STATISTIKA

Par iedzīvotājiem Latvijas lauku novados

Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka 1996.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 501,7 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, no tiem 776 tūkstoši jeb 31 procents dzīvoja laukos. 1995.gadā lauku iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,7 tūkstošiem, tai skaitā dabiskās kustības rezultātā (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) — par 5,2 tūkstošiem cilvēku, bet migrācijas rezultātā — par 1,5 tūkstošiem cilvēku.

1995.gadā salīdzinājumā ar 1994.gadu mūsu valsts lauku teritorijā samazinājās gan dzimušo bērnu skaits — par 1239 bērniem, gan mirušo skaits — par 870 cilvēkiem. Aizvadītajā gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, piedzima deviņi, kas ir par 12,4 procentiem mazāk nekā 1994.gadā. Par 4,9 procentiem samazinājusies mirstības intensitāte (1995.gadā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem sasniedza 15). Straujāka lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās 1995.gadā bija vērojama šādos rajonos: Jelgavas — par diviem procentiem, Krāslavas un Ludzas — par 1,7 procentiem, Bauskas, Liepājas un Valmieras — par 1,5 procentiem. Vienīgi Cēsu rajona laukos iedzīvotāju skaits 1995.gadā nedaudz pieauga (par 17 cilvēkiem jeb 0,04 procentiem). Taču tas noticis valsts iekšējās migrācijas rezultātā. Arī Cēsu rajona pagastos mirušo skaits aizvadītajā gadā diemžēl pārsniedza jaundzimušo skaitu. Ja vēl 1993.gadā triju rajonu (Saldus, Valmieras un Ventspils) laukos iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija pozitīvs, kaut skaitliskā izteiksmē neliels, tad, sākot ar 1994.gadu, tas ir negatīvs visu 26 rajonu laukos.

Lielākais mirušo pārsvars pār dzimušajiem 1995.gadā bija Latgales rajonu lauku teritorijā, kur nelabvēlīgākas vecuma struktūras dēļ negatīvs dabiskais pieaugums jau sen ir kļuvis tradicionāls. Rēķinot uz katriem 1000 iedzīvotājiem, Ludzas rajona laukos mirušo bija par 18 vairāk nekā dzimušo, Krāslavas rajonā — par 15, Balvu rajonā — par 14, Rēzeknes — par 13, Preiļu un Daugavpils rajonā — par 10 (vidēji republikas laukos šī starpība bija 6,7).

1995.gadā mūsu valsts lauku teritorijā, tāpat kā Latvijā kopumā, bija vērojams emigrācijas pārsvars pār imigrāciju. Lielākais negatīvais migrācijas saldo, kad izbraukušo skaits pārsniedza uz pastāvīgu dzīvi ieradušos skaitu, bija Jelgavas rajona laukos (503 cilvēki), Bauskas (476), Valmieras (291), Liepājas (274), Tukuma rajona laukos (332). Migrācijas saldo ar plus zīmi, kad iebraukušo skaits pārsniedza izbraukušo cilvēku skaitu, bija tikai sešu rajonu — Daugavpils (354), Cēsu (257), Rēzeknes (292), Rīgas (83), Alūksnes (39) un Ludzas (27) lauku teritorijā.

Latvijas lauku iedzīvotāji dzīvo 492 pagastos un 22 pilsētu lauku teritorijā. Pēc iedzīvotāju skaita pagasti ir ļoti dažādi. Vismazākajā — Alūksnes rajona Kalncepmju pagastā dzīvo 372 cilvēki un vislielākajā — Rīgas rajona Ķekavas pagastā 11,3 tūkstoši cilvēku. 11 pagastos iedzīvotāju skaits ir mazāks par 500 iedzīvotājiem katrā, un 10 pagastos tas ir lielāks par 5000 cilvēki katrā. Pēc pagastu uzskaites datiem 1996.gada sākumā Latvijā bija 73,7 tūkstoši lauku apdzīvoto vietu, no tām 778 lauku apdzīvotās vietas ar likumu noteiktajā kārtībā ieskaitītas ciemu kategorijā.

Likumdošanā noteikts, ka Latvijas Republikā ir tikai divu veidu lauku apdzīvotās vietas — ciemi un viensētas. Taču šie divi veidi nespēj ietvert visu iedzīvotāju izvietojuma daudzveidību un atsevišķu valsts reģionu īpatnības. Valsts administratīvi teritoriālās reformas gaitā būtu jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar lauku apdzīvoto vietu daudzveidībai dabā atbilstošu to klasifikāciju likumdošanā un uzskaitē, tādējādi sekmējot arī lauku iedzīvotāju sociālo attīstību.

Valsts statistikas komitejas
Iedzīvotāju statistikas daļa