9. septembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr. 153.

Sēdes vadītāja. Tātad, cik es saprotu, 21. lappusē ir tehniska kļūda, kur, runājot par 29. panta pirmās daļas papildinājumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, vārda vietā “atbalstīt” ir jābūt bijis vārdam “neatbalstīt”.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Jevgenijs Zaščerinskis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Atšķiriet 24. pantu, nedaudz atpakaļ atgriezieties. Šis priekšlikums iestrādāts 24. pantā.

Sēdes vadītāja. Zaščerinska kungs! Mēs skatām pašlaik 29. pantu. Vai tā ir tehniska kļūda vai nav, ja jūs esat komisijā bijis klāt?

J.Zaščerinskis. Šis priekšlikums, kas bija iesniegts 29. pantam, ir iestrādāts... pieņemts un iestrādāts 24. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad šeit ir nevis tehniska kļūda “neatbalstīt”, bet būtu jābūt ierakstam, ka priekšlikums iestrādāts šī likuma 24. pantā? Kolēģi... Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Seiles kundze, es tikai jūs brīdinu, ka ir 7 minūtes līdz pārtraukumam. Jūs izmantosit?

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tiešām frakcijas “Latvijai” iesniegums ir atbalstīts, vienīgi tur trūkst piebildīte tabulā, ka tas ir iestrādāts 24. pantā, kā jau to teica Zaščerinska kungs. Un es jums nolasu, lai nebūtu domstarpību. Tātad 24. pantā, kas atrodas 13. lappusītē, ir jau iestrādāts tekstā: “Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu”. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā?

J.Rāzna. Tiešām šis priekšlikums ir atbalstīts 24. pantā un nav...

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka aiz vārdiem “atbalstīt”, ja mēs runājam par 29. panta redakcijas pirmo daļu, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir jābūt ierakstam: “atbalstīts, izsakot likumprojekta 24. panta pirmajā daļā”. Tā jūs gribat teikt?

J.Rāzna. Jā, tieši tā. Pirmajā daļā.

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Otro reizi.

R.Zīle (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs paskatāmies minētā 24. pantu pirmo daļu, tad tur ir rakstīts: pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu. Tikai uz privatizācijas gaitā. Ja mēs paskatāmies, kādā kontekstā tika iesniegts frakcijas “Latvijai” priekšlikums, tad tas bija attiecībā uz 28. panta otrajā daļā minēto personu tiesībām iegūt zemes ar attiecīgajiem ierobežojumiem. Tas ir pilnīgi cits gadījums, kurā tas ir iestrādāts. Tā ka es lūgtu tomēr...

Sēdes vadītāja. Frakcija “Latvijai” nevēlas izteikt viedokli? (No zāles deputāts O.Kostanda: “Mēs prasām balsojumu!”) Jūs prasāt balsojumu, ja? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par — 29. panta redakcijā pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu: “Attiecībā uz šiem darījuma līgumiem pašvaldībai ir zemes pirmpirkuma tiesības.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 12, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paziņojumiem neviens vārdu... Atvainojos, Jānis Kazāks... bet... piedodiet, godātie deputāti! Tā kā es lūdzu reģistrācijas režīmu, lūdzu deputātus reģistrēties! Un, kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jānim Kazākam, un reģistrācijas rezultātus lūdzu nolasīt sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei.

J.Kazāks (TKL). Aizsardzības un iekšlietu komisijai tūlīt pēc plenārsēdes pārtraukuma paziņošanas ierasties uz piecām minūtēm Prezidija sēžu zālē. Aizņemta jau? Tad turpat Baltajā zālē.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu. Lūdzu komisijas pārstāvi! Turpinām darbu!

J.Rāzna. Tātad turpinām, lūdzu, tālāk. 21.lappusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums 29.panta redakcijā otro daļu izteikt kā...

Sēdes vadītāja. To mēs jau, Rāznas kungs, nobalsojām un noraidījām.

J.Rāzna. Nē, mēs noraidījām 29.panta pirmo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet... Ā, otrās daļas...

J.Rāzna. Es šobrīd runāju par otro priekšlikumu. “Minētās personas nevar iegūt zemi īpašumā...” un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja daļēji. Ietverts ir 29.panta otrajā daļā citā, nedaudz izmainītā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Frakcijai “Latvijai” iebildumu nav? Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums izteikt likuma 29.pantu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vents Balodis, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

V.Balodis (TB). Godātie deputāti! Es gribētu mazliet paskaidrot, kāpēc frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” nāca ar šādu priekšlikumu. Šeit mēs paredzam, ka zeme var tikt pārdota noteiktam zemes lietošanas mērķim — rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5 hektāru platībā vienas pašvaldības administratīvā teritorijā. Šāda zemes platība — 5 hektāri — ir pilnīgi pietiekami, lai uzbūvētu ļoti lielu rūpniecības uzņēmumu, un šāda sākotnēja norma bija paredzēta valdības 81.panta kārtībā piestādītajā projektā, kas mums bija dots ziemā. Šāda norma būtu vajadzīga, lai mēs nepieļautu pārdot lauksaimniecības zemi un mežus. Jo šobrīd tas neveicinās attīstību, bet tas būs vienkārši — zeme pārvērtīsies par spekulācijas objektu. Latvijā agrārā reforma vēl nav beigusies, un īpašnieki tikai tagad atgūst savu zemi, un daudzi ir ar mieru to pārdot, citi savukārt veiksmīgi saimnieko un gribētu to nopirkt. Diemžēl viņiem nav iespējas, šiem bagātiem zemniekiem, atpirkt zemi par pienācīgu cenu no īpašniekiem. Nestrādā mums hipotekārā sistēma, un arī nav nekādas citas iespējas iegūt šo naudu kredītveidā, lai varētu savas saimniecības paplašināt. Tajā pašā laikā mēs redzam, kad nāk ārvalstu kompānijas iekšā Latvijas lauksaimniecībā. Tādas mēs redzam Dobeles rajonā, Dobeles uzņēmums “Agra” pieder vāciešiem, dāņi piedalās — “Kaķeniekos”, Austrieši tagad Dobeles rajonā pusotra tūkstoša hektāru taisās pirkt. Viņi, protams, nepērk zemi Latgalē vai Vidzemes kalnos, viņi pērk labāko Latvijas zemi, kas ir Zemgales līdzenumā. Un vai mēs to pieļausim, paši liedzot saviem zemniekiem iegādāties šo zemi, atverot šobrīd šo brīvo zemes tirgu. Tāpēc es ierosinātu balsot par šo “Tēvzemei un Brīvībai” ierobežojumu, šo punktu.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas paziņojumu, kurš ir pieņemts 27.maijā 1994.gadā. Lai būtu saprotami, daži vārdi par vēsturi. Pirmo reizi par neierobežotu brīvo Latvijas zemes tirgu iestājās trīs vīri Kehris, Levits un Repše — nopublicējot attiecīgu dokumentu vai aicinājumu laikrakstā “Diena” 1994.gada 26.maijā. Tā nu sagadījies, ka Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmija nākošajā dienā sanāca uz savu pilnsapulci un pēc šī raksta izlasīšanas nekavējoši ieslēdza savā dienas kārtībā jautājumu par savu attieksmi pret šo trīs vīru paziņojumu un aicinājumu. Un, lūk, apmēram 70 cilvēku, kas visu savu mūžu ir veltījuši lauku novadu zemei, lauku apvidu zemei un kas kaut ko saprot zemes jautājumos, visi kā viens izteica noliedzošu attieksmi, simtprocentīgi, un uzdeva trīs šīs akadēmijas locekļiem sastādīt paziņojumu, pēc tam to pieņēma un arī... lai pēc tam to pieņemtu un varētu publicēt. Šis paziņojums tika uzrakstīts, un šī paziņojuma autori ir profesori Borups, Grinovskis un Liepa, un šis dokuments ir vienbalsīgi pieņemts un arī izsūtīts tā laika valsts lielākajiem laikrakstiem, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Vienā daļā laikrakstu arī tāda publikācija ir bijusi. Tātad nosodījums, aicinājums neatbalstīt šādu ideju par neierobežotu zemes tirgu. Kāda tad ir šīs Zinātņu akadēmijas argumentācija, kas iestājas pret šādām nostādnēm? Lūk, šie cilvēki uzskata, ka zeme ir nacionālās bagātības galvenais komponents un ka šai zemei ir jāpaliek attiecīgās valsts pilsoņu rokās. Ja mēs iztirgojam zemi pa labi un pa kreisi, tad tādā gadījumā, lūk, var nonākt pie savtīgu interešu orientācijas to cilvēku vidū, kuri pašreiz mantojumu kārtībā vai citādā veidā ir zemi saņēmuši savā īpašumā. Nav noliedzams, ka uz laukiem ir lielas platības, kurām skaitās formāli saimnieki, kuri nemāk, nezina un nevar tās apsaimniekot un ir gatavi pārdot par relatīvi lētu naudu jebkuram, kas ir gatavs pirkt. Tādā veidā no ārzemēm nākoši bagāti cilvēki to var iegādāties par ļoti zemām cenām, ja salīdzina ar tām cenām, kādas valda ārzemēs. Turpretī nepieejamām cenām pārdodamā zemes gabala kaimiņam, kas ir vietējais iedzīvotājs un dzīvo uz izdzīvošanas robežas. Tādā veidā zeme tiek iztirgota, un es neatkārtošu tos argumentus, kas skanēja pilnsapulces sēdē. Tur tika minēti dati par Amerikas Savienotajām Valstīm, konkrēti par Kalifornijas štatu, cik tur daudz jau ir pārdotas šīs zemes, cik daudz japāņu ir iegādājušies šīs zemes, un, ja palasām Amerikas Savienoto Valstu laikrakstus, tur laiku pa laikam parādās satraucošas ziņas tieši šajā kontekstā. Bija runa par Tuvajiem Austrumiem, par izpārdotajām zemēm un tagad par pārmetumiem, lūk, ka tur attiecīgi palikuši bez savas teritorijas, aizmirstot, ka daļa no šīs teritorijas, vismaz daļa no tās teritorijas ir izpārdota. Ko tad vairs vaimanāt? Tātad no ekonomiskā apsvēruma viedokļa šāda zemes neierobežota izpārdošana arī neiztur kritiku, jo tas ir īslaicīgs moments, īslaicīgs stimuls, kas var ilgt gadus trīs, četrus, piecus, un pēc tam, kad pamatresursi būs izpārdoti, neapšaubāmi ir jāsākās atslābumam. Katrā gadījumā šeit ir arī savs morālais efekts, un tas ir saistīts ar to, ka paaudžu paaudzēs latviešiem ir bijis sapnis pēc sava kaktiņa, pēc sava stūrīša zemes, un tagad, šādi izpārdodot ārzemniekiem tās zemes, un ārzemnieki, protams, tās vēlāk iznomās, latviešu tauta atkal nonāks nomnieku statusā. Atkal nonāks līdzīgi kā dzimtcilvēku statusā. Tas arguments, kas to triju vīru paziņojumā bija rakstīts, ka, lūk, zemi jau nevar maisā sabērt un aiznest uz ārzemēm, tas neiztur nekādu kritiku. Savā mūžā kaut ko glupāku es neesmu vēl dzirdējis, un to sauc par argumentāciju. Kur tad paliek latviešu tautas kā zemnieku tautas identitātes garants, kā varēs šo identitāti garantēt, ja nebūs savas zemes? Tā būs izpārdota.

Atkal sāksim ar tautasdziesmām, ar pastalām un atkal aicināsim, kā Valdmaņa kungs saka, tos plikos zēniņus sūtīt uz robežu aizsargāt mūsu valsts robežas? No kā tad aizsargās, ja šeit zeme jau būs izpārdota? Te nebūs ko aizsargāt. Tāpēc es atbalstu šo “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinājumu 29.punktam 21.lappusē tabulā, kurš paredz, ka atbilstoši likumam, kurš ir spēkā un nav atcelts, par zemes lietošanu un zemes ierīcību 10.pantā, kur ir uzskaitīts, kādiem mērķiem zeme ir atvēlēta lietošanai Latvijas valstī, lūk, ka tikai rūpniecības vajadzībām. Un tādā tehnoloģiskā platībā, kurā rūpniecības vajadzības ir iespējams realizēt, nevis tūkstošiem hektāru, nevis desmitiem tūkstošu hektāru platībā, kā tagad jau ir izteikta interese par Zemgales platībām. Tūkstošiem hektāru gatavi nopirkt. Un kas tās par investīcijām, ko tur iegulda? Tās ir tekošās investīcijas, ja tās par investīcijām var saukt. Šogad nopērk minerālmēslus vai organiku vai ko citu, iestrādā un nākošā gadā paņem atpakaļ. Nav ilglaicīgo investīciju, kas ilgtu piecus vai desmit gadus, teiksim, infrastruktūras veidošana — ceļi, ēkas — un tā tālāk. Tāda lieta nav. Tās investīcijas var uzskatīt par nopietnām investīcijām tikai ar visai nosacītu attieksmi. Šeit līdz pieciem hektāriem tā lieta varētu iet, tas varētu būt... tā varētu būt tehnoloģiski nepieciešamā platība kāda rūpnieciska objekta izveidošanai, rūpnieciska objeta, kura izveidošana, kura celšana patiešām prasītu nopietnas un ilglaicīgas investīcijas. Pret to iebildumu nevarētu būt. Līdz ar to vēlreiz akcentēju uzmanību, ka šis viedoklis ir Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas viedoklis un ka arī profesors Grinovskis, kas šodien nevar piedalīties, pagājušā ceturtdienā pienāca klāt un teica, lai es uzstājos arī viņa vārdā. Tāpēc ka es uzstājos arī viņa vārdā, es neizgāju ārpus šī dokumenta argumentācijas, kaut gan šajā sakarībā no sevis es vēl varētu piebilst jaunus argumentus, kas aizvadītajos divos gados ir nākuši klāt un nākuši klāt par labu tam, lai mēs savu zemīti turētu savās rokās. Paldies! Es atbalstu balsot par šo priekšlikumu. Es vienkārši gribēju pievērst kolēģu uzmanību, ka nākamajā lappusē arī ir priekšlikums gan par platību, gan par investīciju lielumu. Līdz ar to mums šo priekšlikumu izskatīšanu, manuprāt, vajadzēja saistīt kopā un deputātiem izvērtēt abus priekšlikumus, lai gan balsojums ir par to, kas ir kategoriskāks.

Turpinām debates. Guntars Grīnblats — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

G.Grīnblats (TB). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Atļaujiet man nedaudz turpināt kolēģa Imanta Liepas kunga teikto un stāstīto. Varbūt nedaudz to paplašinot. Pamats visam tam ir atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu. Tam pamatojums ir pieredze, kāda ir Latvijā, ko vairāki jau pieminēja, par to pašu korporācijas “Canadian Agra” mūsu Dobeles “Agras” meitas uzņēmumu, ja tā var teikt. Tur tiešām ir jau investēti līdzekļi, kaut kur pāri par 3 miljoniem latu šodien, pamatlīdzekļi, bet tie tiešām ir tikai ražošanai. Ražošanas līdzekļi. Platība — 1 545 hektāri šobrīd. 38 zemnieku saimniecības ir iekļautas šajā platībā, nerunājot par to, kas bija valsts īpašumā, kas bija Krimūnu saimniecībā pirms tās likvidēšanas. Bet par to, kas tagad laukos tur notiek.

Vairs nav iespējams tiem, kas tur dzīvo, strādāt un sekmīgi kaut ko nopelnīt un savu dzīvi turpināt, jo no šīm 38 saimniecībām, zemnieku saimniecībām, nerunājot par citu, visā tajā lielajā uzņēmumā ir 33 pamatstrādājošie. Sezonas laikā vēl 12 cilvēki nāk klāt. Tagad kombainēšanas laikā uz neilgu posmu. Tātad no šīm zemnieku saimniecībām jau ir daži — pieci, varbūt desmit cilvēki, kas tur ir ieguvuši darbu. Uz pārējiem jau skatās kā uz nevēlamiem, tur ir aizņemta zeme, uzņēmuma teritorijā ir vēl mazi zemes gabaliņi un piemājas zeme, un mājas, un tas viņiem traucē, tā ka tas ir traucēklis, un uzdevums ir panākt, lai atbrīvotos un veidotos tā, kā tas jau bija padomju laikā pie lielajām padomju saimniecībām, ka izara un izpostīja, un rezultāts ir tāds pats, jo nākotnē tāpat tur daudz darbavietu neveidosies mūsu zemniekiem. Paliks šīs platības. Tomēr pārsvarā tas ir kā jau ārzemniekiem, kā jau šajā gadā Kanādā. Šim pašam uzņēmumam Kanādā ir 40 000 hektāru firmai — ir liels uzņēmums. Tātad varat iedomāties, tas ir tas, no kā nāk mums tā lētā lauksaimniecības produkcija visā pasaulē, jo viņi ar savu tehnoloģiju, ar savu mehanizāciju, ar savu darba organizāciju, viņi tiešām var lēti un labi ražot. Tas arī pierādās. Ja pirmos četrus gadus saimniecība ir strādājusi ar zaudējumiem, šī korporācija, SIA uzņēmums, tad šogad viņi cer, ka viņi jau būs bez zaudējumiem un nākotnē uz priekšu sāksies viņiem peļņa, un tad viņi tālāk domā organizēt pārstrādāšanu un arī realizēšanu, tirgošanu. Tas nozīmē, ka labākās zemes tiks izsaimniekotas. Vismaz, runājot par Zemgales līdzenumu, par Kurzemes labākajām, par Vidzemes labākajām platībām, tas aizies, un mēs pie tām vairāk netiksim. Ko ar to var pateikt? 700 gadu tiešām Latvijā mēs bijām kalpi, mūsu vectēvi, vecvectēvi bija tikai baroniem kalpi. Padomju laikā atkal veidojās lielās saimniecības, zemniecība paputēja. Tagad mums ir pāri par 70 tūkstošiem zemnieku saimniecību, ja mēs šādu ceļu iesim un ļausim ārzemniekiem, svešzemniekiem tomēr tos lielos zemes īpašumus pārņemt, ieviešot savu tehnoloģiju un visu pārējo, ar ļoti minimālu darba spēku, tad mums vispār lauku dzīves veids pazūd lielā mērā. Paliks tikai tās grūti izmantojamās zemes, kuras nebūs arī ārzemniekiem vajadzīgas. Tikai kaut vai ņemot vērā šo vienu, kas mūs sagaida, ļoti lūdzu pārdomāt “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Es esmu no Kanādas un es par “Canadian Agru” pirmo reizi dzirdēju vai nu 1989., vai 1990.gadā. Tajā laikā mēs Toronto veidojām Kanādas latviešu atbalsta grupu tieši biznesa laukā, un parādījās šī īpašā firma. Kanādai ir ļoti slavena firma “Agra” no Vinipegas. Viņai apgrozījums ir vairāki tūkstoši miljonu dolāru gadā, viņa ir pasaules slavena. Bieži biržas namos un tad, kad runāja par šo “Agra”, tad teica “Canadian Agra”, lai gan “Canadian Agra” nav daļa no titula. Pirmo reizi, kad es to dzirdēju, es biju tik iepriecināts, ka “Canadian Agra” nāks Latvijai palīgā. Bet tad izrādījās, ka tā nebija Vinipegas “Agra”, bet firma, kas bija piesavinājusies “Canadian Agra” vārdu. Viņi lūdza, lai kļūtu par vienu no atbalsta dalībniekiem mūsu “Canadian Latvian Business Associated”. Nu pirmā reakcija bija pozitīva, bet, strādājot biržas namā, es lūdzu, lai banka man iedod datus par viņiem. Izrādījās, ka viņiem bija kādi 20 hektāri zemes netālu no Ontario Haigaro atomstacijas, kur mēģināja siltumnīcās audzēt dārzeņus, un tur viņi arī veda latviešus no Latvijas mācīt, kā kļūt par lauksaimniekiem. Par to viņiem Kanādas valdība maksāja. Viņiem bija arī, ko mēs Kanādā saucam par “Muschpasher”, latviešu valodā varbūt par Sibīrijas laukiem Kanādas ziemeļos, diezgan lielu zemes gabaliņu. Jautājums... Es tagad šo jautājumu pacēlu, un par to skaidro “Canadian Business Associated” Latvijas–Kanādas biznesa asociācijā, un man draudēja ar tiesas lietām, jo es esot lietojis kredītu informāciju, kas ir it kā slepena, un to atklājis. Es viņiem pateicu, lai viņi sūdz, cik viņi grib. Pēc laika piesaistījās klāt Kanādas slepenie un man prasīja, ko es par “Canadian Agra” īsti zinu. Sarunās iznāca tā, ka “Canadian Agra” nauda nāk no Austrijas, ka tur ir ļoti smagi iesaistīts Gatis Krūze, un to es zinu, jo mani Latvijā smagi dauzīja par to, ka es esmu dauzījis “Canadian Agra”, un viņi it kā saņem Kanādas valdības atbalstu par to, ka viņi uzrāda zaudējumus, bet viņu publiskais mērķis 1990.gadā bija dabūt 20 000 hektāru Latvijas zemes. Es saprotu, ka viņiem tagad ir 1 500 nomā, viņi grib attaisnoties, ka viņi gribētu vēl 1 500 hektāru zemes dabūt, tad viņiem būs kādi 3000 hektāru zemes, un tas jau ir prāvs zemesgabals. Viņi varbūt pareizi uzrāda zaudējumus, lai gan es tam neticu, jo ar Gati Krūzi ir visādas lietas bijušas, bet, ja ir zaudējumi šodien, tad es saprotu to, kā tad Latvija tiks, un es nezinu, vai mēs gribam tikt, bet, ja mēs tiksim tajā Eiropas Savienībā iekšā, tad mēs būsim aiz tā cenas sarga. Un graudi, ko audzēs Latvijā, būs trīsreiz vērtīgāki, nekā tie ir šodien. Viņu attaisnojums, ka viņiem vajag lielākus zemesgabalus, nu, ir atkal mānīgs. Es jums šo stāstu tāpēc, ka mēs tomēr neprotam pārbaudīt ārzemju firmas, kas it kā šeit nāk. Mēs īsti neizprotam, cik vērtīga ir mūsu zeme, mēs pagaidām esam tajā lauku rajonā jeb ekonomiskajā zonā, kas ir ārpus Eiropas Savienības, un šeit dempē produktus no Eiropas Savienības vai no pasaules lētajiem ražotājiem, un pagaidām zemniecība ir nerentabla. Bet, ja mūsu zemnieki noturēsies, tad viņiem tā zeme būs varbūt tikpat vērtīga kā Šveicē, viens pushektārs zemes būs vērts pusmiljona dolāru. Mēs šo bagātību vienkārši aizlaidīsim projām. Tas Baltijas brīvais tirgus ir jau pirmais gājiens, es esmu jūs lūdzis un raudājis, un nezin kā jūs, gribēdams ietekmēt pārdomāt šo jautājumu, bet šeit, kad mēs runājam par ierobežojumu, par zemes atdošanu citiem, es domāju, katrs ierobežojums, ko mēs varam likt, ir svēts. Atbalstīsim “Tēvzemei un Brīvībai” ierobežojumus 5 hektārus zemes ārzemniekiem un paturēsim zemi latviešiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā sēdē ļoti interesanti tika citēts Poruks. “Cik zemas ir jūsu debesis!” Un tā tālāk, un tā tālāk. Man gan liekas, ka tas tiešām bija Skalbe. Es tik tiešām sevišķi spēcīgs literatūras zinātnieks neesmu, pietiek, ja es zinu, ka tas bija slavens latviešu daiļdarbs. Šeit notiek kaut kas ļoti līdzīgs. Par ko mēs šodien strīdamies? Vai mēs gribam pieņemt likumu, kas liek latviešu īpašniekam pārdot savu zemi? Nē, mēs gribam pieņemt likumu, kas dod šādas iespējas legāli pārdot zemi. Ieklausīsimies šajā domā. Ja iet runa par austrumu pircējiem, tad viņi lieliski jau to ir pratuši izdarīt, jo arī mums ir kangari, kuri ir ar mieru caur sevi nopirkt citam. Un tas jau ir veiksmīgi izdarīts. Atcerēsimies strīdu par lidostas zemēm. Rietumu puse, kas grib strādāt civilizēti un tiesiskā valstī pieņemamā likumiskā kārtībā, nepiekrīt šādiem “kangaru” gājieniem. Mēs vaimanājam, ka atdosim to zemi par sīknaudu. Diemžēl cenu nosaka piedāvājuma—pieprasījuma likums. Un pieprasīto tikai tādā gadījumā būs vairāk par piedāvājumu, ja būs atļauts pieprasīt. Šodien vienalga šī zeme diemžēl tiek iztirgota. Un par sīknaudu. Pieprasījuma palielinājums palielina cenas palielinājumu.

Un pats svarīgākais. Jā, tik tiešām tie trīs vīri, par kuriem runāja Liepas kungs, arī man ir kategoriski nepieņemami, bet diemžēl dabā neeksistē tikai balts un tikai melns. Arī melnām personībām var būt samērā baltas domas, un šajā gadījumā es negribu, lai mana tauta 21.gadsimtā ieietu tikai kā zemnieku tauta. Es gribu, lai mana tauta ieietu tādā pat proporcijā kā visas civilizētās pasaules tautas, kur zemniecība nesastāda vairāk par 10 procentiem. Es gribu, lai manas tautas dēli un meitas pārzina kompjūtertehniku, prot pārvaldīt iekārtas, ierīces, prot būt skolotāji, juristi un mediķi. Tā tas ir visā civilizētajā pasaulē. Un tieši Kanādas un Latvijas kopuzņēmuma princips jau parāda, ko tad mēs gribam. Vai lai mūsu zemnieks ražo ar dārgu tehnoloģiju, ar augstu pašizmaksu, ar naturālās saimniecības palīdzību un neko nespēj pārdot, un izput.

No ārstu viedokļa, es domāju mums parlamentā ir pietiekoši daudz ārstu. Protams, laikam ir humāni pateikt, ja cilvēks ir neglābjami slims, ka ir cerība, ka viņš izveseļosies. Diemžēl nav cerību, ka 70 000 zemnieku saimniecību turpinās Latvijā eksistēt, zelt un plaukt un nonākt pie lielas bagātības. Nebūs diemžēl iespējams. Tāpēc es aicinu nenoraidīt šoreiz šo diezgan patriotisko šodienas projektu par aizliegumu, ko iesniedz “Tēvzemei un Brīvībai”, jo, ja mēs pieņemsim šo lietu, tad tik tiešām tās debesis nolaidīsies tik zemu un tik tuvu būs tā karote, kuru šodienas putriņā varētu pasmelt. Bet kas būs rīt? Bet kas būs rīt? Jo to zemi, vienalga, pārdos caur Kangaru un pārdos uz Austrumiem, no kura šķiet, mēs visvairāk baidāmies. Jo tie rietumnieki ar investcijām nenāks šeit. Un ja mēs sāksim norādīt cilvēkam, kurš grib investēt, kur viņam investēt, un kā viņa naudu izmantot, jūs domājat, ka kāds arī klausīs? Man šķiet, ka uzklausa bagāto, nevis nabago, kurš prasa investīciju.

Šķiet, ka investors jau nu pats zinās, kā ar saviem naudas līdzekļiem rīkoties. Cerēt uz to, ka mēs būsim savādāki nekā Igaunija, kura palaida brīvo zemes tirgu, un cik tad nu viņu izpirka? Un, cienītie kolēģi, aizbrauciet uz Kipru, uz Grieķiju, uz Spāniju, kur visās malās ir uzraksts “Pārdod”. Tikai nepērk. Tikai nepērk nez kāpēc. Jo nav jau sevišķas vajadzības pirkt. Ir vērts pirkt tikai tādā gadījumā, ja ir mērķis investēt un gūt peļņu. Peļņu gūstot, valsts saņem nodokļu tiesu. Saņem jaunas darba vietas.

Dobelē esot 37 vai 34 zemnieku saimniecības, kurām ir ļoti maz darba vietu. Cik šīs zemnieku saimniecības šodien būtu ražotspējīgas un cik šīs zemnieku saimniecības gūtu peļņu? To gan neviens nepateica. Jo diemžēl, braukājot pa Latviju, tiekoties ar vēlētājiem un skatoties uz ušņu aizaugušajiem laukiem, kuri tikai traucē dažiem apkārtesošajiem saimnieciskiem zemniekiem apstrādāt un kultivēt zemi, es neredzu šo te labumu no tā saucamās Latvijas neizpārdošanas. Viena lieta — laikam tomēr tam Kehrim ir bijusi taisnība — norakt un aizvest prom zemi nevar. Un nekur pasaulē viņa nav ne norakta, ne aizvesta. Var pasludināt šo domu par stulbuma kaut kādu kalngalu, bet nu, atklāti sakot, es nedzirdēju pamatojumu, kāpēc šis pamatojums ir tik nepatiess. Ja tik tiešām mums ir ļoti labi pateikt, ja mēs pārdosim zemi, mēs kļūsim par dzimtcilvēkiem. Nezinu, kāpēc tādā gadījumā amerikāņi nav palikuši par japāņu dzimtcilvēkiem? Kā citās zemēs nav citi iedzīvotāji palikuši par dzimtcilvēkiem? Man šķiet, ka jāatceras, ka jebkurā uzņēmējdarbībā tikai septiņi, astoņi procenti iedzīvotāju ir spējīgi attīstīt savu uzņēmējdarbību. Diemžēl Latvija nav izņēmums. Arī Latvijas tauta, paldies Dievam, es ceru, 21.gadsimtu nesagaidīs tikai kā zemnieku tauta, bet kā inteliģenta tauta ar visparastāko visas pasaules tautu attīstības proporciju.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas slēdzienu un neatbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, kas ir, protams, ļoti skaists un populistisks, bet diemžēl absolūti nebalstās uz cilvēces attīstības un pasaules pieredzi. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: “Tas vienkārši jāiegulda firmā “Auseklītis”.”)

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs vairāk ieklausīties konkrētajos priekšlikumos, un Saeimas priekšsēdētājas aizrādījums, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” 10 deputāti turpat nākošajā lappusītē ir iesnieguši otru priekšlikumu, ir mūsu apspriešanas vērts.

Kāda ir atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem? Pirmais priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, tātad 21.lapaspusītē, nekādu “Canadian Agra” neierobežo pirkt zemi, jo īstenībā aizliegumu pirkt zemi uzliek tikai tām personām, kuras mums bija iepriekš nobalsotajā pantā minētas kā citas personas. Kas ir šīs citas personas? Tātad Latvijā dzīvojoši nepilsoņi un fiziskas un juridiskas personas no valstīm, ar kurām Latvija nav noslēgusi investīciju aizsardzības un savstarpējās sadarbības līgumus. Ja es izvērtēju šos divus priekšlikumus, es atbalstu pirmo — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, jo tiešām uzskatu, ka šajā likumā ir jābūt kritērijiem, pēc kuriem tad pašvaldības lemj šo zemi pārdot vai nepārdot nepilsoņiem un citām juridiskām personām.

Bet tālāk ir saglabājama visā pilnībā tā redakcija, kuru ir sagatavojusi tautsaimniecības komisija, izmantojot Lībanes priekšlikumu par teritoriālā plānojuma ievērošanu un daudziem citiem kritērijiem. Tātad mans priekšlikums ir tāds — atbalstīt šo pirmo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un to redakciju, kuru ir sagatavojusi komisija. Tātad nedaudz stingrākas prasības pret to valstu pilsoņiem un juridiskajām personām, kuras nav šos investīciju līgumus noslēgušas un nav varbūt arī nemaz gatavojušās slēgt.

Visām pārējām “Canadian Agra” un Vācijas firmām šajā gadījumā jau tagad, pēc spēkā esošās likumdošanas, ir tiesības nopirkt zemi, bet tālāk, 10 frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu sagatavotajā priekšlikumā ierobežojumi ir ļoti stingri. Un kādi tie ir pēc savas būtības? Tātad pilnīgi brīvi zemi varēs pirkt pilsoņi, valsts un pašvaldības. Šī redakcija ir 22.lapaspusītē. Bet Latvijā esošajām uzņēmējsabiedrībām jau būs tādi ierobežojumi, ka viņi nevarēs zemi pirkt, iegādāties dāvinājuma ceļā, pierobežas joslā, aizsargājamās teritorijās un lielajās ūdenstilpņu aizņemtajās platībās. Šeit ir arī vēl papildu ierobežojumi citām ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām. Un tāpēc es uzskatu, ka ir jau tam kokam divi gali. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri vēlas pārdot savu zemi, un tajā pašā “Canadian Agra” gadījumā arī tur ir tās dalītās domas. Ja “Canadian Agra” šo zemi pērk par 300 latiem, tad Tērvetē mūsu pašu SIA šo zemi pērk par 100 latiem. Arī tā ir tāda lieta. Ja “Canadian Agra” visu šo zemes platību, kas ir 1500 hektāru liela, apsaimnieko 30 cilvēki, tad Tērvetē šo platību apsaimnieko daudz vairāk cilvēku, un īstenībā te arī ir divas problēmas. Vai šie cilvēki sameklēs sev citu darbu, ja viņi tiks no šīs zemes aizraidīti un “Canadian Agra” nopirks visu SIA “Tērvete”, ko viņi ļoti vienkārši var izdarīt, ar bijušajiem īpašniekiem slēdzot līgumus.

Tāpēc es uzskatu, ka šiem stingrajiem ierobežojumiem Latvijas zemes tirgū ir jābūt nepilsoņiem un tām personām, kuras nāk no valstīm, ar kurām mums nav nekādu noslēgtu līgumu. Aicinu atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Un lai nebūtu jānāk runāt tālāk par pārējiem pantiem, aicinu tālāk tai piebalsot klāt vēl komisijas sagatavoto redakciju, jo jau Tautsaimniecības komisijā bija šī doma, ka ir jānosaka kārtība, kādā pašvaldības pieņems šos lēmumus kopā ar Valsts zemes dienestu, cik dienu laikā, un tālāk visa šī procedūra. Bet, vai izstrādāt likumā kritērijus, pēc kurām pašvaldībām vadīties vai ne, Tautsaimniecības komisija izlēma, ka šādi kritēriji nav jāiestrādā. “Tēvzemei un Brīvībai” ir papūlējusies šos likumus te mums likt priekšā. Tātad aicinu atbalstīt ar balsojumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais balsojums, Seiles kundze, jūsu ieteikumā būtu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sniegto redakciju, un pēc tam otrs — par komisijas. Mums ir jānosaka secība.

A.Seile. Es domāju, ka frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti ir iesnieguši divus, varētu teikt, gandrīz vai alternatīvus priekšlikumus. Viņi ir balsojami manā izpratnē abi. Vispirms par šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Ja gadījumā viņu nobalso, es ceru, ka šie deputāti noņems savu nākošo priekšlikumu. Ja nenoņems, tad jābalso par to. Un to es aicinu izbalsot.

Sēdes vadītāja. Un pēc tam atbalstīt komisijas.

A.Seile. Jā, atbalstīt komisijas, bet šeit būtu atklājamas debates, jo komisijas sagatavotais variants daļēji ir iestrādājis gandrīz visu pārējo deputātu priekšlikumus. Ja deputāti neiebilst, tad var balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mīļie draugi! Šodien, protams, bija patīkami skatīties no tribīnes, kā mīļais draugs Valdmanis šeit kaisīja pelnus uz galvas, ka savā laikā atvedis uz mūsu mazo mīļo Latviju savus draugus emigrantus, nu tagad viņi tur kaut ko griež nost, ved laukā, un diez vai arī nabaga Valdmanim tur netiks kāds prieks. Bet nu izrādās — pavisam cits prieks ticis.

Bet nu tā jau mums parasti gadās. Papriekšu paši aicinām, pēc tam spļaujam virsū un sakām: nu gan muļķi. Kaut diemžēl, es domāju Kiršteina kungs varēs apstiprināt to, kad mēs ieiesim Eiropas Savienībā, tad tā latviešu zemniecība, man liekas, varbūt patiešām likvidēsies kā tāda. Ja mēs, protams, varam ielikt ierobežojumus, mēs varam visu aizliegt, neatļaut, bet attiecīgi Eiropas Savienības lauksaimniecības produkti ir daudz lētāki, un šodien ir pēdējais brīdis, vai nu tas latviešu zemnieks pagūs ielēkt tajos Eiropas ratos jeb nepagūs. Jo patiešām, ja tas “Canadian Agra” māk panākt ar 30 cilvēkiem to, ko frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” grib piedāvāt ar 5000, kā Leopolda Ozoliņa kungs teica, nodzērušiem bāleliņiem, tad, iespējams, protams, mēs varam cerēt, ka Eiropas Savienībā šis produkts būs lēts. Bet man personīgi tāds viedoklis par to nav.

Tāpat, kā es jau teicu, tas ir laiks. Šodien ieliekot ierobežojumus par tiem zemes gabaliem, mēs diez vai panāksim kādu uzlabojumu tiem pašiem lauciniekiem vai arī īpašniekiem. Daudzi īpašnieki šodien gaida to, lai atrastos saimnieki. Es nezinu, vai laukos, ja mēs kā savā laikā pašvaldības sēdēja kaut vai “Ādažos”, gaidīja, kad nu tās armijas kazarmas kāds ņems. Izrādās, tās nevienam nav vajadzīgas. Un tagad, ja uz to graustu kāds ieradīsies un, piedodiet, kaut vai uzcels sev vasarnīcu, ne tikai rūpnīcu jeb ko, tātad viņam tagad būs pēc tiem visiem papildu produktiem jāskrien uz pašvaldību, jāsaskaņo, vai pašvaldība atļaus vai neatļaus, ja neatļaus, tad attiecīgi to zemes gabalu nopirkt nevar. Un es nedomāju, ka tas kādam dos kādu labumu.

Protams, es arī daļēji varu piekrist Seiles kundzei. Protams, mēs varam atbalstīt visus šos ierobežojumus, bet tad labāk izdarīsim tā — nosauksim šo projektu par “Zemes privatizāciju brīvdabas etnogrāfiskajā apvidū”, jo tas izskatīsies patiešām romantiski. Neviens gandrīz tur nevarēs neko nopirkt, bet tērpti, nodzērušies tautieši, iejūguši vai nu sievasmāti, vai zirgu, braukās un iegūs etnogrāfisku ražu, pie reizes varēs rādīt tūristiem, kā samalt kaut kādā stopiņā tos graudus, uztaisīt alu. Tas būs ļoti romantiski, un, dabiski, šādā slēgtā zonā nevienam jau nedrīkst neko pārdot. Tā ka mēs uztaisīsim visu valsti par brīvdabas etnogrāfisko muzeju, un, iespējams, patiešām zemes vērtība strauji pieaugs. Jo daudz ārzemnieku gribēs padzīvot tādā lauku mājiņā, kur naturālais produkts būs varen interesanta sabiedrība.

Es personīgi šinī gadījumā atbalstu komisijas viedokli par Lībanes kundzes piedāvājumiem, to mēs izskatīsim nākošajā pantā. Un šinī gadījumā diemžēl es uzskatu, ja mēs gribam savai zemniecībai labu, tad drīzāk mums ir jāsaglabā komisijas viedoklis un jābalso pret pārējiem piedāvātajiem variantiem.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, jūs nebijāt precīzs. Lībanes kundze arī par 29.pantu. Pagaidiet, mēs to izskatām pie tā panta, kur tas ir iesniegts, nevis... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Par viņu es runāšu pēc tam.”) Labi, paldies! Jūs runāsiet pēc tam vēlreiz. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošais deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Es neliegšos, ka esmu laikam emocionāls cilvēks, jo tagad man atmiņā kaut kur no tālas bērnības uzpeld latviešu dzejnieka dažas rindas, kuras viņš rakstīja tajos gados, kad mēs pirmo reizi cīnījāmies par brīvu Latviju. Un man liekas, es nemaldos, ka tas bija Fricis Bārda. Un viņš tajos grūtajos gados raksta... man atmiņā ir tikai divas rindas... “Par visām lietām, Dievs, ko tu dodi un ko tu ņemi, mēs lūdzam tevi — atdod mūsu mīļo, mūsu dārgo Latvijas zemi.”

Šodien mēs spriežam, kā šo zemi varētu, nevarētu iztirgot. Mums viņa ir. Mēs visi esam mācījušies ģeogrāfiju un zinām, ka zeme nebalstās uz ziloņiem, bet ir apaļa lodīte, kura kļūst aizvien mazāka. Redziet, iedzīvotāju blīvums nemitīgi pieaug. Šosejas, autostrādes kļūst platākas, modernākas, lidlauki lielāki, kempingi, viesnīcas — plašākas. Viss tas prasa zemi. Latvija ir kaut kādā ideālā izņēmuma stāvoklī, šeit ir viens no ļoti mazajiem apdzīvotības blīvumiem un ar negatīvu rādītāju. Iedzīvotāju apdzīvotība šeit samazinās. Un tā ir tāda ārkārtas situācija. Šinī vietā jums vajag ļoti ieklausīties, ka zeme... visur zeme samazinās it kā tātad pēc mana piemēra, un šeit ir lieka zeme. Ķīna, Japāna, jūs saprotiet, visi alkst pēc zemes. Kā es to iztēlojos priekšā? Tagad iepriekšējās valdības un Saeimas ir novedušas mūsu cilvēku un īpaši zemnieku līdz galējai nabadzības un bada robežai. Un zemei pašlaik ir... nu tikpat kā bezvērts tā ir. Viņi būs gatavi pārdot zemi, atdot par nieka latiem, grašiem, tāpat kā notika savulaik ar sertifikātiem. Uzradīsies uzpircēji... nu bez tā, ka no Krievijas šeit uzpirktu zemi, zeme taču ir... jūs saprotiet, ko visu tur var būvēt un celt bez lidlaukiem un bez visa kā cita. Lūk, tad es, piemēram, pieņemu, ka pat no Japānas...

Tur taču cilvēkiem nav vietas kur dzīvot, viņiem ir tikai 3 procenti lauksaimniecībā derīgas zemes. Kāpēc viņiem te neiepirkt, šiem bagātniekiem, sava veida kolonijas? Tas ir vienkārši matemātisks likums. Vēlreiz es atgriežos, kā es jau formulēju: zemeslode ir galīgs lielums, cilvēku apdzīvotības blīvums aug ģeometriskā progresijā. Un mēs esam kaut kādā izņēmuma laimes stāvoklī, ka mums ir zemes nesamērīgi vairāk nekā iedzīvotāju skaits, un tāpēc es atbalstīšu visus ierobežojumus, kas ir pret zemes pārdošanu ārpus Latvijas citiem uzņēmumiem, un līdz ar to arī šo te “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinājumu es aicinu atbalstīt, un arī būs mums vēl trešais lasījums, visu laiku es iesaku padomāt, lūdzu padomāt tos, kas iesniegs jaunus papildinājumus, ka zeme ir galīgs lielums, bet mūsu pasaules bagātnieku maki un cilvēku daudzums ir nepārtraukti augošs lielums, kas draud iznīcināt šo mūsu mīļo, mūsu dārgo Latvijas zemi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms es dodu vārdu nākamajam, es nosaukšu šobrīd pieteikušos, lai jūs zinātu secību, kādā runāt. Oļģerts Dunkers, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle, Jānis Priedkalns.

Tātad turpinām debates. Oļģerts Dunkers, “Tautai un taisnībai” frakcijas deputāts.

O.Dunkers (TT). Godājamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Mani mazliet satrauc pašlaik zālē notiekošais. Mēs it kā strādājam jau vairāk nekā piecas stundas un tālāk par 1. punktu tikuši neesam. Man ir racionalizācijas priekšlikums šajā sakarā. Varbūt ka, ja jūs ieklausīsities šajā priekšlikumā, mūsu darbs paātrināsies vismaz desmit reižu. Es ierosinu mikrofonu un radio translāciju ierīkot katrā komisijā. Nevienam taču nav aizliegts iet uz komisiju, apspriest tur jautājumu, ja arī viņš nav šīs komisijas loceklis. Un lai tur izspriež visu šos “par” un “pret”, “jā” un “nē”, un tad atkritīs vajadzība šeit spīdēt ar pļāpājošu retoriku, šeit stāstīt savus ceļojumu piedzīvojumus, piemērus no savas personiskās dzīves, citēt dzejoļus, kuru autorus cilvēks pat nezina... vārdu sakot, atkritīs viss, kam mēs tagad veltījām savu dārgo laiku. Un tad vairs nebūs nekādas vajadzības ne pēc ārkārtas, ne pēc ārpuskārtas, ne pēc ārpusrindas un pat ne pēc ārpus veselā saprāta plenārsēdēm. Runas būs īsas, lietišķas, konkrētas un lietu, kā saka, veicinošas. Ierīkosim mikrofonus, kur cilvēki var izvērsties komisijās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vienīgais, ko atliek piebilst, ka šobrīd mums nav naudas, lai algotu radiotranslācijas katrā komisijā, Saeimas rīcībā nav šādu līdzekļu. (Dunkers no zāles: “Saziedosim!”) Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Un pēc tādas piezīmes, ko izteica kolēģis Dunkera kungs, ka te notiek pļāpājoša retorika, man gandrīz vai kauns te nākt un runāt, jo tad jau mēs visi gandrīz esam tanī kategorijā. Tomēr savs viedoklis ir jāpasaka, un tai nav jābūt garai runai. Es domāju tā. Es nesaskatu nevienā faktiski no šiem variantiem, kas ir šodien uz mūsu galda, sevišķu bīstamību Latvijas tautai, Latvijas valstij. Tie visi ir diezgan pārdomāti, ir labāki un nav tik labi. Ir precīzāki un nav tik precīzi. Es, piemēram, varētu ļoti labi atbalstīt 23. lappusē Lībanes kundzes izteikto domu, ka zemi šīm personām, par kurām ir runa, var pārdot un tās var iegūt ar pagasta padomes atļauju, ja tās turpmākais izmantošanas veids nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem teritoriālplānošanas noteikumiem. Ļoti labs regulācijas mehānisms tas ir un daudzās valstīs tā tas arī darbojas, un neko vairāk nevajag. Pietiek ar to, ka ir zemes izmantošanas ģenerālplāns, tas ir apspriests un apstiprināts, un visas pašvaldības to zina, un katrai pašvaldībai arī ir savs zemes izmantošanas plāns, un viss funkcionē diezgan labi. Bet, ja nu mums ir zināma bīstamība, mūsu apstākļi tomēr nav salīdzināmi, piemēram, ar Vāciju, Franciju, nedz ar Dāniju un Holandi. Nu nav salīdzināmi. Mums ir šo nepilsoņu skaits pārāk liels, kurus es negribu, ne par okupantiem nosaukt, ne kaut kā citādi difamēt, varbūt ļoti nelaimīgi cilvēki, kāds es biju savā laikā Vācijā, būdams bez dzimtenes ārzemnieks, taču es nopirku zemi un uzbūvēju tur mājiņu. Nu un kāpēc ne? Un nebūtu bijis prātīgi, ja valsts man būtu aizliegusi šo zemes gabaliņu pirkt, es to nopirku ļoti lēti tiešām, un vēlāk tas kļuva simtreiz dārgāks, tad, kad es jau biju māju uzbūvējis. Un būtu faktiski cilvēktiesību ierobežojumi, ja man kā bezdzimtenes ārzemniekam Vācija būtu aizliegusi šo gabaliņu pirkt... krūmus. Tātad redzam, ar ko mēs saduramies šinī jautājumā — aizliegt kādam zemi pirkt, tas gandrīz ir kā citu īpašumu iegādāties. Nevajadzētu aizliegt.

Bet nu, ja Latvijā šo svešzemnieku vai kā citādi saucot ir tomēr ārkārtīgi daudz, nu nesamērīgi daudz. Mēs jau bijām ne viens vien procents Vācijā bezdzimtenes ārzemnieku, kas nāca no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas un tā tālāk pēc Otrā pasaules kara. Šeit šis skaitlis, šī proporcija ir ārkārtīgi liela, un vai nu tur ir pamatojums, vai nav pamatojuma, zināma bīstamība pastāv.

Un es ieteiktu un arī tā nebūtu kļūda, un tādēļ es atbalstītu, ka mēs balsojam par šo te “Tēvzemei un Brīvībai” ierobežojošo projektu. Un ja pēc gada izrādās, ka tas nu nav bijis īsti pareizi, ka mēs kaut ko sākam bremzēt, tad mēs varam to arī mainīt, jo, ja mēs pieņemam šinī brīdī šo te “Tēvzemei un Brīvībai” projektu, mēs neizdarām tādu kļūdu, ka tūlīt nu atkal kaut kas pietrūktu un grūtu un Latvijai nebūtu pašai savu produktu, jo, ja es pareizi esmu informēts, tad šīgada raža jau nodrošina mūsu pašu iedzīvotājiem apgādi ar lauksaimniecības ražojumiem. Ja tas tā nav, nu vēl ir jāiepērk, tad ir protams, jāskatās, kā lai šī saimniecība attīstītos. Par vienu ir jābūt drošiem, ka lielsaimniecības attīstību nevarēs apturēt, tā būs, jo ekonomikā valda tikpat dzelžaini likumi kā fizikā un ķīmijā, un, ja ir laikmets pienācis, kur lauksaimniecības ražojumu iegūšanā nodarbina tādu tehniku, kādas mūsu tēviem un vectēviem nebija, tad mēs šo laikmetu atpakaļ nevaram pagriezt. Arī Latvijā būs turpmāk lielsaimniecības ar lielām platībām, lai ražošanu varētu būt tik lēta, ka arī galaprodukts būtu tikpat lēts, kādu mums var piedāvāt Kanāda vai Vācija.

Apmēram tā es redzu šo stāvokli. Un šinī brīdī atbalstu “Tēvzemei un Brīvībai” ierosināto ierobežojošo projektu.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Manuprāt, daudzviet, šeit diskutējot, ir atiets nost no šīs pamattēmas, no priekšlikuma būtības, kuru vēlreiz tātad nosaukšu, ka tātad “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma būtība ir, ka rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5 hektāru platībā vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā vienam īpašuma objektam. Es domāju, ka par to arī šeit ir jādiskutē, teiksim, nevis varbūt sākot iet gan pa labi, gan pa kreisi no šī jautājuma pamatbūtības, jo atgādināšu, kāds tad ir mūsu šodienas darba mērķis, apspriežot šo likumprojektu par brīvo zemes tirgu. Mērķis ir tikai viens: mēs kā politiķi vēlamies panākt, lai Latvijā, protams, ieplūstu investīcijas, attīstītos mūsu ekonomika. Tik tālu droši vien visiem simts deputātiem ir vienotas domas, ka neviens nevēlas savas valsts tālāku ekonomisku lejupslīdi. Ja mēs to saprotam, ka investīcijas ir vajadzīgas, tad mēs saprotam likuma jēgu, ka neviens nopietns investors nenāks tad, ja nebūs iespēja iegādāties zemi privātīpašumā. Tieši to arī frakcija “Latvijai” precīzi atbalsta, par to arī runāja šodien mūsu deputāts Imants Liepa, un tā ir mūsu programmatiska nostādne. Tas ir mums pieņemams, un mūs nebaida tas, ka daži saka — nāks šeit zviedru investors vai japāņu investors, vai vācu, vai angļu — viss tas ir normāli, pieņemami, nepieciešams valsts tālākajai attīstībai. Lai nāk, lai attīsta šeit rūpniecību, lai attīsta šeit apkalpojošo servisu. Vienalga, kādas tautības cilvēks tas arī būtu. Taču ir jābūt skaidriem nosacījumiem. Un šis “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums ir viens no nosacījumiem. Mūsuprāt, tātad tas sakrīt ar frakcijas “Latvijai” pozīciju, jo mums ir sekojoši nosacījumi.

Pirmkārt, tad, ja šis investors nāk, viņš rada šeit jaunas darba vietas, iegulda noteiktu līdzekļu apjomu, tiešas investīcijas noteiktā laika periodā, un par to ir citos pantos tālāk frakcijas “Latvijai” priekšlikumi, mēs aicināsim par to balsot. Nākošais nosacījums, ka zemi privātīpašumā var pārdot tieši tik daudz, cik nepieciešams tehnoloģiskām vajadzībām, un mēs domājam, ka šeit šajā gadījumā “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumā šie 5 hektāri, teiksim, ir pilnīgi pietiekami, lai pat ļoti lielu rūpnīcu tajā vai citā pagastā uzceltu. Tātad šeit šī “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputātu ierosme un priekšlikums pilnīgi saskan ar frakcijas “Latvijai” deputātu pozīciju.

Un, visbeidzot, ceturtais nosacījums ir tas, ka... un to lūdzu, teiksim, saprast arī, ka Latvijā brīvais zemes tirgus nav vienkārši pašmērķis, tas ir domāts tikai, lai mēs tiešām veicinātu mūsu ekonomikas attīstību un tieši konkrēti rūpniecības attīstību, un tāpēc ceturtā mūsu nostādne ir, ka nav pieļaujama lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Nu un, protams, tāds arī ir priekšlikums frakcijai “Latvijai”, par kuru arī būs balsošana tālāk pie šī paša 29. panta, bet es domāju, ka tieši šo četru nosacījumu kopums ir tas, kas sekmēs mūsu valsts tālāku attīstību, un tāpēc šis “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par pieciem hektāriem, es uzskatu, ka ir loģisks un atbalstāms, ja mēs gribam veidot tādu nopietnu pieeju. Un es lūdzu, teiksim, tos, kas runā šeit un saka, ka tie, kas izvirza šo priekšlikumu un atbalsta to par šiem 5 hektāriem, tie kaut kādā veidā grib traucēt investīcijas vai kaut kā šauri skatās uz jautājumu, nē, es domāju, ka jūs vienkārši šauri esat paši uztvēruši jautājuma būtību un neredzat šo komplekso pieeju ar vairākiem šādiem nosacījumiem, kurus, piemēram, es minēju par frakcijas “Latvijai” pozīciju. Tāpēc es aicinu deputātus balsot par šo “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu priekšlikumu. Sēdes vadītāja. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jebkuram jautājumam, arī šim, bez šaubām, ir divi aspekti — politisks aspekts, un tīri ekonomisks aspekts un risinājums noteikti ir kaut kur kompromiss, un tāpēc es arī mēģināšu izklāstīt savus argumentus šim kompromisam. Vispirmām kārtām, ja mēs skatāmies no ekonomiskā viedokļa, bez šaubām, mēs varētu teikt, ka galvenais ir maksimāli daudz saražot lauksaimniecības produktus no Latvijā esošās lauksaimniecības zemes. Tas varbūt būtu iespējams, par cik Latvijas, tā sakot, salīdzinošā priekšrocība varētu būt zemais zemes kapitalizācijas līmenis, līdz ar to zema zemes cena. Tas varētu būt ilgtermiņa ieguldījumu ziņā ļoti interesanti ārvalstniekam. Es domāju ārvalstniekam no Eiropas, Amerikas, Kanādas, jo tik slikti klimatiskie apstākļi šeit nav, tik sliktas augsnes šeit nav, iespējams, ka, izmantojot šo plusu šeit varētu saražot ļoti daudz pārtikas produktu un arī tos veiksmīgi eksportēt. Šajā gadījumā būtu, protams, jau minētais “Canadian Agra” piemērs, ko Grīnblata kungs teica, tātad jautājums, vai ar to mēs esam apmierināti. Var būt otra situācija, ka tomēr Latvijas lauksaimniecība ir galīgi no ekonomiskā viedokļa nevajadzīga un šeit varētu neko neražot, darīt citus darbus un faktiski uzskatīt, ka viss ir kārtībā, mēs varētu visu pārtiku ievest no citurienes. Tātad acīmredzot ne viena, ne otra galējība šeit neder, un arguments attiecībā uz lauku apvidus zemi tomēr ir vairāk vai mazāk politisks, nevis tikai ekonomisks. Vēl jo vairāk, kad arī Eiropas Savienībā nebija nekāda problēma 20 gadu laikā, no 1970. līdz 1990.gadam, pacelt graudaugu ražības divkārt no tām pašām platībām, bet no 1992.gada visa šī reforma tika virzītas uz to, lai zemes platības zem graudaugiem tiktu samazinātas, par to maksā kompensācijas, maksā par to, ka ir vides nozīmes pasākumi, līdz ar to nav pats svarīgākais maksimāli daudz saražot. “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums nav pret to, kad veiksmīgākie latviešu zemnieki apvienotu zemes, nopirktu zemes no tiem, kas ir mazāk veiksmīgi, un es arī personīgi kā ekonomists nedomāju, ka Latvijā būtu 70 tūkstoši zemnieku saimniecības pārskatāmā nākotnē, tas tā nav, bet šiem zemniekiem pamatā jābūt latviešu zemniekiem. Var būt ar dažiem izņēmumiem konkurences veicināšanai, bet katrā ziņā tam jābūt izņēmumam no likumsakarības.

Un tāpēc arī mūsu priekšlikums bija šajā gadījumā par zemēm rūpniecības vajadzībām līdz 5 hektāriem. Faktiski mana personīgā doma ir, ka šo loku no zemes lietošanas un zemes ierīcības 10.panta pirmā daļas šī 4.punkta varētu arī paplašināt ar citiem zemes lietošanas veidiem lauku apvidos, bet atstājot lauksaimniecības zemes un mežu zemes kā izņēmumu, jo mēs nevaram konkurēt ar kapitālizācijas līmeni mūsu zemniekiem, vienkārši runājot, mūsu zemniekiem nav tik daudz naudas, nav iespējas aizņemties ilgtermiņa kredītus, lai to nopirktu no citiem mazāk veiksmīgiem, bet tādas iespējas ir daudzām citām personām, kuras šeit ir minētas, strīdoties par iepriekšējo pantu. Ņemot vērā vēl to, kad galu galā... ja mēs nobalsosim par šo brīvo tirgu, jebkurā gadījumā mēs atgriezīsimies pie šīs problēmas gan sociāli, gan politiski. Nebūs “Tēvzemei un Brīvībai” viedoklis, tad atradīsies politiskie spēki, kas to virzīs tā vai tā, jo šādi asumi rodas visās mazās Eiropas valstīs. Var teikt, ka Dānija ir sociālistiska virziena zeme, bet tur regulē ne tikai zemes īpašnieku fermeri pēc platības, bet viņi regulē arī šo zemnieku saimniecību pārvaldījumā esošo hektāru skaitu, tajā skaitā nomātos, jo viena lieta ir ekonomiskā jēga šim zemniekošanas veidam, un otra jēga tomēr ir sociālā un politiskā jēga. Tāpēc, ņemot vērā, ka mums samērā neveiksmīgi, manuprāt, iet šī priekšlikumu izskatīšanas kārtība un tā salikšana ar nobalsotiem un daļēji iestrādātiem priekšlikumiem, tāpat nekas, manuprāt, labs pēc otrā lasījuma neiznāks. Bet tomēr, ievirzot šo, tā sakot, politiskā kompromisa tēzi, es aicinātu nobalsot par 29.panta frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, ņemot vērā, kā es teicu, iespējams, ka šie priekšlikumi... un paplašināt šo zemes lietošanas veidu loku, ņemot vērā to, ko “Tēvzemei un Brīvībai” ir ieteikusi, bet katrā ziņā mēs atrastu kaut kādu virzību uz priekšu mūsu pašreizējā strupceļā. Paldies, es lūdzu nobalsot par šo “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins, Ministru kabineta vārdā, līdz ar to runā ārpus kārtas.

A.Kiršteins (Ministru kabinets). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai lietai. Pašreiz ļoti nopietni tiek sagatavoti priekšlikumi, lai palielinātu Hipotēku un zemes bankas nozīmi. Ir atrasti arī līdzekļi, ko valdība tagad turpmāk iedalīs Hipotēku un zemes bankai, un ir nolemts palielināt tieši šīs bankas nozīmi tādējādi, lai zemnieki varētu dabūt šos kredītus. Un es arī piekrītu visiem, kas šeit iepriekš runāja, un es piekrītu arī zināmā mērā par tām bažām, kas varētu notikt, ja kāds nopirktu nevis piecus, bet sešus hektārus, teiksim, Latvijā zemi un sagudrotu tur kaut ko taisīt ļoti rentabli, un pašvaldība iegūtu nodokļus, bet katrs ierobežojums, kas tiek ienests šajā likumā, ir apgrūtinājums zemes pārdošanai, un apgrūtinājums kā tāds tas ir apgrūtinājums galvenokārt darbībai ar zemi... Es gribu dabūt pats šo zemes kredītu, un mēs visu laikus apskatām tikai to variantu, ka nāks no ārzemēm, ieliks investīcijās, bet mēs aizmirstam otru lietu, ka, saliekot tik daudz apgrūtinājumu, kā šeit ir, faktiski mēs izslēdzam iespēju normāli strādāt bankām un izmantot zemi hipotēkai. Jo visi tie, kas šeit tik skaisti runāja, un visskaistāk runāja profesors Liepa, un man drusciņ izbrīna, ka šeit Zīgerista partija ir atradusi kopīgu valodu ar “Tēvzemei un Brīvībai” tik veiksmīgi. Iedomājieties, trīs cilvēki aicināja normālai banku darbībai un zemes pārdošanai, un sanāca Zinātņu akadēmija. Kādi tad tie akadēmiķi bija, kas darbojās normāli gadu desmitiem brīvā ekonomiskajā sistēmā kaut kādā tirgus ekonomikā? Sanāca bijušie padomju Zinātņu akadēmijas locekļi un sāka spriest, kādā veidā bremzēt tirgus ekonomiku, un izklāstīt to pašu pieredzi, kādā viņi dzīvoja 40 gadus, ar ko mēs viņus apsveicam, bet man ir aicinājums neklāstīt šeit padomju politekonomijas gudrības tik daudz. Un padomāt vienu lietu, ja zemnieks pēc šī likuma pieņemšanas aizies... latviešu zemnieks, nevis ārzemju investors, viņš aizies uz banku un teiks, es gribu dabūt 100 tūkstošus, teiksim, latu vai 50 tūkstošus latu, un banka prasīs, ko jūs liekat pretī, kas jums ir, ko jūs ieķīlāsiet, viņš teiks, redziet, man ir liels zemes gabals, ko es bankai piedāvāju ar 1000 apgrūtinājumiem, tad banka atbildēs ļoti vienkārši — mīļais zemniek, ej pats un meklē tur to vienu vai divus pircējus, kas atbilst šiem sarežģītajiem noteikumiem, Latvijā reģistrēts uzņēmums, kuram 50 procentu īpašnieku ir Latvijas pilsoņi, akciju sabiedrībā saskaita, kas tās akcijas pirks, un mēģini tad viņiem arī pats pārdot. Mēs esam pilnībā ar šiem apgrūtinājumiem izslēguši normālu iespēju banku darbībai Latvijā. Un tad, kad mēs runāsim par zemes reformu pilsētās, es jums pateikšu, kas ir noticis. Latvijā pašreiz ir trīs lietas, pateicoties šādiem runātājiem. Pirmais — veiksmīgi paralizēts nekustamo īpašumu tirgus pēdējos trīs gados. Otrs — 80 procentu īpašumu Rīgā un arī laukos pašreiz, un arī piejūras rajonos tiek pirkti nelikumīgi, caur fiktīviem pilsoņiem, jo nekādi ierobežojumi nav šķērslis, jo šķērslis ir godīgiem cilvēkiem, kas grib likuma kārtībā šo zemi iegādāties, katrs apgrūtinājums ir šķērslis, tāpēc es negribētu... šeit es domāju, katram, kas šeit runā, vajadzētu arī pateikt, kāpēc viņš domā paralizēt pilnībā šo hipotēku bankas darbību Latvijā. Neviena banka, es atkārtoju vēlreiz, vairs uz šiem noteikumiem latviešu zemniekam nedos naudu, tad sēdēsim šeit un aicināsim šos brīnumu ārzemju investētājus, lai pērk Latvijā zemi. Tas ir viens. Mums ir pilnīgi pretējai pieejai jābūt, lai latviešu zemniekam būtu iespēja pašam šo naudu dabūt. Un naudu viņš var dabūt tikai tad, ja zemei ir ļoti liela vērtība, un te pareizi pateica, cik tad tādas “Canadian Agra” būs Latvijā — trīs vai četras būs, ar to viss beigsies, bet zemes vērtība būs nesalīdzināmi augstāka. Šo zemi varēs zemnieks ieķīlāt, un nekādi brīnuminvestētāji nebūs jāgaida. Paši zemnieki šo naudu dabūs pašu bankā, pretējā gadījumā nekas nenotiks. Tāpēc es aicinu tomēr padomāt par jaunu ierobežojumu ieviešanu, tomēr atbalstīt šo komisijas viedokli arī pārējos gadījumos, kas jau tā ir kompromisa viedoklis, un jau faktiski likums ir padarīts stipri apšaubāms. Bet ja mēs papildus vēl te nesīsim iekšā, es saku, mēs pilnībā apturam banku darbību un nekustamā īpašuma tirgu, un to nu gan vajadzēja visiem saprast. Paldies! Es aicinu atbalstīt tikai komisiju viedokli arī pārējos labojumos.

Sēdes vadītāja. Jānis Priedkalns, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Priedkalns (TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Par zemes privatizāciju lauku apvidos es vēlos arī atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumus, kā arī “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona redakciju. Es to vēlos atbalstīt tik tālu, cik tas nav pretrunā ar jau nobalsotajām 28. un 29.panta daļām. Šos minētos ierosinājumus atbalstot, es gribu uzsvērt, ka zemes tirgus notiek, jau tagad ir atļauts un ka mēs runājam tikai par specifiskiem ierobežojumiem. Pārdot zemi nepilsoņiem sevišķos lauku, mežu, parku apvidos un ka šādiem ierobežojumiem būtu jāpastāv. Bet tajā pašā laikā es vēlos arī pateikt mazliet atšķirīgu pamatojumu manai pārliecībai. Vispirms es nevaru piekrist daudzu izteiktajiem vienkāršojumiem, ka zeme ir tas pats, kas tautas etniskā identitāte. 700 gadu latviešu tautai, latviešu zemniekiem tiesības uz viņu zemi bija atņemtas. Tas tomēr nekavēja mūsu tautu visus šos smagos gadsimtus saglabāt savu valodu, kultūru un pasargāt savu etnisko identitāti. Ir gan jāatzīst, ka šodienas tehniski attīstītajā pasaulē, kurā ekonomika lielā mērā nosaka dzīvesveidu, tradīcijas un kultūra bieži krīt par upuri kosmopolītismam un imperiālismam. Ir negatīvi aspekti brīvajam zemes tirgum. Un par tādu es vēlos pieminēt apstākli, ko man ir apgaismojuši vairāki Grieķijas Eiropas Padomes deputāti, kas ir noraizējušies par globālā tirgus ieviešanos Grieķijā un par zemes brīvo tirgu. Viņi uzskata, ka viņu tradicionālā lauksaimniecība ir tādā veidā cietusi, ka globālā tirgus ienākšana ir radījusi līdz ar to zināmu zemes eroziju un jau iesākumu Vidusjūras baseinā dezertifikācijā. Pretstatā šādam negatīvam piemēram es gribētu minēt pozitīvu piemēru, kas ir par zemes tirgu, bet ar ierobežojumiem, un tas ir Dānijas piemērs. Dānija ir līdzīgā lielumā mūsu zemei, un Dānija, kaut izpildot Eiropas Savienības noteikumus par zemes tirgu, tajā pašā laikā ir panākusi arī 1999.gadam ierobežojumu atļauju. Es domāju, ka mūsu situācija šajā ziņā ir līdzīga. Mēs arī varētu uzstāties par ierobežojumiem, kas mums ir būtiski svarīgi. Priekšrocības ir neapstrīdamas brīvajam zemes tirgum kā investīciju veidā, tā arī kā aizdevumu ķīlveidā, kā arī mums ir vienmēr jāatceras, ka tas stiprina Latvijas aizsardzību pret agresiju. Bet mums ir jāatceras, ka izšķirošais viedoklis ir tāds, ka zemes tirgus neapdraud mūsu tautu, neapdraud mūsu etnisko identitāti. Un tādēļ tad, kad mēs trešajā lasījumā varēsim precizēt gan šo 5 hektāru skaitli, gan arī viena miljona latu skaitli, mēs varēsim nonākt pie teksta, kas ir līdzīgs Dānijas modelim. Un šo viedokli es vēlos atbalstīt, un tajā pašā laikā es vēlos atbalstīt šo “Tēvzemei un Brīvībai” un arī atsevišķo tēvzemiešu deputātu viedokli šajā jautājumā 29.panta redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka ministrs Kiršteins, pats būdams padomju arhitekts, tomēr šeit nekorekti izteicās, apvainojot citu profesiju pārstāvjus, piemēram, zinātniekus visādā veidā, ka tas, ko viņi saka, nav nekas, jo viņi, lūk, ir dzīvojuši un strādājuši padomju laikā, aizmirsdams, ka pats ir dzīvojis šajā pat laikā un uz viņu ir attiecināms viss tieši tāpat. Un, ja es te gribētu sākt šādā veidā turpināt diskusiju, tad man arī būtu runa 15 minūtēm, stāstot par padomju arhitektiem, kādas mājas viņi cēla, kā viņas brūk un cik neloģiski tādēļ ir, ka tā runā Kiršteins, un tamlīdzīgie. Es aicinu jūs, Kiršteina kungs, citreiz nenākt šeit un vienkārši nelamāt citu profesiju pārstāvjus, it sevišķi mūsu zinātniekus.

Par lietas būtību. Domāju, ka Kiršteina kungs šeit apzināti vai arī neapzināti nav iedziļinājies vienkārši jautājumā, un šeit šā priekšlikuma būtība par 5 hektāriem, gribu teikt, Kiršteina kungs, neattiecas, piemēram, uz Latvijas zemniekiem un tādā veidā līdz ar to nekādā veidā nevar apdraudēt arī banku darbību vai traucēt Latvijas zemniekiem saņemt kredītus Latvijas bankās un tamlīdzīgi. Paskatieties taču, uz ko attiecas šis nosacījums un par ko tur tomēr ir runa, pirms nākat šeit un mums mēģinat tēlaini to pierādīt.

Atkārtošu vēlreiz trīs tēzes:

Pirmkārt, 5 hektāri ir pietiekams lielums, lai piesaistītu investīcijas rūpniecībai. Ja kāds var to apstrīdēt, nāciet un pierādiet, ka vajag likt 6 hektārus, 8, 10 un tā tālāk. 5 hektāri ir optimāls lielums, bet daudzviet būs vajadzīgs mazāk. Noteikta vienkārši maksimālā platība.

Otrkārt. Protams, 5 hektāri nedod iespēju izpirkt lauksaimniecības zemes un šeit izvērst ārvalstniekiem lauksaimniecisku darbību, bet tāds arī ir mūsu mērķis — saglabāt atbilstoši nacionālajām interesēm, šeit es domāju nevis latviešus, bet domāju Latvijas pilsoņus, Latvijas lauksaimniekus, tie ir dažādu tautību, Latgalē, teiksim, ir poļi, ir krievi vecticībnieki vai citu ticību, vienalga, saglabāt Latvijas zemniekiem noteikšanu lauksaimnieciskājā ražošanā Latvijā. Tāpēc arī tālāk, es domāju, būs šis, papildinot šo domu par 5 hektāriem, frakcijas “Latvijai” priekšlikums.

3.punkts attiecībā uz šo priekšlikumu. Es domāju, ja mēs nebalsojam par šo priekšlikumu par 5 hektāriem, tad gluži vienkārši sekas var būt nevis tādas, ar kurām mums šeit draud, ka 5 hektāri šīs pieņemšanas gadījumā, investīcijas tiks apgrūtinātas, es domāju, ka tieši otrādi. Tad, ja mēs nebalsosim par šo normu, par 5 hektāru ieviešanu, nopietnas investīcijas var tikt apgrūtinātas. Paskaidrošu kāpēc. Tāpēc, ka tad mēs varam nenobalsojot, neiekļaujot šo nosacījumu, mēs varam pavērt ceļu faktiski tādai ļoti draudošai, manuprāt, darbībai, ka izveidosies vesels slānis uzņēmīgu darboņu, kas šīs zemes šobrīd, izmantojot attiecīgo situāciju, iegūs savā kontrolē, un tad pēc tam jau nopietniem investoriem, tas nāks agrāk vai vēlāk, uz Latviju viņi nāks, normalizēsies Latvijas attiecības ar Krieviju un tā tālāk, un tas ir pamatnosacījums. Vēl svarīgāk īstenībā, draugi, par to, ko mēs šobrīd pieņemam, ir tas, kādas būs attiecības ar Krieviju, jo Austrumu tirgus būs tas, kur tālāk būs jārealizējas šai produkcijai — rūpnieciskajai produkcijai, ko šeit ražos, ne tik daudz viņa konkurēs Rietumu tirgū, tā ir tuvākas vai tālākas nākotnes realitāte.

Atkarībā no tā, kurā brīdī normalizēsies attiecības ar Krieviju, nāks šie nopietnie lielie investori. Un ar ko tad viņi runās šeit Latvijā. Ne ar vietējo Latvijas pilsoni — zemes īpašnieku, ne ar Latvijas pašvaldībām vai valdību, viņi runās ar šo starpslāni, kas, šobrīd mums nepadomājot, neiedziļinoties, nenosakot šos skaidros nosacījumus likumā, izmantojot šo situāciju, būs radījuši sev monopola situāciju. Es aicinu balsot par šiem 5 hektāriem. Tas ir mūsu tautas un mūsu valsts turpmākās attīstības ļoti būtisks jautājums.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas vārdā.

J.Rāzna. Cienījamie deputāti! Visus šos priekšlikumus mēs jau izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Praktiski, izskatot tos ilgu debašu gaitā, mēs nonācām pie redakcijas varianta.Tāpēc es gribu jūs lūgt, lai jūs, šodien balsojot, atbalstītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums vēl līdz komisijas redakcijai ir tālu. Mums ir daudz priekšlikumu par 29.pantu. Šobrīd mēs runājam par konkrēto “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, par kuru mēs balsojam. Tātad jūs aicināt noraidīt.

J.Rāzna. Jā, es aicinu noraidīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas iesniegto priekšlikumu — izteikt likuma 29.pantu šādā redakcijā: “Ierobežojumu darījumiem ar zemes īpašumu...” tālāk kā jums ir tabulā 21.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 17, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākošā ir 22.lapaspuse. Deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums — izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un ietver to 29.pantā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Bet tad man ir jautājums Seiles kundzei. Jums bija vairāki priekšlikumi kā balsojams šīs pants. Jūs uzturat savu priekšlikumu par šā priekšlikuma balsošanu? Lūdzu, Seiles kundze, nāciet tribīnē! Es diemžēl nedzirdu. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es kritizēju šo “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu priekšlikumu, bet atbalstu to priekšlikumu, kuru mēs nenobalsojām, jo pietrūka divas balsis. Šajā jautājumā es vairs nezinu, kā balsot, un tādēļ Saeimas priekšsēdētājai pašai ir jāizlemj, kā likt uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Jūs tagad nelūdzat balsojumu?

A. Seile. Es nelūdzu, bet viņi man lūdz.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. 8 minūtes. Jūs izmantosit?

N.Pēterkops (TB). Es lūdzu aicināt deputātu grupu, iesniedzot priekšlikumu, balsot pa daļām, jo šādi priekšlikumi, kas ir kaut vai pirmajā rindkopā, kur 28. 3., 4. un 5. punktā ir — minētām personām nevar iedot zemi dāvinājuma veidā un tā tālāk, nekur šāds priekšlikums nav izskanējis, un tas būtībā ir principiāls priekšlikums, un arī nākamie pa vienu šo investīciju lielumu, arī šie ir principiāli balsojumi, ko es uzskatu, ka tomēr tie ir izskatāmi pa daļām un tāpēc arī atsevišķi balsojami. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Palieciet lūdzu tribīnē, precizēsim, kā jūs dalāt šos balsojumus, lai deputātiem būtu skaidrs.

Tātad pirmais balsojums beigtos aiz vārdiem “pārsniedz 1 hektāru”. Pirmā daļa, ko jūs dalāt.

N.Pēterkops. Jā.

Sēdes vadītāja. Nākamā daļa sākas: “šā likuma 28.panta... un beidzas īpašums subjektam”. Tā?

N.Pēterkops. Tā ir otrā daļa. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Tās jau nav daļas!”)

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti var izsekot līdzi, kā mēs pašlaik tabulā skatāmies. Un trešā daļa ir: “šā likuma... līdz galam līdz Ministru kabineta lēmums”. Tātad trešā daļa šā likuma 28.panta 4.punktā līdz vārdiem: “ar Ministru kabineta lēmumu”.

Lai gan, godīgi sakot, tās Endziņa kunga... Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja pēc tā, kā šeit ir uzrakstīts tabulā, tad panta pirmā daļa ir: “šā likuma 28.panta 1. un 2.punktā minētās personas zemi var iegūt bez ierobežojumiem”. Tā ir panta pirmā daļa. Sākot ar “šā likuma 28.panta 3., 4. un 5. punktu, un beidzas ar zemes, ko aizņem ūdenstilpes, kuru platība pārsniedz vienu hektāru”, tā ir otrā daļa. Trešā daļa ir: “šā likuma 28.panta 4. un 5. punktā ...” līdz rindkopas beigām. Ceturtā daļa ir: “šā likuma 28.panta 4.punktā minētās personas...” un atkal līdz rindkopas beigām. Un piektā daļa ir “viena mēneša laikā pēc darījuma noformēšanas”. Tāda ir pēc tā, kā ir ierakstīts tabulā, panta konfigurācija pa daļām.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad mēs ar Jurdža kungu, atvainojos, ar Pēterkopa kungu, strādājot nenosaucām pirmo daļu, kā es sapratu, jūs neprasāt balsojumu par pirmo, vai arī prasāt? (No zāles deputāts N.Pēterkops: “Nē, par pirmo neprasām.”) Tātad līdz pārtraukumam mēģinām sanumurēt vēlreiz tā, kā teica Endziņa kungs, un pēc tam arī runājam par katru balsojumu.

Tātad pirmā daļa. “Šā likuma 28.panta 1. un 2.punktā minētās personas...” un tā tālāk līdz “ierobežojumiem”. Balsojums par to netiek uzturēts.

Otrā daļa pēc secības ir tā, kas mums bija pirmā, “šā likuma 28.panta 3., 4. un 5.punktā...” un tā tālāk līdz “pārsniedz vienu hektāru”. Balsojumu uztur. (Starpsauciens: “Uztur!”) Iesim tālāk.

Trešā daļa. “Šā likuma 28.panta 4. un 5.punktā” teikums sākas līdz rindkopas beigām “vienam īpašuma subjektam”. Tā ir? Deputāti uztur balsojumu. Skaidrs.

Ceturtā daļa. “Šā likuma 28. panta 4.punktā minētās personas...” līdz tekstam “apstiprināšanai ar Ministru kabineta lēmumu”. Deputātiem iebildumu nav.

Piektā daļa. “Viena mēneša laikā pēc darījuma noformēšanas...” līdz “Zemes grāmatu nodaļā”. Vai par piekto — pēdējo daļu — ir prasība balsot? Nav. Lūdzu vai deputātiem ir vēl kādas neskaidrības par balsojumu secību? Nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties runāt? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātu iesniegtā priekšlikuma otro daļu “šā likuma 3., 4. un 5. punktā...” līdz “pārsniedz vienu hektāru”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 19, atturas — 21. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot “šā likuma 28.panta 4. un 5.punktā...” līdz “vienam īpašuma subjektam” tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 19, atturas — 22. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par ceturto daļu “šā likuma 28.panta 4.punktā...” un tālāk kā tekstā līdz vārdiem “ar Ministru kabineta lēmumu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 21, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk 23.lapaspusē deputātes Lībanes priekšlikums — izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. Atbalstīts daļēji. 3.rindkopa ietverta 30.panta pirmajā daļā un 4.rindkopa ietverta 30.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus atšķirt 23.lappusi, kur tikko kā tika paskaidrots komisijas viedoklis par deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu. 29.pants, kurš tiek pārnests uz otro lasījumu kā 30.pants. Lūdzu deputātus tagad uzmanīgi ieskatīties!

Lagzdiņa kungs, līdz pārtraukumam ir viena minūte. Es domāju, ka debates mēs atklāsim pēc pārtraukuma. Paziņojumam neviens deputāts nav pieteicies. Pulksten 15.00 sākas Prezidija zālē Saeimas Prezidija sēde. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms mēs atklājam debates par Kristiānas Lībanes priekšlikumu, ir jāizskata 10 deputātu priekšlikums: “Ierosinām saīsināt runas laiku debatēs — pirmā reize — 5 minūtes, un otrā reize — 2 minūtes.”. Viens “par”, viens — “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu laika saīsināšanu — pirmo reizi 5 minūtes, otro reizi — 2 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 6, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Lūdzu deputātus, kas nāks debatēt, ņemt vērā.

Tātad atklājam debates. Lagzdiņa kungs, jūs? Nē, iet runa par Kristiānas Lībanes iesniegto priekšlikumu. Mēs sākam to apspriest. Jūs pirms pārtraukuma gribējāt. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie deputāti! Diemžēl debatētāji par konkrētiem priekšlikumiem, kas iesniegti par šo svarīgo likumprojektu, ir ļoti neveiklā un neērtā stāvoklī, jo priekšlikumi ir iesniegti kopumā par visu attiecīgo pantu. Daļēji atsevišķās daļās it kā priekšlikumi ir pieņemti, tie ir pārcelti uz citiem pantiem, atsevišķos gadījumos priekšlikumi ir iestrādāti pantos, kas ir pirms attiecīgā panta, tātad faktiski, kā tas bija attiecībā uz 24.pantu. Bet šajā gadījumā ir pretēja situācija. Mazliet labāka, un proti, daļa no tiem priekšlikumiem, kurus izvirzījusi ir frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte Kristiāna Lībane, ir iestrādāti nākošajā, 30.pantā. Es gribētu daļēji arī atbalstīt Kristiānas Lībanes priekšlikumu, vispirms tajā daļā, kur kolēģi ierosina noteikt, ka atļauju zemes iegūšanai šā likuma 28.panta pirmajā daļā uzskaitītajām personām dod nevis attiecīgās pašvaldības priekšsēdētājs, šāda amatpersona mūsu valstī vispār nav. Mums ir domes (padomes) priekšsēdētājs, godātie kolēģi! Mums nav pašvaldības priekšsēdētāja. Bet atļauju dod koleģiāla lēmējinstitūcija — attiecīgā pagasta padome. Es gribētu atgādināt, ka spēkā esošajā likumā par pašvaldībām ir noteikts, ka jautājumi, kas saistīti ar zemes atsavināšanu, ir augstākās lēmējinstitūcijas, proti, domes (padomes) kompetencē. Bet šis noteikums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad runa iet par attiecīgā pagasta īpašumā esošas zemes atsavināšanu. Un galvenā nelaime un galvenie trūkumi kā Kristiānas Lībanes, tā arī komisijas akceptētajā variantā ir tas, ka šeit, ja tā varētu teikt, vienā maisā ir sabāztas tās problēmas, kas attiecas uz privātā īpašumā esošas zemes atsavināšanu, un zemi, kas atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā.

Faktiski, godātie kolēģi, tādā veidā, kā ir iesniegti šie priekšlikumi, tie šobrīd nav balsojami, jo tā redakcija, ko ir iestrādājusi atbildīgā komisija, lielā mērā ir pieņemama, bet nav pieņemama tā nostādne attiecībā uz to, kura institūciju dod atļauju zemes iegūšanai. Tālāk, ja mēs runājam par 30.panta trešo daļu, proti, kas ir fiksēts Kristiānas Lībanes priekšlikuma ceturtajā daļā, tad nav saprotama viena lieta, godātie kolēģi! Kādēļ gadījumos, ja pilsonis atsavina zemi vai pārdod pilsonim, nav jāievēro attiecīgā pagasta apstiprinātais ģenerālplāns jeb attīstības plāns un nav jākonsultējas, ja šāds plāns nav apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet gadījumos, ja zemi atsavina pilsonis nepilsonim, tad ir jākonsultējas, un šis saskaņojums ir jāpanāk ar attiecīgo ģenerālplānu. Tad, godātie kolēģi, man nav skaidrs, kāda nozīme šeit ir pilsonībai vai nepilsonībai? Kāda nozīme ir tam, vai attiecīgais pircējs ir pilsonis vai nepilsonis? Arī pilsonim ir jāievēro attiecīgā pagasta apstiprinātais ģenerālplāns. Tas ir jāievēro. Ja mēs šādu ierobežojumu uzliekam, tad visiem pircējiem ir jāievēro šis plāns. Nav nekādas atšķirības, Endziņa kungs! Lagzdiņš vai Endziņš, vai...

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, neveidojiet dialogu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tas nebija dialogs, paldies Dievam. Godātie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt ne atbildīgās komisijas, ne Kristiānas Lībanes priekšlikumu, jo šie priekšlikumi ir savstarpēji pretrunīgi un neatbilst spēkā esošajai likumdošanai.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret 30.panta redakciju, ko ir izstrādājusi komisija otrajam lasījumam, ja, Lagzdiņa kungs? Kristiāna Lībane frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, man nav laika runāt par visu savu priekšlikumu, bez tam mani pilnībā arī apmierina atbildīgās komisijas izstrādātais variants, kurā mans priekšlikums ir pieņemts tikai daļēji.

Tāpēc es runāšu par to, kam savas runas lielāko daļu veltīja mans kolēģis Jānis Lagzdiņš. Tātad mana priekšlikuma ceturtā daļa vai komisijas izstrādātās redakcijas trešā daļa, kur ir runa nevis par to, Lagzdiņa kungs, kas ir vai nav jāievēro zemes īpašniekam vai tam cilvēkam, kas vēlas zemi iegādāties, bet par tiem kritērijiem, pēc kuriem ir jāvadās tai institūcijai, kas lemj par atļaujas došanu. Vai nu tas ir pagasta (padomes) priekšsēdētājs, vai tā ir pagasta padome kā manā priekšlikumā. To vēl var izšķirt uz trešo lasījumu, un tas nav pamats noraidīt priekšlikumu kopumā. Ja mēs dodam pagasta pašvaldībai vai pagasta padomes priekšsēdētājam tiesības kaut ko lemt, tad mums ir jādod kaut kādi pamati, kaut kādi kritēriji, pēc kā šai amatpersonai pieņemt lēmumu. Šo lēmumu nevar pieņemt abstrakti pēc kaut kādas politiskas pārliecības, lietderības, labticības vai vēl kaut kā tāda, ko nekad mūžā nebūs tiesiskā valstī iespējams pierādīt, pārsūdzēt šo lēmumu tiesā. Mums ir jādod konkrēts pamats. Un šeit tas konkrētais pamats ir dots. Un tautsaimniecības komisija, kurā piedalījās visa līmeņa amatpersonas līdz pat Ministru prezidentam, to akceptēja un tam piekrita. Cienījamie kolēģi, lūdzu nespersim soļus atpakaļ, spersim soļus uz priekšu. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas variantu, kurā ir iestrādāts mans priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad tas būs balsojams tad, kad mēs nonāksim pie 30.panta. Tā kā iesniedzējs nelūdz balsojumu un deputātiem iebildes pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk ejot, 23.lapaspuse — frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 29.pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot numerāciju. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji, lūdzu! Balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 29.pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot sekojošu daļu numerāciju. Izteikt daļu šādā redakcijā: “Šīs personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecībā...” un tā tālāk, kā tekstā ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 12, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 24.lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 29.pantu ar jaunu daļu pirms daļas, kas sākas ar vārdiem “viena mēneša...” un tālāk kā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, iesniedzēji! Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 29.pantu ar jaunu daļu pirms daļas, kas sākas ar vārdiem “viena mēneša...” izsakot to šādā redakcijā. “Minētajām personām, iegūstot īpašumā zemi...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 8, atturas — 18. Nav pieņemts. Rāznas kungs, nav pieņemts. Ejam tālāk!

J.Rāzna. Nākošais 24.lapaspusē — Juridiskā biroja priekšlikums. Izveidot jaunu 30.pantu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 25.lapaspusē frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 6.nodaļas redakciju ar jaunu 30.pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu papildināt ar jaunu pantu komisija atbalsta. Komisija neatbalsta panta redakciju, Rāznas kungs, laikam, ja? J.Rāzna.

J.Rāzna. Šādā redakcijā neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad jūs neatbalstāt šādu redakciju. Atklājam debates. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tomēr būtu lūgums balsot par 29.panta komisijas doto redakciju. Tika izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas priekšlikums ir pēdējais, bet tas netika nobalsots.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lai būtu balsojams, kādam tas ir jālūdz. Paldies, Jirgena kungs. Tad mums ir jāatgriežas atpakaļ...

J.Rāzna. Es atvainojos, komisijas vārdā es arī lūdzu balsot par komisijas redakciju 29.pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību. Komisijas lūgums, un līdz ar to arī mēs to veicam — balsot par 29.panta otrā lasījuma redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 11, atturas — 6. Pieņemts.

Tagad atgriežamies 25.lapaspusē.

J.Rāzna. Komisija iesaka papildināt 6.nodaļu ar jaunu 30.pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Bet ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par redakciju. Deputātiem... Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, lūdzu balsot par komisijas izstrādāto redakciju. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Es vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības likumu jautājumu par pagasta īpašumā esošas zemes atsavināšanu lemj koleģiāla lēmējinstitūcija — attiecīgā pagasta padome. Varētu piekrist, ka pašvaldības priekšsēdētājs, kā šeit ir ierakstīts, kaut gan šādas amatpersonas nav, dod atļauju zemes atsavināšanai, ja runa iet par privātīpašumā esošas zemes atsavināšanu. Teorētiski šādas tiesības varētu dot priekšsēdētājam, bet ja mēs paskatāmies uzmanīgi 30. panta 2. daļas redakciju, tad mēs īsti no šīs redakcijas nesaprotam, kas tad pieņem lēmumu — vai priekšsēdētājs, vai kāda cita institūcija. Šeit ir rakstīts sekojošais: ka 20 dienu laikā pēc šā likuma 28. panta 2. daļā minēto personu darījumu aktu saņemšanas jāizsniedz šīm personām rakstveida saskaņojums — atzinums. Tātad priekšsēdētājs izsniedz atzinumu. Tālāk ir teikts aiznākošā rindkopā: saskaņojumu — atzinumu paraksta pašvaldības priekšsēdētājs. Bet kas pieņem lēmumu, godātie kolēģi? Kāpēc es minēju šos it kā sīkos tādus piemērus un neprecizitātes? Gluži vienkārši tādēļ, kolēģi, ka mūsu valstī ir vairāk kā 400 pagastu. Un šie jautājumi, zemes problēmas saista un skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī, un, ja mēs šādā veidā rakstīsim likumus, kas skar desmitiem un tūkstošiem cilvēku, tādā gadījumā tik tiešām mūsu valstī nebūs tiesiskas kārtības. Šāda veida likumi ir jāraksta ļoti, ļoti precīzi, un nevar šādas iekšējās pretrunas ietvert tik svarīgās normās.

Tādēļ arī, godātie kolēģi, es aicinātu principā kā jurists neatbalstīt šādu haltūru, tik slikti juridiski noformētu pantu un aicinātu balsot pret viņu.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, es ceru, ka jūs pieņemat aizrādījumu par likumprojekta panta apzīmējumu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Nepieņemu!”) Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Mēs nenobalsojām arī par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, par kuru viņi pieprasīja savu balsojumu. Šis balsojums netika izdarīts, bet, pirms šis balsojums būs, es gribu to komentēt. Tātad šajā frakcijas “Latvijai” ierosinātajā priekšlikumā ir noteikts, ka vajadzētu investīciju apjomu noteikt... un šeit ir paredzēts likumā ierakstīt, cik lieli šie investīciju apjomi. Tautsaimniecības komisija, izstrādājot savu variantu un apspriežoties ar Ministru kabineta pārstāvjiem, kas gatavoja likumprojektu, arī atzina, ka kaut kas par investīcijām ir jāpasaka šajā likumā. Un tautsaimniecības komisijas piedāvātajā variantā ir iestrādāts, ka šo investīciju lielumu paredz zemes pirkuma—pārdevuma līgumā, un gadījumā, ja šīs investīcijas līgums netiek pildīts, tādā gadījumā tālākajos pantos ir pat paredzēts, ka šai pircējai, tai personai, kura nepilda investīciju līgumu, ir tiesības šo zemi atsavināt. Tātad daļēji šis te posms, par ko es tagad runāju, ir jau iestrādāts tautsaimniecības komisijas priekšlikumā. Bet te ir pārāk daudz citu kritēriju, kuriem vairs nav īstenībā tāda likuma rakstura, kuri drīzāk ir kaut kādi normatīvi dokumenti, kurus varētu izdot Ministru kabinets, varbūt kādi noteikumi. Vai to varētu arī izdot Valsts zemes dienests vai Centrālā zemes komisija. Tāpēc es aicinu no šā viedokļa neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Bet ja mēs runājam par tālāko priekšlikumu, ko ir sagatavojusi tautsaimniecības komisija un devusi tiesības pašvaldības priekšsēdētājam kopā ar Valsts zemes dienesta rajona nodaļas priekšsēdētāju parakstīt šos pirkuma—pārdevuma līgumus, kurus slēgs pašvaldība ar tā saucamajām citām personām, kas ir fiziskas un juridiskas personas no valstīm, ar kurām nav noslēgti investīciju līgumi. Šādos gadījumos, bez šaubām, ja pašvaldība uzskata, ka tai ir jāpieņem atsevišķs lēmums, tā to var darīt, bet tā vai tā šajā likuma daļā ir pateikts, ka paraksta priekšsēdētājs. Katrā pašvaldībā ir Zemes komisija, ir Valsts zemes dienesta pilnvarotais pārstāvis, un pats pašvaldības priekšsēdētājs, tas ir, pagasta priekšsēdētājs, ietilpst arī Zemes komisijā kā līdzbiedrs. Un tāpēc, ja viņam ir vajadzīgs konsultēties, viņš var šo jautājumu likt izlemt padomē, un ja pašvaldību likums nosaka, ka obligāti jāpieņem pašvaldības lēmums par pašvaldības zemes atsavināšanu, nav problēmu. Bet šajā gadījumā, kad mēs jau vienkāršojam to gaitu, kādā tiek zeme piešķirta zemes reformas gaitā, devām šīs tiesības pašvaldības priekšsēdētājam, zemes komisijas priekšsēdētājam, vai mēs iesim atpakaļ un atkal liksim katru jautājumu par katru zemes pārdošanas gadījumu izskatīt padomes sēdē? Mēs atkal liksim katru jautājumu tātad tieši padomes sēdē, kad mēs jau konstatējām, ka padomes sēdes notiek reti un ka katrā reizē šie zemes piešķiršanas jautājumi notiek formāli. Es uzskatu, ka nevar pieņemt Lagzdiņa kunga ierosinājumu un aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es gribu pateikt to, ka šis jautājums netika viennozīmīgi izlemts arī Tautsaimniecības komisijā, bet beigu beigās komisija nonāca pie šādas redakcijas, ka paraksta padomes priekšsēdētājs. Un es gribētu teikt, ka, ja deputātiem vai Lagzdiņa kungam ir arī citi priekšlikumi, mēs esam gatavi tos pieņemt un iestrādāt trešajā lasījumā. Laipni lūdzu un aicinu balsot tātad par komisijas redakciju!

Sēdes vadītāja. Tā... atbilstoši Kārtības rullim pirmo mēs balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un pēc tam komisijas priekšlikumu. Frakcija vēlas balsojumu par visu pantu kopumā vai mēs dalām daļās? Kopumā. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību: balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu papildināt 6. nodaļas redakciju ar jaunu 30. pantu: 30 pants — “Investīciju līgumi”. Tālāk teksts jums ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 17, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir komisijas priekšlikums: papildināt 6. nodaļu ar 30. pantu šādā redakcijā — 30. pants — “Darījumu saskaņošanas kārtība...” un tālāk 25., 26. lappusē ir viss panta teksts pēdējā ailītē tabulā. Deputāti ir iepazinušies? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 2, atturas — 18. Priekšlikums pieņemts komisijas redakcijā. Tātad panta redakcija ir komisijas iesniegtajā redakcijā.

J.Rāzna. Nākošā — 27. lapaspuse. Tātad 30. pants — darījumu publicēšana. Būtībā šis 30. pants, par cik mēs pieņēmām jaunu 30. pantu, ir kļuvis par 31. pantu.

Sēdes vadītāja. Tas ir otrā lasījumā. Mēs izskatām tagad pirmajā lasījumā iesniegtos papildinājumus. Tātad 30. pants pirmā lasījuma numerācijā.

J.Rāzna. Un šeit ir tātad deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums aizvietot 30. pantā vārdus “28. panta otrajā daļā minētās personas” ar vārdiem “28. pantā 4. un 5. punktā minētās personas”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neuztur? Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 30. pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija neatbalsta. Es neuzturu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rāzna balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē tautsaimniecības komisija iesaka papildināt 6. nodaļu ar jaunu 32. pantu.

Sēdes vadītāja. Tas ir komisijas iesniegts priekšlikums, ja? Komisija sevi kautrīgi nav pierakstījusi.

J.Rāzna. Jā. Tātad.... Es atvainojos, acīmredzot mums arī 31. pants jānobalso komisijas redakcijā kopumā.

Sēdes vadītāja. Bet neviens nav cēlis iebildumus pret to, kas ir. Tāpēc es nezinu, Kārtības rullis neprasa balsot. Nav jānostiprina ar balsojumu, ja neviens nav iebildis.

J.Rāzna. Tātad pārejam atpakaļ pie... es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Nevis atpakaļ, bet uz priekšu iesim.

J.Rāzna. Uz priekšu pie 32. panta — “Zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi”. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt jauno 32. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret tautsaimniecības komisijas izstrādātā 32. panta redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 28. lappusē Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt arī priekšlikumu papildināt 6. nodaļu ar jaunu 33. pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jaunu 33. panta izveidošanu tautsaimniecības komisijas redakcijā nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē tautsaimniecības komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ietverts 32. un 33. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 29. lappuse. 31. pants — zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi. Tas ir pirmā lasījumā. Šobrīd jau ir... 34. pants būs otrajā lasījumā.

Deputātes Seiles priekšlikums izteikt 31. pantu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēja? Iesniedzēja balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums ir izteikt 31. pantu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums aizvietot 31. pantā vārdus “28. pantā otrajā daļā minētās personas” ar vārdiem “28. panta 4. un 5. punktā minētās personas”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 30. lappusē deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas, Pētersona priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “īpašuma tiesību izbeigšana”. Komisija atbalstīja daļēji, un ir ietverts 32. pantā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē deputātes Seiles priekšlikums papildināt likuma tekstu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: “Pārejas noteikumi”. Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēja balsojumu nelūdz? Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

J.Rāzna. 31. lappusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Deputāta Rāznas priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Un šajā pašā lappusē Vienības partijas frakcijas priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 12, atturas — 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23. septembris.

Sēdes vadītāja. 23. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

J.Rāzna. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Jānis Rāzna — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentiem Nr. 1306 un Nr.954.

Tātad 6. pantā... otrajā lapaspusē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums svītrot no 6. panta 2. punkta vārdus “šā likuma 12. panta 1. daļas 1. un 2. punktā minētajiem ēku un būvju īpašniekiem”. Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Un iesniedzēji balsojumu prasa? Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu svītrot 6. panta 2. punkta vārdus “šā likuma 12. panta 1. daļas un”... un tā tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 13, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums papildināt 6. panta 2. punktu vai arī 6. pantā 1. punktu ar teikumu... tālāk kā tekstā... komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā ir tātad priekšlikuma otrā daļa.

J.Rāzna. Jā, otrā daļa.

Sēdes vadītāja. Tas ir par punktu Nr. 2. Te ir neatbalstīts. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu papildināt 2. panta .... 6. panta 2.punktu vai arī 6. panta 1. punktu ar teikumu: “zemes pieprasījuma termiņa pagarinājums personām un”, tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 16, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 2.lappusē ir deputātes Seiles priekšlikums papildināt 6.panta 2.apakšpunkta pēdējo teikumu. Komisiju neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, mums ir jāatrisina desmit deputātu iesniegums: “Lūdzam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas republikas pilsētās”” debašu laiku saīsināt, pirmo reizi runājot līdz 5 minūtēm, otro reizi līdz 2 minūtēm”. “Par”, “pret” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu — pirmo reizi 5 minūtes, otro reizi — 2 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 7, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Atklājam debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Kaut arī tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi ar vairākumu manu priekšlikumu, es lūdzu sēdes atbalstu — un kāpēc? Ir vairākas pilsētas, galvenokārt mazpilsētas Latvijas teritorijā, kurās cilvēki nepaspēja dažādu objektīvu iemeslu dēļ līdz 1992.gada 20.jūnijam iesniegt zemes pieprasījumu, ja viņiem uz bijušo īpašnieku vai valsts vai pašvaldību zemes ir uzceltas ēkas. Viņi nokavēja šo termiņu vienā gadījumā tāpēc, ka zemes komisijas priekšsēdētājs mira kaut kādā katastrofā un vienkārši pārtraucās šis process, citā gadījumā — pašvaldība šo jautājumu netika pietiekami izskaidrojusi, šis termiņš pagāja, 1992.gada 20.jūnijs bija sen, un cilvēkiem ir mājas, bet nav zemes. Pārpratumu dēļ. Šādas pilsētas ir, it sevišķi izceļas Līvāni un Kandava. Pilsētu domes lūdza likumā noteiktā kārtībā Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par šo termiņu pagarināšanu, tātad lai šie cilvēki varētu, tāpat kā visi pārējie, ja viņiem ir ēkas, iegūt zemi īpašumā par sertifikātiem. Diemžēl Ministru kabinets šos lēmumus nepieņēma. Pēdējā laikā gan ir runa, ka Ministru kabinets gatavo šādu lēmumu pieņemšanu par termiņa pagarināšanu, bet kam gan tas ir labāk redzams kā pašvaldībai. Mans priekšlikums paredz, ka katra pašvaldība savā teritorijā, ja tā vai tās iedzīvotāji to pieprasa, var pieņemt lēmumu par šī pieteikšanās termiņa pagarinājumu, visiem vienādas tiesības, Latvijas pilsētās iegūstot zemi. Paldies par jūsu iespējamo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā!

J.Rāzna. Komisijā, izskatot šo jautājumu, un arī lauksaimniecības apakškomisijā mēs nonācām pie tā, ka Ministru kabinets gatavo šādus noteikumus, lai varētu pagarināt pieteikšanos uz zemi, un, ja šie noteikumi netiks sagatavoti līdz trešajam lasījumam, acīmredzot pie šī jautājuma mēs varētu atgriezties un iestrādāt tos likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Annas Seiles iesniegto priekšlikumu 6.panta 2.apakšpunkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Zemes reformas laikā pilsētas dome...” un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 13, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Ir pieņemts!”) Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos, un Seiles kundze it īpaši jums. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. Trešajā lappusē deputāta Rāznas priekšlikums papildināt 9.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisija neatbalstīja. Es neuzturu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu neuztur? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 5.septembra sēdē ievēlējusi deputātu Pēteri Keišu Saeimas Saimnieciskajā komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.

Rīgā 1996.gada 5.septembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ceturtdien, 12.septembrī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— noklausījās augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra P.Cimdiņa augstskolu reformas koncepcijas izklāstu un nolēma lūgt Izglītības un zinātnes ministriju, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministru P.Cimdiņu iesniegt komisijai Latvijas Universitātes reformas koncepcijas projektu līdz tā izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī uzaicināt uz komisijas sēdi LU rektoru profesoru J.Zaķi, lai iepazītos ar situāciju Latvijas Universitātē un tās attieksmi pret valdības iecerētajām reformām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma iesniegt izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienesta likumu”.

Saeimas sēde pulksten 18.00

(atbildes uz deputātu jautājumiem).

Piektdien, 13.septembrī

12.00 Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses preses konference

par okupācijas fakta konstatāciju.

Saeimas preses dienests