Darba programma

1996.g. augusts — 1997.g. jūlijs

Ministru prezidenta un Saeimas valdību veidojošo frakciju darbības galvenais vadmotīvs un mērķis ir Latvijas tautsaimniecības stabila, neatgriezeniska un ilgtspējīga attīstība, nodrošinot vismaz 5% iekšzemes kopprodukta ikgadēju pieaugumu, tādējādi radot pamatu iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai, demokrātijas attīstībai un valsts integrācijai Eiropas Savienībā.

Lai to sasniegtu, jāveic pasākumi, kas sakārtotu vidi visu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Šim nolūkam vispirms jāturpina valsts finansu sistēmas stabilizācija un atveseļošana, panākot pakāpenisku kredītu procentu likmju samazināšanos gan tautsaimniecības, gan patēriņa kredītu tirgū.

1. Pasākumi finansu un budžeta jomā

1.1. Jāsastāda bezdeficīta valsts budžets 1997.gadam, jānodrošina tā īstenošana un finansu disciplīnas būtiska uzlabošana. Tāpēc tuvāko mēnešu uzdevums ir organizēt valdības darbu tā, lai valsts budžeta deficīts 1996.gadā paredzēto Ls 60 miljonu vietā nepārsniegtu Ls 40 miljonus.

1.2. Valsts parāds turpmāk drīkst pieaugt tikai saistībā ar tādu pasākumu finansēšanu, kur ieguldījumus veic sevi atpelnošos projektos vai projektos, kas attīsta valsts infrastruktūru.

1.3. Pret valsts un pašvaldību izsniegtajām garantijām budžetos jāparedz uzkrājumu savlaicīga izveidošana.

1.4. Jānosaka, ka pašvaldību aizņēmumi turpmāk veicami tikai ar Valsts kases starpniecību, neizmantojot tiešu aizņemšanos no kredītiestādēm un neizlaižot pašvaldību vērtspapīrus.

1.5. 1997.gadā jāizveido visu pašvaldību un valsts institūciju (aģentūru) konsolidētā pārskatu sistēma, kura pakāpeniski paplašināma, lai varētu sastādīt vienotu valsts gada pārskatu, kas ietvertu sevī arī mantas, kapitāla un citu aktīvu, kā arī saistību un risku novērtējumus.

1.6. Pieņemot 1997.gada valsts budžetu, jānodrošina, ka par 10% samazinās no budžeta finansējamo darbinieku skaits. Tas panākams, novēršot funkciju dublēšanu, kā arī atsakoties no to funkciju veikšanas, ko var nodrošināt privātais sektors.

1.7. Lai nodrošinātu bezdeficīta valsts budžeta veidošanu, ministrijām stingri jāievēro budžeta izdevumu griesti un to ietvaros jāuzsāk budžeta iestāžu darba pārstrukturēšana uz līgumu (vadības kontraktu) pamatiem.

1.8. Finansu kontroles nolūkos jāprecizē un jāpastiprina iestāžu vadītāju atbildība par līdzekļu izlietojumu un saistību uzņemšanos, kā arī precīzi jāievēro kārtība par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Jāpieņem likums, kas reglamentētu darbu un piegāžu valsts vajadzībām kārtību.

1.9. 1997.gada valsts budžeta apspriešanā jāievēro likumā “Par budžeta un finansu vadību” noteiktos termiņus un Ministru kabinetā budžetu jāapstiprina līdz 1996.gada 1.oktobrim, un Saeimā valsts budžetu jāpieņem līdz 1996.gada 15.novembrim.

1.10. Saeimas Kārtības rullī jāveic tādas izmaiņas, kas paredz Ministru kabineta atbildību par budžeta iesniegšanu abiem lasījumiem, nepieļaujot nepamatotu izdevumu palielināšanu un grozījumus budžeta projektā izdarot tikai saskaņā ar programmu principiem.

1.11. Nodokļu likumdošanas sakārtošanai jāpieņem likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” un jānodrošina tā spēkā stāšanās ar 1997.gada 1.janvāri. Šim nodoklim jāaizstāj pašlaik spēkā esošos īpašuma un zemes nodokļus.

1.12. Jāizveido vienota nodokļu maksātāju datu bāze, jākoordinē iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa administrēšana.

1.13. VID jāievieš mūsdienīga vadības sistēma, pārejot uz darbu pēc darba uzdevumiem un nodokļu iekasēšanas mērķiem, kā arī uz nodokļu parādu uzskaiti kā vienotas valsts aktīvu uzskaites sistēmas sastāvdaļu.

1.14. Kredītiestāžu darbība jāveic atbilstoši Kredītiestāžu likumam un līdz ar to atceļami speciālie likumi “Par Latvijas Zemes un hopitēku banku” un “Par Latvijas Investīciju banku”.

1.15. Līdz 1997.gada 1.janvārim jānodrošina likuma “Par netīrās naudas atmazgāšanas ierobežošanu” pieņemšana un spēkā stāšanās.

2. Struktūrpolitikas un investīciju piesaistīšanas pasākumi

Lai radītu stabilu un drošu ekonomisko vidi, piesaistītu ārvalstu investīcijas, radītu jaunas darba vietas, kā arī palielinātu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jāveic sekojoši struktūrpolitikas pasākumi:

2.1. Līdz 1996.gada 15.oktobrim Saeimā jāpieņem likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un visi citi likumu grozījumi, kas ļautu ātri risināt neefektīvo un parādos iegrimušo uzņēmumu likvidācijas problēmas. Savukārt kredītiestāžu likvidācijas regulācija jānodrošina atbilstoši jau spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām, tās attiecīgi precizējot.

2.2. Līdz 1997.gada 1.jūlijam jāizveido vienots ķīlu reģistrs un jāizdara attiecīgi likumdošanas grozījumi, tādējādi samazinot kreditēšanas risku.

2.3. Privatizācijas procesā jāpaātrina lielo valsts uzņēmumu privatizācija. Līdz 1996.gada 1.novembrim jāpublicē publiskā piedāvājuma par sertifikātiem saraksti, tajos iekļaujot būtisku lielo un dzīvotspējīgo uzņēmumu akciju daļu.

2.4. Nav atliekama vai aizkavējama infrastruktūras uzņēmumu (Latvenergo, Latvijas gāze, Lattelekom u.c.) privatizācija. Valsts ziņā atstājama šo uzņēmumu tarifus kontrolējošas un nosakošas valstisku institūciju — regulatoru sistēmas izveide.

2.5. Līdz 1996.gada 15.oktobrim Saeimā ratificējams līgums ar AMOCO.

2.6. Saeimā līdz 15.oktobrim jāpieņem Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumos “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kas nodrošinātu brīvu zemes tirgu. Zemes reformu lauku apvidos pamatā jāpabeidz līdz 1997.gada 1.jūlijam un valstī kopumā līdz 1997.gada 31.decembrim.

2.7. Privatizējot valsts zemi, vismaz 50% maksas ņemama privatizācijas sertifikātos.

2.8. Līdz 1997.gada 1.jūlijam jāapstiprina kārtība, kādā sniedzama palīdzība valsts depresīvajiem reģioniem.

3. Ārpolitika

3.1. Konsekventi jāturpina virzība uz Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, kā arī jāpadara par nepieciešamu prasību visu Latvijā pieņemamo likumu atbilstība ES likumiem.

3.2. Ministriem un attiecīgajām ministrijām jāuzņemas atbildība par nozares normatīvās bāzes sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, līdz 1996.gada 1.novembrim sagatavojot pārskatu par stāvokli šai jomā.

3.3. Līdz 1996.gada 1.oktobrim Saeimā jāratificē Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

3.4. Veicami visi nepieciešamie pasākumi, lai ar 1998.gada 1.janvāri varētu sākt darboties vienots Baltijas valstu tirgus (muitas ūnija, brīva kapitāla un darbaspēka aprite, nodokļu sistēmu harmonizācija).

3.5. Līdz 1997.gada 1.janvārim jāizpilda prasības, kas ļautu iestāties WTO (Pasaules tirdzniecības organizācija).

3.6. Jāizdara viss iespējamais, lai noregulētu robežjautājumus ar kaimiņvalstīm.

4. Sociālā attīstība un valsts pārvaldes reformas

Augstākminētie finansu un ekonomiskie pasākumi nedos vēlamo atdevi, ja saistībā ar tiem nenotiks reformas arī citās sabiedrības un valsts dzīves jomās, īpaši izglītībā, veselības aizsardzībā un sociālajā nodrošināšanā, kā arī tieslietās un valsts uzbūvē.

Šīm reformām jābūt vērstām uz līdzekļu taupīšanu, konkurences pastiprināšanu un atbildības paaugstināšanu.

4.1. Pēc apspriešanas sabiedrībā un priekšlikumu saņemšanas Ministru kabinetā jāapstiprina pašvaldību reformas koncepcija un jau 1997.gadā jānodrošina pāreja uz viena tipa pašvaldībām, neveicot rajona pašvaldību vēlēšanas, bet to vietā veidojot reģionālas valsts pārvaldes struktūras.

4.2. Apvienoto pašvaldību veidošana jāuzsāk jau 1997.gadā.

4.3. Lai panāktu efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, jāveic izglītības finansēšanas sistēmas reforma, pārejot uz normatīvo finansējumu uz vienu skolnieku, un pamata un vidējās izglītības finansējumu jānodod pašvaldībām.

4.4. Jāpaplašina maksas un kreditēšanas principu pielietošana augstākajā izglītībā.

4.5. Veselības aprūpes finansēšana jāveido uz obligātās veselības apdrošināšanas bāzes, pieņemot likumu “Par obligāto veselības apdrošināšanu”, kurš, nepalielinot nodokļu vai obligātos maksājumus, nodrošinātu universālas, efektīvas un vienotas veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi, kurai būtu arī atbilstoša izmaksu kontroles sistēma.

4.6. Konsekventi jāturpina iesāktā sociālās aizsardzības un apdrošināšanas principu īstenošana sociālajā politikā:

• jāsaglabā un stingri jāpieturas pie pensiju reformas termiņiem un koncepcijas, kuras pamatā ir uz apdrošinātās personas izdarīto iemaksu apjomu balstīta pensijas apmēra noteikšana;

• līdz 1996.gada 31.decembrim Saeimā pieņemams likums “Par privātajiem pensiju fondiem”;

• sociālajām garantijām jābūt atbilstošām obligāto apdrošināšanas maksājumu apmēriem;

• jāpārskata likumdošana par apdrošinājumu pret nelaimes gadījumiem darbā, sabalansējot darba ņēmēja un devēja motivāciju.

4.7. Līdz 1996.gada 31.decembrim robežapsardze jānodod Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

4.8. Aktivizējama cīņa ar organizēto noziedzību un korupciju, īpaši nostiprinot un attīstot prokuratūras struktūru.

Šis saraksts uzskatāms par valdības deklarācijas precizējumu konkrētam darba periodam un ietver prioritāros, neatliekamos darbus, kuru izpilde prasa sevišķu uzmanību.