Ministru kabineta noteikumi nr. 185

Rīgā 1996.gada 28.maijā (prot. nr.29. 14 . §)

 Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku

 Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.panta 3.punktu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka pamatmetodiku intelektuālā darba novērtēšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, politiskajās partijās un sabiedriskajos fondos (turpmāk tekstā — "iestādes un uzņēmumi").

2. No budžeta finansējamās iestādēs pamatmetodika intelektuālā darba novērtēšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai jālieto obligāti. Ja intelektuālā darba specifikas dēļ nav iespējams pamatmetodiku lietot pilnībā, uz tās bāzes attiecīgajās ministrijās tiek izstrādātas nozaru un civildienesta metodikas, kuras šīs ministrijas pēc saskaņošanas ar labklājības ministru iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

3. Lai izstrādātu darba samaksas sistēmas no budžeta finansējamās iestādēs, jālieto uz pamatmetodikas vai attiecīgās nozares metodikas pamata izstrādātie intelektuālā darba novērtējumi.

4. Intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodika ir vienota visā valstī, un tā paredzēta dažādu intelektuālā darba veidu novērtēšanai, salīdzināšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai.

5. Intelektuālais darbs ir jebkura darbība, kuru veic ar garīgo spēku (smadzeņu un nervu enerģija) kopumu, lai sasniegtu noteiktu mērķi.

6. Intelektuālais darbs ietver sevī ari tā veikšanai nepieciešamo fizisko piepūli.

7. Lietojot jēdzienu "intelektuālais darbs", tiek uzsvērta darba garīgā būtība.

8. Intelektuālā darba augstākais paveids ir radošais darbs. Radošā darba rezultātā tiek radītas jaunas vai pilnveidotas esošās, uz progresu sabiedrībā virzītas materiālās vai garīgās vērtības. Radošais darbs apvieno intensīvu domāšanu ar jaunu risinājumu un zināšanu meklējumiem un tiem atbilstošu rīcību.

9. Intelektuālā darba satura raksturojums dots Latvijas Republikas profesiju klasifikatora (turpmāk tekstā — "profesiju klasifikators") grupu aprakstos.

10. Intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodika paredz lietot 13 kvalifikācijas kategoriju tīklu ar koeficientu attiecību 1,00:5,29. Kvalifikācijas kategoriju skaitliskie novērtējumi noteikti ar matemātiskās statistikas metodēm, izmantojot ekspertu vērtējumu un analizējot ārvalstīs lietotās intelektuālā darba vērtēšanas sistēmas.

11. Intelektuālā darba novērtēšanai, salīdzināšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai iestādēs un uzņēmumos izveidojamas darba (ekspertu) grupas.

12. Intelektuāla darba novērtēšanai, salīdzināšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai paredzēta analītiskā punktu metode. Vērtēšanas rādītāji atbilstoši to pakāpēm izteikti skaitliskos novērtējumos (punktos). Punktu summa norāda atbilstību attiecīgajai kvalifikācijas kategorijai.

13. Intelektuālā darba novērtēšanas pamatā ir darba saturs un raksturs, nevis darba organizācija konkrētā iestādē vai uzņēmumā. Novērtēts tiek darbs (amats), nevis darba darītājs (amata pretendents).

14. Kvalifikācijas kategoriju skaitliskie novērtējumi doti 1 tabulā.

1 .tabula

Kvalifikācijas kategoriju noteikšanas tabula

Kvalifikācijas kategorija	Koeficients	Vērtēšanas punkti
		no	līdz
1.	5,29	529	_
2.	4,61	461	528
3.	4,02	402	460
4.	3,51	351	401
5.	3,04	304	350
6.	2,64	264	303
7.	2,28	228	263
8.	1,96	196	227
9.	1,70	170	195
10.	1,48	148	169
11.	1,29	129	147
12.	1,13	113	128
13.	1,00	100	112

2. Vērtēšanas rādītāji

15. Intelekmaiā darba (turpmāk tekstā — "darbs (amats)") novērtēšanai, salīdzināšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai paredzēta vērtēšanas rādītāju sistēma. Tā dota 2.tabulā.

2.tabula

Vērtēšanas rādītāju sistēma

Rādītāji		Pakāpju skaits	Maksimālais punktu skaits	Sintezēto rādītāju īpatsvars vērtēšanas rādītāju sistēmā %
sintezētie	elementārie
A. Izglītība un profesionālā pieredze	AI. Izglītība	4	110	28
	A2. Profesionālā pieredze	8	90
B. Darba raksturojums	Bl. Darba sarežģītība	4	115	35
	B2. Garīgā piepūle	6	80
	B3. Sadarbība	4	55
C. Atbildība	Cl. Atbildība par darba norisi un rezultātiem	5	125	37
	C2. Atbildība par lēmumiem	5	130

16. Vērtēšanas rādītāju sistēma sastāv no trim sintezētiem radītajiem (pamatrādītājiem), kuri iedalīti septiņos elementāros rādītājos. Elementāros rādītājus raksturo četras līdz astoņas pakāpes. Pakāpes izteiktas ar punktu skaitu augošā secībā. Pakāpju skaitliskie novērtējumi noteikti eksperimenta rezultātā un doti intervālā no 10 līdz 130 punktiem.

17. Gadījumos, kad darbam (amatam) izvirzītās prasības sastopamas divās blakus esošajās pakāpēs, vērtēšanas objektivitātes dēļ elementārajos rādītājos Bl, B2, B3, Cl un C2 var lietot starppakāpes ar atbilstošajiem starpvērtējumiem, piemēram, ja datoroperatora amats paredz informācijas savākšanu, šķirošanu un kodēšanu (B2.1 pakāpe) un daļēji ari tās apstrādi (B2.2 pakāpe), lietojama starppakāpe. Tās skaitliskais vērtējums nosakāms intervālā no 11 līdz 24 punktiem atbilstoši konkrētā darba īpatsvaram.

18. Darbu (amatu) vērtējot, jāizvēlas tikai viena katra elementārā rādītāja pakāpe.

19. Summējot attiecīgā darba (amata) raksturojošajiem rādītājiem atbilstošo pakāpju punktus, iegūst punktu kopsummu. Pēc tās ar l .tabulas palīdzību nosaka attiecīgā darba (amata) kvalifikācijas kategoriju, piemēram, 150 punktu atbilst 10.kvalifikācijas kategorijai.

3. Vērtēšanas rādītāju lietošana

3.1. Sintezētais rādītājs A. Izglītība un profesionālā pieredze

20. Sintezētais rādītājs A nosaka noteikta darba (amata pienākumu) izpildei nepieciešamo izglītības un profesionālās pieredzes līmeni.

21. Izglītību iegūst mācību procesa, attiecīgajā mācību iestādē apgūstot vispārējās, teorētiskās un profesionālās zināšanas (elementārais rādītājs AI).

22. Profesionālo pieredzi iespējams iegūt tikai praktiskā darbā (elementārais rādītājs A2).

23. Izglītības un profesionālās pieredzes rādītājam jāatbilst starptautiskajā praksē pieņemtajām prasmes līmeņa prasībām. Prasmes līmenis nosaka darba (amata pienākumu) sekmīgai veikšanai nepieciešamo izglītības pakāpi, specializāciju un praktiskā darba pieredzi. Prasmes līmeņa prasības dotas profesiju klasifikatorā, paredzot intelektuālajam darbam ceturto, trešo un atsevišķos gadījumos ari otro prasmes līmeni.

24. Ceturtais prasmes līmenis noteic, ka attiecīgajam darbam (amatam) nepieciešama augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos — ari doktora vai habilitēta doktora zinātniskais grāds. Trešais prasmes līmenis nosaka nepieciešamību pēc augstākās izglītības, atsevišķos gadījumos — pēc vidējās profesionālās izglītības. Otrais prasmes līmenis nosaka nepieciešamību pēc vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības.

25. Visiem intelektuālā darba veidiem ir nepieciešamība nepārtraukti papildināt esošās zināšanas.

3.2. Elementārais rādītājs AI. Izglītība

26. Izglītības līmeni raksturo četras pakāpes (AI tabula)

A1 tabula

Izglītība

Pakāpes	Prasības	Punktu skaits
Al.l	Vidējā vispārējā izglītība	25
A1.2	Vidējā profesionāla izglītība	35
A1.3	Augstākā izglītība	75
A1.4	Zinātniskais grāds	110

26. l. Pakāpe Al.l. Ņemot vēra intelektuāla darba īpatnības, profesiju klasifikators un šis elementārais rādītājs noteic, ka intelektuālā darba veikšanai nepieciešama vismaz vidējā vispārējā izglītība (profesiju klasifikatora ceturtajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, sekretāra, lietveža, bibliotekāra amats). Darbs vērtējams ar 25 punktiem.

26.2. Pakāpe AI.2. Vidējā profesionālā izglītība nepieciešama tādiem darbiem (amatiem), kuru veikšanai bez vispārējām zināšanām jāzin arī konkrētā darba īpatnības (profesiju klasifikatora ceturtajā pamatgrupā, bet atsevišķos gadījumos ari trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, materiālu plānotāja, ražošanas dispečera, laboranta profesija). Minētie darbi vērtējami ar 35 punktiem.

26.3. Pakāpe A1.3. Augstākā izglītība nepieciešama vadītāja amatam un speciālistu profesijām un amatiem (profesiju klasifikatora pirmajā, otrajā un trešajā pamatgrupā klasificētie amati, piemēram, direktora, pārvaldnieka, izpilddirektora, juridiskā dienesta vadītāja, ceļu distances priekšnieka, vecākā meistara, fiziķa, astronoma, meteorologa, tiltu būvinženiera, ēku būvinženiera, kuģu būves mehāniķa, siltumtehnisko iekārtu inženiera amats). Darbs vērtējams ar 75 punktiem.

26.4. Pakāpe A1.4. Zinātniskais grāds paredzams darbiem (amatiem), kuru veikšanai nepieciešama ne tikai augstākā izglītība, bet arī doktora vai habilitēta doktora grāds (profesiju klasifikatora otrajā pamatgrupā klasificētie amati, piemēram, profesora, vadošā pētnieka, pētnieka, docenta amats). Minētie darbi vērtējami ar 110 punktiem.

27. Punktu skaits katrai izglītības pakāpei noteikts, ņemot vērā attiecīgās izglītības pakāpes iegūšanai nepieciešamo laiku, sarežģītību un iepriekšējās sagatavotības līmeni.

3.3. Elementārais rādītājs A2.4 Profesionālā pieredze

28. Vērtējot darbu (amatu), ar profesionālo pieredzi saprotamas zināšanas un prasme, kas iegūta praktiskā darbā. Pieredze veidojas konkrēta darba procesā, izpildot zināmu darba apjomu, analizējot rezultātus un vērtējot lietotās risinājumu metodes.

