Statistika                     Apsekojumu rezultāti

Latvijas rūpniecības konjunktūra

Konjunktūras apsekojumus Valsts statistikas komiteja veic kopš 1993.gada. Tie pamatojas uz 230 izlasē ietverto uzņēmumu vadītāju atbildēm uz “kvalitatīviem” jautājumiem par uzņēmuma pašreizējo stāvokli, izmaiņām pēdējos pagājušajos un prognozi tuvākajos mēnešos. “Kvalitatīvie” jautājumi — tie ir jautājumi, uz kuriem tiek dota atbilde nevis skaitliskā formā, bet gan tiek izvēlēta alternatīva no atbilžu (parasti trīs punktu skalas) variantiem, tādiem, kā “uzlabojies”, “palicis nemainīgs”, “pasliktinājies” vai “virs normālā”, “normāls”, “zem normālā”.

Atbildes uz katru jautājumu kvantitatīvi tiek raksturotas ar atbilžu saldo, ko aprēķina kā starpību starp pozitīvām un negatīvām atbildēm, kas izteiktas procentos.

Uzņēmumu vadītāji sniedz atbildes ne tikai uz jautājumiem par atsevišķiem uzņēmuma saimnieciskās darbības aspektiem, bet arī dod tā esošās un gaidāmās konjunktūras kopējo novērtējumu. Turklāt tiek aprēķināts konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītājs, kurš uzskatāms par apsekojuma apkopojošo rādītāju.

Pēdējā (1996.gada aprīļa) aptaujā konfidences rādītājs ir augstāks nekā iepriekšējā periodā kā arī visos iepriekšējos apsekojumos, kas liecina par zināmu pozitīvu tendenci rūpniecībā.

Rūpniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītāju aprēķina kā atbilžu saldo vidējo lielumu uz jautājumiem par gaidāmo ražošanas aktivitāti turpmākajos 3 — 4 mēnešos, par kopējā produkcijas pieprasījuma līmeni un gatavās produkcijas krājumu līmeni (pēdējo rādītāju aprēķinos izmanto ar pretējo zīmi).

Grafiks liecina, ka, piemēram, 1990.gada 2 ceturksnī negatīvo atbilžu bija par 13 procentiem vairāk nekā pozitīvo.

Analizējot konfidences rādītāja sastāvdaļas, redzam, ka tā pieaugums radies, pateicoties gaidāmajam ražošanas aktivitātes paaugstinājumam turpmākajos 3—4 mēnešos, pie praktiski nemainīga stipri zema produkcijas pieprasījuma un pat nedaudz palielinātiem preču krājumiem.

Uzņēmumu vadītāju “tiešais” esošās konjunktūras novērtējums aprīļa aptaujā ir tuvs janvāra apsekojuma rezultātam. Apmēram 80% respondentu uzskata, ka konjunktūras situācija pēc 6 mēnešiem paliks nemainīga.

Daļa ražošanas konjunktūras rādītāju, kas nav doti grafiku veidā, apkopoti tabulā:

Atbilžu saldo, %

Konjunktūras rādītāji 1993 1994 1995 1996 1996

*) I cet. II cet.

1. Ražošanas aktivitāte pēdējos 3 mēnešos –38 2 1 5 –12

2. Gaidāmā ražošanas aktivitāte turpmākajos 3–4 mēnešos –9 20 15 15 27

3. Produkcijas pieprasījums –69 –59 –60 –63 –60

4. Eksporta pasūtījums –51 –56 –46 –45 –44

5. Gaidāmais produkcijas pieprasījums –7 9 12 9 19

6. Gaidāmais produkcijas eksports 6 12 13 18 20

7. Gaidāmās realizācijas cenas 36 44 41 41 25

8. Gaidāmais nodarbināto skaits –47 –19 –17 –8 –17

9. Nodarbinātība, salīdzinot ar ražošanu 45 28 24 27 26

10. Ražošanas jaudas pietiekamība 46 35 41 31 35

11. Ražošanas jaudas izmantošanas līmenis

(% no normālās jaudas) 46 48 50 52 52

12a. Parādu esamība (pozitīvās atbildes, %) – – – 81 81

12b. Gaidāmās iespējas nomaksāt parādus –8 5 8 12 1

Ražošanas jaudu izmantošanā rūpniecībā kopumā pēdējos trīs mēnešos izmaiņu nav, taču lielajos uzņēmumos (ar 400 un vairāk strādājošiem) jaudu noslodze pieaugusi no 55% janvārī līdz 57% aprīlī, tā turpinājusi samazināties mazajos uzņēmumos (līdz 200 strādājošiem), kur vairāk nekā 40% respondentu atzīmē, ka nodarbina mazāk par 30% iespējamo ražošanas jaudu.

1996.gada aprīļa aptaujā atšķirībā no janvāra aptaujas lielajos uzņēmumos labāki ir arī vairums citu konjunktūras rādītāju, piemēram, konfidences rādītājs pieaudzis un ir augstāks par vidējo (–10), nedaudz zemāks (–13) tas ir mazajos uzņēmumos, savukārt, vidējos uzņēmumos aprēķinātais apkopojošais (konfidences) rādītājs šai laikā pazeminājies no (–9) līdz (–20).

Kaut arī valsts uzņēmumu grupā ražošanas konfidences rādītājs ir augstāks nekā privātajos uzņēmumos, esošo konjunktūras situāciju pretēji privātajiem šīs grupas uzņēmumu vadītāji novērtējuši stipri negatīvi, piesardzīgāki tie ir arī gaidāmās pēc 6 mēnešiem ražošanas konjunktūras prognozēšanā.

Pēdējā aptaujā kā katru gadu aprīlī uzņēmumu vadītāji atbildēja uz jautājumiem par šajā gadā plānotajām investīcijām. Investīcijas pamatlīdzekļos 1996.gadā plāno 53% apsekoto uzņēmumu, pie kam, kopumā par 10% vairāk ir to uzņēmumu, kam investīciju līmenis salīdzinājumā ar 1995.gadu pieaudzis.

Nozarēs līdzīgi janvāra apsekojumam labākie rūpniecības konjunktūras rādītāji saglabājas papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (neraugoties uz visai zemo jaudu noslodzi), kā arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, kur jaudu izmantošana ir augstāka par apsekojuma vidējo rādītāju.

Sliktākie ražošanas konjunktūras rādītāji, sevišķi esošā ražošanas konjunktūra, saglabājas mašīnbūvē; radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā.

Atsevišķā tabulā apkopoti aptaujā uzrādītie galvenie ražošanu ierobežojošie faktori:

Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita

Ražošanu ierobežojošie faktori 1993 1994 1995 1996 1996

*) I cet. II cet.

1. Nepietiekams iekšzemes pieprasījums 72 73 65 68 68

2. Nepietiekams ārzemju pieprasījums 35 33 38 41 42

3. Konkurējošs imports 26 29 33 27 32

4. Kvalificēta darbaspēka trūkums 9 6 9 11 7

5. Izejmateriālu trūkums 22 24 22 21 19

6. Novecojusi tehnika 35 34 36 36 33

7. Finansiālas problēmas 62 58 56 58 61

8. Neskaidri ekonomiskie likumi 38 34 25 28 23

9. Ekonomiskās vides nenoteiktība 36 36 28 26 22

10. Zema produkcijas kvalitāte 9 10 6 7 5

11. Norēķinu sistēma ar NVS 42 43 26 23 21

____________________

*) 1993.gada II—IV ceturksnī

Galveno ražošanu ierobežojošo faktoru struktūra būtībā nemainās, taču laika gaitā atzīmējama “Neskaidru ekonomisko likumu” un “Ekonomiskās vides nenoteiktības” īpatsvara samazināšanās.

Valsts statistikas komiteja

Rūpniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītājs

Esošā un gaidāmā pēc 6 mēnešiem ražošanas konjunktūra rūpniecībā