• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tas būs vēl viens solis Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.1996., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40496

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Portugālē - Nacionālā diena

Vēl šajā numurā

07.06.1996., Nr. 98

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

PIRMS NOTIKUMA

Tas būs vēl viens solis Eiropā

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse — pirms došanās uz Eiropas Parlamentu asamblejas konferenci

Vakar, 6.jūnijā, Saeimas namā notika Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses un Saeimas sekretara Imanta Daudiša preses konference sakarā ar Latvijas delegācijas braucienu uz Eiropas Parlamentu asamblejas konferenci, kas no 7. līdz 9.jūnijam notiek Budapeštā.

Ilga Kreituse pastāstīja, ka konference Budapeštā veltīta parlamentārajai demokrātijai brīvā tirgus ekonomikas apstākļos un piebilda, ka tā ir īpaši svarīga problēma mūsu valstij.

Šajā tikšanās reizē Latvijas delegācija nav paredzējusi īpašu uzrunu, jo mūsu delegācija jau teica runu iepriekšējā Eiropas Parlamentu asamblejas konferencē. Tā kā Igaunijas un Lietuvas pārstāvji to nav darījuši, tad ar kaimiņvalstu delegācijām panākta vienošanās, ka šoreiz ziņojumu konferencē sniegs Lietuva. Latvijas delegācija piedalīsies debatēs, kā arī izteiks savas pārdomas, kas būtu jāiekļauj ziņojumā par demokrātijas attīstības iespējām brīvā tirgus apstākļos.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šādas konferences ir nozīmīgas vispirms tāpēc, ka parlamentu spīkeri tajās apmainās ar informāciju par reālo situāciju savās valstīs “mums visiem tik grūtajā postsociālisma posmā, kad mēs ejam sarežģīto demokratizācijas ceļu”. Viņa vēl piebilda, ka pirmo reizi šāda konference notiek nevis kādā Rietumeiropas valstī, kā līdz šim, bet postsociālisma valstī Ungārijā. Kā svarīgu aspektu viņa atzīmēja arī iespēju kārtējo reizi tikties un uzklausīt Eiropas Parlamentu asamblejas prezidenta un EDSO Parlamentu asamblejas prezidenta viedokli par jaunākajām norisēm. “Ar abām šīm institūcijām mums izveidojušies ļoti labi kontakti,” teica I.Kreituse. “Domāju, ka šāda tikšanās mums ir ļoti nepieciešama, lai apspriestu turpmākās sadarbības formas.”

Saeimas priekšsēdētāja vērsa žurnālistu uzmanību uz faktu, ka atbilstoši Eiropas Parlamentu asamblejas ielūgumam Latvijas delegācijā ir četri cilvēki un parlamenta spīkers saskaņā ar tradīciju tiek uzaicināts kopā ar dzīvesbiedru. “Šinī gadījumā arī es braucu kopā ar savu dzīvesbiedru, bet viņa pirmā funkcija ir delegācijas loceklis — finansu ministrs,” sacīja I.Kreituse. Aivars Kreituss Budapeštā piedalīsies nevis parlamentu spīkeru dzīvesbiedriem paredzētajā izklaides programmā, bet delegācijas darbā, kā arī tiksies ar Ungārijas finansu ministru un pārrunās abu valstu līguma noslēgšanas aspektus.

 

“LV” pārstāvis jautāja Saeimas priekšsēdētājai:

 

— Kreituses kundze, kurš, jūsuprāt, ir pats svarīgākais Latvijas pozitīvais arguments mūsu valsts ceļā uz Eiropas Savienību un kurš pašlaik ir mūsu vājākais punkts jeb Ahilleja papēdis?

I.Kreituse, atbildot sacīja:

— Es domāju, drošākais un stabilākais arguments vispirms ir tas, ka Latvijai jābūt Eiropas Savienībā, ja mēs domājam par savas valsts kā starptautiski eksistējošas neatkarīgas valsts turpmāko likteni, vājākais punkts ir tas, ka vēl joprojām Latvijā nav nokārtots jautājums par Eiropas Savienības pieņemto likumdošanas aktu tulkošanu. Līdz ar to mums Latvijā politiķi, ekonomisti un citi cilvēki, kas domā, kā harmonizēt Latvijas valsts un Eiropas Savienības attiecības, nevar iepazīties ar šiem likumiem latviešu valodā. Mums nav notariāli apstiprinātu līgumu tulkojumu.

Es to pēdējā mēneša laikā esmu pārrunājusi ar ANO misijas vadītāju Rīgā Džonu Hendru, kā arī ar Kanādas vēstnieku Latvijā Viljamu Klārku. Mēs šajās sarunās esam vienojušies, ka tuvākajā laikā Latvijā varētu tikt atvērts tāds pats tulkošanas centrs, kāds jau darbojas Igaunijā. Šajā centrā tiktu veikta likumu tulkošana latviešu valodā. Es uzskatu tā: ja Latvijā nav iespējams iepazīties ar visiem likumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, tad nav arī iespējams pieņemt un izanalizēt situāciju, uz ko tad mēs īsti ejam. Tad tas ir vairāk tāds teorētisku pārdomu līmenis.

Otrs, manuprāt, ceļā uz Eiropas Savienību, kur jāiet ļoti noteikti un stabili, Latvijai trūkst sava perspektīvā lauksaimniecības attīstības modeļa.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!