29. Darbam (amatam) nepieciešamo profesionālo pieredzi nosaka atkarībā no vajadzības rast risinājumus un pieņemt lēmumus noteiktā laikposmā, pamatojoties uz iepriekš iegūto pieredzi un apzinoties, ka risinājumu metodes ir pārbaudītas praksē un ka tās dos labus rezultātus. Vērtējot darbam (amatam) nepieciešamo pieredzi, ņem vērā tikai attiecīgajā profesijā (amatā) vajadzīgo darba stāžu (nostrādāto laiku), nevis kopējo darba stāžu.

30. Elementārais rādītājs "Profesionālā pieredze" tiek sadalīts divos rādītājos:

30.1. darba stāžs profesijā (specialitātē);

30.2. darba stāžs amatā.

31. Darba (amata) vērtēšanai izveidota īpaša tabula. Tās vertikālajās ailēs dots darba stāžam profesijā (specialitātē) atbilstošs novērtējums četrās pakāpēs, bet horizontālajās rindās dots darba stāžam attiecīgajā amatā atbilstošs novērtējums četrās pakāpēs (A2 tabula).

A2 tabula

Profesionālā pieredze

Pakāpes	A2.1 (P)	A2.2 (P)	A2.3 (P)	A2.4 (P)
A2.1 (A)	10	30	50	60
A2.2 (A)	—	40	60	70
A2.3 (A)	—	—	70	80
A2.4 (A)	—	—	—	90

32. Darbu profesija (specialitāte) raksturo nepieciešamas teorētiskās sagatavotības un praktisko iemaņu kopums kādā darba nozarē vai zināšanu sfērā.

33. Darba stāžu profesijā (specialitātē) vērtē šādās pakāpēs:

A2.1 (P) — darbs profesijā (specialitātē) līdz l gadam

A2.2 (P) — darbs profesijā (specialitātē) no l līdz 3 gadiem

A2.3 (P) — darbs profesijā (specialitātē) no 3 līdz 5 gadiem

A2.4 (P) — darbs profesijā (specialitātē) vairāk par 5 gadiem

33.1. Pakāpe A2.1 (P). Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus, kurus var veikt bez pieredzes tūlīt pēc mācību iestādes beigšanas vai kuru veikšanai pietiek ar nelielu pieredzi (profesiju klasifikatora trešajā un ceturtajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, būvtehnikas rasētāja, elektrosistēmu rasētāja, mantziņa, svērāja, rēķinveža, finansista amats)

33.2. Pakāpe A2.2 (P). Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus, kuru veikšanai nepieciešama no viena līdz trim gadiem ilga pieredze profesijā vai specialitātē (profesiju klasifikatora otrajā _un trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, celtniecības inženiera, hidroloģijas būvinženiera, pirmsskolas skolotāja, skolotāja logopēda, datu bāzu inženiera, programmēšanas inženiera, sagādes aģenta, vairumtirdzniecības sagādnieka amats).

33.3. Pakāpe A2.3 (P). Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus, kuru veikšanai nepieciešama no trim līdz pieciem gadiem ilga pieredze profesijā vai specialitātē (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, tehniskā direktora, rīkotājdirektora, datu bāzes analītiķa, sistēmu analītiķa, vispārējās prakses ārsta, traumatologa, docenta, profesora, vadošā pētnieka, pētnieka amats).

33.4. Pakāpe A2.4 (P). Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus, kuru veikšanai nepieciešama vairāk nekā piecus gadus ilga pieredze profesijā vai specialitātē (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, ģenerāldirektora, rektora, valsts inspektora, izglītības inspektora amats).

34. Darbu profesijā (amatā) raksturo profesijas (amata) nosaukumam atbilstošs pienākumu un tiesību kopums, kas saistīts ar organizatorisko, administratīvo un (vai) saimniecisko darbību (saturs tiek noteikts amatu aprakstos).

35. Vērtējot nepieciešamo profesionālo pieredzi, paaugstinātas prasības darba stāžam parasti izvirza iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un to struktūrvienību vadītāju amatiem, ņemot vērā, ka konkrētajā amatā darba stāžs ir iegūts, strādājot līdzīgā amatā citās iestādēs vai uzņēmumos vai ieņemot attiecīgā vadītāja vietnieka amatu.

36. Darba stāžu amatā vērtē šādās pakāpēs:

A2. l (A) — darbs amatā līdz l gadam

A2.2 (A) — darbs amatā no l līdz 3 gadiem

A2.3 (A) —darbs amatā no 3 līdz 5 gadiem

A2.4 (A) —darbs amatā vairāk par 5 gadiem

3.4. Sintezētais rādītājs B. Darba raksturojums

37. Sintezētais rādītājs B vispārinātā veidā raksturo darba sarežģītību, saturu un darba veikšanai nepieciešamo garīgo piepūli. Darba saturs atsegts profesiju klasifikatora atsevišķajās grupās dotajos profesionālās darbības pamatuzdevumos, bet izvērsts un konkretizēts iestādēs un uzņēmumos izstrādātajos amatu aprakstos. Profesionālās darbības pamatuzdevumos un amatu aprakstos apkopoti konkrēti profesiju (amatu) pētīšanas rezultāti. Vērtējot darbu (amatu), tie obligāti jāizmanto.

