STARPTAUTISKIE DOKUMENTI

Baltijas un Ziemeļvalstu

zinātņu akadēmiju konferences komunikē

Saskaņā ar visu konferencē pārstāvēto zinātņu akadēmiju iepriekšējo vienošanos un Baltijas zinātņu akadēmiju prezidentu iniciatīvu (Tallina, 1995. gada 14. – 15. septembris), kuru tālāk attīstīja Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju vadītāji, 1996. gada 6. – 7. septembrī Jūrmalā (Latvijā) notika Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konference “Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbība”. Konferencē piedalījās šādu zinātņu akadēmiju delegācijas:

Dānijas Karaliskā zinātņu un humanitārā akadēmija,

Igaunijas Zinātņu akadēmija,

Somijas zinātņu un humanitāro akadēmiju delegācija,

Latvijas Zinātņu akadēmija,

Lietuvas Zinātņu akadēmija,

Norvēģijas Zinātņu un humanitārā akadēmija,

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija,

Zviedrijas Karaliskā humanitārā, vēstures un senatnes akadēmija.

Islandes Zinātņu akadēmija uzticēja Dānijas Karaliskajai zinātņu un humanitārajai akadēmijai pārstāvēt konferencē Islandes Zinātņu akadēmiju.

Delegāciju pārstāvjus pieņēma Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Konferenci uzrunāja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Dr. Valdis Birkavs.

Konferencē tika nolasīts Somijas akadēmijas prezidenta profesora Reijo Vihko apsveikums.

Konferences darbā piedalījās Igaunijas Republikas vēstnieks Dr. Tomass Tīvels un Zviedrijas Karalistes vēstnieks Dr. Andreass Adāls un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Knēts.

Konferencē tika analizēti un apspriesti šādi jautājumi:

Baltijas valstu pētniecības sistēmas: iespējas iekļauties Eiropas zinātniskajā sabiedrībā.

Pētniecības un tehnoloģiju attīstība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Pētniecības un tehnoloģiju attīstības valsts politika Ziemeļvalstīs.

Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbības pieredze.

Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbības pieredze.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbības iespējas.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju sagatavotās kopīgās pētniecības programmas (Baltijas enerģētisko pētījumu programma, Baltijas jūras pētniecības programma, Baltijas pētījumu programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs — “Baltonika”).

Zinātņu akadēmijas, kuras piedalījās konferencē, atzīmēja šādus īpaši svarīgus apstākļus:

Šī pirmā konference tika iecerēta kā Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju tuvāka iepazīšanās. Iecere ir pilnīgi attaisnojusies. Līdz šim labi savstarpējie kontakti bija gan starp Ziemeļvalstu zinātņu akadēmijām, gan arī starp Baltijas valstu zinātņu akadēmijām. Konference likusi pamatus tam, lai tikpat labi un cieši kontakti izveidotos starp akadēmijām un zinātniekiem visa reģiona ietvaros.

Zinātņu akadēmijām Baltijas valstīs ir īpaša loma, kas kļūst vēl nozīmīgāka sakarā ar pārejas posmu ekonomikā; kā neatkarīgas institūcijas tās zināmā mērā ietekmē šī laika procesus savu valstu zinātnē un sabiedrībā.

Konference konstatē, ka kopējais zinātnes un tehnoloģiju attīstībai piešķirtais līdzekļu daudzums (procentos no iekšzemes kopprodukta) Ziemeļvalstīs ir apmēram 5 reizes lielāks nekā Baltijas valstīs. Akadēmijas uzskata, ka Baltijas valstīs šis finansējums jāpalielina.

1995. gadā Baltijas zinātņu akadēmijas uzsāka trīs kopīgu pētījumu programmu izstrādi. Šīs programmas ir nozīmīgas Baltijas reģiona, kā arī Ziemeļvalstu un visas Eiropas turpmākajai attīstībai. Ir sagatavoti kopīgo pētījumu programmu priekšlikumi, tajās var piedalīties citu valstu zinātnieki. Darba grupas ir pabeigušas divu programmu (“Enerģētika”, “Baltijas jūra”) izstrādi, bet pašlaik nav to finansēšanai nepieciešamo līdzekļu. Pašlaik tiek pilnveidota trešās programmas struktūra un sadalījums.

Konference vienojās, ka:

1. Baltijas un Ziemeļvalstu akadēmiju delegācijas atzīmē, ka ir vitāli svarīgi uzskatīt Baltijas — Ziemeļvalstu reģionu par vienotu Eiropas daļu ar kopīgām interesēm humanitārajās zinātnēs, dabaszinātnēs un tehnoloģiju jomā, lai veicinātu visu šī Eiropas reģiona valstu attīstību.

2. Akadēmijas uzsver zinātnes sevišķo nozīmi savu zemju attīstībā un nepieciešamību informēt visplašāko sabiedrību par mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju iespējām.

3. Akadēmijas atbalsta notikumu kalendāru un citas ar to darbību saistītās informācijas aktīvāku apmaiņu. Par to rūpēsies akadēmiju ģenerālsekretāri.

4. Akadēmijas centīsies panākt, lai katrā starptautiskajā zinātniskajā organizācijā būtu vismaz viens Baltijas — Ziemeļvalstu reģiona pārstāvis, kurš izplatītu informāciju par attiecīgās organizācijas darbību un to savukārt informētu par darbību reģiona valstīs un akadēmijās.

5. Akadēmijas iesaka, ka katrā Baltijas valstī, tāpat kā tas ir Ziemeļvalstīs, būtu nepieciešama sava nacionālā pētniecības un tehnoloģiju attīstības politika. Tas veicinātu Baltijas valstu zinātnieku iekļaušanos Eiropas zinātniskajās sistēmās. Zinātņu akadēmijas saskaņā ar savu sūtību ir gatavas aktīvi līdzdarboties šādas politikas izveidē.

6. Baltijas valstīs paveikto zinātnes izvērtēšanu paredzēts turpināt ar līdzīgiem pasākumiem.

7. Kopīgās Baltijas pētniecības programmas tiks iesniegtas Baltijas Ministru padomei un Ziemeļvalstu padomei, kā arī citām institūcijām izvērtēšanai un subsidēšanai.

Dānijas Karaliskās zinātņu un humanitārās akadēmijas vārdā —

profesors Birgers Munks Olsens, prezidents

Igaunijas Zinātņu akadēmijas vārdā — profesors Jiri Engelbrehts, prezidents

Islandes Zinātņu akadēmijas uzdevumā — profesors Birgers Munks Olsens,

Dānijas Karaliskās zinātņu un humanitārās akadēmijas prezidents

Somijas Zinātņu un humanitāro akadēmiju delegācijas vārdā —

profesors Olli Lehto, prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā — profesors Tālis Millers, prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā — profesors Benedikts Jodka, prezidents

Norvēģijas Zinātņu un humanitārās akadēmijas vārdā —

profesors Arturs O.Sandveds

Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas vārdā —

profesors Bertils Aronsons, viceprezidents

Zviedrijas Karaliskās humanitārās, vēstures un senatnes akadēmijas vārdā —

profesors Davids Magnusons

Jūrmalā 1996. gada 7. septembrī

Baltijas valstu zinātņu akadēmiju komunikē

“Par kopīgām pētījumu programmām”

Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konference (Jūrmala, Latvija 1996.gada 6.—7.septembris) apsprieda šādas Baltijas zinātņu akadēmiju kopīgās pētījumu programmas:

Baltijas enerģētisko pētījumu programma (koordinators: profesors H.Kērs);

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apvienotā Baltijas jūras zinātniskās izpētes programma (koordinators: profesors G.Andrušaitis);

Baltijas pētniecības programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs (“Baltonika”) (koordinators: profesors A.Gaižutis).

Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidenti vienojās par sekojošo:

Visas trīs programmas aptver Baltijas valstīm (Igaunija, Latvija, Lietuva) kopīgas nozīmīgas problēmas; tās ir atklātas papildinājumiem un attīstībai.

Visu triju programmu tematika ļauj iesaistīt to īstenošanā arī dalībniekus no Ziemeļvalstīm un piesaistīt atbalstītājus, kas gala rezultātā noteikti cels sagaidāmo rezultātu nozīmību.

Ziemeļvalstu līdzdalība visās trijās programmās ir svarīga arī no šo programmu finansu apvienošanas viedokļa. Tādā veidā šo programmu turpmākā realizācija būs atkarīga gan no jauniem līdzdalībniekiem, gan no jauniem finansēšanas avotiem.

Igaunijas Zinātņu akadēmijas vārdā — profesors Jiri Engelbrehts, prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā — profesors Tālis Millers, prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā — profesors Benedikts Jodka, prezidents

Jūrmalā 1996.gada 7.septembrī