Nobeigums. Sākums —

11.09.1996., “LV” nr.153.

Eiropas Sociālā Harta

Strasbūra, 1992

Saturā

Ievads

Hartas teksts

Preambula

I daļa (mērķi)

II daļa (nosacījumi, kas īstenojami, lai garantētu I daļā minētos mērķus)

III daļa (pasākumi, kas akceptējami Līgumslēdzējām Pusēm)

IV daļa (Hartas piemērošanas kontrole)

V daļa (noslēguma nosacījumi)

Sociālās Hartas pielikums

Papildprotokols

Protokola pielikums

Protokols ar labojumiem

 

V daļa

30. pants — Atkāpes no saistībām

karastāvokļa vai ārkārtas stāvokļa laikā

1. Karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā, kad ir apdraudēta nācijas dzīve, jebkura Līgumslēdzēja puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no tās saistībām šīs Hartas sakarā tādā apmērā, ko strikti nosaka situācijas ārkārtas raksturs, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās starptautiskajām saistībām.

2. Jebkura Līgumslēdzēja puse kas ir atļāvusies izmantot šīs tiesības atkāpties no savām saistībām, atbilstošā laika periodā sniegs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par veiktajiem pasākumiem un to iemesliem. Tādā pašā veidā tā informēs Ģenerālsekretāru par šo pasākumu darbības izbeigšanos un to Hartas nosacījumu, kurus tā ir pieņēmusi, darbības atsākšanos pilnā apjomā.

3. Ģenerālsekretārs savukārt informē pārējās Līgumslēdzējas puses un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru par visiem ziņojumiem, kas tikuši saņemti saskaņā ar šī panta 2. punkta nosacījumiem.

31. pants — Ierobežojumi

1. Efektīvi realizējamās tiesības un principi, kas minēti I Daļā, un to efektīva izmantošana saskaņā ar II Daļas nosacījumiem netiek pakļauta nekādiem ierobežojumiem vai limitiem, kas nav minēti šajās daļās, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami līdzpilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībai vai sabiedrības interešu, nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai morāles aizsardzībai.

2. Ierobežojumi, ko šī Harta pieļauj attiecībā uz tajā minētajām tiesībām un saistībām, netiek piemēroti citiem mērķiem, kā vien tiem, kam tie ir bijuši paredzēti.

32. pants — Hartas un nacionālās likumdošanas

vai starptautisko līgumu saistība

Šīs Hartas nosacījumi nepārkāpj nacionālās likumdošanas normas vai jebkuru divpusēju vai daudzpusēju līgumu, konvenciju vai vienošanos, kas jau ir spēkā vai var stāties spēkā, saskaņā ar kuru nosacījumi attiecibā uz aizsargājamām personām ir labvēlīgāki.

33. pants — Īstenošana kolektīvo līgumu ietvaros

1. Dalībvalstīs, kurās šīs Hartas II Daļas 2. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punktu, 7. panta 4., 6. un 7. punktu un 10. panta 1., 2., 3. un 4. punktu nosacījumi ir jautājumi, kas parasti tiek atspoguļoti līgumos starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, vai likums paredz to īstenošanu citā veidā, var tikt dotas garantijas attiecībā uz šiem punktiem un tie tiks uzskatīti par efektīvi izpildītiem, ja to nosacījumi tiek piemēroti minētajos līgumos vai citā veidā piemēroti lielākajai daļai strādājošo, uz kuriem tie attiecas.

2. Dalībvalstīs, kurās šie nosacījumi parasti tiek atspoguļoti likumdošanā, attiecīgās garantijas var tikt sniegtas līdzīgā veidā, un to pildīšana tiks uzskatīta par efektīvu, ja šie nosacījumi ar likumu tiek piemēroti lielākajai daļai strādājošo, uz kuriem tie attiecas.

34. pants — Teritoriālā piemērošana

1. Šī Harta attiecas uz ikvienas Līgumslēdzējas puses metropoles teritoriju. Ikviena apakšā parakstījusies valdība var parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību norādīt teritoriju, kas šim nolūkam tiks uzskatīta par tās metropoles teritoriju.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse šīs Hartas ratifikācijas vai apstiprināšanas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresēta paziņojuma palīdzību var deklarēt, ka šī Harta pilnībā vai daļēji attiecas uz kādu ne—metropoles teritoriju vai teritorijām, kas uzrādītas minētajā deklarācijā, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai par kurām tā uzņemas starptautisku atbildību. Deklarācijā tai jānorāda Hartas II Daļas pantus vai punktus, kurus tā atzīst par saistošiem attiecībā uz deklarācijā nosauktajām teritorijām.

3. Harta stājas spēkā attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas nosauktas minētajā deklarācijā sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse var kādā vēlākā laikā deklarēt, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, ka attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām saskaņā ar šī panta 2. punktu ir tikusi attiecināta šīs Hartas darbība, tā atzīst par saistošiem jebkurus pantus vai jebkurus ar cipariem apzīmētos punktus, kurus tā līdz tam nebija atzinusi attiecībā uz šo teritoriju vai šīm teritorijām. Šādas vēlākā laikā sniegtas garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu sākotnējās deklarācijas sastāvdaļu attiecībā uz attiecīgo teritoriju un tās iegūst tādu pašu spēku sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no paziņošanas dienas.

5. Ģenerālsekretārs paziņo pārējām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par ikvienu paziņojumu, ko viņš ir saņēmis saskaņā ar šo pantu.

35. pants — Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Šī Harta ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. To jāratificē vai jāapstiprina. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus jādeponē pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

2. Šī Harta stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tiek iesniegts piektais pēc kārtas ratifikācijas vai apstiprināšanas instruments.

3. Atticībā uz ikvienu Hartu parakstījušo valdību, kas to ratificē pēc tam, Harta stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tā deponē savus ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus.

4. Ģenerālsekretārs paziņo pārējām Hartu parakstījušajām valdībām un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par Hartas stāšanos spēkā, Līgumslēdzēju pušu vārdus, kas ir ratificējušas vai apstiprinājušas Hartu, un par ikvienu vēlāk deponētu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu.

36. pants — Labojumi

Jebkura Eiropas Padomes dalībvalsts var ierosināt šīs Hartas labojumus, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu. Ģenerālsekretārs nodod pārējām Eiropas Padomes dalībvalstīm šādi ierosinātus labojumus, kas pēc tam tiek izskatīti Ministru Komitejā un iesniegti Konsultatīvajai Asamblejai, lai noskaidrotu tās viedokli. Ikviens labojums, ko apstiprinājusi Ministru Komiteja, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Līgumslēdzējas puses ir informējušas Ģenerālsekretātu par savu piekrišanu. Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram par šo labojumu stāšanos spēkā.

37. pants — Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Hatru vienīgi pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi, kopš Harta stājās spēkā attiecībā uz to, vai pēc tam ik pēc diviem gadiem un, jebkurā no šiem gadījumiem, pēc tam, kad tā sešus mēnešus iepriekš ir brīdinājusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru, kurš attiecīgi informē pārējās Līgumslēdzējas puses un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru. Šāda denonsēšana neietekmē Hartas spēkā esamību attiecībā uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm, ar nosacījumu, ka jebkurā laikā šādas Līgumslēdzējas puses ir ne mazāk kā piecas.

2. Saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem, ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt jebkuru tās apstiprināto Hartas II Daļas pantu vai punktu, ar nosacījumu, ka šai Līgumslēdzējai pusei saistošo pantu vai punktu skaits nekad nav mazāks par 10 pantiem vai 45 punktiem un ka šajā pantu un punktu skaitā joprojām tiek iekļauti tie panti, kurus attiecīgā Līgumslēdzēja puse ir izvēlējusies no tiem, kas ir īpaši pieminēti 20. panta 1. punkta b. apakšpunktā.

3. Ikviena Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Hartu vai jebkuru no šīs Hartas II Daļas pantiem vai punktiem saskaņā ar šī panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, uz kuru šī Harta ir piemērojama pateicoties deklarācijai, kas ir iesniegta saskaņā ar 34. panta 2. punkta nosacījumiem.

38. pants — Pielikums

Šīs Hartas pielikums ir tās neatņemama sastāvdaļa.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Hartu.

Parakstīts Turīnā, 1961. gada 18. oktobrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai parakstījušajai pusei.

Sociālās Hartas pielikums

Sociālās Hartas aizsargāto personu loks:

1. Nepārkāpjot 12. panta 4. punkta un 13. panta 4. punkta nosacījumus, personas, uz kurām attiecas 1. — 17. panti, iekļauj ārvalstniekus vienīgi tiktāl, cik tie ir citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņi, kas legāli uzturas vai regulāri strādā attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā, ar nosacījumu, ka pastāv sapratne, ka šie panti ir skaidrojami, ņemot vērā 18. un 19. panta nosacījumus.

Šis skaidrojums nekavē nevienu no Līgumslēdzējām pusēm piešķirt līdzīgu aizsardzību citām personām.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse garantē bēgļiem, kas tādi ir saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par Bēgļu statusu definīciju un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Līgumslēdzējas puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minēto Konvenciju un saskaņā ar jebkuriem citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bēgļiem.

I daļa, 18. punkts un II daļa, 18. pants, 1. punkts

Tiek saprasts, ka šie nosacījumi neattiecas uz jautājumu par iebraukšanu Līgumslēdzēju pušu teritorijās un nepārkāpj 1955. gada 13. decembrī Parīzē parakstītās Eiropas Konvencijas par Pārvaldi nosacījumus.

II daļa

1. panta 2. punkts

Šo nosacījumu nevar skaidrot kā aizliegumu vai pilnvarojumu kādai arodapvienībai pielietot drošības klauzulu vai izmantot to praksē.

4. panta 4. punkts

Šo nosacījumu jāsaprot tādējādi, ka pastāvot jebkuram nopietnam iemeslam netiek aizliegts izmantot nekavējošu atlaišanu.

4. panta 5. punkts

Tiek saprasts, ka Līgumslēdzēja puse var dot šajā punktā noteiktās garantijas ja lielākai daļai strādājošo vai nu ar likumu vai saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem, vai šķīrējtiesas lēmumu nav atļauts piemērot atskaitījumus no darba algas, izņemot tās personas, uz kuriem minētā aizsardzība neattiecas.

6. panta 4. punkts

Tiek saprasts, ka ikviena Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas uz to attiecas, var regulēt streika tiesību pielietošanu ar likumu, ar nosacījumu, ka jebkuri turpmāki ierobežojumi, ko tas var uzlikt šīm tiesībām, var tikt attaisnoti saskaņā ar 31. panta nosacījumiem.

7. panta 8. punkts

Tiek saprasts, ka Līgumslēdzēja puse var dot šajā punktā noteiktās garantijas, ja tā pilda šo garantiju garu, ar likumu nosakot, ka lielākā daļa personu, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, netiek izmantoti darbam nakts maiņās.

12. panta 4. punkts

Vārdi “saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem” šī punkta ievadā ir izmantoti, lai cita starpā norādītu, ka attiecībā uz pabalstiem, kas ir pieejami neatkarīgi no jebkuras apdrošināšanas maksājumiem, Līgumslēdzēja puse var noteikt īpašu uzturēšanās periodu pirms tā nodrošina minētos pabalstus citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem.

13. panta 4. punkts

Valdības, kas nav pievienojušās Eiropas Sociālās un Medicīniskās Palīdzības konvencijai var ratificēt Sociālo Hartu attiecībā uz šo punktu ar nosacījumu, ka tās garantē citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem apiešanos, kas ir saskaņā ar minētās konvencijas nosacījumiem.

19. panta 6. punkts

Šī nosacījuma nolūkā ar terminu “strādājošā ārvalstnieka ģimene” tiek saprasta vismaz viņa sieva un apgādībā esošie bērni, kas nav sasnieguši 21 gada vecumu.

III daļa

Tiek saprasts, ka Harta satur starptautiska rakstura juridiskas saistības, kuru piemērošana ir pakļauta vienīgi tās IV Daļā minētajai pārraudzībai.

20. panta 1. punkts

Tiek saprasts, ka “ar cipariem apzīmētie punkti” var iekļaut pantus, kuros ir tikai viens punkts.

V daļa

30. pants

Termins “karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā” tiks saprasts kā tāds, kas ietver arī kara draudus.

Eiropas Sociālās Hartas papildprotokols

Preambula

Šo Papildprotokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

Apņemoties veikt jaunus pasākumus, lai paplašinātu sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību, ko garantē Eiropas Sociālā Harta, kas tika atvērta parakstīšanai Turīnā 1961. gada 18. oktobrī (turpmāk saukta “Harta”),

Ir vienojušās par sekojošo:

I daļa

Puses par savas politikas mērķi, kuru jāsasniedz visiem piemērotiem līdzkļiem — kā nacionāliem, tā starptautiskiem pēc sava rakstura, pieņem tādu apstākļu sasniegšanu, kuros var tikt efektīvi realizētas sekojošas tiesības un principi:

1. Visiem strādājošiem ir tiesības uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu apiešanos attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos neatkarīgi no to dzimuma.

2. Strādājošiem ir tiesības uz informāciju un konsultāciju savā uzņēmumā.

3. Strādājošiem ir tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā savā uzņēmumā.

4. Ikvienai vecākās paaudzes personai ir tiesības uz sociālo aizsardzību.

II daļa

Saskaņā ar III Daļas nosacījumiem Puses apņemas uzskatīt sev par saistošām sekojošos pantos minētās saistības:

1. pants — Tiesības uz vienlīdzīgām iespējām

un vienlīdzīgu apiešanos attiecībā uz nodarbinātību

un nodarbošanos neatkarīgi no dzimuma

1. Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu apiešanos attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos neatkarīgi no dzimuma izmantošanu, Puses apņemas atzīt šīs tiesības un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vai veicinātu to piemērošanu sekojošās jomās:

— darba pieejamība, aizsardzība pret noraidījumu un profesionālā pārorientācija;

— arodorientācija, apmācības, pārorientācija un rehabilitācija;

— darba noteikumi un darba apstākļi, ieskaitot atalgojumu;

— karjeras attīstība, ieskaitot paaugstinājumu darbā.

2. Nosacījumi, kas attiecas uz sieviešu aizsardzību, it īpaši attiecībā uz grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību periodu, netiks pakļauti diskriminācijai kas minēta šī panta 1. punktā.

3. Šī panta 1. punkts nekavē veikt speciālus pasākumus, kas vērsti uz faktiski pastāvošās nevienlīdzības novēršanu.

4. Uz darbiem, kas pēc sava rakstura vai konteksta, kurā tie tiek veikti, var tikt uzticēti tikai viena dzimuma personām, šis pants vai daži no tā nosacījumiem var netikt attiecināti.

2. pants — Tiesības uz informāciju un konsultācijām

1. Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo tiesību uz informāciju un konsultācijām savā uzņēmumā izmantošanu, Puses apņemas veikt vai veicināt pasākumus, kas ļautu strādājošiem vai to pārstāvjiem saskaņā ar nacionālo likumdošanu un praksi:

a. tikt regulāri vai piemērotā laikā un saprotamā veidā tikt informētiem par ekonomisko un finansiālo situāciju uzņēmumā, kas tos nodarbina, ar sapratni, ka zināmas informācijas atklāšana, kas varētu nodarīt ļaunumu uzņēmumam, varētu tikt liegta vai pakļauta konfidencialitātei; un

b. tikt savlaicīgi konsultētiem par pieņemamajiem lēmumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt strādājošo intereses, it īpaši par tiem lēmumiem, kam varētu atstāt nozīmīgu iespaidu uz nodarbinātības situāciju uzņēmumā.

2. Puses var izslēgt no šī panta 1. punkta piemērošanas jomas tos uzņēmumus, kas nodarbina mazāk nekā zināmu skaitu strādājošo, šo skaitu nosakot nacionālajā likumdošanā vai praksē.

3. pants — Tiesības piedalīties darba apstākļu

un darba vides noteikšanā un uzlabošanā

1. Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo tiesību piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā savā uzņēmumā, Puses apņemas veikt vai veicināt tādus pasākumus, kas ļautu strādājošiem vai to pārstāvjiem, saskaņā ar nacionālo likumdošanu un praksi, piedalīties:

a. darba apstākļu, darba organizācijas un darba vides noteikšanā un uzlabošanā;

b. veselības un drošības aizsardzībā savā uzņēmumā;

c. sociālo un sociāli—kulturālo pakalpojumu un iestādījumu organizēšanā;

d. uzraudzībā pār to, kā tiek ievēroti normatīvie akti, kas regulē šos jautājumus.

2. Puses var izslēgt no šī panta 1. punkta piemērošanas jomas tos uzņēmumus, kas nodarbina mazāk nekā zināmu skaitu strādājošo, šo skaitu nosakot nacionālajā likumdošanā vai praksē.

4. pants — Vecākās paaudzes personu tiesības uz sociālo aizsardzību

Lai nodrošinātu efektīvu vecākās paaudzes personu tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu, Puses apņemas veikt vai veicināt, tieši vai sadarbībā ar sabiedriskajām vai privātajām organizācijām, attiecīgus pasākumus, kas domāti galvenokārt, lai:

1. ļautu vecākās paaudzes personām palikt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem cik vien ilgi iespējams, ar sekojošu līdzekļu palīdzību:

a. adekvātiem resursiem, kas ļautu tiem dzīvot pienācīgu dzīvi un aktīvi piedalīties sabiedriskajā, sociālajā un kultūras dzīvē;

b. informācijas nodrošināšanu par pakalpojumiem un iestādījumiem, kas ir pieejami vecākās paaudzes personām un viņu iespējām tos izmantot;

2. nodrošinātu vecākās paaudzes personām iespēju brīvi izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvot neatkarīgu dzīvi sev pierastā vidē tik ilgi, cik viņas to vēlas un spēj, ar sekojošu līdzekļu palīdzību:

a. viņu prasībām un veselības stāvoklim atbilstošas dzīvojamās platības nodrošināšanu vai atbilstošu palīdzību esošās dzīvojamās platības piemērošanā;

b. viņu veselības stāvoklim atbilstošas veselības apkopes un pakalpojumu nodrošināšanu.

3. garantētu vecākās paaudzes personām, kas uzturas vecu ļaužu iestādēs, attiecīgu atbalstu, respektējot to privāto dzīvi, un piedalīšanos lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz dzīves apstākļiem šajās iestādēs.

III daļa

5. pants — Garantijas

1. Ikviena Puse apņemas:

a. uzskatīt šī Protokola I Daļu par to savu mērķu deklarāciju, kurus tā centīsies sasniegt visiem atbilstošiem līdzekļiem, saskaņā ar šīs daļas ievadā minēto;

b. uzskatīt par sev saistošiem vienu vai vairākus šī Protokola II Daļas nosacījumus.

2. Pants vai panti, kurus Puse izvēlas saskaņā ar šī panta 1. punkta b. apakšpunktu, tiek paziņoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram laikā, kad attiecīgā Līgumslēdzēja puse deponē savu ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumentu.

3. Jebkura no Pusēm kādā vēlākā laikā var deklarēt, paziņojot par to Ģenerālsekretāram, ka tā uzskata par sev saistošiem jebkurus šī Protokola II Daļas pantus, kurus tā nav līdz tam akceptējusi saskaņā ar šī panta 1. punktu. Šādas vēlāk sniegtas garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas sastāvdaļu, un tām ir tāds pats spēks sākot ar trīsdesmito dienu kopš paziņojuma izdarīšanas dienas.

IV daļa

6. pants — Pārraudzība pār to,

kā tiek ievērotas dotās garantijas

Puses ziņo par to šī Protokola II Daļas nosacījumu piemērošanu, kurus tās ir akceptējušas, ziņojumos, kas iesniedzami saskaņā ar Hartas 21. pantu.

V daļa

7. pants — Doto garantiju īstenošana

1. Attiecīgie šī Protokola II Daļas 1. — 4. pantu nosacījumi var tikt īstenoti sekojoši:

a. ar likumiem vai normatīvajiem aktiem;

b. ar līgumiem starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām;

c. kombinējot šīs divas metodes; vai

d. ar citiem piemērotiem līdzekļiem.

2. Šī Protokola II Daļas 2. un 3. pantā minēto garantiju ievērošana tiek uzskatīta par efektīvu, ja saskaņā ar šī panta 1. punktu nosacījumi tiek piemēroti lielākajai strādājošo daļai.

8. pants — Hartas un šī Protokola saistība

1. Šī Protokola nosacījumi nav pretrunā ar Hartas nosacījumiem.

2. Hartas 22. — 32. un 36. panti, tos attiecīgi izmainot, ir piemērojami šim Protokolam.

9. pants — Teritoriālā piemērošana

1. Šis Protokols attiecas uz ikvienas Puses metropoles teritoriju. Ikviena Puse var parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumentus ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību norādīt teritoriju, kas šim nolūkam tiks uzskatīta par tās metropoles teritoriju.

2. Ikviena Līgumslēdzēja puse šī Protokola ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresēta paziņojuma palīdzību var deklarēt, ka šis Protokols pilnībā vai daļēji attiecas uz kādu ne–metropoles teritoriju vai teritorijām, kas uzrādītas minētajā deklarācijā, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai par kurām tā uzņemas starptautisku atbildību. Deklarācijā tai jānorāda šī Protokola II Daļas pantu vai pantus, kurus tā atzīst par saistošiem attiecībā uz deklarācijā nosauktajām teritorijām.

3. Šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas nosauktas minētajā deklarācijā sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.

4. Jebkura Puse var kādā vēlākā laikā deklarēt, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, ka attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām saskaņā ar šī panta 2. punktu ir tikusi attiecināta šī Protokola darbība, tā atzīst par saistošiem jebkurus pantus, kurus tā līdz tam nebija atzinusi attiecībā uz šo teritoriju vai šīm teritorijām. Šādas vēlākā laikā sniegtas garantijas tiek uzskatītas par neatņemamu sākotnējās deklarācijas sastāvdaļu attiecībā uz attiecīgo teritoriju un tās iegūst tādu pašu spēku sākot ar trīsdesmito dienu skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par šādu deklarāciju.

10. pants — Parakstīšana, ratifikācija, akcepts,

apstiprināšana un stāšanās spēkā

1. Šis Protokols ir pieejams parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Hartu. To jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina. Neviena Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, akceptēt vai apstiprināt šo Protokolu izņemot vienlaicīgi ar Hartas ratifikāciju vai pēc tās. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas dokumentus jādeponē pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

2. Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tiek deponēts trešais pēc kārtas ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instruments.

3. Attiecībā uz ikvienu Protokolu parakstījušo dalībvalsti, kas to ratificē pēc tam, Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā skaitot no dienas, kad tā deponē savu ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumentu.

11. pants — Denonsēšana

1. Jebkura Puse var denonsēt šo Protokolu vienīgi pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi, kopš Protokols stājās spēkā attiecībā uz to, vai pēc tam ik pēc diviem gadiem un jebkurā no šiem gadījumiem pēc tam, kad tā sešus mēnešus iepriekš ir brīdinājusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru. Šāda denonsēšana neietekmē Protokola spēkā esamību attiecībā uz pārējām Pusēm, ar nosacījumu, ka jebkurā laikā šādas Puses ir ne mazāk kā trīs.

2. Saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem, ikviena Puse var denonsēt jebkuru tās apstiprināto Protokola II Daļas pantu, ar nosacījumu, ka šai Pusei saistošo pantu skaits nekad nav mazāks par vienu.

3. Ikviena Puse var denonsēt šo Protokolu vai jebkuru no šī Protokola II Daļas pantiem saskaņā ar šī panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, uz kuru šis Protokols ir piemērojams, pateicoties deklarācijai, kas ir iesniegta saskaņā ar 9. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem.

12. pants — Paziņojumi

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Padomes dalībvalstis un Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoru par sekojošo:

a. ikvienu parakstu;

b. ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c. ikvienu datumu, kurā šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 9. un 10. panta nosacījumiem;

d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas attiecas uz šo Protokolu.

13. pants — Pielikums

Šī Protokola pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1988. gada 5. maijā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

Protokola pielikums

Ar Protokolu aizsargāto personu loks:

1. Personas, uz kurām attiecas 1. — 4. panti, iekļauj ārvalstniekus vienīgi tiktāl, cik tie ir citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņi, kas legāli uzturas vai regulāri strādā attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā, ar nosacījumu, ka pastāv sapratne, ka šie panti ir skaidrojami, ņemot vērā Hartas 18. un 19. panta nosacījumus.

Šis skaidrojums nekavē nevienu no Pusēm piešķirt līdzīgu aizsardzību citām personām.

2. Ikviena Puse garantē bēgļiem, kas tādi ir saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par Bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokola definīcijām un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minētajiem instrumentiem un jebkuriem citiem pastāvošiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bēgļiem.

3. Ikviena Puse garantēs bezvalstniekiem, kas tādi ir saskaņā ar 1954. gada 28. septembrī Ņujorkā parakstītās Konvencijas par Bezvalstnieku statusu definīciju un kas likumīgi uzturas tās teritorijā, pēc iespējas labvēlīgāku apiešanos un jebkurā gadījumā ne mazāk labvēlīgu kā to prasa attiecīgās Puses saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar minētajiem instrumentiem un jebkuriem citiem pastāvošiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šiem bezvalstniekiem.

1. pants

Tiek saprasts, ka sociālās nodrošināšanas jautājumi kā arī citi nosacījumi, kas attiecas uz bezdarbnieku pabalstiem, vecuma pabalstiem un apgādājamo pabalstiem, var tikt izslēgti no šī panta piemērošanas jomas.

1. panta 4. punkts

Šo nosacījumu nav jāskaidro kā tādu, kas pieprasa Pusēm iekļaut likumos vai normatīvajos aktos to darbu sarakstu, kas pēc sava rakstura vai konteksta, kurā tie tiek veikti, var tikt uzticēti tikai viena dzimuma personām.

2. un 3. pants

1. Šo pantu piemērošanas nolūkā termins “strādājošo pārstāvji” nozīmē personas, kuras par tādiem tiek atzīti saskaņā ar nacionālo likumdošanu vai praksi.

2. Termins “nacionālā likumdošana un prakse” bez likumiem un normatīvajiem aktiem attiecas katrā atsevišķā gadījumā arī uz kolektīvajiem līgumiem, citām vienošanām darba devēju un strādājošo pārstāvju starpā, paražām un attiecīgajiem precedenta likumiem.

3. Šo pantu piemērošanas nolūkā termins “uzņēmums” tiek saprasts kā attiecošamies uz taustāmu un netaustāmu komponentu vienību, ar vai bez juridiskas personas statusa, kas ir izveidota, lai ražotu preces vai veiktu pakalpojumus peļņas gūšanas nolūkā un kam piemīt spēja pašai noteikt savu tirgus politiku.

4. Tiek saprasts, ka reliģiskās kopienas un to institūcijas var tikt izslēgtas no šo pantu piemērošanas jomas, pat ja šīs institūcijas ir “uzņēmumi” 3. punkta izpratnē. Iestādījumi, kas veic darbības, kuras ir iedvesmojuši zināmi ideāli vai kuras vadās pēc zināmiem morāliem priekšstatiem, ideāliem un idejām, kas atrodas nacionālās likumdošanas aizsardzībā, var tikt izslēgti no šo pantu piemērošanas jomas tai apjomā, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu šo uzņēmumu orientāciju.

5. Tiek saprasts, ja kādā Dalībvalstī 2. un 3. pantā minētās tiesības tiek īstenotas atsevišķos kāda uzņēmuma iestādījumos, tiek uzskatīts, ka attiecīgā Puse pilda saistības, kas izriet no šiem nosacījumiem.

3. pants

Šis nosacījums neattiecas nedz uz Dalibvalstu pilnvarām un saistībām attiecībā uz veselības aizsardzības un drošības noteikumu darba vietās pieņemšanu, nedz uz to institūciju pilnvarām un saistībām, kas atbild par šo noteikumu piemērošanas uzraudzību.

Tiek saprasts, ka termins “sociālie un sociāli—kulturālie pakalpojumi un iestādījumi” attiecas uz sociālajiem un/vai kultūras iestādījumiem, ko saviem strādājošiem nodrošina daži uzņēmumi, piemēram, labklājības pabalsti, sporta laukumi, mātes un bērna istabas, bibliotēkas, bērnu vasaras nometnes, utt.

4. panta 1. punkts

Šī punkta piemērošanas nolūkā termins “cik vien ilgi iespējams” attiecas uz vecākā gadagājuma personas fiziskajām, psiholoģiskajām un intelektuālajām spējām.

7. pants

Tiek saprasts, ka strādājošie, kas tiek izslēgti saskaņā ar 2. panta 2. punktu un 3. panta 2. punktu netiek ņemti vērā, nosakot attiecīgo strādājošo skaitu.

Protokols

ar Eiropas Sociālās Hartas labojumiem

Eiropas Padomes dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo Protokolu ar Eiropas Sociālās Hartas labojumiem, kas tika atklāta parakstīšanai Turīnā 1961. gada 18. oktobrī (turpmāk saukta “Harta”),

Apņemoties veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu Hartas efektivitāti, un it īpaši tās uzraudzības mehānisma funkcionēšanu;

Tādējādi uzskatos par vēlamu labot zināmus Hartas nosacījumus,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Hartas 23. pants lasāms sekojoši:

“23. pants — Ziņojumu un komentāru kopiju izsūtīšana

1. Nosūtot Ģenerālsekretāram ziņojumu saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, katra Līgumslēdzēja puse nosūta šī ziņojuma kopiju tām savām nacionālajām organizācijām, kas ir to starptautisko darba devēju un strādājošo arodbiedrību locekles, kuras, saskaņā ar 27. panta 2. punktu tiek uzaicinātas pārstāvēt sevi Starpvaldību komitejas sēdēs. Šīs organizācijas nosūta Ģenerālsekretāram savus komentārus par Līgumslēdzēju pušu ziņojumiem. Ģenerālsekretārs nosūta šo komentāru kopijas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, kuras var uz tiem atbildēt.

2. Ģenerālsekretārs nosūta Līgumslēdzēju pušu ziņojumu kopijas starptautiskajām sabiedriskajām organizācijām, kurām ir konsultatīvs statuss Eiropas Padomē un kuras ir īpaši kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī Harta.

3. Ziņojumi un komentāri, kas minēti 21. un 22. pantos, kā arī šajā pantā, tiek padarīti publiski pieejami pēc attiecīga lūguma.”

2. pants

Hartas 24. pants lasāms sekojoši:

“24. pants — Ziņojumu izskatīšana

1. Ziņojumus, kas nosūtīti Ģenerālsekretāram saskaņā ar 21. un 22. panta nosacījumiem, tiek izskatīti Neatkarīgo ekspertu komisijā, kas izveidota saskaņā ar 25. panta nosacījumiem. Komisija izskata arī jebkurus komentārus, kas Ģenerālsekretāram tikuši nosūtīti saskaņā ar 23. panta 1. punktu. Pabeidzot izskatīšanu, Neatkarīgo ekspertu komisija sastāda ziņojumu, kas satur tās slēdzienus.

2. Attiecībā uz 21. pantā minētajiem ziņojumiem, Neatkarīgo ekspertu komisija no juridiskā viedokļa nosaka nacionālās likumdošanas un prakses atbilstību saistībām, kas attiecīgajai Ligumslēdzējām pusēm izriet no Hartas.

3. Neatkarīgo ekspertu komisija var nosūtīt lūgumu pēc papildus informācijas un izskaidrojuma tieši Līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā Neatkarīgo ekspertu komisija, ja nepieciešams, var noturēt tikšanos ar kādas Līgumslēdzējas puses pārstāvjiem, vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai pēc attiecīgās Līgumslēdzējas puses lūguma. 23. panta 1. punktā minētās organizācijas tiek par to informētas.

4. Neatkarīgo ekspertu komisijas slēdzieni tiek padarīti publiski pieejami, un Ģenerālsekretārs tos nosūta Starpvaldību Komitejai, Parlamentārajai Asamblejai un 23. panta 1. punktā un 27. panta 2. punktā minētajām organizācijām.”

3. pants

Hartas 25. pants lasāms sekojoši:

“25. pants — Neatkarīgo ekspertu komisija

1. Neatkarīgo ekspertu komisija sastāv no vismaz deviņiem locekļiem, kurus ievēl Parlamentārā Asambleja ar balsu vairākumu no ekspertu saraksta, kurā iekļauti Līgumslēdzēju pušu nominēti eksperti ar visaugstāko reputāciju un vispāratzītu kompetenci nacionālajos un starptautiskajos sociālajos jautājumos. Precīzu komisijas locekļu skaitu nosaka Ministru Komiteja.

2. Komisijas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Tie var kandidēt uz atkārtotu ievēlēšanu vienu reizi.

3. Natkarīgo ekspertu komisijas loceklis, kurš ir ticis iecelts kāda eksperta vietā, kura pilnvaru laiks nav beidzies, saglabā šo amatu tik ilgi, kamēr beidzas viņa priekšteča pilnvaru laiks.

4. Komisijas locekļi piedalās tās darbā, pārstāvot paši sevi. Visu pilnvaru laiku tie nedrīkst veikt nekādas funkcijas, kas nav savienojamas ar neatkarības, objektivitātes un pieejamības prasībām, kas nepieciešamas to amatā.”

4. pants

Hartas 27. pants lasāms sekojoši:

“27. pants — Starpvaldību Komiteja

1. Līgumslēdzēju pušu ziņojumi, komentāri un informācija, kas tiek nosūtīta saskaņā ar 23. panta 1. punktu un 24. panta 3. punktu, kā arī Neatkarīgo ekspertu komisijas ziņojumi tiek iesniegti Starpvaldību Komitejā.

2. Komiteja sastāv no viena pārstāvja no katras Līgumslēdzējas puses. Tā uzaicina ne vairāk kā divas starptautiskas darba devēju organizācijas un ne vairāk kā divas starptautiskas arodbiedrību organizācijas nosūtīt savus novērotājus konsultanta statusā piedalīties savās sēdēs. Bez tam, tā var konsultēties ar starptautisko sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem ir konsultanta statuss pie Eiropas Padomes un īpaša kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī Harta.

3. Starpvldību Komiteja sagatavo Ministru Komitejas lēmumus. It īpaši, ņemot vērā Neatkarīgo ekspertu komisijas un Līgumslēdzēju pušu ziņojumus, tā izvēlas, sniedzot savas izvēles iemeslus, balstoties uz sociālās, ekonomiskās un citas politikas apsvērumiem, situācijas, kuras pēc tās ieskatiem vajadzētu izmantot rekomendācijās katrai attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei, saskaņā ar Hartas 28. pantu. Tā iesniedz Ministru Komitejai ziņojumu, kurš tiek darīts publiski pieejams.

4. Balstoties uz saviem atzinumiem par Sociālās Hartas piemērošanu vispār, Starpvaldību Komiteja var iesniegt Ministru Komitejai priekšlikumus par pētījumiem, kas veicami sociālo jautājumu jomā, un par Hartas pantiem, kuri varētu tikt uzlaboti.”

5. pants

Hartas 28. pants lasāms sekojoši:

“28. pants — Ministru Komiteja

1. Ministru Komiteja ar divu trešdaļu vairākumu no balsojošo skaita, pie kam balsstiesības pieder tikai Līgumslēdzējām pusēm, balstoties uz Starpvaldību Komitejas ziņojumu, pieņem rezolūciju, kas aptver visu pārraudzības ciklu un satur individuālas rekomendācijas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm.

2. Ņemot vērā Starpvaldību Komitejas izteiktos priekšlikumus saskaņā ar 27. panta 4. punktu, Ministru Komiteja pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par piemērotiem.”

6. pants

Hartas 29. pants lasāms sekojoši:

“29. pants — Parlamentārā Asambleja

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod Parlamentārajai Asamblejai periodiskām debatēm plenārsēdēs Neatkarīgo ekspertu komisijas un Starpvaldību Komitejas, kā arī Ministru Komitejas ziņojumus.

7. pants

1. Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Hartu, kas izsaka savu piekrišanu sekojošām saistībām:

a. parakstīšana bez atrunas par ratifikāciju, akceptu vai apstiprināšanu; vai

b. parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, akceptam vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.

8. pants

Šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad visas Hartas Līgumslēdzējas puses ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties Protokolā noteiktās saistības saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

9. pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Padomes dalībvalstis par sekojošo:

a. ikvienu parakstu;

b. ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c. datumu, kurā šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 8. panta nosacījumiem;

d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Turīnā, 1991. gada 21. oktobrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēta Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.