SVĒTKI UN GODADIENAS

Domājot par Itāliju

Svētdien, 2. jūnijā, savus valsts svētkus — Nacionālo dienu — svinēja Latvijai draudzīgā Itālijas Republika.

Itālija ar savu 301 tūkstoti kvadrātkilometru teritorijas ir gandrīz piecas reizes lielāka par Latviju, un Itālijā ir apmēram 25 reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā. Taču Itālija ir ne tikai viena no lielākajām valstīm Eiropā, tās valstiskums ir viens no senākajiem pasaulē. Jau 2. un 1. gadu tūkstotī pirms Kristus tagadējās Itālijas teritorijā dzīvoja senitāļu ciltis. Jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus radās senās Romas antīkā civilizācija ar tās augsti attīstīto kultūru. Viens no smagākajiem periodiem Itālijas vēsturē bija viduslaiki, kad tā bija sašķēlusies daudzās sīkās valstiņās, kas sevi novājināja savstarpējos karos. Iekšējo nesaskaņu dēļ Itālija nespēja sekmīgi pretoties arī Spānijas, Austrijas, Francijas un citu ārvalstu armijām.

18. gadsimtā valstī sākās spēcīga nacinālpatriotiska kustība par Itālijas nacionālo atbrīvošanu un politisko apvienošanos, kas noslēdzās ar Itālijas konstitucionālas monarhijas nodibināšanu 1861. gadā. Pēc desmit gadiem par valsts galvaspilsētu tika pasludināta Roma.

Smagus pārbaudījumus un lielus zaudējumus Itālija piedzīvoja mūsu gadsimtā, jo bija aktīvi iesaistījusies abos pasaules karos. Pirmā pasaules kara laikā Itālija bija Antantes pusē un, karam beidzoties, saskaņā ar Senžermēnas miera līgumu ieguva Triestu un vēl dažus citus strīdīgus apgabalus. Otrajā pasaules karā Itālija bija fašistiskās Vācijas aktīvāka sabiedrotā un guva relatīvi lielus panākumus kara pirmajos gados. Taču jau 1943. gada jūlijā Sicīlijā izcēlās amerikāņu un angļu karaspēks. 25. jūlijā Itālija izstājās no kara. Valstī tika gāzts fašistiskais Musolīni režīms, pats duče tika arestēts. Šis pavērsiens ievadīja jaunu dramatisku notikumu sēriju Itālijā. Hitlera specvienības vīri Oto Skorceni vadībā sekmīgi veica pārgalvīgu Musolīni atbrīvošanas operāciju, bet Itālijas ziemeļu daļā iegāja hitleriskās Vācijas armija.

Itālija no fašistu okupācijas tika atbrīvota tikai 1945. gada aprīlī, kad valstī notika plaša tautas sacelšanās. Būtisku palīdzību amerikāņu, angļu un arī itāļu armijai kopīgajā cīņā pret Vērmahta daļām sniedza arī itāļu partizāni. Itālijā beidzot iestājās miers. 1946. gada 2. jūnijā itāļu tauta referendumā nobalsoja par republikānisku iekārtu savā valstī.

Liela nozīme valsts ekonomikā ir mašīnbūves, elektroniskajai un ķīmiskajai rūpniecībai. Itāļu zemnieki prasmīgi izmanto ideālos dabas apstākļus. Specifiska ekonomikas nozare, kas dod ievērojamus līdzekļus Itālijas valsts budžetam, ir starptautiskais tūrisms. Pēdējos gados aizvien biežāk Itālijas vēsturiski ievērojamākajās vietās un kūrortos var dzirdēt arī latviešu valodu.

Ar Latviju Itālijai ir tradicionāli draudzīgas attiecības. Mūsu valstisko neatkarību Itālija atzina jau drīz pēc tās atjaunošanas 1991. gada augustā, Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Uberto Pestaloca (Uberto Pestalozza) savu akreditācijas rakstu iesniedza 1991. gada 31. oktobrī, tagad viņš pēc atrašanās laika Rīgā ir visvecākais ārvalstu diplomāts. Līdz ar to Uberto Pestaloca ir arī Rīgas diplomātiskā korpusa duajēns.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors