VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta
4. jūnija sēdes

Ministru Māra Gaiļa, Ernesta Jurkāna, Aivara Gunta Kreitusa,
valsts ministru Induļa Emša un Aijas Počas atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vakar valdības preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes vispirms runāja finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss, komentējot valdības sēdē pieņemto lēmumu par pedagoģisko darbinieku atvaļinājumiem:

— Šis jautājums ir saistīts ar iespējām izmaksāt atvaļinājuma naudu uz priekšu — visu uzreiz vai daļēji. Vienojāmies, ka atvaļinājuma naudu izmaksās divās daļās, jo atvaļinājums it kā sastāv no divreiz pa trīs nedēļām un divreiz pa četrām nedēļām. Galvenais iemesls tam ir tāds, ka izmaksai uzreiz nepieciešams 2,1 miljons latu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā parasti katru mēnesi. Tik daudz nodokļos nevar uzreiz ieņemt, nauda atkal būtu jāaizņemas. Tas palielinātu budžeta deficītu. Bet mēs esam vienojušies ar Starptautisko valūtas fondu, ka budžeta deficīts uz 1. jūliju nepārsniegs 25 miljonus latu. Tas ir tas galvenais ierobežojošais skaitlis, kas nosaka šo atvļinājuma naudas izmaksu pa daļām. Ministru kabinets nolēma arī, ja budžeta izpilde atļaus, palielināt finansējumu šim mērķim. Izskanēja priekšlikums atvērt cilvēkiem rēķinus krājbankās un komercbankās un iemaksāt tur naudu, lai viņiem nebūtu jāatgriežas atpakaļ no atvaļinājuma naudas saņemšanai savā darbavietā. Turklāt, ja viņi izmantotu kredītkartes, naudu varētu saņemt dažādās vietās un pa daļām. Līdz ar to cilvēkiem būtu daudz mazāk neērtību nekā tad, ja pašā atvaļinājuma vidū jābrauc atpakaļ pēc naudas.

Par tikko akceptēto pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu stāstīja Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis:

— Vienu mēnesi vēlāk, nekā ar Ministru kabineta rīkojumu tika uzdots, šodien valdība izskatīja manis un Jāņa Jurkāna vadītās darba grupas sagatavoto pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepciju. Saskaņā ar koncepcijā iestrādāto ideju par atklātību un apspriešanas veicināšanu tā nodota publicēšanai tuvākajās dienās un apspriešanai sabiedrībā. Divus mēnešus mēs gaidīsim priekšlikumus, lai tos iestrādātu koncepcijas galīgajā versijā un rudenī to varētu pieņemt kā galīgo dokumentu.

Jāatzīst, ka sabiedrība iesākumā bija ļoti satraukta par gaidāmo reformu. Pirms vairākiem mēnešiem attieksme pret to bija negatīva, un bieži vien uztraukums bija arī pamatots. Tomēr, laika gaitā par to pietiekami runājot, manuprāt, attieksme ir mainījusies. Pēdējās publikācijas un manis un manu kolēģu tikšanās dažādās pašvaldībās liecina, ka cilvēki ir sapratuši, ka bez šīm pārmaiņām attīstība un tālākvirzība nav iespējama, jo decentralizācija un funkciju deleģēšana, kā saka, uz leju ir iespējama, ja šīs struktūras ir gatavas šīs funkcijas pildīt un uzņemties atbildību. Tas nozīmē, ka tam ir vajadzīga lielāka spēja jeb kapacitāte — gan naudas resursu, gan cilvēku ziņā. Koncepcija paredz brīvprātības principa ievērošanu un pietiekami ilgu laiku reformas veikšanai — gandrīz līdz 2000. gadam.

Es zinu, ka tas ir noticis citās Eiropas valstīss. Visur ir notikusi šī palielināšana, apvienošana, spēku konsolidēšana, un visur tas ir radījis zināmas politikas problēmas. Tomēr neviena valsts nav izvairījusies no nepieciešamības nostiprināt pašvaldības. Arī mums tas ir jādara.

Pašvaldību reformas koncepciju komentēja arī īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns:

— Līdz šim atklātībā nodotais koncepcijas variants Ministru kabinetā tika apstiprināts ar ļoti maziem grozījumiem.

Par galvenajām problēmām, kas varētu mūs sagaidīt reformas īstenošanas laikā. Koncepcijas galvenās sadaļas ir šādas: īss vēsturisks atskats, esošās situācijas analīze, reformas nepieciešamības pamatojums, tās realizācijas kritēriji, pašvaldību funkcijas, reformas īstenošanas mehānisms. Tā būtu pabeidzama apmēram līdz 2000.gadam vai nākamā gadsimta sākumā. Esam ņēmuši vērā daudzus pašvaldību un iedzīvotāju priekšlikumus — par esošo nosaukumu saglabāšanu un citus. Piemēram, izveidojoties apvienotajai Kandavas municipalitātei, paliks arī līdzšinējais Kandavas pagasta nosaukums. Un iedzīvotāji varēs adresēt vēstules uz šo pašu vietu.

Koncepcijā neesam noteikuši precīzu pašvaldību skaitu. Tas arī nav vajadzīgs. Neviens nevar pateikt, vai būs 200 vai 195 pašvaldības, tas būs atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem.

Kā perspektīvs pašvaldības centrs mums koncepcijā bija iezīmēta Salacgrīva, bet jau rīt, 5.jūnijā, es dodos uz Ainažiem, jo tur izteikta vēlēšanās, ka Ainaži un Salacgrīva varētu apvienoties. Tas būtu izdevīgāk. Tā ir demokrātiska pašu iedzīvotāju izvēle attiecībā uz teritoriju lielumu, robežām un perspektīvajiem centriem. Mēs plānojam, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, līdz 1997.gada martam, varētu apvienoties jau 10—15 pašvaldības, kam gadu desmitos izveidojusies kopīga infrastruktūras saikne. Tad varētu noskaidrot arī šīs koncepcijas nepilnības. Pēc vēlēšanām pašvaldību apvienošanās jau varētu izvērsties plašāk, un tā varētu ilgt apmēram līdz 2000. gadam. 1999.gada otrajā pusē un 2000.gadā vienlaikus uz rajonu bāzes varētu notikt arī apriņķu veidošana. Par to skaitu pagaidām ir dažādi viedokļi — varbūt būs 19, varbūt — 17.

Svarīgs priekšnoteikums reformas īstenošanai būs valdības atbalsts pašvaldībām, lai tās varētu risināt akūtus jautājumus, kas saistīti ar infrastruktūru.

Esam parēķinājuši, ka reformai šogad vajadzētu 6—10 tūkstošus latu — atkarībā no tā, cik pašvaldības apvienosies. Nākamgad vajadzēs apmēram 60—80 tūkstošus, bet pavisam reformas izmaksas varētu būt līdz 200 tūkstošiem latu. Visvairāk naudas varbūt vajadzēs karšu un teritoriju aprakstu sagatavošanai. Bet šie līdzekļi būtu vajadzīgi arī bez reformas. Jo jaunas kartes tik un tā ir nepieciešamas.

Lēmumu par Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izveidošanu komentēja vides valsts ministrs Indulis Emsis:

— Lietas būtība ir šāda. Rīgā ļoti strauji pieaug dažādas saimnieciskās aktivitātes. Piemēram, palielinās benzīntanku celtniecības intensitāte. Veidojas jaunas ražotnes. Palielinās būvniecības objektu skaits. Tas viss notiek straujāk nekā citur Latvijā. Mēs sajutām, ka Rīgas reģionālā vides pārvalde vairs netiek galā ar visiem uzdevumiem, kas šeit veicami. Protams, šajā situācijā nevarējām prasīt no valdības papildu štata vietas un papildu finansējumu. Saskatījām mūsu pašu sistēmā tādus reģionus, kas ir mazāk noslogoti. Piemēram, Ogres reģionālo vides pārvaldi, kas apkalpo vienu rajonu, kur, protams, nav tik daudz darba. Radās doma, apvienojot šo divu institūciju potences, izveidot vienu — daudz jaudīgāku struktūru. Tāpēc valdība šodien pieņēma lēmumu par Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izveidošanu, likvidējot divas iepriekš nosauktās pārvaldes.

Vienlaikus izveidojām jaunu jūras vides pārvaldi, kuras uzdevums un pienākums būs rūpēties par vides aizsardzības jautājumiem jūrā un mūsu valstij piederošajā akvatorijā.

Tās funkcijas būs saistītas ar dažādiem ostu padziļināšanas darbiem, izsmeltās grunts izbēršanu jūrā, jaunu molu būvniecību, zvejniecības licenču jautājumiem. Kā zināt, mēs plānojam arī naftas iegulu izpēti Baltijas jūrā. Visi šie darbi prasa nopietnu vides aizsardzības uzraudzību. Tāpēc arī šāds īpašs jūras dienests tiek izveidots. Gribu tikai piebilst, ka tam papildu līdzekļus no valsts kases mēs neplānojam. Tā ir mūsu iekšējo resursu pārdale, lai varētu pildīt visas nepieciešamas funkcijas.

Noteikumus “Par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” komentēja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča.

— Šie noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumā paredz divas principiālas lietas. Pirmā — ir beigušies pagarinājumi juridiskām personām attiecībā uz elektronisko kases aparātu lietošanu tirdzniecībā. Ar 1.jūniju šiem tirgotājiem tirgos ir jāpielieto kases aparāti. Otrā — likumā ir iestrādāta jauna norma, kas paredz, ka individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirktu preci, arī jārēķinās, ka būs nepieciešami šie elektroniskie kases aparāti. Individuālā darba veicējiem, uzstādot kases aparātus, tiks ieprogrammēts viņu aparātā 5% nodoklis, jo viņi nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Šis 5% nodoklis būs pašvaldību ieņēmums. Kāpēc tieši 5 procenti? Tāpēc, ka apmēram tik liela ir vērtība, ko viņi rada.

Protams, ir problēma, ka visiem šo kases aparātu nav. Ir izstrādāti pārejas posma noteikumi, ka juridiskās personas šobrīd varēs tirgos tirgoties, uzrādot Valsts ieņēmuma dienesta noteikta parauga kvīti, kuru viņi saņems, ja varēs pierādīt, ka ir samaksājuši naudu par kases aparāta iegādi. Šāda kārtība individuālā darba veicējiem ir paredzēta līdz šā gada 1.oktobrim. Pēc tam viņiem visiem darbā vajadzēs izmantot elektroniskos kases aparātus.

Es gribu uzsvērt, ka šie noteikumi neskar Latvijas zemniekus, cilvēkus, kas tirgojas ar pašizaudzēto produkciju. Likumā ir skaidri noteikts, ka individuāliem uzņēmumiem — pievienotās vērtības maksātājiem — ir atļauts tirgoties, neizmantojot kases aparātus, ja tie realizē lietišķās mākslas izstrādājumus. Nepārtikas preču tirgos fiziskām personām ir atļauts realizēt lietotas personiskās mantas, neizmantojot kases aparātu. Individuālā darba veicējiem ir atļauts tirgot pašizaudzēto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātu. Tāpat tas attiecas uz zemnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie nav pievienotās vērtības maksātāji un realizē pašizaudzētu lauksaimniecības produkciju. Arī fiziskām personām atļauts realizēt pašizaudzētus lauksaimniecības produktus, neizmantojot kases aparātus.

Vienlaikus ar šiem noteikumiem, kas ir visai stingri, šodien tika pieņemti divi likumprojekti. Viens ir par grozījumiem likumā par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību, kas noteiks, ka gadījumos, kad uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nebūs pareizi veikta ar nodokļiem apliekamo objektu uzskaite, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt šādu uzņēmumu darbību. Ir sagatavoti grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā, kuros noteikts, ka gadījumos, kad uzņēmumi, kuru darbība ir apturēta, tomēr patvarīgi uzsāk darbu, to vadītāji sodāmi ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai tiek uzlikts sods līdz 40 minimālajām mēnešalgām un citas sankcijas.

Ir sagatavoti grozījumi arī likumā par nodokļiem un nodevām, kas dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestam veikt šo uzņēmumu pārbaudi, kā arī norāda, kādā kārtībā tā veicama.

Ar to es gribu uzsvērt, ka jau ir sagatavots normatīvo aktu kopums, kas vērsts pret nekontrolētu un ar nodokļiem neapliktu preču tirdzniecību Latvijas valstī.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kāds sods jau tagad draud tiem, kas tirgojas bez elektroniskā kases aparāta, bet nepieder ne pie vienas no tām kategorijām, kurām tas ir atļauts? Vai Valsts ieņēmumu dienests ir gatavs momentāni uzsākt sankcijas pret tiem, kas minētos noteikumus neievēros?

Aija Poča: — Momentāni šīs sankcijas vēl nespēsim realizēt. Taču šie noteikumi paredz mūsu sadarbību ar tiesību sargāšanas organizācijām. Noteikumos sankciju apjomi ir iestrādāti, un, ja nemaldos, sankcijas par noteikumu neievērošanu sasniedz pat 1000 latu. Soda sankciju realizēšanā zināma atbildība ir paredzēta arī tirgus administrācijai. Noteikumos tāpat iestrādāts pašvaldību ieinteresētības moments, jo tirdzniecības noteikumu neievērošana skars nodokli, ko iekasē pašvaldības.

Jautājums: — Ja divi pagasti labprātīgi apvienojas, kas tādā gadījumā notiek ar atskaitījumiem finansu izlīdzināšanas fondam? Vai abi pagasti turpinās saņemt dotācijas no šī fonda, ja tās tiem ieplānotas?

Ernests Jurkāns: — Jā, protams. Mums ir paredzēta zināma summa, ko izmantos, lai realizētu šo pagastu attīstības plānus. Tas ir viens miljons latu, kas tiek ieskaitīts Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un domāts tam, lai stimulētu pagastus, kas izvēlēsies apvienošanās ceļu.

Jautājums: — Kā risinās jautājumu tādā gadījumā, ja viens no pagastiem, kas apvienojas, ir maksātājs Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, bet otrs ir dotācijas saņēmējs?

Ernests Jurkāns: — Tādā gadījumā šīs summas tiks savstarpēji izlīdzinātas.

Jautājums: — Vai turpinās saglabāties divu līmeņu pašvaldības?

Māris Gailis: — Šī koncepcija nenosaka pārvaldes sistēmu. Tajā ir runa par pašvaldību teritoriju maiņu. Mēs nerevidējam jau pieņemto likumu un jau akceptēto pašvaldību reformas koncepciju.

Ernests Jurkāns: — Gribu piebilst, ka šī koncepcija sasaistās arī ar veselības apdrošināšanas koncepciju un izglītības reformu, un tas var izraisīt zināmas izmaiņas. Bet tas jau ir cits jautājums.

Jautājums: — Cik ilgā laikā šie likumprojekti varētu tikt apstiprināti Saeimā par likumiem?

Aija Poča: — Attiecībā uz nodokļiem un nodevām — Saeimā notiek pēdējais lasījums. Šo likumprojektu sāka skatīt pagājušajā ceturtdienā, un es ceru, ka šo ceturtdien tas tiks pieņemts. Visi nepieciešamie normatīvie akti jau ir izgājuši komitejas un gaida Saeimas akceptu.

Jautājums: — Tirgotāji uzsākuši protesta akcijas. Vai tās neietekmēs valdības lēmumu?

Aija Poča: — Šāds jautājums šodien jau tika uzdots Šķēles kungam. Viņa atbilde bija noliedzoša. Šī lieta par elektroniskajiem kases aparātiem nebūt netiek uztverta viennozīmīgi noliedzoši. Ir otra kategorija tirgotāju, kas uztver šo lietu pozitīvi. Šodien zvanīja zemnieki, kas teica mums paldies, jo beidzot viņi Rīgas tirgū ir tikuši pie tirdzniecības vietām, lai realizētu savu produkciju. Līdz šim daudzo pārpircēju dēļ zemnieks bieži vien ar savu kartupeļu maisu vai cūkas sānu nemaz netika klāt pie tirgošanās vietas.

Otra lieta — nepārtikas tirgus, ko prese un televīzija līdz šim maz parādījusi. Nevienam neliktos nepieņemami, ja turpmāk šo preču tirdzniecība notiktu stacionārās vietās. Vienreiz ir jāizbeidz ar šīm teltīm.

Jautājums: — Kas notiks ar izvēlētajām pašvaldību institūcijām pēc pagastu apvienošanās?

Māris Gailis: — Tās turpinās strādāt apvienotā kvorumā līdz jaunām vēlēšanām. Pēc vēlēšanām, protams, mazākā sastāvā.

Ernests Jurkāns: — Apvienojušās pašvaldības strādās kopā līdz nākamā gada martam. Pēc tam jauno pašvaldību deputātu skaitu noteiks jaunās konstitucionālās normas.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 4.jūnija preses konferencē Valdības namā