KONCEPCIJAS, PROJEKTI, PLĀNI, PROGRAMMAS

Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcija

Projekts

Ministru kabineta sēdes protokola izraksts

(prot.nr.30, 29.§) Rīgā 1996.gada 4.jūnijā

Par pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu

Apspriešanā piedalās: M.Gailis, E.Jurkāns, A.Bērziņš, J.Sinka, V.Makarovs, P.Cimdiņš, J.Viņķelis, A.Poča, O.Spārītis, M.Grīnblats

Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai M.Gaiļa un E.Jurkāna sniegto informāciju par izstrādāto koncepcijas projektu.

2. E.Jurkānam nodot koncepcijas projektu publiskai apspriešanai 2 mēnešu laikā.

3. Pēc koncepcijas projekta publiskās apspriešanas beigām M.Gailim kopīgi ar E.Jurkānu organizēt iesniegto priekšlikumu apkopošanu, izvērtēšanu un attiecīgu koncepcijas projekta precizēšanu.

4. Precizēto koncepcijas projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats

Valsts kancelejas direktors Ž.Tikmers

Koncepcija Rīgā 1996.gada 28.maijā

Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcija (turpmāk tekstā — “Koncepcija”) ir veidota, pamatojoties uz 1985.gada oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem, Ministru kabineta izveidotās Pašvaldību reformas padomes (1993.g.) rekomendācijām, atsevišķu pašvaldību priekšlikumiem un agrāk izstrādātajiem administratīvi teritoriālās reformas projektiem.

Koncepcija sadalīta deviņās nodaļās. Tajās dots esošās situācijas apskats, pamatota pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamība, norādīti reformas galvenie mērķi, tās realizēšanas pamatprincipi, pašvaldību teritoriju pārveides galvenie kritēriji, kā arī reformas realizācijas mehānisms un iespējamie izpildes termiņi.

 I. Īss esošās situācijas apskats

1. Latvijas valsts pārvalde atrodas pārejas posmā no centralizētas valsts pārvaldes sistēmas uz decentralizētu valsts pārvaldes sistēmu, tādējādi nodrošinot demokrātiskas un tiesiskas valsts izveidi. Šī procesa būtiska sastāvdaļa ir valsts vietējās pārvaldes — pašvaldību — reforma, kuras procesā tiek veikta valsts pārvaldes decentralizācija, nodalītas valsts institūciju funkcijas no pašvaldību funkcijām un noteikta kārtība, kādā veidojami patstāvīgi pašvaldību budžeti, bet nav izdarīta pašvaldību administratīvo teritoriju reforma.

2. Pašreizējais pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums (skat.1.pielikumu) veidots 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā. Tas vairāk piemērots centralizētai pārvaldei, bet nevis pašvaldību funkciju realizācijai, un tajā dominē administratīvās teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Pagastu skaits saglabājies aptuveni pirmskara līmenī (1940.gadā — 517 pagasti, 1996.gadā — 491 pagasts), lai gan iedzīvotāju skaits lauku apvidos samazinājies par vienu trešo daļu, bet komunikāciju iespējas, salīdzinot ar pirmskara periodu, ir palielinājušās.

3. Starp pašvaldību administratīvajām teritorijām pastāv lielas atšķirības sociāli ekonomiskā attīstībā. Veidojas teritorijas, kurās ir paaugstināts bezdarba līmenis un zema saimnieciskā aktivitāte. Tas būtiski sarežģī pašvaldību darbību.

4. Pašvaldību reformas procesā uzsākts teritoriālā iedalījuma pārveides sagatavošanas darbs. Ir veikti sociāli ekonomiskie pētījumi, kā arī izstrādāti vairāki pašvaldību teritoriālā iedalījuma projekti: “Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums” (Latvijas Republikas Augstākās padomes Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas komisija, 1993.g.), “Pagastu un rajonu pašvaldību teritoriālā iedalījuma shēmas variants” (firma “Zemesprojekts”, 1993.g.), “Latvijas administratīvi teritoriālās reformas projekts” (Valsts reformu ministrija, 1994.g.).

 II. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamība

5. Pašvaldību reformas procesā ir paplašinājušās pašvaldību funkcijas un pieaugusi to atbildība, bet administratīvi teritoriālais iedalījums palicis iepriekšējais. Šī iemesla dēļ daļa pašvaldību nespēj racionāli un efektīvo pildīt decentralizētās funkcijas un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus.

6. Pašreizējais administratīvi teritoriālais iedalījums apgrūtina decentralizācijas procesa realizēšanu un pašvaldību ietekmes palielināšanu valsts pārvaldē.

7. Pašvaldībām nav nepieciešamo finansiālo un materiālo resursu bāzes, nepietiekamas ir to iespējas koncentrēt finansu līdzekļus. Pašvaldību ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, dažādās pašvaldību teritorijās atšķiras desmit līdz divdesmit reizes. Savstarpējo norēķinu sistēma par pakalpojumiem, kas sniegti citu pašvaldību iedzīvotājiem, daudzviet darbojas neapmierinoši.

8. Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, patstāvīgi atrast un attīstīt investīciju piesaistes projektus, kā arī iesaistīties reģionu un pārrobežu sadarbībā.

9. Sakarā ar finansu līdzekļu un kvalificētu darbinieku trūkumu daudzas pašvaldības patlaban nevar nodrošināt teritoriālplānojumu un sociāli ekonomisko attīstības plānu izstrādāšanu un realizēšanu. Tas kavē investīciju piesaisti, saimniecības pārstrukturēšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

10. Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu pašvaldībām nav iespējams atdalīt lēmējvaru no izpildvaras un izveidot efektīvu administrāciju. Pašvaldību politiķi bieži veic arī attiecīgo pašvaldības darbinieku funkcijas, bet ne vienmēr dara to profesionāli.

11. Pašvaldībās, kurās ir tikai daži simti vēlētāju, rodas problēmas pašvaldības vēlēšanu organizēšanā, jo iespējamo politiķu skaits mazapadzīvotā pagastā ir ļoti ierobežots, vēlētāji praktiski paliek bez izvēles iespējām. Šāda situācija nerada labvēlīgus apstākļus pašvaldību demokrātijas attīstībai.

III. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķi

12. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas galvenie mērķi:

— veidot rīcībspējīgas, patstāvīgas pašvaldības, kuras var kvalitatīvi un ar minimālu līdzekļu patēriņu pildīt pašvaldību funkcijas un sniegt pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm;

— sekmēt valsts pārvaldes decentralizācijas procesa attīstību, palielināt pašvaldību lomu un ietekmi valsts pārvaldē, attīstīt pašvaldību spējas aizstāvēt iedzīvotāju intereses;

— koncentrēt pašvaldību materiālos un finansiālos resursus racionālai funkciju izpildei, samazināt atšķirības dažādu pašvaldību ienākumos, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, samazināt dotāciju nepieciešamību un palielināt pašvaldību pašfinansēšanās iespējas;

— veicināt pašvaldību iespējas administrēt pašvaldību budžetā ieskaitāmos nodokļus un likumā noteiktajās robežās noteikt to likmes, veidot finansu resursus proporcionāli pašvaldības pienākumiem un funkcijām;

— veidot pašvaldības, kurām ir reālas iespējas nodrošināt teritoriju attīstību atbilstoši iedzīvotāju interesēm, radīt labvēlīgu vidi investīciju piesaistei, saimniecības pārstrukturēšanai un uzņēmējdarbības aktivizēšanai;

— veicināt to pašvaldību teritoriju apvienošanu, kuras ir kultūrvēsturiski saistītas un kuru iedzīvotāji ir savstarpēji ekonomiski atkarīgi, dot iespējas pašvaldībām plānot un realizēt mērķtiecīgu infrastruktūras attīstību;

— palielināt pašvaldības politiķu iespējas realizēt savas programmas un darboties vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī paaugstināt pašvaldību politiķu atbildību par viņiem uzticēto funkciju izpildi;

— izveidot administratīvās teritorijas, kurās pašvaldībām ir iespējas veidot efektīvu administrāciju, atdalīt lēmējvaru no izpildvaras, bet politiķu maiņas gadījumā — garantēt pašvaldības darbības nepārtrauktību un pēctecību, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti pašvaldību iestādēs un uzņēmumos;

— izveidot pašvaldības, kuras būtu līdzvērtīgi partneri starpvalstu sadarbībā.