38. Ir paredzēti trīs elementārie darba (amata) vērtējuma rādītāji: darba sarežģītība (rādītājs Bl), garīgā piepūle (rādītājs B2) un sadarbība (rādītājs B3).

3.5. Elementārais rādītājs Bl. Darba sarežģītība

39. Ar darba sarežģītību saprotamas visefektīvākajai izvirzītā mērķa sasniegšanai lietojamās metodes (paņēmieni), ka ari jaunrades pakāpe.

40. Jebkurā darbā lietotās pamatmetodes ir analīze un sintēze ar dažādiem to paveidiem (struktūranalīze, sistematizēšana, klasificēšana un citi paveidi). Ar elementāro rādītāju Bl vērtē arī darbam (amatam) vajadzīgo prasmi izvēlēties un lietot nepieciešamos tehniskos līdzekļus, piemēram, datorus, kopēšanas tehniku, faksu.

41. Jaunradi raksturo esošo risinājumu pilnveidošana, jaunu risinājumu, koncepciju, teoriju, projektu, programmu un citu materiālu izstrādāšana un lietošana darba procesā.

42. Darba sarežģītību raksturo četras pakāpes (B l tabula).

B1 tabula

Darba sarežģītība

Pakāpes	Prasības	Punktu skaits
B1.1	Darbs nav saistīts ar jaunradi, veicams pēc nolikumiem, instrukcijām vai metodikām, izmantojot paraugrisinājumus	20
B1.2	Darbs saistīts ar esošo darba izpildes metožu pilnveidošanu un atsevišķos gadījumos ari ar jaunu risinājumu izstrādāšanu un lietošanu	60
B1.3	Darbs prasa kritiski vērtēt esošo stāvokli, izstrādāt un lietot jaunus valstij specifisku problēmu risinājumus, veikt pētījumus, izmantot progresīvo pieredzi	80
B1.4	Darba izpildes metodes nav noteiktas, un tās jāizstrādā, izmantojot valsts un ārvalstu pieredzi un zinātnes sasniegumus	115

42.1. Pakāpe B1.1 Darba (amata pienākumu) izpildes metodes noradītas noteikumos, nolikumos, instrukcijās un citos darbu reglamentējošos normatīvajos aktos vai ari apkopotas metodikās. Parasti līdzīga rakstura darbi ir veikti jau agrāk. Labākos no tiem var uzskatīt par paraugrisinājumiem, kurus iespējams izmantot. Jāņem vērā, ka visvienkāršākā intelektuālā darba veikšanai pietiek ar empīrisku pieredzi, neapzinoties, kādu metožu lietošanas gaitā tā radusies. Atsevišķos gadījumos nepieciešams adaptēt (piemērot) esošos risinājumus. B1.1 pakāpes darbi nav saistīti ar jaunradi. (B1.1 pakāpei atbilst profesiju klasifikatora ceturtajā pamatgrupā, bet atsevišķos gadījumos ari trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, grāmatveža, uzskaitveža, kasiera, dokumentu kopētāja, reģistrētāja, sekretāra, lietveža, ekspedīcijas aģenta, realizācijas aģenta, ekspeditora amats.) Minētie darbi vērtējami ar 20 punktiem.

42.2. Pakāpe B1.2. Šo pakāpi piemēro gadījumos, kad darbu (amata pienākumus) pārsvarā veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem un metodiskajiem materiāliem un kad darbs (amats) izvirza prasības pilnveidot tā izpildes metodes, izvēlēties un lietot atbilstošus tehniskos līdzekļus (profesiju klasifikatora trešajā pamatgrupā, bet atsevišķos gadījumos arī otrajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, pirmsskolas skolotāja, pirmsskolas audzinātāja, arhīvista, mākslas eksperta amats). Darbs vērtējams ar 60 punktiem.

42.3. Pakāpe B1.3. Darbs (amats) vienmēr prasa kritiski analizēt esošo stāvokli vai veikt pētījumus, kā ari izstrādāt un lietot jaunus valstij specifisku problēmu risinājumus attiecīgajā darbības jomā un ir nepieciešams zināt un izmantot zinātnes un tehnikas sasniegumus un progresīvo pieredzi (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā, bet atsevišķos gadījumos ari trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, ģenerāldirektora, direktora, prezidenta, vidusskolas vispārizglītojošo mācību priekšmetu skolotāja, koncertmeistara, motoru inženiera, kuģu inženiera, ķīmijas tehniķa, fizikas tehniķa, laboranta amats). Darbs vērtējams ar 80 punktiem.

42.4. Pakāpe B1.4. Darba (amata pienākumu) izpildes metodes iepriekš nav noteiktas un reglamentētas, bet katrā konkrētā gadījumā jāizlemj, kā veikt darbu, kas prasa jaunus, oriģinālus risinājumus, kurus izstrādājot un lietojot, nepieciešams zināt un izmantot zinātnes un tehnikas sasniegumus un progresīvo pieredzi (profesiju klasifikatora otrajā pamatgrupā, bet atsevišķos gadījumos arī pirmajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, anesteziologa, kardiologa, neiroķirurga, profesora, docenta, lektora, ģenerāldirektora, direktora, prezidenta, rektora amats). Darbs vērtējams ar 115 punktiem.

