SVĒTKI UN GODADIENAS

Zviedrijā — Karoga diena

Vakar, 6. jūnijā, Zviedrijas Karalistes vēstniecībā bija sarīkota valsts nacionālajiem svētkiem — Karoga dienai — veltīta svinīga pieņemšana.

Šajā pieņemšanā piedalījās ārvalstu vēstniecību darbinieki, kā arī plaša Latvijas sabiedrība. Vēl viens apliecinājums mūsu valstu ciešajiem sakariem un Zviedrijas īpašajai lomai Latvijas liktenī.

Zviedrija, kuras teritorija ir 449 900 kvadrātkilometri, ir daudzkārt lielāka par Latviju, un tajā ir trīs reizes vairāk iedzīvotāju (6,3 miljoni) nekā Latvijā. Zviedrija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Aptuveni 19 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Pašreizējā Zviedrijas teritorija bijusi apdzīvota jau 9. gadu tūkstotī pirms Kristus, bet 3. gadu tūkstotī pirms Kristus tur dzīvojošie cilvēki sāka pievērsties zemkopībai un lopkopībai. Pirmais valstiskais veidojums — Svēarike — šeit radās mūsu ēras 6. gadsimtā. No 8. līdz 11. gadsimtam zviedru normaņi jeb vikingi rīkoja laupīšanas karagājienus uz Kijevas Krievzemi un Baltijas piekrasti, kā arī pret Volgas bulgāriem un hazāriem, Bizantiju un Arābu Kalifatu. 11. gadsimtā Zviedrijā izplatījās kristietība.

1293. gadā Zviedrija saviem valdījumiem pievienoja Somiju, kas atradās Zviedrijas sastāvā līdz pat 1809. gadam. 1389. gadā Zviedrija noslēdza ūniju ar Dāniju, bet vadošā loma tajā bija Dānijai. 1521. gadā notika zviedru tautas sacelšanās pret dāņu kundzību, ko vadīja nākamais Zviedrijas karalis Gustavs I Vāsa. 1523. gadā Zviedrija kļuva neatkarīga monarhija.

16. un 17. gadsimtā Zviedrija Ziemeļu septiņgadu karā, kā arī Livonijas karā un citās militārās operācijās būtiski palielināja savu teritoriju un 17. gadsimtā bija viena no spēcīgākajām Eiropas valstīm. Šajā laikā Zviedrijai piederēja arī liela daļa Latvijas teritorijas, un zviedri paši labprāt atgādina faktu, ka Rīga savā laikā bijusi Zviedrijas lielākā pilsēta. 1709. gadā Poltavas kaujā ar krievu armiju Zviedrijas karaspēks cieta sakāvi, un Zviedrija pēc 1721. gada Nīstades miera līguma atdeva Krievijai Baltiju, kā arī lielu daļu Karēlijas un Viborgu. 1741.–1743. gada karā ar Krieviju Zviedrija zaudēja arī lielu daļu Somijas, bet 1808. un 1809. gada karā ar Krieviju — arī Ālandu salas un atlikušo Somijas daļu. 1813. un 1814. gadā karā ar Dāniju Zviedrija ieguva Norvēģijas teritoriju un tika izveidota Zviedrijas – Norvēģijas ūnija, kas pastāvēja līdz 1905. gadam. Kopš 1814. gada Zviedrija jau vairāk nekā pusotru gadsimtu nav piedalījusies nevienā karā, un lielā mērā šis apstāklis sekmējis Zviedrijas pašreizējo visai augsto labklājību.

Gandrīz pusi Zviedrijas rūpniecības produkcijas dod mašīnbūve, koncernu “Volvo” un SAAB ražotās automašīnas tiek atzītas par pasaules kvalitatīvākajām mašīnām. Firmas “Volvo” ražotos dzinējus izmanto pat ASV kosmiskā centra projektos. Laba slava ir arī SAAB ražotajām lidmašīnām. Ievērojama loma Zviedrijas rūpniecībā ir augstas klases ieroču ražošanai — tā devusi arī pašu valsts armijai vienu no modernākajiem bruņojumiem pasaulē. Attīstīta arī papīra un mēbeļu rūpniecība. Zviedrijas lauksaimniecībā ir augstu attīstīts kooperācijas princips. Daudzi zemnieki savus lauku darbus apvieno ar sezonas darbiem bagātīgajos Zviedrijas mežos. Zviedrijas galējos ziemeļos sāmi nodarbojas ar briežkopību.

Zviedrija ir tradicionāli neitrāla valsts ar modernu, teicami bruņotu armiju. Tikai nesen Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā.

Ar Latviju Zviedrijai izsenis bijušas labas kaimiņattiecības. Jau drīz pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas Zviedrija apliecināja izteikti draudzīgo attieksmi pret Latviju, atsūtot uz Rīgu savu pilnvaroto lietvedi Larsu Fredēnu, kuru Latvijas valdība vēlāk apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām Rīgā bija Zviedrijas Karalistes vēstniecība, kuras pirmo ēku (Lāčplēša ielā) simboliskā ceremonijā atklāja mūsu tautiete, Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde. Latviju vairākkārt apmeklējuši augsti Zviedrijas valsts vadītāji, to skaitā karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija. Pēc karaļpāra kopīgās vizītes Latvijā 1992. gada septembrī karalis vēlreiz ieradās Latvijā, lai atklātu ar Zviedrijas palīdzību izveidoto Rīgas biznesa skolu. Savukārt karaliene Silvija pavisam nesen, 21. maijā, kopā ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kundzi Ainu atklāja asociācijas “Livlust” (“Dzīvesprieks”) izveidoto jauniešu ciematu Aizupē, Tukuma rajonā.

Zviedrija Latvijai sniegusi lielu palīdzību mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidē — uzdāvinājusi robežsargiem vairākus krasta apsardzes kuterus, karavīru ekipējumu un citas lietas. Ņoti nozīmīga Latvijai bijusi Zviedrijas palīdzība mūsu militāro kadru apmācīšanā. Latviju vairākkārt apmeklējuši arī Zviedrijas premjerministri un bruņoto spēku virspavēlnieks. Nupat, maija pēdējā dienā, mūsu valstī viesojās Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons.

Zviedrijas intereses Latvijā pārstāv Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Andreass Adāls.