 IV. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas realizēšanas pamatprincipi

13. Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta ar demokrātiskām metodēm, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus reformas sagatavošanā, sniedzot plašu informāciju un veicot izskaidrošanas darbu sabiedrībā, kā arī radoši izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā.

14. Administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta kompleksi kā pašvaldību reformas sastāvdaļa, vienlaikus nostiprinot pašvaldību finansu sistēmu, pilnveidojot likumdošanu, precizējot funkcijas un risinot pašvaldību īpašuma veidošanas jautājumus.

15. Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veicināta, izmantojot investīcijas, atļaujot administrēt pašvaldību budžetā ieskaitāmos nodokļus un likumā noteiktajās robežās noteikt to likmes, paredzot pašvaldības teritorijā labvēlības statusu saimnieciskajai darbībai un nododot pašvaldības teritorijā esošo valsts rezerves zemi attiecīgās pašvaldības īpašumā.

16. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas teorētiskais pamats ir šī Koncepcija, Ministru kabineta apstiprinātā Pašvaldību reformu koncepcija (1993.g.) un Valsts pārvaldes reformas koncepcija (1995.g.). Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas juridiskais pamats būs likums par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

17. Pašvaldību reformas sagatavošanā tiek izmantoti atzinumi, kas iegūti sociāli ekonomiskajos pētījumos un agrāk sagatavotajos pašvaldību teritoriju pārveides projektos. Turpmākajā sagatavošanas darbā ir jāizvairās no dārgiem, visu valsts teritoriju aptverošiem izpētes projektiem, jāizmanto rajonu sociāli ekonomiskās attīstības plānu izstrādes process un atsevišķu administratīvo teritoriju pārveides pilotprojekti.

18. Reformas procesā tiek veidotas vēlētas divu veidu pašvaldības, kas nav savstarpēji pakļautas:

— vietējās pašvaldības — municipalitātes;

— reģionālās pašvaldības — apriņķu pašvaldības.

Vietējo un reģionālo pašvaldību funkcijas ir nošķirtas un nedublējas.

Municipalitāte ir administratīva teritorija ar tās iedzīvotājiem, kuriem ir vietējā pašvaldība. Reformas gaitā jaunas municipalitātes veidojas, apvienojoties pagastiem ar pilsētām vai arī pagastiem apvienojoties savstarpēji.

Jaunās municipalitātes nosaukumā būtu lietderīgi saglabāt vēsturiskos nosaukumus. Piemēram, apvienojoties Liepkalnes pilsētai ar Liepkalnes pagastu un Bērzkalnes pagastu, izveidojas Liepkalnes municipalitāte ar tajā ietilpstošo Liepkalnes pilsētu, Liepkalnes pagastu un Bērzkalnes pagastu (pagastu un pilsētu teritorijas vēlams saglabāt kā municipalitātes iekšējā teritoriālā dalījuma vienības).

Apriņķus veido, grupējot municipalitātes. Apriņķim jābūt piemērotam to funkciju veikšanai, kuras noteiktas reģionālajām pašvaldībām.

19. Iepriekšējā pašvaldību reformas procesā jau ir nodalītas pašvaldību funkcijas no valsts funkcijām un paredzēts, kuras funkcijas veiks attiecīgā veida pašvaldība. Turpmākajā pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas gaitā funkcijas varētu tikt precizētas atbilstoši šīs Koncepcijas nostādnēm un iesniegtajiem priekšlikumiem.

Vietējām pašvaldībām varētu tik paredzētas šādas galvenās funkcijas:

— teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības veicināšana, uzņēmējdarbības sekmēšana, bezdarba samazināšana;

— komunālo pakalpojumu organizēšana;

— audzināšanas un mācību procesa nodrošināšana pirmsskolas un skolas vecuma bērniem (pamata un vidējā izglītība);

— primārās veselības aprūps nodrošināšana;

— rūpes par sabiedrisko kārtību un veselīgu dzīvesveidu;

— teritorijas plānošana, uzraudzība, uzturēšana un labiekārtošana;

— adopcijas, aizbildnības un aizgādnības lietu kārtošana, civilstāvokļa aktu reģistrācija;

— sociālās palīdzības nodrošināšana;

— iedzīvotāju izglītības un kultūras vajadzību apmierināšana, kultūras iestāžu uzturēšana, vietējo kultūras pieminekļu aizsardzība, atpūtas iespēju nodrošināšana;

— pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu administrēšana.

Apriņķu pašvaldībām varētu tikt paredzētas šādas galvenās funkcijas:

— aprinķa attīstības plānošana, teritoriālplānojuma izstrādāšana un attiecīgo plānu realizēšanas nodrošināšana;

— veselības aprūpes nodrošināšana;

— apriņķa sociālās aprūpes iestāžu izveidošana un uzturēšana, sociālās palīdzības darba koordinēšana;

— vides aizsardzība;

— nodrošināšana ar sabiedrisko transportu;

— mācību un audzināšanas procesa nodrošināšana apriņķu pašvaldību pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

— palīdzības organizēšana stihisku nelaimju gadījumos , civilās aizsardzības organizēšana.

20. Pašvaldībām reformas procesā uz laiku var saglabāties valsts deleģētās funkcijas.

21. Minēto funkciju izpildei pašvaldībām ar likumu tiek noteikti nepieciešamie ieņēmumu avoti. Tos veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un dabas resursu nodoklis, kā arī valsts dotācijas un mērķdotācijas, pašvaldību nodevas, daļa no celmu naudas un citi ienākumu avoti. Būtu jāparedz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis tiek noteikti par pašvaldības nodokļiem un tiek noteikta arī valsts un pašvaldību nodokļu ieņēmumu savstarpējā sadale starp vietējām pašvaldībām, apriņķa pašvaldībām un centrālo valdību.

 V. Municipalitāšu veidošanas galvenie kritēriji

22. Municipalitāte ir ģeogrāfiski un kultūrvēsturiski vienota un kompakta. Tai jābūt attiecīgi piemērotai teritorijas attīstības plānošanai un teritorijas zonēšanai.

Nav vēlams, ka municipalitāti sadala dabiski šķēršļi — ūdensteces un ūdenstilpes, lieli mežu masīvi, purvi.

23. Municipalitātē pēc iespējas atrodas pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamie infrastruktūras objekti. Municipalitātei vēlams uzturēt vidusskolu.

24. Vietējās pašvaldības ienākumiem jābūt tādiem, lai tā varētu racionāli un efektīvi realizēt tiesību aktos noteiktās funkcijas un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

25. Municipalitātē var ietilpt gan pilsētu, gan lauku zemes — pilsētas un lauku vienotības princips. Pilsēta nav nodalīta kā administratīva teritorija no lauku zemēm, tās robežas nosaka municipalitātes teritoriālplānojums.

26. Municipalitātes administratīvais centrs ir apdzīvota vieta (pilsēta, ciems), kas kultūrvēsturiski un ģeogrāfiski ir izveidojusies par apvidus centru un kurā ir salīdzinoši vairāk infrastruktūras un saimnieciskās darbības objektu. Ceļu tīklam ir jānodrošina administratīvā centra saistība ar apkārtējo teritoriju apdzīvotajām vietām, centram jābūt ērti sasniedzamam.

27. Minētie kritēriji nav obligāti visos vietējo pašvaldību pārveides gadījumos, jo teritorijām ir dažādas īpatnības, kas saistītas ar vēsturi, kultūru, saimniecisko dzīvi, apdzīvotības blīvumu un iedzīvotāju mentalitāti. Tomēr šādi izņēmumi nevar tikt piemēroti kā vispārēja prakse. Tie pieļaujami tikai atsevišķos gadījumos, kad nav iespējams cits risinājums.

 VI. Apriņķa veidošanas galvenie kritēriji

28. Apriņķi veido, grupējot municipalitātes un izveidojot teritoriju, kas vislabāk piemērota apriņķu pašvaldības funkciju veikšanai.

29. Apriņķī atrodas tā pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamie infrastruktūras objekti. Apriņķa pašvaldībai jābūt spējīgai uzturēt modernu slimnīcu.

30. Apriņķu grupas iespēju robežās veido Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali.

31. Apriņķa administratīvais centrs ir pilsēta, kas kultūrvēsturiski, ģeogrāfiski un ekonomiski ir izveidojusies par plašāku apvidus centru un kurā ir koncentrētas reģionālās nozīmes kultūras un izglītības iestādes, kā arī nozīmīgi sociālie un saimnieciskie objekti. Ceļu tīklam ir jānodrošina administratīvā centra saistība ar apriņķī ietilpstošām municipalitātēm, centram jābūt ērti sasniedzamam.

 VII. Teritoriālplānošana un pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma

32. Pašvaldību attīstības plānus un teritoriālplānojumus var izmantot kā argumentus, kas pamato konkrēto jaunveidojamo municipalitāšu izveidošanu un to administratīvo centru izvietojumu.

33. Rajona (perspektīvā — apriņķa) attīstības plānos un teritoriālplānojumos, ievērojot vietējo iedzīvotāju un vietējo pašvaldību izteiktos viedokļus, tiek ieteiktas iespējamās jaunās municipalitātes un pamatoti to administratīvie centri.

34. Pašvaldību teritoriālplānojumiem jābūt savstarpēji saskaņotiem. Teritoriāli saistītām pašvaldībām ir ieteicams attīstības plānus un teritoriālplānojumus izstrādāt savstarpēji sadarbojoties, kā arī noteikt iespējamās jaunās municipalitātes un to administratīvos centrus.

35. Reformai jāsekmē pasākumi, kas veicinātu pašvaldību kā līdzvērtīgu partneru pilnvērtīgu un patstāvīgu līdzdalību pārrobežu sadarbības līgumos un Eiropas reģionālajos projektos.

 VIII. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas mehānisms un izpildes termiņi

36. Pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu vada un koordinē Ministru kabineta izveidota Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas vadības komisija. Reformas īstenošanu veic Pašvaldību lietu pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras ar reformu saistīto darbu izpētei izveido no valsts budžeta finansējamas projektu izstrādes darba grupas, kā arī reformas vadības komisijas sekretariātu.

37. Lai nepieciešamos pasākumus pašvaldību teritoriju skārtošanas jomā veiktu pirms pašvaldību vēlēšanām 1997. gadā, Pašvaldību lietu pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izskata iespējas:

— apvienot pilsētas ar pagastiem, kuru iedzīvotāji galvenokārt izmanto attiecīgās pilsētas infrastruktūru;

— apvienot blakus esošos pagastus, kuri neatbilst šīs Koncepcijas V nodaļā dotajiem vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju veidošanas kritērijiem.

Pašvaldību teritorijas tiek sakārtotas esošās administratīvi teritoriālās sistēmas ietvaros, izanalizējot katru iespējamo pašvaldību apvienošanas gadījumu, konsultējoties ar ieinteresētajām pašvaldībām un sagatavojot pamatotu un reālu lēmumu par pašvaldību reorganizāciju.

38. Pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības, pamatojoties uz projektu izstrādes darba grupu izpētes materiāliem vai izstrādātajiem teritoriālplānojumiem, kā arī pēc konsultēšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, iesniedz Pašvaldību lietu pārvaldē izskatīšanai Ministru kabineta izveidotajā Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas vadības komisijā priekšlikumus par iespējamām jaunveidojamām administratīvām teritorijām un to administratīvajiem centriem (1998. gada otrā puse).

39. Projektu izstrādes darba grupas, ja nepieciešams, veic izpētes darbus, sagatavo atsevišķu teritoriju administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, sniedz pašvaldībām metodisko palīdzību teritoriju pārveides projektu sagatavošanā, kā arī veic pašvaldību iesniegto projektu ekspertīzi un strīdīgos jautājumos konsultējas ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli.

40. Veicot municipalitāšu apvienošanās iespēju izpēti un sagatavojot attiecīgus priekšlikumus, vēlams atbalstīt pašvaldību kooperāciju, lai jau pirms pašvaldību apvienošanās praksē pārliecinātos par paredzētā risinājuma lietderību.

41. Pamatojoties uz pašvaldību vai projektu izstrādes darba grupu priekšlikumiem un Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas vadības komisijas atzinumiem, Pašvaldību lietu pārvalde kopīgi ar Valsts zemes dienestu sagatavo nepieciešamos tiesību aktu projektus jaunveidojamo municipalitāšu juridiskai noformēšanai. Jaunās municipalitātes saskaņā ar likumu par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu izveido Ministru kabinets (1999. gada pirmā puse).

42. Realizējot pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, pastāv vairāki riska faktori: attiecīgās pašvaldības finansiālie līdzekļi var tikt izmantoti galvenokārt tikai pašvaldības administratīvā centra un tā tuvākās apkārtnes attīstībai, pašvaldību lēmējinstitūcijā var tikt ievēlēti tikai tās administratīvā centra pārstāvji, var pasliktināties iedzīvotāju saikne ar pašvaldību. Reformas procesā šie riska faktori jāņem vērā un jānovērš.

43. Attiecīgos tiesību aktos tiek iestrādātas normas, kas garantē apvienoto pagastu iedzīvotāju interešu aizsardzību, paredzot apvienotās (pagastu) administratīvās teritorijas saglabāt kā municipalitātes iekšējā teritoriālā dalījuma vienības un izveidojot tajās izpildinstitūciju ar noteiktām funkcijām, kurā līdz zemes reformas pabeigšanai tiek saglabātas esošās zemes komisijas ar to funkcijām. Vēlams noteikt tādu pašvaldību vēlēšanu kārtību, kura garantētu teritoriālu pārstāvniecību pašvaldības lēmējinstitūcijā.

44. Tiesību aktos pašvaldībām tiek noteiktas saistības infrastruktūras objektu saglabāšanā un zemes nodokļu noteikšanā bijušajās lauku teritorijās.

45. Municipalitātēm, kuras neatbilst šīs Koncepcijas V nodaļā dotajiem municipalitātes veidošanas kritērijiem un kuras, tiesību akos norādītajam laikposmam beidzoties, nav iesniegušas priekšlikumus par apvienošanos, projektu izstrādes darba grupas sagatavo apvienošanās projektus, kurus iesniedz pašvaldībām publiskai apspriešanai. Pēc apspriešanas tiek noteikts galīgais projekta variants, kurā iestrādāti iespējamie precizējumi. Pašvaldību lietu pārvalde kopīgi ar Valsts zemes dienestu sagatavo tiesību aktu projektus jaunveidojamo municipalitāšu juridiskai noformēšanai. Radušos strīdus izskata Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas vadības komisija. Jaunās municipalitātes saskaņā ar likumu par Pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu izveido Ministru kabinets (1999. gada IV ceturksnis).

46. Apriņķu veidošana tiek uzsākta pēc tam, kad veikta reforma lielākajā daļā vietējo pašvaldību (1999.g.). Tiek precizētas apriņķu pašvaldību funkcijas un atvēlēts noteikts laikposms, lai vietējās pašvaldības varētu sagatavot priekšlikumus apriņķu teritoriju izveidošanai.

Veidojot apriņķus, tiek pārskatīts republikas pilsētu statuss, bet Rīgas pilsētai kā galvaspilsētai tiek paredzēts īpašs statuss.

47. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas realizēšanas iespējamie termiņi:

— 1996. gada IV ceturksnis — Saeimā tiek iesniegts likumprojekts par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu;

— 1996. gads — atsevišķu pagastu brīvprātīga apvienošanās ar blakus esošo pilsētu vai pagastu (saglabājot tiesību akos noteiktos administratīvo teritoriju veidus — republikas pilsēta, rajona pilsēta, rajona pilsēta ar lauku teritoriju, pagasts);

— 1997. gads — 1998. gads — izpētes darbs, priekšlikumu sagatavošana par municipalitāšu veidošanu un šo priekšlikumu iesniegšanu Pašvaldību lietu pārvaldē (1998. gada otrā puse);

— 1999. gada pirmā puse — municipalitāšu izveidošana atbilstoši to veidošanas kritērijiem un pašvaldību priekšlikumiem;

— 1999. gada IV ceturksnis — municipalitāšu izveidošanas pabeigšana visā valsts teritorijā (pašvaldību teritoriju apvienošana, kuras nav isniegušas priekšlikumus);

— 1999. gads — apriņķu veidošanas uzsākšana;

— 2001. gads — apriņķu izveidošana visā valsts teritorijā.

 IX. Koncepcijas apspriešanas un pieņemšanas kārtība

48. Ministru kabinets pēc Koncepcijas projekta konceptuālas akceptēšanas nodod to publiskai apspriešanai (divi mēnešu termiņš).

49. Koncepcijas projekta sagatavošanas darba grupa apkopo Koncepcijas projekta apspriešanas procesā iesniegtos priekšlikumus, organizē konferenci to analīzei un pilnveidoto koncepcijas projektu iesniedz Ministru kabinetā.

 Iespējamais pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums pēc reformas realizēšanas

Pašvaldību sistēmu veido vietējās pašvaldības un apriņķu pašvaldības. Pašvaldību skaits salīdzinājumā ar līdzšinējo samazināsies.

Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās un reģionālās attīstības M.Gailis

Vides aizsardzības  ministrs E.Jurkāns

2.pielikums

Administratīvo teritoriju saraksts un to raksturojošie lielumi uz 1996.gada janvāri

Pilsēta/pagasts  Iedzīvotāju sk. (uz  1.01.95.)  Platība (kv.km)Iedzīv. blīvums (kv. km)

 

Rīga 839670 307 2735

Daugavpils 120151 72 1669

Jelgava 71091 60 1185

Jūrmala 59247 100 592

Liepāja 100271 60 1671

Rēzekne 42081 17 2475

Ventspils 46994 46 1022

Aizkraukles rajons

Aizkraukle 10040 12 837

Jaunjelgava 2253 11 205

Pļaviņas 4660 7 666

Aiviekstes pagasts 959 145 7

Aizkraukles pagasts 1290 91 14

Bebru pagasts 1567 120 13

Daudzeses pagasts 1210 211 6

Iršu pagasts 628 70 9

Klintaines pagasts 945 94 10

Kokneses pagasts 4501 171 26

Kurmenes pagasts 950 112 8

Mazzalves pagasts 1349 209 6

Neretas pagasts 2284 126 18

Pilskalnes pagasts 715 100 7

Seces pagasts 1273 176 7

Sērenes pagasts 880 119 7

Skrīveru pagasts 4008 105 38

Staburaga pagasts 564 58 10

Sunākstes pagasts 664 109 6

Valles pagasts 1327 179 7

Vietalvas pagasts 1181 130 9

Zalves pagasts 1021 210 5

 

Alūksnes rajons

Alūksne 10378 14 741

Apes pilsēta

ar lauku teritoriju 2298 128 18

Alsviķu pagasts 1805 213 8

Annas pagasts 654 53 12

Gaujienas pagasts 1211 126 10

Ilzenes pagasts 484 62 8

Jaunalūksnes pagasts 1504 185 8

Jaunannas pagasts 638 94 7

Jaunlaicenes pagasts 509 52 10

Kalncempju pagasts 385 43 9

Liepnas pagasts 1267 280 5

Malienas pagasts 567 55 10

Mālupes pagasts 868 130 7

Mārkalnes pagasts 521 123 4

Pededzes pagasts 980 142 7

Trapenes pagasts 1103 137 8

Veclaicenes pagasts 610 72 8

Virešu pagasts 871 154 6

Zeltiņu pagasts 468 63 7

Ziemeru pagasts 1025 117 9

 

Balvu rajons

Balvi 9527 5 1905

Viļaka 2022 6 337

Baltinavas pagasts 1876 186 10

Balvu pagasts 819 83 10

Bērzkalnes pagasts 721 103 7

Bērzpils pagasts 1264 128 10

Briežuciema pagasts 822 84 10

Krišjāņu pagasts 589 71 8

Kubuļu pagasts 1819 168 11

Kupravas pagasts 988 4 247

Lazdukalna pagasts 1386 195 7

Lazdulejas pagasts 407 87 5

Medņevas pagasts 1048 99 11

Rugāju pagasts 2057 318 6

Susāju pagasts 1001 199 5

Šķilbēnu pagasts 1587 97 16

Tilžas pagasts 1332 104 13

Vectilžas pagasts 630 91 7

Vecumu pagasts 991 125 8

Vīksnas pagasts 1040 122 9

Žīguru pagasts 1096 111 10

 

Bauskas rajons

Bauska 11730 6 1955

Bārbeles pagasts 1063 98 11

Brunavas pagasts 2013 112 18

Ceraukstes pagasts 1807 68 27

Codes pagasts 2896 95 30

Dāviņu pagasts 1072 81 13

Gailīšu pagasts 3222 80 40

Iecavas pagasts 9499 312 30

Čslīces pagasts 4299 104 41

Mežotnes pagasts 2100 75 28

Rundāles pagasts 2470 92 27

Skaistkalnes pagasts 1606 106 15

Stelpes pagasts 1070 68 16

Svitenes pagasts 1205 58 21

Vecsaules pagasts 2486 164 15

Vecumnieku pagasts 4820 281 17

Viesturu pagasts 1430 82 17

 

Cēsu rajons

Cēsis 21637 19 1139

Līgatne 1789 7 256

Amatas pagasts 901 108 8

Drabešu pagasts 2609 120 22

Drustu pagasts 1211 157 8

Dzērbenes pagasts 1145 125 9

Inešu pagasts 847 88 10

Jaunpiebalgas pagasts 2467 184 13

Kaives pagasts 505 118 4

Liepas pagasts 3232 75 43

Līgatnes pagasts 3022 161 19

Mārsnēnu pagasts 968 69 14

Mores pagasts 711 89 8

Nītaures pagasts 1088 174 6

Priekuļu pagasts 5422 98 55

Raiskuma pagasts 1837 175 10

Raunas pagasts 3523 152 23

Skujenes pagasts 1108 180 6

Stalbes pagasts 1414 160 9

Straupes pagasts 1602 152 11

Taurenes pagasts 1017 102 10

Vaives pagasts 1579 154 10

Vecpiebalgas pagasts 1714 110 16

Veselavas pagasts 789 60 13

Zaubes pagasts 1181 163 7

Zosēnu pagasts 609 67 9

 

Daugavpils rajons

Ilūkste 3245 9 361

Subates pilsēta

ar lauku teritoriju 1392 99 14

Ambeļu pagasts 1023 69 15

Bebrenes pagasts 1619 103 16

Biķernieku pagasts 901 69 13

Demenes pagasts 1366 104 13

Dubnas pagasts 1021 64 16

Dvietes pagasts 834 118 7

Eglaines pagasts 1272 79 16

Kalkūnes pagasts 2752 67 41

Kalupes pagasts 1919 119 16

Laucesas pagasts 1561 61 26

Līdumnieku pagasts 742 78 10

Līksnas pagasts 1392 138 10

Maļinovkas pagasts 1173 72 16

Medumu pagasts 1305 117 11

Naujenes pagasts 6374 131 49

Nīcgales pagasts 1155 96 12

Pilskalnes pagasts 1409 125 11

Salienas pagasts 958 125 8

Skrudalienas pagasts 1849 99 19

Sventes pagasts 1436 127 11

Šēderes pagasts 1648 115 14

Tabores pagasts 1120 77 15

Vaboles pagasts 1104 78 14

Vecsalienas pagasts 833 82 10

Višķu pagasts 2613 104 25

 

Dobeles rajons

Dobele 13022 8 1628

Auces pilsēta

ar lauku teritoriju 4132 44 94

Annenieku pagasts 1338 86 16

Augstkalnes pagasts 1407 65 22

Auru pagasts 3001 110 27

Bēnes pagasts 2292 89 26

Bērzes pagasts 2150 81 27

Bikstu pagasts 1247 96 13

Bukaišu pagasts 1043 67 16

Dobeles pagasts 1103 73 15

Čles pagasts 718 76 9

Jaunbērzes pagasts 1227 111 11

Krimūnu pagasts 1430 71 20

Lielauces pagasts 600 80 8

Naudītes pagasts 1006 89 11

Penkules pagasts 1264 74 17

Tērvetes pagasts 2565 93 28

Ukru pagasts 919 95 10

Vītiņu pagasts 1423 134 11

Zebrenes pagasts 675 91 7

 

Gulbenes rajons

Gulbene 10124 12 844

Beļavas pagasts 2239 169 13

Daukstu pagasts 1446 165 9

Druvienas pagasts 645 68 9

Galgauskas pagasts 865 98 9

Jaungulbenes pagasts 1642 91 18

Lejasciema pagasts 2094 338 6

Litenes pagasts 1417 127 11

Lizuma pagasts 1831 108 17

Līgo pagasts 592 79 7

Rankas pagasts 1920 184 10

Stāmerienes pagasts 1410 134 11

Stradu pagasts 2529 174 15

Tirzas 1228 130 9

 

Jelgavas rajons

Kalnciema pilsēta

ar lauku teritoriju 2786 23 121

Cenu pagasts 4301 121 36

Elejas pagasts 2596 66 39

Glūdas pagasts 3002 104 29

Jaunsvirlaukas pagasts 3380 123 27

Lielplatones pagasts 1064 50 21

Līvbērzes pagasts 2224 146 15

Ozolnieku pagasts 3243 8 405

Platones pagasts 1844 87 21

Sesavas pagasts 2148 99 22

Sidrabenes pagasts 1957 157 12

Svētes pagasts 1539 59 26

Valgundes pagasts 2087 210 10

Vilces pagasts 2273 127 18

Vircavas pagasts 1911 101 19

Zaļenieku pagasts 1915 123 16

 

Jēkabpils rajons

Jēkabpils 28793 26 1107

Aknīstes pilsēta

ar lauku teritoriju 2151 133 16

Viesītes pilsēta

ar lauku teritoriju 3336 315 11

Asares pagasts 689 84 8

Atašienes pagasts 956 243 4

Ābeļu pagasts 1001 127 8

Dignājas pagasts 705 83 8

Dunavas pagasts 1047 124 8

Elkšņu pagasts 823 139 6

Gārsenes pagasts 1352 68 20

Kalna pagasts 827 173 5

Krustpils pagasts 984 86 11

Kūku pagasts 2182 115 19

Leimaņu pagasts 831 102 8

Mežāres pagasts 1202 143 8

Rites pagasts 891 98 9

Rubenes pagasts 1571 182 9

Salas pagasts 3956 196 20

Saukas pagasts 1026 99 10

Sēlpils pagasts 1257 122 10

Variešu pagasts 1522 148 10

Vīpes pagasts 861 77 11

Zasas pagasts 1301 115 11

 

Krāslavas rajons

Krāslava 12553 9 1395

Dagda 3639 3 1213

Andrupenes pagasts 1805 136 13

Andzeļu pagasts 851 96 9

Asūnes pagasts 731 78 9

Aulejas pagasts 915 75 12

Bērziņu pagasts 814 98 8

Dagdas pagasts 900 57 16

Ezernieku pagasts 1248 129 10

Grāveru pagasts 737 65 11

Indras pagasts 1794 130 14

Izvaltas pagasts 1061 71 15

Kalniešu pagasts 1098 112 10

Kaplavas pagasts 884 125 7

Kastuļinas pagasts 1232 120 10

Kombuļu pagasts 1004 81 12

Konstantinovas pagasts 786 79 10

Krāslavas pagasts 615 58 11

Ķepovas pagasts 448 58 8

Piedrujas pagasts 768 64 12

Robežnieku pagasts 1263 127 10

Skaistas pagasts 1059 117 9

Svariņu pagasts 624 92 7

Šķaunes pagasts 926 123 8

Šķeltovas pagasts 1022 75 14

Ūdrīšu pagasts 1642 107 15

 

Kuldīgas rajons

Kuldīga 14899 13 1146

Skrundas pilsēta

ar lauku teritoriju 4220 266 16

Alsungas pagasts 2230 191 12

Ēdoles pagasts 1059 145 7

Gudenieku pagasts 1156 112 10

Čvandes pagasts 454 71 6

Kabiles pagasts 1044 179 6

Kurmāles pagasts 2295 114 20

Laidu pagasts 1473 115 13

Nīkrāces pagasts 863 131 7

Padures pagasts 1055 113 9

Pelču pagasts 945 57 17

Raņķu pagasts 614 47 13

Rendas pagasts 1313 263 5

Rudbāržu pagasts 1343 110 12

Rumbas pagasts 1670 226 7

Snēpeles pagasts 865 77 11

Turlavas pagasts 1193 125 10

Vārmes pagasts 1169 147 8

 

Liepājas rajons

Aizpute 6175 7 882

Durbes pilsēta

ar lauku teritoriju 1459 76 19

Grobiņa 4454 5 891

Pāvilosta 1304 6 217

Priekule 2901 5 580

Aizputes pagasts 1166 89 13

Bārtas pagasts 845 116 7

Bunkas pagasts 1268 111 11

Cīravas pagasts 1690 132 13

Dunalkas pagasts 1001 87 12

Dunikas pagasts 929 211 4

Embūtes pagasts 707 118 6

Gaviezes pagasts 960 129 7

Gramzdas pagasts 963 85 11

Grobiņas pagasts 2761 131 21

Kalētu pagasts 886 80 11

Kalvenes pagasts 894 119 8

Kazdangas pagasts 2006 134 15

Lažas pagasts 868 160 5

Medzes pagasts 1500 109 14

Nīcas pagasts 2797 230 12

Otaņķu pagasts 1114 120 9

Priekules pagasts 903 153 6

Rucavas pagasts 1614 238 7

Sakas pagasts 826 318 3

Tadaiķu pagasts 1219 78 16

Vaiņodes pagasts 3022 190 16

Vecpils pagasts 627 80 8

Vērgales pagasts 1806 191 9

Virgas pagasts 1131 86 13

 

Limbažu rajons

Limbaži 9452 9 1050

Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju 2080 155 13

Alojas pilsēta ar lauku teritoriju 2850 182 16

Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju 3792 18 211

Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju 2228 262 9

Braslavas pagasts 912 83 11

Brīvzemnieku pagasts 1437 104 14

Katvaru pagasts 1517 124 12

Lēdurgas pagasts 1624 163 10

Liepupes pagasts 2604 157 17

Limbažu pagasts 2549 228 11

Pāles pagasts 1042 146 7

Salacas pagasts 2415 307 8

Skultes pagasts 2046 144 14

Umurgas pagasts 1422 190 7

Vidrižu pagasts 1703 106 16

Viļķenes pagasts 1707 224 8

 

Ludzas rajons

Ludza 11767 10 1177

Kārsava 2883 4 721

Zilupe 2226 5 445

Blontu pagasts 618 97 6

Briģu pagasts 879 125 7

Ciblas pagasts 1245 79 16

Cirmas pagasts 845 87 10

Goliševas pagasts 560 79 7

Isnaudas pagasts 1231 117 11

Istras pagasts 1101 164 7

Lauderu pagasts 595 75 8

Līdumnieku pagasts 621 161 4

Malnavas pagasts 2254 164 14

Mežvidu pagasts 1354 125 11

Mērdzenes pagasts 1071 90 12

Miglinieku pagasts 643 67 10

Nautrēnu pagasts 1127 90 13

Nirzas pagasts 778 92 8

Nukšas pagasts 692 69 10

Pasienes pagasts 937 120 8

Pildas pagasts 953 118 8

Pureņu pagasts 622 60 10

Pušmucovas pagasts 815 72 11

Rundēnu pagasts 862 125 7

Salnavas pagasts 1221 166 7

Zaļesjes pagasts 1040 109 10

Zvirgzdenes pagasts 1149 99 12

 

Madonas rajons

Madona 10146 10 1015

Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju 3614 190 19

Lubāna 2128 3 709

Varakļāni 2791 5 558

Aronas pagasts 1679 150 11

Barkavas pagasts 1873 188 10

Bērzaunes pagasts 1851 117 16

Dzelzavas pagasts 1621 123 13

Ērgļu pagasts 3130 131 24

Indrānu pagasts 1256 343 4

Jumurdas pagasts 442 131 3

Kalsnavas pagasts 2249 147 15

Lazdonas pagasts 829 22 38

Liezāres pagasts 2004 255 8

Ņaudonas pagasts 1894 204 9

Mārcienas pagasts 1338 90 15

Mētrienas pagasts 1041 140 7

Murmastienes pagasts 1056 175 6

Ošupes pagasts 1647 224 7

Praulienas pagasts 1885 198 10

Sarkaņu pagasts 1609 167 10

Sausnējas pagasts 825 117 7

Varakļānu pagasts 1095 99 11

Vestienas pagasts 810 117 7

 

Ogres rajons

Ogre 28816 16 1801

Ikšķile 3510 4 878

Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju 2944 117 25

Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju 7980 60 133

Birzgales pagasts 2050 292 7

Jumpravas pagasts 2389 87 27

Krapes pagasts 953 73 13

Ķeipenes pagasts 1326 87 15

Lauberes pagasts 829 80 10

Lēdmanes pagasts 1591 78 20

Madlienas pagasts 2120 168 13

Mazozolu pagasts 794 97 8

Meņģeles pagasts 912 90 10

Ogresgala pagasts 2341 95 25

Rembates pagasts 1287 81 16

Suntažu pagasts 2264 160 14

Taurupes pagasts 1241 126 10

Tīnūžu pagasts 2637 129 20

 

Preiļu rajons

Preiļi 9847 5 1969

Līvāni 11284 5 2257

Aglonas pagasts 2692 132 20

Aizkalnes pagasts 884 73 12

Galēnu pagasts 1293 81 16

Jersikas pagasts 1083 117 9

Pelēču pagasts 1044 84 12

Preiļu pagasts 1092 79 14

Riebiņu pagasts 1582 110 14

Rožkalnu pagasts 1015 111 9

Rožupes pagasts 1651 182 9

Rudzātu pagasts 1110 125 9

Rušonu pagasts 2010 208 10

Saunas pagasts 1393 122 11

Silajāņu pagasts 708 71 10

Sīļukalna pagasts 848 95 9

Stabulnieku pagasts 1137 67 17

Sutru pagasts 825 78 11

Turku pagasts 1096 119 9

Upmalas pagasts 1160 98 12

Vārkavas pagasts 815 79 10

 

Rēzeknes rajons

Viļāni 4311 5 862

Audriņu pagasts 1263 67 19

Bērzgales pagasts 797 55 14

Čornojas pagasts 1637 151 11

Dekšāru pagasts 1018 103 10

Dricānu pagasts 1367 104 13

Feimaņu pagasts 1219 135 9

Gaigalavas pagasts 1248 193 6

Griškānu pagasts 1748 77 23

Ilzeskalna pagasts 1032 79 13

Kantinieku pagasts 718 58 12

Kaunatas pagasts 1620 170 10

Lendžu pagasts 865 65 13

Lūznavas pagasts 1630 74 22

Maltas pagasts 3832 90 43

Mākoņkalna pagasts 916 163 6

Nagļu pagasts 708 138 5

Ozolaines pagasts 1650 80 21

Ozolmuižas pagasts 991 49 20

Pušas pagasts 722 81 9

Rikavas pagasts 1077 82 13

Sakstagala pagasts 1776 93 19

Silmalas pagasts 3793 195 19

Sokolu pagasts 985 57 17

Stoļerovas pagasts 811 62 13

Stružānu pagasts 1123 38 30

Verēmu pagasts 1625 70 23

Viļānu pagasts 2192 121 18

 

Rīgas rajons

Baldones pilsēta

ar lauku teritoriju 5143 179 29

Baloži 4295 7 614

Olaine 13417 7 1917

Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju 21270 127 167

Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju 5570 48 116

Sigulda 11065 18 615

Vangaži 4115 5 823

Allažu pagasts 1858 156 12

Ādažu pagasts 7372 163 45

Babītes pagasts 5538 167 33

Carnikavas pagasts 4879 80 61

Daugmales pagasts 867 63 14

Garkalnes pagasts 2889 153 19

Inčukalna pagasts 3664 107 34

Krimuldas pagasts 4386 178 25

Ķekavas pagasts 11535 202 57

Mālpils pagasts 4387 221 20

Mārupes pagasts 9050 104 87

Olaines pagasts 5537 292 19

Ropažu pagasts 4791 326 15

Salas pagasts 1271 76 17

Sējas pagasts 2393 230 10

Siguldas pagasts 3448 97 36

Stopiņu pagasts 7109 53 134

 

Saldus rajons

Saldus 12500 8 1562

Brocēnu pilsēta

ar lauku teritoriju 5338 101 53

Blīdenes pagasts 1065 138 8

Ezeres pagasts 1571 97 16

Gaiķu pagasts 993 106 9

Jaunauces pagasts 628 83 8

Jaunlutriņu pagasts 1118 116 10

Kursīšu pagasts 1146 171 7

Lutriņu pagasts 1420 91 16

Nīgrandes pagasts 2257 97 23

Novadnieku pagasts 2120 109 19

Pampāļu pagasts 1052 122 9

Remtes pagasts 997 156 6

Rubas pagasts 1146 87 13

Saldus pagasts 1752 42 42

Šķēdes pagasts 795 88 9

Vadakstes pagasts 832 72 12

Zaņas pagasts 908 87 10

Zirņu pagasts 1976 206 10

Zvārdes pagasts 391 205 2

 

Talsu rajons

Talsi 13090 9 1454

Sabile 1710 4 428

Stende 2150 5 430

Valdemārpils pilsēta

ar lauku teritoriju 2969 138 22

Abavas pagasts 1942 161 12

Balgales pagasts 1088 75 15

Dundagas pagasts 4203 559 8

Īves pagasts 2623 71 37

Ģibuļu pagasts 637 320 2

Kolkas pagasts 1241 117 11

Ķūļciema pagasts 538 68 8

Laidzes pagasts 1594 74 22

Laucienas pagasts 2154 180 12

Lībagu pagasts 2184 144 15

Lubes pagasts 629 83 8

Mērsraga pagasts 2094 109 19

Rojas pagasts 4899 201 24

Strazdes pagasts 547 42 13

Valdgales pagasts 1503 205 7

Vandzenes pagasts 2066 146 14

Virbu pagasts 1043 40 26

 

Tukuma rajons

Tukums 19930 13 1533

Kandava 4500 6 750

Cēres pagasts 648 48 14

Degoles pagasts 850 67 13

Džūkstes pagasts 1921 184 10

Engures pagasts 2850 133 21

Irlavas pagasts 1812 114 16

Jaunpils 2984 157 19

Jaunsātu pagasts 1376 95 14

Kandavas pagasts 2078 171 12

Lapmežciema pagasts 2267 49 46

Lestenes pagasts 849 84 10

Matkules pagasts 962 63 15

Pūres pagasts 1914 102 19

Sēmes pagasts 1310 145 9

Slampes pagasts 2314 155 15

Smārdes pagasts 2733 215 13

Tumes pagasts 1897 111 17

Vānes pagasts 1460 166 9

Viesatu pagasts 520 52 10

Zantes pagasts 901 96 9

Zemītes pagasts 1145 99 12

Zentenes pagasts 807 122 7

 

Valkas rajons

Valka 7856 14 561

Sedas pilsēta

ar lauku teritoriju 2063 75 28

Smiltene 6243 7 892

Strenči 2071 5 414

Bilskas pagasts 1666 161 10

Blomes pagasts 1171 76 15

Brantu pagasts 647 82 8

Ērģemes pagasts 1233 179 7

Ēveles pagasts 640 92 7

Grundzāles pagasts 1143 130 9

Jērcēnu pagasts 702 77 9

Kārķu pagasts 910 124 7

Launkalnes pagasts 1311 222 6

Palsmanes pagasts 1265 100 13

Plāņu pagasts 939 219 4

Smiltenes pagasts 1502 69 22

Trikātas pagasts 1304 113 12

Valkas pagasts 1551 279 6

Variņu pagasts 28425 101 281

Vijciema pagasts 2728 142 19

Zvārtavas pagasts 4007 170 24

 

Valmieras rajons

Mazsalacas pilsēta

ar lauku teritoriju 2728 73 37

Rūjiena 4007 8 501

Valmiera 28425 18 1579

Bērzaines pagasts 702 55 13

Brenguļu pagasts 1030 100 10

Burtnieku pagasts 1759 179 10

Dikļu pagasts 1372 157 9

Ipiķu pagasts 399 67 6

Jeru pagasts 1479 125 12

Kauguru pagasts 1488 89 17

Kocēnu pagasts 3096 185 17

Ķoņu pagasts 834 88 9

Lodes pagasts 522 64 8

Matīšu pagasts 1090 80 14

Naukšēnu pagasts 1828 192 10

Ramatas pagasts 648 171 4

Rencēnu pagasts 1803 159 11

Sēļu pagasts 611 62 10

Skaņkalnes pagasts 964 112 9

Vaidavas pagasts 1187 72 16

Valmieras pagasts 3126 101 31

Vecates pagasts 666 90 7

Vilpulkas pagasts 732 89 8

Zilākalna pagasts 896 29 31

 

Ventspils rajons

Piltenes pilsēta

ar lauku teritoriju 1937 202 10

Ances pagasts 847 396 2

Jūrkalnes pagasts 427 100 4

Popes pagasts 1189 168 7

Puzes pagasts 1298 207 6

Tārgales pagasts 2099 375 6

Ugāles pagasts 2707 292 9

Usmas pagasts 633 220 3

Užavas pagasts 748 126 6

Vārves pagasts 2119 125 17

Ziru pagasts 707 154 5

Zlēku pagasts 574 107 5

2572175 64589 65979

 

 

Latvijas Republikas administratīvi teritoriālais iedalījums uz 1996.gada 1.maiju

 

Rajoni — 26

Pilsētas — 77

tai skaitā:

republikas pilsētas — 7

rajonu pilsētas — 70

tai skaitā — 22 ar lauku teritoriju

Pagasti — 491

Kopējais pašvaldību skaits — 594

 

 

Vēsturisks pārskats par Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņām
(no 1937.gada līdz 1989.gadam)

1937.gads Apgabali — 5

Apriņķi — 19

Pilsētas — 59

Pagasti — 517

1941.gads Apriņķi — 19

Republikas pakļautības

pilsētas — 5

Pagasti — 517

1946.gads Apriņķi — 20

Republikas pakļautības

pilsētas — 5

Rīgas pilsētas rajoni — 6

Rajona pakļautības

pilsētas — 51

Pagasti — 510

Ciema padomes — 1432

1949.gads Rajoni — 58

Republikas pakļautības

pilsētas — 5

Rīgas pilsētas rajoni — 8

Rajona pakļautības

pilsētas — 51

Ciema padomes — 1300

1954.gads. Rajoni — 58

Republikas pakļautības

pilsētas — 6

Rīgas pilsētas rajoni — 8

Rajona pakļautības

pilsētas — 51

Pilsētciemati — 27

Ciema padomes — 708

1959.gads Rajoni — 29

Republikas pakļautības pilsētas — 7

Rīgas pilsētas rajoni — 5

Rajona pakļautības pilsētas — 47

Pilsētciemati — 34

Ciema padomes — 607

1967.gads Rajoni — 26

Republikas pakļautības pilsētas — 7

Rīgas pilsētas rajoni — 5

Rajona pakļautības pilsētas — 49

Pilsētciemati — 33

Ciema padomes — 546

1969.gads Rajoni — 26

Republikas pakļautības pilsētas — 7

Rīgas pilsētas rajoni — 6

Rajona pakļautības pilsētas — 49

Pilsētciemati — 34

Ciema padomes — 542

1975.gads Rajoni — 26

Republikas pakļautības pilsētas — 7

Rīgas pilsētas rajoni — 6

Rajona pakļautības pilsētas — 49

Pilsētciemati — 36

Ciema padomes — 507

1984.gads Rajoni — 26

Republikas pakļautības pilsētas — 7

Rīgas pilsētas rajoni — 6

Rajona pakļautības pilsētas — 49

Pilsētciemati — 37

Ciema padomes — 468

 

1989.gads Rajoni — 26

Republikas pilsētas — 7

Rīgas pilsētas rajoni — 6

Rajona pilsētas — 49

Ciemati — 37

Pagasti — 465

5.pielikums

Grupējumi pēc iedzīvotāju blīvuma pašvaldībās

Pagasti

Grupas	Pašval-	Ieņēmumi	Pašu ie-	Izdevumi			Izdevumu struktūra %
	pēc	dību	pavisam	ņēmumi	kopā		(bez savstarpējiem norēķiniem)
	blīvuma	skaits	uz1 iedz.	uz1 iedz.	uz1 iedz.	Tautsaim-	Izglī-	Veselības	Sociālā	Pār-
		grupā	Ls	Ls	Ls	niecība	tība	aizsardz.	nodrošin.	valde
	2-4	14	64,9	40,2	65,6	10,2	29,3	3,6	13,7	31,3
	5-7	80	57,4	31,9	56,5	14,4	31,4	3,7	15,0	26,8
	8-9	84	54,2	28,3	52,3	10,3	34,2	4,5	14,6	25,8
	10-11	96	50,9	26,0	48,9	13,0	33,3	2,7	15,7	25,7
	12-14	71	51,8	28,8	49,3	13,2	32,9	2,0	16,7	25,4
	15-19	74	51,5	31,7	50,5	14,5	35,9	2,5	13,8	23,1
	20-24	27	52,3	36,9	50,9	20,4	33,9	4,5	12,5	20,2
	25-29	19	53,3	39,3	51,9	17,0	41,5	2,9	10,4	19,9
	30-49	19	56,9	48,9	56,2	25,4	33,2	2,0	13,0	15,8
	50-99	4	72,8	69,7	71,1	30,5	24,3	0,8	15,0	16,0
100-405	3	74,1	63,1	76,4	38,6	28,6	1,5	13,3	12,0

Pagasti

Grupas	Pašval-	Ieņēmumi	Pašu ie-	Izdevumi			Izdevumu struktūra %
	pēc	dību	pavisam	ņēmumi	kopā		(bez savstarpējiem norēķiniem)
	blīvuma	skaits	uz1 iedz.	uz1 iedz.	uz1 iedz.	Tautsaim-	Izglī-	Veselības	Sociālā	Pār-
		grupā	Ls	Ls	Ls	niecība	tība	aizsardz.	nodrošin.	valde
	2-4	14	64,9	40,2	65,6	10,2	29,3	3,6	13,7	31,3
	2-4	14	64,9	40,2	65,6	6,7	19,2	2,4	9,0	20,5
	5-7	80	57,4	31,9	56,5	8,2	17,8	2,1	8,5	15,2
	8-9	84	54,2	28,3	52,3	5,4	17,9	2,4	7,6	13,5
	10-11	96	50,9	26,0	48,9	6,4	16,3	1,3	7,7	12,6
	12-14	71	51,8	28,8	49,3	6,5	16,2	1,0	8,2	12,5
	15-19	74	51,5	31,7	50,5	7,3	18,1	1,3	7,0	11,7
	20-24	27	52,3	36,9	50,9	10,4	17,3	2,3	6,4	10,3
	25-29	19	53,3	39,3	51,9	8,8	21,5	1,5	5,4	10,3
	30-49	19	56,9	48,9	56,2	14,3	18,6	1,1	7,3	8,9
	50-99	4	72,8	69,7	71,1	21,7	17,3	0,6	10,7	11,4
100-405	3	74,1	63,1	76,4	29,5	21,8	1,1	10,2	9,2

Pagasti

	Grupas	Pašvaldību		Iedzīvotāju skaits grupā
	pēc	skaits	Mini-	Vidējais	Maksi-
	blīvuma	grupā	mālais		mālais
	2-4	14	427	726	1256
	5-7	80	399	1013	2099
	8-9	84	385	1104	4203
	10-11	96	509	1217	2549
	12-14	71	547	1351	2797
	15-19	74	797	1891	5537
	20-24	27	991	2251	4899
	25-29	19	896	2454	4501
	30-49	19	829	3870	9499
	50-99	4	4879	7722	11535
	100-405	3	988	3780	7109

Grupējumi pēc iedzīvotāju skaita pašvaldībās

Pagasti

Grupas pēc iedz. skaita	Pašvald. skaits grupā	Ieņē- umi pavi- am uz 1 iedz. Ls	Pašu ieņē- umi uz 1 iedz. Ls	Izde- umi kopā uz 1 iedz. Ls	Izdevumu struktūra % (bez savstarpējiem norēķiniem)						Izdevumi uz 1 iedzīvotāju, Ls (bez savstarpējiem norēķiniem)
					Taut- aim- niecība	Izglī- tība	Veselī- bas aizsardz.	Sociālā nodro- šin.	Pār- valde	Taut- saim- niecība	Izglītība	Veselī- bas aiz- sardz.	Sociā- lā nodro- šin.	Pār- valde
300-599	24	56,5	29,8	55,9	12,8	29,7	3,9	9,2	34,9	7,1	16,6	2,2	5,1	19,5
600-899	103	53,0	26,3	51,0	10,5	32,1	3,5	13,4	30,3	5,3	16,4	1,8	6,8	15,5
900-1199	117	51,2	25,7	49,6	10,3	32,7	2,7	15,7	29,2	5,1	16,2	1,3	7,8	14,5
1200-1499	74	52,7	29,1	51,2	13,0	34,2	2,8	15,8	23,8	6,7	17,5	1,4	8,1	12,2
1500-1799	46	51,6	28,1	50,0	15,1	32,7	2,3	16,9	24,4	7,5	16,3	1,1	8,4	12,2
1800-2099	41	53,5	32,5	52,0	16,2	31,9	3,6	15,0	24,5	8,4	16,6	1,9	7,8	12,7
2100-2399	26	53,2	36,0	49,7	16,1	36,6	2,7	13,1	20,3	8,0	18,2	1,3	6,5	10,1
2400-2699	14	51,8	35,0	50,7	16,9	40,5	2,2	13,7	19,9	8,6	20,5	1,1	6,9	10,1
2700-2999	9	58,1	45,3	57,6	13,9	35,8	5,6	12,0	22,7	8,0	20,6	3,2	6,9	13,1
3000-3499	12	53,9	41,2	52,4	19,4	35,0	7,1	12,1	17,5	10,2	18,3	3,7	6,3	9,2
3500-3999	5	50,1	31,2	49,2	18,1	42,0	3,1	13,6	14,4	8,9	20,7	1,5	6,7	7,1
4000-4499	6	56,2	43,0	56,1	16,1	36,9	2,8	14,3	16,7	9,0	20,7	1,6	8,0	9,3
4500-4999	5	60,2	45,9	61,1	12,1	40,6	1,6	15,8	20,5	7,4	24,8	1,0	9,7	12,5
5000-6999	4	61,2	56,6	61,3	38,2	30,1	0,4	10,1	11,9	23,4	18,5	0,3	6,2	7,3
7000-8999	2	86,7	81,8	89,1	52,0	18,9	0,0	10,3	10,5	46,3	16,8	0,0	9,1	9,4
9000-11535	3	65,9	62,0	64,2	28,0	27,9	1,0	14,5	14,1	18,0	17,9	0,6	9,3	9,0
Kopā:	491	54,5	34,7	53,1	16,6	33,5	3,0	14,3	22,8	8,8	17,8	1,6	7,6	12,1

Par pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu

Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas projektu sagatavoja ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota darba grupa, kurā darbojās vairāku ministriju darbinieki un divu pašvaldību vadītāji. Notika 14 darba grupas sēdes, divās no tām piedalījās rajonu un republikas pilsētu pašvaldību vadītāji.

Koncepcijas projekts sastāv no deviņām nodaļām. Tajās dots esošās situācijas apskats, pamatota pašvaldību administratīvi teritoriālā reformas nepieciešamība, norādīti reformas galvenie mērķi, tās realizēšanas principi, pašvaldību teritoriju pārveides galvenie kritēriji, kā arī reformas realizācijas kārtība un iespējamie izpildes termiņi. Koncepcijas projektam pievienoti vairāki informatīva rakstura pielikumi.

Ņemot vērā pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas sarežģītību, darba grupa ierosina projektu konceptuāli izskatīt Ministru kabinetā, tad nodot to publiskai apspriešanai un pēc apspriešanas projektu iesniegt Ministru kabinetā akceptēšanai.

Konceptuāli izskatot iesniegto projektu, ziņo Koncepcijas projekta izstrādes darba grupas vadītāji E.Jurkāns un M.Gailis. Uz jautājuma izskatīšanu nepieciešams uzaicināt darba grupas locekļus A.Baumani, J.Bunkšu, M.Eglīti, J.Kalviņu, A.Kapustu, R.Karnīti, J.Lorencu, I.Pauloviču, A.Pīlēģi, L.Plavinsku, A.Rugāti, A.Rukmani, I.Šteinbuku, Dz.Upmaci, J.Zaščerinski, Ē.Zundu.

Īpašu uzdevumus ministrs

pašvaldību lietās E.Jurkāns

1996.gada 28.maijā