3.6. Elementārais rādītājs B2. Garīgā piepūle

43. Ar garīgo piepūli saprotams darba (amata pienākumu) izpildei nepieciešamais smadzeņu un nervu noslogojums.

44. Intelektuālā darba profesiju (amatu) garīgās piepūles novērtēšanai paredzēts elementārais rādītājs B2. Pēc šī elementārā rādītāja tiek vērtēta piepūle, kas saistīta ar informācijas uztveri, savākšanu, apstrādi un analīzi lēmumu pieņemšanai un īstenošanai. Netiek vērtēta fiziskā piepūle, muskuļu darba intensitāte, darba vietas ietekme, emocionālā slodze un citi faktori.

45. Ar informācijas apstrādi saprotama ne tikai tās apstrāde un analīze ar tradicionālām metodēm (ar kalkulatora vai datora palīdzību), bet ari informācijas loģiskā salīdzināšana, lai raksturotu esošo stāvokli, sasniegumus citās līdzīgās darbības jomās, pētījumu rezultātus u.c. Jāņem vērā ari lēmumu pieņemšanai nepieciešamais reaģēšanas ātrums un pieļaujamais informācijas apstrādes ilgums, informācijas izmaiņas, alternatīvo risinājumu daudzums un loģisko atzinumu ķēdes garums, piemēram, vadītāju amatos (operatīvo darbību plānošanā) vai ārstu ķirurgu amatos (operācijās).

46. Ar aktīvo informāciju saprotama cilvēka atmiņā esošā informācija.

47. Par pārskatāmu informāciju var uzskatīt tādu aktīvās informācijas apjomu, kad ar loģiskiem atzinumiem vai pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi var noteikt iespējamos informācijas apstrādes veidus rezultātu sasniegšanai un izvēlēties labāko no šiem veidiem.

48. Par nepārskatāmu informāciju uzskatāma dažāda informācija (informācija, kas nav sakārtota kā noteikta veida dokumenti, ekspertu vērtējumi u.c.), kad nav iespējams noteikt aktīvās informācijas apstrādes veidus labāko risinājumu sasniegšanai. Tādos gadījumos nepieciešama informācijas meklēšana no dažādiem avotiem, tās šķirošana, pārveidošana jaunu veidu dokumentos un tālāka apstrāde ar matemātiskās statistikas un citām metodēm. Tikai pēc tam var izvēlēties labākos risinājumus projektu un lēmumu sagatavošanai.

49. Garas loģisko atzinumu ķēdes veidojas, piemēram, gadījumos, kad lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija nevar būt pilnīgi izteikta skaitļu veidā un risinājumiem jāpamatojas uz ekspertu vērtējumiem. Lai tuvinātos labākajam risinājumam, informācija jāapstrādā vairākkārt, to koriģējot vai izvēloties jaunus (citus) risinājuma ceļus. Zinātniskajos pētījumos bieži ir vairākas nepārbaudītas teorētiskas iespējas (hipotēzes), kuras jāpārbauda. Pārbaudes rezultātā var rasties jaunas, agrāk neparedzētas risinājuma iespējas. 50. Garīgo piepūli raksturo sešas pakāpes (B2 tabula).

B2 tabula

Garīgā piepūle

Pakāpes	Prasības	Punktu skaits
B2.1	Informācija jāsavāc no iepriekš noteiktiem avotiem un jāveic tās pirmapstrāde (šķirošana, kodēšana)	10
B2.2	Savāktā informācija jāapstrādā pēc zināmām metodikām tās tālākai analīzei un lēmumu pieņemšanai	25
B2.3	Informācija jāpārveido jauna (cita) veida dokumentos, jāizmanto ekspertu informācija, jāmeklē informācija no dažādiem avotiem un tā jāšķiro, jāanalizē informācija projektu un lēmumu sagatavošanai	45
B2.4	Jāizmanto un jāsalīdzina dažādu veidu informācija un jānosaka seku izvērtēšanai, jāformulē secinājumi lēmumu pieņemšanai	65
B2.5	Jāveic liela apjoma aktīvās informācijas vienlaicīga analīze vai stipri sazarotu, garu loģisko atzinumu ķēžu analīze saimnieciskās un (vai) sabiedriskās darbības seku izvērtēšanai, jāformulē secinājumi lēmumu pieņemšanai, arī īpašos apstākļos	70
B2.6	Jāveic liela apjoma dažādu veidu nepārskatāmas informācijas vienlaicīga analīze, ņemot vērā lielākās daļas informācijas kopu biežās izmaiņas; jāformulē secinājumi lēmumu pieņemšanai, arī īpašos apstākļos	80

50.1. Pakāpe B2.1. Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus (amatus), kuri saistīti ar informācijas savākšanu, apkopošanu un apstrādi, tabulu aizpildīšanu, datu kodēšanu un ievadīšanu datorā vai datu sakārtošanu tā, lai tie būtu pārskatāmi (profesiju klasifikatora ceturtajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, informācijas ievadīšanas operatora, pārkodēšanas operatora, kasiera, uzskaitveža amats). Minētie darbi vērtējami ar 10 punktiem.

50.2. Pakāpe B2.2. Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus (amatus), kuri saistīti ar pārskatāmas informācijas apstrādi, tā iegūstot reālus alternatīvus risinājumus tālākai analīzei un lēmumu pieņemšanai (profesiju klasifikatora trešajā un ceturtajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, perifērijas iekārtas operatora, datoroperatora, rēķinveža, finansista, statistiķa, taksētāja, materiālu plānotāja, ražošanas plānotāja, ražošanas dispečera, vilcienu sastādītajā, transporta biroja pārvaldnieka, bankas kasiera, naudas mainītāja, pasziņa, izziņu sniedzēja amats). Minētie darbi vērtējami ar 25 punktiem.

50.3. Pakāpe B2.3. Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus (amatus), kuri saistīti ar nepārskatāmas informācijas apstrādi, ari ar matemātiskām metodēm, informācijas pārveidošanu jaunā (citā) saturiskā veidā, nestandartizētas informācijas (informācija, kas nav sakārtota atbilstoši zināmiem noteikumiem) izmantošanu, informācijas meklēšanu no dažādiem avotiem un tās šķirošanu projektu un lēmumu sagatavošanai (profesiju klasifikatora otrajā un trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, ekonomikas statistiķa, izglītības statistiķa, pārskatu statistiķa, sporta ārsta, veselības aprūpes ārsta, terapeita, skolotāja, arodmācības skolotāja, koncertmeistara, vecākā grāmatveža, revidenta, pētnieka, asistenta, datu bāzes inženiera, programmēšanas inženiera amats). Minētie darbi vērtējami ar 45 punktiem.

50.4. Pakāpe B2.4. Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus (amatus), kuri saistīti ar dažādu veidu informācijas izmantošanu un iespējamo labāko risinājumu noteikšanu saimnieciskās un (vai) sabiedriskās darbības seku izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai (profesiju klasifikatora pirmajā, otrajā un trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, direktora, izpilddirektora, rektora, viceprezidenta, vecākā meistara, dispečera (enerģētikā), docenta, lektora, profesora, ekonomista, finanšu ekonomista, cenu ekonomista amats). Minētie darbi vērtējami ar 65 punktiem.

50.5. Pakāpe B2.5. Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus (amatus), kuri saistīti ar liela apjoma aktīvās informācijas vienlaicīgu analīzi, stipri sazarotu, garu loģisko atzinumu ķēžu analīzi saimnieciskās un (vai) sabiedriskās darbības seku izvērtēšanai vai projektu un lēmumu pieņemšanai vai kuru izpildei lēmumi jāpieņem stingri noteiktā laikposmā uz pietiekami neizvērtētas informācijas pamata (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, direktora, ģenerāldirektora, profesora, vadošā pētnieka amats). Minētie darbi vērtējami ar 70 punktiem.

50.6. Pakāpe B2.6. Šo pakāpi piemēro, vērtējot darbus (amatus), kuri saistīti ar liela apjoma dažādu veidu informācijas vienlaicīgu analīzi, ņemot vērā informācijas kopu biežas izmaiņas un alternatīvo risinājumu analīzi, saimnieciskās un (vai) sabiedriskās darbības seku izvērtēšanu un konkrēta risinājuma izvēli projektu un lēmumu pieņemšanai, arī tādu lēmumu pieņemšanai, kuri jāpieņem nekavējoties un kuri saistīti ar cilvēku drošību un dzīvību (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, direktora, ģenerāldirektora, rektora, sirds un asinsvadu ķirurga, bērnu ķirurga amats). Minētie darbi vērtējami ar 80 punktiem.

51. Vērtējot ar informācijas apstrādi saistīto garīgo piepūli, domātas tās procedūras, kuras veicamas galvā. Datori, kalkulatori un citi tehniskie līdzekļi šajā procesā uzskatāmi tikai par darba instrumentu.

3.7. Elementārais rādītājs B3. Sadarbība

52. Ar sadarbību saprotams kopīgs darbs (kooperēšanās), lai risinātu ekonomiskus, tehniskus, organizatoriskus, sociālus un tamlīdzīgus amata uzdevumus, kā arī kopīgs darbs (kooperēšanās) koncepciju, tiesību aktu, programmu, metodiku un citu dokumentu izstrādē un izpildē.

53. Sadarbības mērķis var būt informācijas ieguve vai apmainīšanās ar to, konsultēšanās, pārliecināšanās par rīcības pareizību vai ari izstrādājamo dokumentu projektu saskaņošana un tamlīdzīgas darbības.

54. Sadarbība notiek sarunu, konsultāciju un diskusiju veidā un (vai) izmantojot korespondenci. Sadarbojoties ar citām savas valsts iestādēm un uzņēmumiem, starptautiskajām un ārvalstu iestādēm, uzņēmējsabiedrībām un organizācijām, kontakti tiek veidoti galvenokārt ar korespondences palīdzību, izmantojot tehniskos sakaru līdzekļus (tālruni, faksu u.c.), rīkojot seminārus, darba un ekspertu grupu sēdes un tamlīdzīgus pasākumus.

55. Sadarbību raksturo četras pakāpes (B3 tabula).

B3 tabula

Sadarbība

Pakāpes	Prasības	Punktu skaits
B3.1	Atsevišķos gadījumos darba izpildei nepieciešama sadarbība vienas struktūrvienības ietvaros	15
B3.2	Darba izpildei nepieciešama sadarbība ar citām struktūrvienībām vienas iestādes vai uzņēmuma ietvaros	30
B3.3	Darbs prasa sadarbību ar citām iestādēm vai uzņēmumiem	45
B3.4	Darbs prasa sadarbību ar starptautiskajām un (vai) ārvalstu iestādēm un organizācijām	55

55.1. Pakāpe B3.1. Pārsvara individuāls darbs, atsevišķos gadījumos nepieciešama sadarbība struktūrvienības ietvaros (profesiju klasifikatora ceturtajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, telefaksa operatora, telegrāfa operatora, sekretāra, tehniskā sekretāra, lietveža, grāmatveža, kasiera amats). Darbs vērtējams ar 15 punktiem.

55.2. Pakāpe B3.2. Nepieciešama sadarbība ar citām tās pašas iestādes vai uzņēmuma struktūrvienībām (profesiju klasifikatora trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, datu bāzes inženiera, programmēšanas inženiera, nekustamā īpašuma aģenta, dzīvokļu aģenta, grāmatveža amats). Darbs vērtējams ar 30 punktiem.

55.3. Pakāpe B3.3. Nepieciešama sadarbība ar citām iestādēm vai uzņēmumiem, ar valsts varas un pārvaldes iestādēm, ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm vai uzņēmumiem, zinātniskās pētniecības, mācību, kredīta un citām iestādēm (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā, bet atsevišķos gadījumos arī trešajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, ģenerāldirektora, direktora, prezidenta, rektora, nodaļas vadītāja, profesora, vadošā pētnieka, sagādes aģenta, iepirkuma aģenta amats). Darbs vērtējams ar 45 punktiem.

55.4. Pakāpe B3.4. Šo pakāpi piemēro gadījumos, kad kopīgi ar starptautiskajām un (vai) ārvalstu iestādēm un organizācijām izstrādā un (vai) īsteno projektus, programmas, sadarbības līgumus un citus dokumentus (profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā klasificētās profesijas (amati), piemēram, valsts civildienesta vecāka ierēdņa, rektora, profesora, vadošā pētnieka amats). Darbs vērtējams ar 55 punktiem.

3.8. Sintezētais rādītājs C. Atbildība

56. Ar atbildību saprotama rīcība, kura nodrošina iespēju visefektīvāk sasniegt paredzēto mērķi, novērst darba norises un tā rezultāta, kā arī pieņemto lēmumu negatīvās sekas, ja tādas radušās.

57. Atbildība ir cieši saistīta ar vadīšanu.

58. Ar vadīšanu saprotama plānošana, organizēšana, motivācija, kontrole un lēmumu pieņemšana—process, kurā nosaka attiecīgā objekta (iestādes, uzņēmuma vai struktūrvienības) darbības mērķi un veic pasākumus tā sasniegšanai.

59. Vadīšanas sarežģītība un apjoms atkarīgs no vadāmā objekta hierarhijas līmeņa. Augstākos vadības hierarhijas līmeņos vadīšanas funkcijas ir plašākas un sarežģītākas. Piemēram, vadot iestādi vai uzņēmumu, jārūpējas par organizatorisko, tehnisko, ekonomisko, finansiālo un sociālo problēmu kompleksu risināšanu, bet, ja vada struktūrvienību, finansiālas un saimnieciskas problēmas nav jārisina.

60. Attiecīgajam amatam atbilstoši atbildības rādītāji doti profesiju klasifikatorā mazajām grupām paredzētajās kvalifikācijas pamatprasībās. Tie izvērsti un konkretizēti iestādēs un uzņēmumos izstrādātajos amatu aprakstos.

61. Atbildību raksturo divi elementārie rādītāji: atbildība par darba norisi un rezultātiem (rādītājs Cl) un atbildība par lēmumiem (rādītājs C2).

3.9. Elementārais rādītājs C1. Atbildība par darba norisi un rezultātiem

62. Elementārais rādītājs C1 raksturo atbildības pakāpi par darba norisi (amata pienākumu izpildi) un rezultātiem. Vadītāja darba (amata) intensitāte, darba apjoms, sarežģītība un atbildība ir atkarīga no vadāmā objekta lieluma, un tādēļ ir paredzēts diferencēts punktu skaits.

63. Atbildību raksturo piecas pakāpes (C1 tabula).

C1 tabula

Atbildība par darba norisi un rezultātiem

Pakāpes	Prasības	Punktu skaits
C1.1	Jāatbild tikai par attiecīgajai profesijai (amatam) paredzēto darbu	10
C 1.2	Jāatbild par struktūrvienības (vairāku struktūrvienību) darbu	30
C 1.3	Jāatbild par mazas iestādes vai uzņēmuma darbu. Mazā iestādē vai uzņēmumā ir līdz 10 profesijām (amatiem)	60
C 1.4	Jāatbild par vidēji lielas iestādes vai uzņēmuma darbu. Vidēji lielā iestādē vai uzņēmumā ir līdz 200 profesijām (amatiem)	90
C 1.5	Jāatbild par lielas iestādes vai uzņēmuma darbu. Lielā iestādē vai uzņēmumā ir vairāk nekā 200 profesiju (amatu)	125

63.1. Pakāpe C1.1. Profesijai (amatam) raksturīga darba patstāvīga izpilde un atbildība tikai par profesijai (amatam) norādīto darbu (profesiju klasifikatora otrajā, trešajā un ccmuaja pamatgrupa klasificētās profesijas (amati), piemēram, ģeodēzista, ģeologa, ģeofizika, celtniecības kalkulētāja, būvtehniķa, grāmatveža, kasiera, svērāja, ekspeditora amats). Darbs vērtējams ar 10 punktiem.

63.2. Pakāpe C1.2. Šī pakāpe paredz atbildību par struktūrvienībai (vairākām struktūrvienībām) uzdotā darba izpildi (profesiju klasifikatora pirmajā pamatgrupa klasificētie struktūrvienību vadītāju amati, piemēram, dekāna, katedras vadītāja, vecākā meistara, nodaļas, ceha, laboratorijas vadītāja amats). Darbs vērtējams ar 30 punktiem.

