Pēc notikuma

Jauni mūsu pienākumi un atbildība

Kā zināms, Latvija kļuvusi par prezidējošo valsti Baltijas jūras valstu padomē un pildīs šos pienākumus vienu gadu. Sakarā ar to Rīgā divas dienas notika Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) Vecāko amatpersonu komitejas (VAK) sanāksme, ko vadīja šīs komitejas priekšsēdētājs, vēstnieks Jānis Ritenis. Komitejas uzdevums ir sekot BJVP valstu ārlietu ministru sesijā izvirzīto uzdevumu izpildei mūsu reģionā un koordinēt BJVP darbu. VAK sanāksmes turpmāk notiks ik mēnesi.

Šajā Vecāko amatpersonu komitejas sanāksmē piedalījās pārstāvji no visām BJVP valstīm, kā arī no Eiropas Savienības Komisijas. Tika apspriesti Latvijas uzdevumi tās prezidentūras laikā, kā arī BJVP darbības programmu (tās tika apstiprinātas piektajā BJVP ārlietu ministru sesijā Kalmārā) un Eiropas Savienības Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvas īstenošanas mehānismi. Sanāksmē bija paredzēts pārrunāt arī BJVP darbības padziļināšanas aspektus un transporta infrastruktūras attīstību Baltijas jūras austrumu piekrastē, tāpat BJVP dalībvalstu gatavību piedalīties reģionālas nozīmes projektu finansēšanā.

Pēc sanāksmes BJVP Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs Jānis Ritenis, izklāstot savas domas “Latvijas Vēstnesim” par nule notikušo sanāksmi, raksturoja to kā ļoti svarīgu. Viņš gan arī atzīmēja, ka izskatot darba kārtībā iekļautos jautājumus, atklājies, ka ne visas problēmas ir iepriekš pietiekami izsvērtas. Īpaši — runājot par Eiropas Savienības starptautiskajiem plāniem nodrošināt šī reģiona ekonomisko attīstību. J. Ritenis uzsvēra, ka par šo jautājumu tiks runāts arī Baltijas jūras valstu padomes ekonomikas darba grupas sēdē.

“Tas ir ļoti garš process”, teica VAK priekšsēdētājs, raksturojot Eiropas Savienības Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvu. “Tas ir tiešām svētīgs plāns, kas attiecas uz visa mūsu reģiona attīstību īpaša, Eiropas Savienības sagatavota, plāna ietvaros. Šajā plānā runa nav vis par atsevišķu valstu, bet gan par visa reģiona attīstību kopumā. Līdz ar to arī veidojas plāna īstenošas specifiskie sarežģījumi. VAK priekšsēdētājs atsaucās uz Dānijas politiķu viedokli, ka pārāk daudz Eiropas Savienības naudas pašlaik aizplūst Vidusjūras valstu virzienā un ka daudz lielāka atdeve varētu būt mūsu reģionā ieguldītajiem līdzekļiem. Jānis Ritenis uzsvēra, ka reģiona saimnieciskajai attīstībai jānodrošina iespēja īstenot mūsu politiskos mērķus — integrēties Eiropas struktūrās. Būtisks uzdevums šajā procesā ir likvidēt šobrīd vēl tik lielo Baltijas valstu un Skandināvijas valstu atšķirību.

“Tas nozīmē, ka pie mums jānotiek lielām ekonomiskajām pārvērtībām, nodrošinot pietiekamu ekonomisko stabilitāti, kas savukārt garantētu politisko stabilitāti,” sacīja J. Ritenis.

Viņš vēl pastāstīja, ka pagaidām VAK sanāksmē nav panākta pilnīga vienošanās par to, kas jādara ekonomikas darba grupā šī Eiropas Savienības plāna ietvaros. “Nelaime tā, ka mēs esam jau daudz ko nokavējuši,” teica J. Ritenis, kā piemēru minot transporta koridora izveidošanas virzienu. Pēc vēstnieka vārdiem, tagad galvenā transporta plūsma caur Latviju notiek no rietumiem uz austrumiem, nevis no dienvidiem uz ziemeļiem. “Ja mēs gribam būt tranzīta valsts, tad mums ir jārēķinās ar šo faktoru,” viņš teica.

VAK priekšsēdētājs uzsvēra, ka minēto programmu un ES Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvas ieviešana ir process, kas tiks risināts visa Latvijas prezidentūras gada laikā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors