uz to, ka šī institūcija nav bijusi tik nozīmīga, kā bija iecerēts? Kā jūs vispār vērtējat tās darbu?

A.Šķēle: — Ministru prezidenta biedru skaits ir saglabājies. Dilbas kungs, būdams apstiprināts par zemkopības ministru, ir aicināts strādāt arī Ministru prezidenta biedra postenī. Tādējādi uzsverot zemkopības ministra un lauksaimniecības lielo lomu mūsu tautsaimniecībā kopumā. Vēlreiz atkārtoju, ko esmu teicis jau pirmajās dienās pēc iecelšanas šajā amatā, — Ministru prezidenta biedru institūcija šobrīd ir vajadzīga, lai šajā sarežģītajā koalīcijas valdībā, ko veido seši dažādi politiskie spēki, mēs spētu līdzsvaroti risināt visus jautājumus, kas, dabiski, dažādu pretrunu gadījumos vienmēr ir jāsaskaņo. Domāju, ka šī institūcija pagaidām strādā.

G.Ulmanis: — Es piekrītu Šķēles kungam.

Jautājums: — Vēlreiz par informācijas tehnoloģiju. Kas tas būs par tīklu, ko cerat ar 1.jūliju ieviest? Vai tas nozīmē, ka visa Latvijas valdība, vismaz svarīgākās ministrijas, atradīsies “Internet” tīklā? Un vai ar valdības atbalstu netiks paplašināti Latvijas maģistrālie sakari ar ārzemēm, kas ir ļoti būtiski?

A.Šķēle: — Šī tīkla ieviešana ir sadalīta vairākos etapos. Pirmajā etapā izveidojams attiecīgu datu pārraides tīkls starp muitas galvenajiem posteņiem, mūsu galvenajām muitas artērijām, tas ir, Ainažiem, Grenctāli, Terehovu, Rīgas ostu, Valsts ieņēmumu dienestu, robežsargiem un ekonomisko policiju. Šai informācijas kustībai šajos tīklos ir jābūt nepārtrauktai, “on–line” režīmā, kas ļauj jebkurā brīdī redzēt kustību, kas notiek pāri robežām, kādas izmaiņas ir Valsts ieņēmumu dienestā, kādus robežas škērsošanas gadījumus ir fiksējuši robežsargi. Katrā ziņā jāpanāk, lai visa informācija, kas saistīta ar šiem jautājumiem, vienmēr būtu papildus pieejama citām kompetentām administratīvajām iestādēm, lai jebkuram negodīgam cilvēkam vienmēr būtu bailes, ka par viņa rīcību tajā pašā brīdī var kļūt zināms vēl vismaz trīs citās valsts institūcijās.

Otrais etaps jau būs plašāks. Runa ir par Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra un Nodokļu maksātāju reģistra kopēja datu pārraides tīkla izveidošanu un tā sajūgšanu kopā attiecīgās pielaides ietvaros ar pirmo datu pārraides tīklu. Tad, protams, nodrošināma iespēja pieslēgties šim tīklam arī man kā valdības vadītājam, Saeimas vadībai, Valsts prezidentam un citām institūcijām, lai varētu sekot līdzi tam, kas notiek.

Iesaistīšanās “Internet” Latvijā tiek visādā veidā stimulēta. Pašlaik darbojas ļoti daudzas labas programmas. Viena no tām tiek attīstīta Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros. Es būtu ļoti priecīgs, ja mums šogad izdotos katru no lielākajām skolām nodrošināt ar vienu pieslēgumu “Internet” un ar attiecīgu tehnisko aprīkojumu, kas mūsu jaunajai paaudzei un pedagogiem paplašinātu apvārsni un iespējas plašajā informācijas plūsmā, ko piedāvā pasaule. Šobrīd informācija varbūt ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, ja mēs runājam par tādām lietām kā pasaules ekonomikas globalizācija, valstu sadarbība, arī drošība.

Jautājums: — Nupat ir domāts par to, lai cilvēki no austrumiem varētu vienkāršāk nokļūt pie mums atpūsties un ārstēties. Sakiet, lūdzu, vai ir vēl kaut kas padomā, lai stimulētu Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstību?

A.Šķēle: — Jautājumi par kūrortu, ne tikai Jūrmalas kūrortpilsētas, attīstību un tūrisma attīstību kopumā Latvijā ir bijuši atstāti novārtā. Šī ir industrijas nozare — es nevairos lietot vārdu industrija, jo tagad pasaulē tā šī nozare darbojas. Diemžēl Latvijā runāt par industriju — šī vārda labākajā nozīmē — šajā sektorā mēs nevaram. Tas ir bijis šauras mājamatniecības darbības stils.

Jautājumi, kas saistās ar tūristu iebraukšanu, arī ar biznesa cilvēku iebraukšanu, ir būtiski. Kā zināt, vakar diemžēl paliek neizskatīts jautājums par gada vīzām biznesa pārstāvjiem. Latvija vēl arvien ir valsts, kas nespēj biznesmeņiem, kam šeit ir uzņēmumi vai veicama saimnieciska darbība, piedāvāt gada vīzas. Tāpat mēs papildus izskatīsim iespējas, lai transporta sakari — gan jūras sakari, gan arī aviācijas iespējas, kādas Latvija varētu piedāvāt vairāk nekā jebkura kaimiņvalsts (dažādus čarterreisus un visu pārējo), — sekmētu tūristu iebraukšanu Latvijā. Tas ir slikti, ka mums pašlaik nav prāmja satiksmes ar Zviedriju, ka nav regulāras satiksmes ar Somiju. Tā ir zaudēta nauda. Šeit ir daudzas paralēlas aktivitātes, kas jāveic un par kurām patlaban tiek runāts valdībā, gan Satiksmes ministrijai, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Šos jautājumus ir ņēmis savā pārraudzībā Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers.

Jautājums: — Šķēles kungs, vai tiks ieviests imigrācijas lietu valsts ministra postenis? Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

A.Šķēle: — Šo jautājumu izvirzīja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Pirmās pārrunas valdību veidojošo frakciju sadarbības padomē par to ir notikušas. Uz zināmu laiku jautājuma izlemšana ir atlikta. Es esmu pret to, ka valdībā tiktu palielināts ministru skaits. Domāju, ka varbūt ir iespējams arī esošā ministru skaita ietvaros atrast iespēju izveidot šādu valsts ministra posteni. Katrā ziņā par to tiks runāts nākamajā mēnesī. Šis nav tas jautājums, kas būtu īpaši jāsasteidz. Ir arī daudzas funkciju neloģiskas sadales lietas, piemēram, Naturalizācijas pārvalde atrodas Tieslietu ministrijas pakļautībā, bet imigrācijas dienests — Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Manā uztverē, daudzas funkcijas varētu apvienot un racionalizēt, to esmu formulējis arī attiecīgajiem ministriem. Kā tas notiks, pašlaik nevaru pateikt, jo tas ir viens no jautājumiem, kas ir fiksēts politisko partiju vienošanās protokolā, sastādot šo valdību. Jebkuri jautājumi tieši šajā lietā ir jāsaskaņo pēc konsensa principa. Kamēr viedoklis nav saskaņots, es neko vairāk jums pateikt nevaru.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"