NOTIKUMA VIDŪ

Latvieši kā eksperti cilvēktiesību lietās

Pagājušajā nedēļā, no 11. līdz 13.septembrim, Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā Eiropas drošības un sadarbības organizācija (EDSO) bija sarīkojusi semināru par nacionālo cilvēktiesību institūciju veidošanas jautājumiem. Latviju tajā pārstāvēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts, Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja vietas izpildītāja Kaija Gertnere, biroja sūdzību daļas vecākā referente Inga Reine un Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktora vietas izpildītāja Ineta Ziemele.

Vakar preses konferencē Antons Seiksts, vērtējot semināra norisi, sacīja:

Antons Seiksts: Kā varēja secināt no semināra gaitas, Latvijas pārstāvji tajā piedalījās nevis kā studenti, bet kā pieaicināti eksperti. Ziemeles kundze vadīja vienu no sēdēm, turklāt mums bija līdzi liela kaudze dažādu materiālu, ko ātri “izķēra”. Un vēl daži secinājumi.

Pirmkārt, ne tikai Eiropā, bet pat Centrālāzijas valstīs netiek diskutēts par to, vai vispār ir vajadzīgas neatkarīgas cilvēktiesību institūcijas.

Otrkārt, cilvēktiesību institūcijai ir jēga tikai tad, ja tā ir neatkarīga, atbildīga tikai parlamentam, un cik vien iespējams bezpartejiska. Ja cilvēktiesību aizstāvības institūcija kaut mazākā mērā nokļūst kādas partijas vai ministrijas pakļautībā, tā nevar izsmeļoši un taisnīgi veikt savus pienākumus.

Visbeidzot, neatkarīgajai cilvēktiesību institūcijai jēga ir tikai tad, ja tā ir apveltīta ar noteiktām funkcijām un pilnvarām, lai varētu risināt it visus jautājumus, ko likums atļauj vai neaizliedz.

Manuprāt, Latvijas delegācija savu lomu veica ļoti labi. Seminārs parādīja, ka Centrālāzijas valstīs izpratne par cilvēktiesību sfēru, maigi izsakoties, ir savdabīga.

Esmu piedalījies daudzos līdzīgos semināros un konferencēs, bet šī bija viena no tām retajām reizēm, kad Krievija atturējās no ierastajiem uzbrukumiem Latvijai. Jo Krievijas pārstāvjiem nācās atzīt, ka viņi ir krietni vien atpalikuši cilvēktiesību aizsardzības iestāžu izveidošanā.

Kaija Gertnere savukārt atzina, ka Latvijas delegācija izcēlusies gan ar kompetenci cilvēktiesību jautājumos, gan ar to, ka varējusi dalīties ar pieredzi par konkrētu attiecīgo institūciju izveidi mūsu valstī. Bijis ļoti interesanti pavērot, kas notiek pašā Uzbekistānā. Seminārs faktiski bijis pirmā reize, kad sastapušās valdības institūcijas un nevalstiskās sabiedriskās organizācijas. Protams, problēmas, kas pastāv Latvijā un Centrālāzijas valstīs, esot stipri atšķirīgas. Ļoti liela interese bijusi par Valsts cilvēktiesību biroja darbību Latvijā.

Kā izteicās Ineta Ziemele, par semināru bijusi ārkārtīgi liela preses, radio un televīzijas interese. Uzbekistānā tas uzskatīts par sevišķi nozīmīgu notikumu. Pēc I.Ziemeles domām, salīdzinājumā ar daudzām valstīm, īpaši Centrālāziju, Latvija ir krietni vien priekšā cilvēktiesību institūciju izveidē. “Mēs Latvijā runājam jau par kvalitāti, nevis par institucionālajiem pamatiem,” viņa sacīja.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Par kompromisu studentu militārajās lietās

Vakar, 17.septembrī, Saeimas frakciju namā notika preses konference par obligātā militārā dienesta likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem un to piemērošanu augstskolu studentiem.

Diskusijā piedalījās Saeimas deputāti Oskars Grīgs, Māris Vītols, Zemessardzes štāba Apmācību dienesta priekšnieks ZS pulkvedis Jānis Hartmanis, Zemessardzes 65.atsevišķās studentu rotas komandieris ZS kapteinis Aleksejs Ozoliņš, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Māris Eglīte.

Saeimas deputāts M.Vītols informēja, ka pašlaik likumprojekts paredz iesaukšanu armijā tiem augstskolu studentiem, kas apgūst bakalauru programmas, kā arī augstskolu absolventiem.

Šis likumprojekta variants, kas Saeimā tika pieņemts otrajā lasījumā, izsauca satraukumu un neapmierinātību, īpaši studējošās jaunatnes vidū. Tādēļ, lai iztirzātu šīs problēmas, notika Saeimas deputātu militāro aprindu (Zemessardzes štāba pārstāvju) un Studentu padomes pārstāvju diskusija.

Tajā tika panākts kompromiss. Visu pušu pārstāvji vienojās, ka, iesniedzot Saeimā trešajam lasījumam likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums”, tajā jāizdara sekojoši grozījumi un papildinājumi:

1. Noteikt, ka obligātajā militārajā dienestā neiesauc valsts licencēto augstskolu absolventus, kuri pēc savas izvēles pirmās augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sekmīgi apguvuši militārā dienesta instruktora vai virsnieka pamatapmācību.

2. Uzdot Ministru kabinetam līdz 1997.gada 1.jūlijam noteikt kārtību, kādā studenti var apgūt šo apmācību.

3. Noteikt pārejas posmu līdz 1998.gada 1.janvārim, kurā tiek veikti organizatoriskie darbi šīs koncepcijas īstenošanai, un paredzēt, ka līdz šim laikam augstskolu bakalauru programmu absolventi militārajā dienestā iesaukti netiek.

Šie priekšlikumi ir izstrādāti un izdiskutēti, sadarbojoties Zemessardzes štāba un studentu organizāciju pārstāvjiem un šī jautājuma risināšanā ieinteresētiem Saeimas deputātiem.

Zemessardzes pārstāvji informēja, ka ir sagatavots projekts “Latvijas Republikas augstskolu studentu militārās izglītošanas un sagatavošanas pamatprincipi”.

I. Mācību līmeņi

Virsnieku sagatavošana notiek pēc brīvprātības principa. Studentu mācību bataljona struktūra — 4 rotas (2 — Rīgā, pa 1 — Jelgavā un Daugavpilī). Mācību programma — kopā 886 stundas, no tām 256 teorētiskās stundas un praktiskie vingrinājumi (posmā septembris — decembris, februāris — maijs pa četrām stundām katru sestdienu divas reizes mēnesī) un 630 stundas lauka kaujas mācību nometnēs trīs vasaras (starp 1. un 2.kursu, 2. un 3.kursu, 3. un 4.kursu) jūnijā — augustā trīs nedēļu garumā. Programma tiek realizēta četros gados (kursā 210 stundas vasaras nometnē un 64 stundas pa sestdienām, izņemot 4.kursu). Iegūstamā militārā specialitāte pēc četru gadu mācībām — “kājnieku vada komandieris”, dienesta pakāpe — leitnants.

Turpmākais militārais dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībās:

1) ierindas virsnieks jebkurā NBS vai Zemessardzes vienībā (brīvprātīgi, gadījumā, ja nav iespējams izvēlēties pieņemamu civilu darba amatu);

2) ārrindas virsnieks kādā no Zemessardzes vienībām (brīvprātīgi, pēc dzīvesvietas un vienības nepieciešamības);

3) virsnieks rezerves vienībās, kuras pašreiz vēl nav izveidotas (nozīmē obligātā kārtā pēc dzīvesvietas).

Visās trijās augstāk minētās militārajās struktūrās jaunie virsnieki tiek specializēti — šo specifisko apmācību nodrošina un organizē attiecīgā vienība ilgākā laika posmā.

II. Mācību procesa

attīstības etapi:

1) attiecīgās infrastruktūras organizēšana, juridiskās bāzes izveide, dažādi sagatavošanās darbi — 1997.gadā;

2) mācību procesa uzsākšana, galveno uzmanību veltot kvalitātei — 1996. un 1997.gadā;

3) mācības notiek plānveidīgi un sistemātiski, maksimāli apvienojot visas valsts augstskolas — līdz 1999. un 2000.gadam.

Šo projektu ir apstiprinājis Zemessardzes komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis.

Preses konferences dalībnieki piebilda, ka šai virsnieku sagatavošanas procesā palīdzēs ASV un Lielbritānija. Tie studenti, kas līdz ar augstāko izglītību būs sekmīgi apguvuši militārā dienesta instruktora vai virsnieka pamatapmācību, varēs dienēt armijā, noslēdzot līgumu. Kā zināms, joprojām NBS aktuāls ir kadru trūkums.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors