SVĒTKI UN GODADIENAS

Mums tuvā Dānija

Šodien, 5.jūnijā, savus nacionālos svētkus — Konstitūcijas dienu — svin Latvijai draudzīgā, gan garā, gan ģeogrāfiski tuvā Dānijas Karaliste

Par Dāniju (Danmark) jeb Dānijas Karalisti (Kongeriget Danmark) ir jādomā pirms izšķiršanās par apzīmējumu “maza valsts”. Dānijas kvantitatīvie parametri šo konstitucionālo monarhiju patiešām ierindo pasaules mazo valstu vidū.. Dānijā ir tikai divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, taču šīs valsts teritorija — 43 tūkstoši kvadrātkilometru (bez Grenlandes un Fāreru salām, kam ir iekšējā autonomija), ir par trešo daļu mazāka nekā Latvija.

Dānija ir unikāla salu valsts, bez Jitlandes pussalas tās teritorija izvietota uz apmēram pustūkstoš salām, no kurām aptuveni simt ir apdzīvotas. Līdz ar to Ziemeļjūrai un Baltijas jūrai, kā arī daudzajiem jūras šaurumiem, kas apskalo Dānijas zemi, jau izsenis bijusi un arī tagad ir liela loma šīs zemes un tās tautas dzīvē.

Pašreizējā Dānijas teritorija bija apdzīvota jau desmitajā gadu tūkstotī pirms Kristus dzimšanas. Bronzas laikmetā šeit bija plaši attīstīta maiņas tirdzniecība. Vēlāk Dānijas teritorijā sāka attīstīties zemkopība un lopkopība. Mūsu ēras 5.—6.gadsimtā šurp no Zviedrijas dienvidiem pārcēlās dāņi, kas arī deva nosaukumu Dānijas valstij. VIII—XI gadsimtā šīs zemes vikingi ieguva baigu slavu ar saviem pirātiskajiem uzbrukumiem Rietumeiropas krastiem. VIII—IX gadsimta mijā valdnieks Godfreds izveidoja pirmo valsti. Nākamajos divos gadsimtos Dānija kolonizēja daļu Ziemeļaustrumu Anglijas un Normandiju Francijā. X gadsimtā karalis Gorms Vecais un viņa dēls Haralds Zilzobis šīs dāņu zemes, kā arī Skoni Zviedrijas dienvidos un Šlēsvigu Jitlandes pussalas dienvidos apvienoja vienā valstī.

Savukārt XI gadsimtā karalis Knuds I Lielais apvienoja Dāniju, Angliju un Norvēģiju. Taču pēc viņa nāves šī lielvalsts atkal sadalījās, un XII gadsimtā Dānija nonāca citu Rietumeiropas valstu ietekmē. Sākās dāņu feodāļu savstarpējās cīņas, ko XII gadsimtā izbeidza karalis Valdemars I Lielais. XII un XIII gadsimtā Dānija pakļāva Baltijas slāvu zemes un Ziemeļigauniju ar Tallinu, kā arī Sāmsalu. Viduslaikos Dānija aktīvi turpināja cīnīties par savu ietekmi Baltijas jūrā — galvenokārt ar Hanzu un vācu feodāļiem. Dānija noslēdza ūniju ar Norvēģiju, kas pastāvēja gandrīz piecsimts gadus, un arī ar Zviedriju.

XVII gadsimtā, trīsdesmit gadu karā un Ziemeļu karā, kā arī karos ar Zviedriju Dānija zaudēja. Sāmsalu, Skoni un Gotlandi, kā arī daļu Norvēģijas.

Pagājušajā gadsimtā Dānijā sākās strauja rūpniecības attīstība, un mūsu gadsimta sākumā tā bija agrāri industriāla valsts, kurā pārsvarā bija vieglā rūpniecība. Pirmā pasaules kara laikā Dānijai izdevās saglabāt neitralitāti, taču Otrajā pasaules karā tā kļuva par vienu no pirmajiem hitleriskās Vācijas agresijas upuriem: vācu armija okupēja Dāniju jau 1940.gada 9.aprīlī. Cildena bija dāņu tautas un sabiedrības pašcieņas pilnā nacionālā stāja hitleriešu okupācijas laikā. Piemēram, dāņu patrioti slepeni pārcēla pāri jūras šaurumam uz neitrālo Zviedriju visus Dānijā dzīvojošos ebrejus.

Vācu okupācijas laikā pastāvēja dāņu nelegālā armija ar apmēram 43 tūkstošiem vīru, kas 1945.gada maijā savas zemes teritorijā kopā ar Lielbritānijas armiju atbruņoja vācu okupācijas karaspēku. Zīmīgi, ka Dānijas teritorijā Bornholmā šajā laikā atradās arī vairāk nekā simt latviešu leģionāru, kas mazā kuģītī no Dancigas pārcēlās pāri jūras šaurumam uz neitrālo Zviedriju — no kuras vēlāk, pēc PSRS pieprasījuma, tika izdoti staļiniskajam režīmam.

Kopš 1945.gada Dānija ir ANO locekle. Kopš 1949.gada tā ir NATO valsts. Dānija ir arī Eiropas Savienības locekle.

Dānijā ir augsti attīstīta lauksaimniecība, īpaši piena lopkopība. Galvenās rūpniecības nozares ir mašīnbūve, metālapstrāde, kā arī kuģubūve. Kopš 1972.gada Dānija savos teritoriālajos ūdeņos iegūst naftu, kam ir liela nozīme valsts ekonomikā.

Piena, sviesta un gaļas ražošanā uz katru iedzīvotāju Dānija ir otrajā vietā pasaulē aiz Jaunzēlandes.

Dānija ir konstitucionāla monarhija, tās karaliene kopš 1972.gada ir Viņas Majestāte Margrēte II, kura ir apmeklējusi arī Latviju.

Dānijas pašreizējā konstitūcija pieņemta 1953.gada 5.jūnijā. Karaliene, būdama valsts galva, apstiprina valdību, var atlaist parlamentu. Karaliene ir arī Dānijas bruņoto spēku virspavēlniece un baznīcas galva.

Dānija nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā. Tūlīt pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gada augustā Dānija paziņoja par mūsu valsts atzīšanu. Drīz Rīgā tika atvērta Dānijas vēstniecība. Pašlaik Dānijas Karalistes intereses Latvijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mihaels Mecs Merhs (Michael Metz Morch), kurš savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam iesniedza 1995.gada 14.februārī. Nesen (17.05.96.) “Latvijas Vēstnesī” bija publicēta intervija ar Dānijas vēstnieku.

Dānija ir viena no vistuvākajām Latvijas ārvalstu partnerēm visdažādākajās sadarbības jomās. Vispirms jau tās ir Dānijas investīcijas Latvijas ekonomikā — spilgts piemērs šāda kopuzņēmuma darbībai ir par dāņu līdzekļiem rekonstruētā Rīgas tabakas fabrika “House of Prince”. Dānija sniegusi un turpina sniegt būtisku palīdzību Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, īpaši Baltijas miera bataljona latviešu rotas izveidē. Ādažu militārajā bāzē mūsu karavīrus māca dāņu instruktori. Latviešu karavīri arī miera sargāšanas misiju Bosnijā veic dāņu bataljona sastāvā.

“LV” informācija