63.3. Pakāpei C1.3 atbilstošs darbs (amats) tiek vērtēts ar 60 punktiem, pakāpei C1.4 atbilstošs darbs (amats) — ar 90 punktiem un pakāpei C1.5 atbilstošs darbs (amats) — ar 125 punktiem (profesiju klasifikatora pirmajā pamatgrupa klasificēto iestāžu un uzņēmumu vadītāju amati, piemēram, ģenerāldirektora, direktora, rektora, prezidenta, pārvaldnieka amats).

3.10. Elementārais rādītājs C2. Atbildība par lēmumiem

64. Ar lēmumu saprotama tādas alternatīvas izvēle, kura orientēta uz iestādei vai uzņēmumam, struktūrvienībai vai konkrēti profesijai (amatam) izvirzīto mērķi.

65. Lēmumu projektus parasti sagatavo struktūrvienībās. Tos pieņem vai izdod vadītājs vai arī koleģiāla institūcija (padome, dome, komiteja, Ministru kabinets, Saeima). Lēmuma pieņēmējs vai izdevējs arī nosaka lēmuma īstenotājus.

66. Vērtējot atbildības pakāpi par lēmumiem, šajā elementārajā rādītājā jāņem vērā to svarīgums, ietekmes joma, ekonomiskās un sociālās sekas. Atbildība par lēmumiem, kuri ietekmē iestāžu un uzņēmumu un to struktūrvienību darbu, vērtējama zemāk nekā atbildība par valstiski svarīgiem lēmumiem.

67. Veicot darbu vai izpildot amata pienākumus, parasti īsteno augstāko vadītāju (institūciju) pieņemtos vai izdotos lēmumus un tikai izlemj, kā tos labāk izpildīt. Pieņemtie vai izdotie lēmumi parasti tiek noformēti dokumentu veidā (rīkojumi, noteikumi, likumi).

68. Atbildību par lēmumiem vērtē piecās pakāpēs (C2 tabula).

C2 tabula

Atbildība par lēmumiem

Pakāpes	Prasības	Punktu skaits
C2.1	Jāatbild par lēmumiem, kuri attiecas tikai uz darbu attiecīgajā profesijā (amatā)	20
C2.2	Jāatbild par lēmumiem, kuri ietekmē struktūrvienības (vairāku struktūrvienību) darbu	50
C2.3	Jāatbild par lēmumiem, kuri ietekmē iestādes vai uzņēmuma darbu	80
C2.4	Jāatbild par lēmumiem, kuri ietekmē saimniecisko un (vai) sabiedrisko darbību Latvijas Republikā	110
C2.5	Jāatbild par lēmumiem, kuri ietekmē darbību starpvalstu līmenī	130

68.1. Pakāpe C2.1. Profesija (amata) paredzētais darbs tiek veikts patstāvīgi, kā arī tiek pieņemti lēmumi, kā efektīvāk šo darbu veikt, lai sasniegtu vēlamos rezultātus (profesiju klasifikatora otrajā, trešajā un ceturtajā pamatgrupa klasificētās profesijas (amati), piemēram, pirmsskolas skolotāja, pirmsskolas audzinātāja, arhīvista, mākslas eksperta, rēķinveža, taksētāja, uzskaitveža amats). Darbs vērtējams ar 20 punktiem.

68.2. Pakāpe C2.2. Lēmumus pieņem struktūrvienības vadītājs, kā ari tādu struktūrvienību vadītāji, kurās ietilpst vairākas zemākas hierarhijas struktūrvienības, un šie lēmumi ietekmē struktūrvienībām paredzēto uzdevumu izpildi (profesiju klasifikatora pirmajā pamatgrupa klasificētie struktūrvienību vadītāju amati, piemēram, katedras vadītāja, dekāna, vecākā meistara, nodaļas, ceha vai laboratorijas vadītāja amats). Darbs vērtējams ar 50 punktiem.

68.3. Pakāpe C2.3. Lēmumus pieņem iestādes vai uzņēmuma vadītājs, un tie ir saistīti ar vēlamo iestādes vai uzņēmuma darbības rezultātu sasniegšanu (profesiju klasifikatora pirmajā pamatgrupa klasificētie iestāžu vai uzņēmumu vadītāju amati, piemēram, ģenerāldirektora, direktora, rektora, prezidenta, pārvaldnieka amats). Darbs vērtējams ar 80 punktiem.

68.4. Pakāpe C2.4. Uz šo pakāpi attiecināmi lēmumi, kuri ietekmē saimniecisko un (vai) sabiedrisko darbību attiecīgajā darbības jomā vai nozarē Latvijas Republikā un kurus pieņem, lai izpildītu likumus, tiesību aktus un ministriju rīkojumus (profesiju klasifikatora pirmajā pamatgrupa klasificētie iestāžu un uzņēmumu vadītāju amati, piemēram, ģenerāldirektora, direktora, prezidenta, rektora amats). Darbs vērtējams ar 110 punktiem.

68.5. Pakāpe C2.5. Šo pakāpi piemēro gadījumos, kad jāvērtē iestāžu vai uzņēmumu pieņemto lēmumu ietekme uz darbību starpvalstu līmenī (profesiju klasifikatora pirmajā pamatgrupa klasificētie iestāžu un uzņēmumu vadītāju amati, piemēram, ģenerāldirektora, direktora, prezidenta, rektora amats). Darbs vērtējams ar 130 punktiem.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss