Informācija

Pie Valsts prezidenta:

— vides aizsardzības

un reģionālas attīstības ministrs

par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu

— Saeimas delegācija

par Valsts prezidenta uzrunu Eiropas Padomē

Vakar, 12. septembrī, G. Ulmanis tikās ar Saeimas delegāciju Eiropas Padomē, lai pārrunātu Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā 24. septembrī plānotās Valsts prezidenta uzrunas galvenos aspektus.

Latvijas parlamentārieši akcentēja tēmas, kuras, viņuprāt, Valsts prezidentam būtu svarīgi iekļaut savā uzrunā no Eiropas Padomes tribīnes. To vidū: cilvēktiesību jautājums, Latvijas senās tradīcijas starpnacionālo un starpkonfesionālo attiecību veidošanā, kuras varētu kalpot par paraugu daudzām citām Eiropas valstīm, kā arī lauku vides saglabāšanas jautājums, kas šobrīd ir vienlīdz aktuāls kā Latvijai, tā arī virknei citu Eiropas Padomes dalībvalstu.

— kultūras ministrs

par augstākās izglītības reformu

Vakar, 12. septembrī, Rīga pilī notika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un kultūras ministra Riharda Pīka tikšanās, kurā piedalījās arī Valsts prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos Raimonds Pauls.

Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar augstākās izglītības reformu Latvijā, un bija vienisprātis, ka Mūzikas akadēmija un Mākslas akadēmija ir valsts kultūrvēstures sastāvdaļas un nav pieļaujama augstāko mācību iestāžu, kurām ir senas, bagātas tradīcijas, kā arī būtiska loma Latvijas tautas dzīvē, raugoties no vēsturiskā un ētiskā aspekta, apvienošana vienotā kultūras centrā vai augstskolā. Sarunas gaitā tika apspriesta situācija, kādā šobrīd atrodas Latvijas teātri. Kultūras ministrs pievērsa uzmanību apstāklim, ka svarīgi ir precizēt teātru juridisko statusu. Tika runāts arī par pēdējā laika aktualitātēm saistībā ar Nacionālo operu. R. Pīks darīja zināmu, ka Kultūras ministrija ir nolēmusi aktualizēt jautājumu par žurnālistu ētiku — kā pasniegt informāciju, paužot savu viedokli, ka inteliģenta pozīcija ir analizēt.

Sarunas laikā prezidents un kultūras ministrs pieskārās jautājumam par valstī notiekošo procesu dokumentēšanu. R. Pīks atzina, ka kinohronikām ir jābūt lietderīgām un jāiekļaujas kultūras apritē.

Tika runāts par gaidāmajiem pasākumiem un notikumiem kultūras jomā, kā arī par darbiem, kas būtu veicami to sagatavošanā. Sarunas dalībnieki vienojās par pamatnostādnēm attiecībā uz LR Heraldikas komisijas darbu.

Vakar, 12. septembrī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru A.Gorbunovu.

Sarunas gaitā tika pārrunāti valsts reģionālās attīstības koncepcijas dažādi aspekti, kā arī skarti jautājumi saistībā ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un rajonu pārvaldes reformu.

Prezidents uzklausīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieceres un ieskatus vairāku ar reģionālo attīstību saistītu problēmu risināšanā.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka jautājums par rajonu pārvaldi joprojām ir diskutējams, precīzi nosakot un izvērtējot pašvaldību funkcijas. Valsts prezidents dalījās savās pārdomās par būtiskākajiem aspektiem valsts reģionālajā attīstībā, uzsverot to, ka pirmajā vietā liekamas iedzīvotāju intereses un nacionālās vides saglabāšana Latvijā. Tika runāts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lomu šobrīd valstī realizējamo reformu norisē, iedziļinoties izglītības, medicīnas un transporta jomās notiekošajos reorganizācijas procesos.

Sarunas laikā G.Ulmanis un A.Gorbunovs vairākkārt akcentēja viedokļu apmaiņas nepieciešamību, apspriežot valstiski un sabiedriski nozīmīgas aktualitātes.

Valsts prezidenta preses dienests

Par robežas problēmām starp Valku un Valgu

Vakar, 12. septembrī, žurnālisti tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību lietu valsts ministru Ernestu Jurkānu, kurš sniedza informāciju par Valkas un Valgas pilsētu robežproblēmām un pašvaldību reformas jautājumiem.

Šā gada pavasarī Ministru kabineta uzdevumā tika izveidota darba grupa, kas pētīja problēmas, kuras Valkas iedzīvotājiem radīja Latvijas un Igaunijas valsts robeža. Aizvadītajā laikā grupa izstrādāja priekšlikumus, ar kuriem Ministru kabinets jau ir iepazinies. Darba grupas vadītājs valsts ministrs pastāstīja, ka valsts robežas dēļ radušās apmēram desmit smagas problēmas. Viena no tām, kas ļoti traucē tos Valkas un Valgas iedzīvotājus, kuriem darba vai skolas apmeklēšanas dēļ vairākas reizes dienā jāšķērso robeža īpašos pārejas punktos.

“Mēs ierosinājām apvienot igauņu un latviešu robežas pārejas punktus un izdarīt pārbaudi vienlaicīgi,” informēja valsts ministrs. “Otra problēma saistījās ar pasēm — mēneša laikā pase ir pilna ar pārbaužu zīmodziņu nospiedumiem. Cilvēkiem bieži nākas mainīt pasi. Tāpēc mēs ieteicām ieviest tā sauktās personības identificēšanas kartes. Protams, tikai Valkas un Valgas iedzīvotājiem.”

Esot atrasti atrisinājumi arī tām problēmām, ko rada vairāk nekā 23 skolēni, kuri apmeklē Valkas skolas, lai gan dzīvo Valgā. Tāpat atrisināma esot arī 900 metru garā dzelzceļa posma sakārtošana, lai dzelzceļa stacija varētu atrasties Valkas pilsētas centrā. Ja valsts, pašvaldība un tās 12 firmas, kas saimnieko šajā dzelzceļa posmā, kopā saliktu nepieciešamos finansiālos līdzekļus, tad jautājumu varētu ātri atrisināt, jo daudz kas ticis aizsākts jau pirms vairākiem gadiem.

Ministrs uzskata, ka Saeimai nepieciešams steidzīgi ratificēt Latvijas un Igaunijas sociālās aizsardzības līgumu. Tādā gadījumā varētu kopā ar Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju veikt pasākumus, lai avāriju, ugunsgrēku un citu stihisku nelaimju gadījumā palīdzību sniedzošo tehniku neaizkavētu robežas pārejas un muitas punktos strādājošie ierēdņi.

Darba grupa ir atradusi loģisku atrisinājumu arī problēmai, kas saistīta ar Savienības ielu, kuras iedzīvotāju divas trešdaļas ir igauņi.

Runājot par pašvaldību reformu, Ernests Jurkāns pastāstīja, ka reformas koncepcijas apspriešanas gaitā saņemts vairāk nekā simts argumentētu priekšlikumu. Pēc to apkopošanas darba grupa secinājusi, ka atsevišķos aspektos nāksies koriģēt arī pašu koncepciju. Svarīgākais esot pašvaldību funkciju pārdale un pašvaldību brīvprātīga apvienošanās. “Īpaši nozīmīgi,” uzsvēra ministrs, “ir paātrināti sagatavot likumu par administratīvi teritoriālo reformu.” Savukārt rajona līmeņa valsts pārvalde ir pretrunā ar koncepciju. Tāpēc šajā jautājumā pašvaldību valsts ministrs kopā ar speciālistu grupu izstrādājis šīs jaunās valsts pārvaldes struktūras uzbūves skici, kuru drīzumā apspriedīs Ministru kabinets un Saeimas komisijas.

Jautāts, kad valdība varētu iesniegt likumprojektu, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu, valsts ministrs atbildēja, ka tas tikšot izdarīts līdz 1. oktobrim.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Par obligāto militāro dienestu

Saeimas namā 10.septembr5ī notika Saeimas deputātu un Tieslietu ministrijā reģistrēto reliģisko konfesiju pārstāvju apspriede par likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums”. Apspriedē piedalījās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva, deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Andrejs Naglis, Māris Vītols, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu Baznīcas semināra prefekts Oļģerts Daļeckis, Latvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskapa Aleksandra pārstāvis priesteris Aleksandrs Nagla, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kapelāns (evaņģēliski luteriskā Baznīca) Atis Vaickovskis.

Apspriedes sākumā K.Druva sacīja, ka Saeima likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums” ir jau izskatījusi otrajā lasījumā un drīz tas tiks skatīts trešajā lasījumā. Pirms tas ir noticis, Saeima un tās attiecīgās komisijas gatavas uzklausīt un apspriest konstruktīvus priekšlikumus, lai novērstu nepilnības un trūkumus likumprojektā. Saeimas deputāts Ģ.V.Kristovskis piebilda, ka jaunpieņemamais likums ir visai liberāls un paredz daudzu jauniešu atbrīvošanu no valsts dienesta. Atsaukšanās uz citu valstu (piemēram, ASV) pieredzi, kur ir profesionāla armija vai iesaukšanai armijā nav pakļauts plašs cilvēku loks, Latvijas apstākļiem nav derīga.

Pirmkārt, Latvijas drošības sargāšanai ir nepieciešama armija. Otrkārt, Latvija ir jauna valsts un pagaidām nav tik bagāta, lai tuvākajā nākotnē izveidotu profesionālu armiju. To var atļauties tikai ļoti bagātas un varenas valstis. Turklāt pat daudzās ekonomiski attīstītās valstīs (piemēram, Francijā, Vācijā) ir spēkā obligātie militārā dienesta likumi. Treškārt, mēs savu valsti pēc tās neatkarības atgūšanas faktiski būvējam no jauna. Līdz ar to ir nepieciešama sabiedrības konsolidācija. Jo vairāk sabiedrības pārstāvjiem — pilsoņiem būs dažādu privilēģiju (arī atbrīvošana no obligātā militārā dienesta), jo mazāk stabila būs mūsu sabiedrība un līdz ar to arī Latvijas valsts. Visbeidzot valsts institūcijām, likumdošanas un izpildvaras iestādēm un Tieslietu ministrijā reģistrētajām reliģiskajām konfesijām ir vienojošs faktors — rūpes par mūsu sabiedrību un valsti, tās labklājību, drošību un attīstību. Tādēļ Saeimas deputāti gaida reliģisko konfesiju pārstāvju lietišķus priekšlikumus par “Obligātā militārā dienesta likumu”, ko Saeima gatavojas izskatīt trešajā lasījumā.

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un citi reliģisko konfesiju pārstāvji, kas piedalījās apspriedē, piekrita šim Saeimas deputātu viedoklim. Tomēr viņi pievērsa deputātu uzmanību kādai, pēc reliģisko konfesiju pārstāvju domām, būtiskai nepilnībai likumprojektā. Proti, pašlaik likumprojekts atbrīvo no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā ordinētos garīdzniekus, augstskolu studentus, jauniešus, kas iegūst izglītību vidusskolās vai arodskolās. Turpretī reliģisko konfesiju garīdznieki tiek sagatavoti dažādos semināros un citās mācību iestādēs, līdz ar to atbilstoši jaunajam obligātā dienesta likumam šie cilvēki var tikt iesaukti armijā. Reliģisko konfesiju pārstāvji arī informēja, ka Latvijā, īpaši katoļu un luterāņu draudzēs, trūkst garīdznieku un garīgajās mācību iestādēs audzēkņu skaits nav liels. Tātad šo cilvēku iesaukšana valsts dienestā, pirmkārt, nopietni apgrūtinātu Tieslietu ministrijā reģistrēto reliģisko konfesiju turpmāko darbību, otrkārt, tā nesniegtu būtisku kvantitatīvu papildinājumu valsts militārajam dienestam. Reliģisko konfesiju pārstāvji izteica vēlēšanos, lai pēc mācību beigšanas garīdznieki, kas tiktu iesaukti armijā, varētu tur veikt kapelāna pienākumus.

Saeimas deputāts Ģ.V.Kristovskis norādīja, ka likumā par obligāto valsts dienestu tas arī tiks paredzēts. Proti, ne vien garīdznieki, bet arī augstāko un vidējo speciālo izglītību ieguvušie jaunieši pēc iesaukšanas bruņotajos spēkos iespēju robežās tiks norīkoti atbilstoši viņu specialitātei un kvalifikācijai.

Apspriede beidzās savstarpējas sapratnes gaisotnē. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs K.J.Druva un pārējie deputāti apsolīja iekļaut likumprojektā reliģisko konfesiju pārstāvju izteiktos priekšlikumus un papildinājumus un aicināja arī citus sabiedrības pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors